Ārzemju ceļojums pēc šogad piedzīvotās globālās pandēmijas šķita maz ticama iespēja, kas tomēr piepildījās īstajā brīdī. Esmu atgriezusies un vesela, piedzīvojuma izjūtas noķēru, taču atmiņā spēcīgi guļ sajūta, kad visu dienu esi pavadījis ar masku uz sejas.

Vasaru biju gatavojusies pavadīt, apceļojot Latviju, tieši tā, kā to aicināja darīt vietējie uzņēmēji un politiķi. Tomēr, savstarpējām robežām lielākajai daļai Eiropas Savienības valstu vidū atveroties, šie plāni mainījās, un 1.jūlijā es devos nedēļu garā ceļojumā uz Austriju. Ceļojuma mērķis bija ģimenes atkalredzēšanās.

Prieks par ceļojumu sākās līdz ar avio biļešu iegādi. Diemžēl smieklīga pārpratuma dēļ rezervējām lidojumu nepareizajos datumos. Pēc zvana "airBaltic" tika saņemta tūlītēja, laipna atbilde, ka ne par ko nav jāuztraucas. Pēc tam lidojuma datums tika mainīts dažu minūšu laikā. Arī biļešu cenas vasaras vidū labākas būt nevarēja - 108 eiro turp un atpakaļ.

Eiropas biržu indeksi trešdien kritās, valdot neziņai par Breksitu, ASV ekonomikas perspektīvu un citām problēmām, bet ASV biržu indeksi nemainījās, jo biržas bija slēgtas ASV valsts sēru dienā.

Biržu indeksi pirmdien bija pieauguši pēc ASV un Ķīnas vienošanās par pamieru tirdzniecības karā, bet otrdien tie atsāka kristies, kad investori fokusējās uz konkrēta progresa trūkumu ilgtermiņa vienošanās panākšanā.

Eiropas biržu indeksu kritums turpinājās trešdien, kad investori sāka fokusēties arī uz citām problēmām.

ASV svētdien paziņoja, ka uz 90 dienām apturēs no gadumijas paredzēto muitas tarifu paaugstināšanu Ķīnas ražojumiem divsimt miljardu dolāru vērtībā. Savukārt Ķīna piekrita samazināt muitas tarifus no ASV importētajām automašīnām.

«Capital Economics» analītiķi trešdien secināja, ka ASV prezidentam Donaldam Trampam un Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam «šķiet, ir dažāda izpratne, par ko viņi vienojušies», bet «šī vienošanās vismaz radījusi pauzi strīda eskalācijā».

Viedo iepirkšanās maisiņu Goodbag komanda cenšas mudināt plastmasas izstrādājumu vietā izvēlēties auduma somas.

Vienlaikus šī iniciatīva strādā kā veikalu lojalitātes programma un pircēji saņem atlaidi vai arī ziedo savu «peļņu» kādam videi draudzīgam projektam. Austrijas sociālā uzņēmuma Goodbag līdzdibinātājs Kristofs Hančks (Christoph Hantschk) stāsta, ka ar laiku iecerēts attīstīties arī ārpus Austrijas un pievērsties arī citiem produktiem. Vairāk par uzņēmuma ideju un sociālo uzņēmējdarbību viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Kā radās Goodbag?

Mēs izveidojām kompāniju 2015. gadā, bet tolaik bija cits produkts – lojalitātes programma ar dažādām vides saudzēšanas aktivitātēm. Mēs vēlējāmies izmantot jaunākos pētījumus par uzvedības ekonomiku, kas saka, ka atgriezeniskā saite rosina rīkoties labāk, ilgtspējīgāk. Tirgū nebija risinājuma, kas iedvesmotu indivīdus un nodrošinātu viņiem īstu atgriezenisko saiti par to, kādu ietekmi rada viņu rīcība. Mums šķita, ka trūkst platformas, kas parāda indivīdiem, cik izmaksā viņu rīcības, un dotu viņiem ierosinājumu rīkoties citādāk. Tā nolēmām izveidot kompāniju un dažos mēnešos ieguvām vairāk nekā 5000 lietotāju mūsu platformā. Taču bija ļoti sarežģīti izveidot biznesa modeli ap šo ideju.

Live Rīga īsfilmu sērija «Rīga rīdzinieka acīm» jeb «Insider's guide to Riga» Austrijas galvaspilsētā Vīnē saņēmusi pasaules labākās tūrisma filmas apbalvojumu GRAND PRIX CIFFT 2019, ko rīko Starptautiskā Tūrisma filmu festivālu komiteja.

Gada labākās pasaules tūrisma filmas tituls tiek noteikts pēc gada garumā iegūto vietu un attiecīgi punktu skaita katrā no The International Committee of Tourism film Festivals (CIFFT) festivāliem. Kopumā «Insider's guide to Riga» īsfilmu sērija šogad saņēmusi apbalvojumus 10 komitejas festivālos, no kuriem četri ir Grand Prix apbalvojumi, četras zelta godalgas, divas sudraba un viena bronzas.

Videoklipi veidoti sadarbībā ar reklāmas aģentūru «DDB Latvija», kas ir radījusi «Insider's Guide to Riga» konceptu, un klipu režisors ir Jānis Nords. Klipi tiek izmantoti Rīgas atpazīstamības veidošanai ārzemēs.

«Rīga rīdzinieka acīm» galvenie varoņi ir pieci kolorīti tēli - kulturālais taksists, kurš fano par Vāgneru; modernais mācītājs, kurš notur sprediķus vīna bārā un rāpjas torņos; traks sieviešu dzīvesstila blogeris, kurš cauri Rīgai jāj zirga mugurā; stingra fizikas skolotāja, kura pēc darba māca atpūsties klubos, un brīvdomātājs seniors, kurš ielaužas galeriju atklāšanas ballītēs - katrs iepazīstina ar citādu Rīgu. Šodien stāstu sērijai pievienojušās vēl divas sērijas - ar pasaulē slaveno bokseri Mairi Briedi un vienam no nozīmīgākajiem sporta pasākumiem - Rīgas maratonam - veltīts video «Runner's guide to Riga».

Ziemassvētku tirdziņi Rīgā jau trešo gadu atzīti par ekonomiski izdevīgākajiem Eiropā, liecina Lielbritānijas kompānijas Post Office barometra pētījums par izmaksām Ziemassvētku tirdziņos, informē Rīgas Tūrisma attīstības birojā (RTAB).

Pētījumā aptaujātas 13 Eiropas pilsētas - Berlīne, Budapešta, Kopenhāgena, Krakova, Lille, Minhene, Prāga, Rīga, Stokholma, Strasbūra, Tallina, Vīne un Zagreba.

Barometra pētījumā tika apkopotas šādas izmaksas: pakešu piedāvājums divām personām divas naktis, kur iekļauts tiešais lidojums turp un atpakaļ no Londonas uz konkrēto pilsētu un B&B naktsmītne, transporta biļetes no lidostas uz centru, tirdziņos pieejamo dzērienu un uzkodu cenas, divas trīs kārtu vakariņas ar vīnu un kafijas cena.

«Post Office» Eiropas Ziemassvētku tirdziņu barometrs tika veikts, izmantojot nacionālo un reģionālo tūrisma biroju sniegto informāciju. Kopējās izmaksas divām personām nedēļas nogalē Rīgā Lielbritānijas tūristam izmaksātu 497,00 mārciņas jeb 580,32 eiro.

Austrietis, datortehnikas meistars Rolands Borskijs (Roland Borsky) gadu gaitā izveidojis, iespējams, lielāko Apple produktu kolekciju pasaulē – viņa īpašumā ir aptuveni 1100 šī tehnoloģiju giganta datori, raksta Reuters.

Salīdzinājumam Prāgas Apple muzejā ir tikai 472 šī zīmola produktu vienības, līdz ar to austrieša veidotā privātā kolekcija uzskatāma par vērienīgu un lielāko pasaulē.

Apple datorus R.Borskijs Vīnē remontē kopš 1980.gada. Taču kopš šā gada februārī Apple atvēra savu pirmo veikalu Vīnē, pārņemot arī lielu daļu datoru remontu pakalpojumu, Borskija datortehnikas remonta bizness ir krietni apgrūtināts, iespaidojot arī viņa ieņēmumus, raksta Reuters.

Samazinoties ieņēmumiem un sarūkot uzkrājumiem, telpu īre, kurā uzkrāta iespaidīgā kolekcija, R.Borskijam vairs nav pa kabatai, tāpēc viņš cer, ka varētu uzrasties, kāds labdaris, kas atbalstītu kolekcionāru, piedāvājot telpas kolekcijas uzglabāšanai vai palīdzot nomaksāt uzkrāto 20 000 – 30 000 eiro lielo nomas parādu, pretējā gadījumā kolekcija varētu izputēt.

Austrijas zemo izmaksu lidsabiedrība «Laudamotion» no šā gada rudens sezonas sāks jaunus tiešos lidojumus maršrutā Rīga - Vīne, informē VAS «Starptautiskā lidosta «Rīga».

Sākot ar 2019.gada oktobri, Laudamotions piedāvās 4 lidojumus nedēļā no Rīgas uz Austrijas galvaspilsētu Vīni.

Laudamotion ir Austrijas zemo cenu lidsabiedrība, nosaukta tās dibinātāja Nikija Laudas (Niki Lauda) vārdā, kas izveidoja uzņēmumu 2018.gada martā. Pašreizējā flote lido zem koda OE un sastāv no 23 lidmašīnām, kuras lido no Austrijas un Vācijas. Laudamotion, kuras galvenā mītne atrodas Vīnē, attīsta arī bāzes Diseldorfā, Štutgartē un Palmā. Aviokompānija prognozē, ka 2019.gadā ar to lidos vairāk nekā 6 miljoni pasažieru. Austrijas lidsabiedrība lido uz vairāk nekā 90 galamērķiem.

No 2021. gada Rīgā plānots ieviest tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšana, paredz trešdien, 18.septembrī, Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā akceptētais saistošo noteikumu projekts.

Noteikumu projektā paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku.

Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana. Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā. Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

Eiropas Savienībā (ES) imunizācija pret Covid-19 varētu sākties jau janvārī, ja izpildīti būs visi nosacījumi saistībā ar bloka vienošanos ar Lielbritānijas farmācijas lieluzņēmumu "AstraZeneca", otrdien pavēstīja Austrijas veselības ministrs Rūdolfs Anšobers.

Eiropas Komisija (EK) pagājušajā nedēļā pavēstīja, ka ir noslēgta vienošanās par 400 miljonu potenciālās vakcīnas devu piegādi ES. Patlaban notiek šīs vakcīnas klīniskie testi.

Nākamā gada termiņa izpilde ir atkarīga no tā, vai iesaistītie uzņēmumi spēs veikt savu apņemšanos, preses konferencē Vīnē sacīja ministrs.

"Otrs nosacījums ir laicīga tirgus apstiprinājuma piešķiršana," viņš piebilda.

EK visas savas likmes neliek vienīgi uz "AstraZeneca", bet arī ved sarunas ar citiem uzņēmumiem, kas strādā pie vakcīnas izstrādes, arī "Sanofi", GSK, "Johnson&Johnson", "Curevac" un "Moderna".

Kā paredz ES vienošanās ar "AstraZeneca", Austrija saņems 600 000 devas 300 000 cilvēku imunizācijai.

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” izveidojis apskatu, kurā var iepazīties ar vairākiem 5G izmantošanas piemēriem, kas nākotnē virkni nozaru un mūsu mijiedarbību ar pasauli mainīs līdz nepazīšanai.

Drošāka pārvietošanās ar autonomo transportu

Viena no jomām, kur 5G jau tuvākajā nākotnē atstās ievērojamu nospiedumu, ir transports. Segments, kas šajā ziņā gūs vislielākās priekšrocības, ir autonomie transportlīdzekļi, kas citviet pasaulē jau parādās satiksmē. Viena no funkcijām, ko 5G sniegs bezšofera auto, ir spēja dažādos veidos izveidot savstarpējos sakarus. Piemēram, autonomie transportlīdzekļi varēs savstarpēji sazināties un šādā veidā izvairīties no avārijām. Izmantojot jaunās paaudzes sakaru tehnoloģijas, šie auto spēs sazināties arī ar citiem objektiem, gājējiem, satiksmes vadības sistēmām tieši krustojumos. Tas ļaus ievērojami uzlabot drošību, jo automašīnas varēs sajust apdraudējumu daudz agrāk un izmantot automatizētas sistēmas, lai vajadzības gadījumā iedarbinātu bremzes, uzņemtu ātrumu vai stūrētu. Piemēram, automašīnas varēs sajust gājējus pēc viedtālruņu izstarotajiem signāliem. Vienu no piemēriem, kur šobrīd tiek izmantoti autonomie auto ar iespējotu 5G, iezīmē “Huawei” sadarbība ar Taizemes Srijaijas slimnīcu. Jaunās partnerības ietvaros 5G darbināti pašbraucošie transportlīdzekļi tiks izmantoti medicīnas preču piegādēm slimnīcai. Tas ne tikai samazina darba slodzi, bet arī COVID-19 izplatību, kas slimnīcu darbinieku vidū ir ļoti augsts.

Covid-19 pandēmijas laikā aizsākušies pārmaiņu laiki turpinājās arī 2023. gadā, un tie nekur nepazudīs arī 2024. gadā, tomēr tas ir laiks, kurā, sekmīgi darbojoties, var sasniegt tādus rezultātus, kādus būtu grūti panākt mierīgākos laikos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs. Viņš atzīst, ka būtībā visi jau ir pieraduši pie nemitīgo pārmaiņu laika, kad lēmumu pieņemšanai nav iespējams atvēlēt mēnešiem garu diskusiju un analīzes laiku.

Kāds bija 2023. gads?

Interesants, pārmaiņām bagāts laiks, kaut arī nemitīgu izmaiņu apstākļos būtībā visi dzīvo jau kopš 2020. gada marta, kad ieradās Covid-19 pandēmija un visus mierīgās dzīves plānus izjauca, jo visiem nācās pārkārtoties, piemēroties. Pēc straujajiem cenu pieauguma lēcieniem 2022. gadā pērnais gads vairāk iezīmējās ar recesiju, jo īpaši ekonomiski spēcīgāko, bet vecāko ES dalībvalstu tirgos. To izjuta arī Eco Baltia, realizējot otrreizējās polimēru izejvielas. Proti, ja 2022. gadā šīs izejvielas pircēji burtiski rāva ārā no rokām, tad 2023. gadā ir sarucis pieprasījums un potenciālie pircēji — plēves un būvmateriālu ražotāji — nemitīgi meklē iespējami lētākos risinājumus. Bez tam pēc Krievijas invāzijas Ukrainā ir noteiktas sankcijas šīs valsts naftai un tās produktiem realizācijai ES, tomēr ir vairākas pazīmes, kuras liecina, ka šie produkti, tomēr nonāk Eiropas tirgū.

Pasaules biržu indeksu dinamikā ceturtdien bija dažādas tendences, tirgus dalībniekiem turpinot izvērtēt ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela mājienu, ka procentlikmju turpmākais pieaugums var nebūt sevišķi liels. ASV biržu indeksi kritās, bet Eiropas biržu indeksi lielākoties pieauga.

Naftas cenas palielinājās pēc ziņām, ka Krievija varētu pievienoties jēlnaftas ieguves samazināšanai Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) sanāksmē 6.decembrī Vīnē.

Spēcīgs jēlnaftas piedāvājums un globālās ekonomikas nākotnes perspektīvas vājināšanās bija negatīvi ietekmējuši naftas cenas kopš oktobra sākuma.

Analītiķi turpina uzskatīt naftas cenas par viegli ievainojamām, un daži skeptiski uztver iespējamību, ka OPEC rīcība būtu pietiekami būtiska, lai kāpinātu naftas cenas.

«Ir skaidrs, ka naftas tirgus nav par 100% pārliecināts par to, ka OPEC+ nākamnedēļ samazinās piedāvājumu, tomēr spiediens noteikti pastiprinās, jo cenas turpina kristies, pastāvot bažām par pārmērīgu piedāvājumu un zemāku pieprasījumu,» sacīja Forex.com analītiķis Favads Razakzada.

Sociālajiem uzņēmumiem ir nozīmīga loma, jo tie palīdz gūt ienākumus cilvēkiem, kuri iepriekš bijuši valsts aprūpē, piemēram, saņemot bezdarbnieku pabalstu, tā uzskata Rumānijas sociālā uzņēmuma MBQ līdzdibinātājs Andrei M. Džordžesku (Andrei M. Georgescu).

Uzņēmums piedāvā romu mākslinieku darbus, un tam ir izdevies savu produkciju nogādāt IKEA plauktos. Romu minoritātei Rumānijā ir daudz problēmu, un lielākā no tām ir diskriminācija, jo īpaši institucionāla diskriminācija. Ar savu darbību MBQ cenšas pret to cīnīties. Vairāk par sociālā uzņēmuma izaicinājumiem viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Ar ko nodarbojas MBQ?

MBQ sākās no romu antropologa un aktīvista Čipriana Nekula (Ciprian Necula) atklāsmes, ka viņa vectēvs bija kalējs un viņš vienmēr sevi uzskatījis par cilvēku, kurš nāk no romu kalēju ģimenes. Taču, kad viņa vectēvs nomira, viņš saprata, ka nav nekā, kas viņu vieno ar šo tradīciju, jo ne viņš pats, ne viņa tēvs nav kalējs. Arvien ir ļoti izplatīts, ka lielākā daļa romu Rumānijā lielā mērā saista sevi ar amatnieku grupu, no kuras tie nāk. Saprotot, ka amatprasmes iznīkst un līdz ar to pazūd arī liela daļa no identitātes, viņš sāka domāt, ko varētu darīt, lai mainītu šo situāciju. 2010. un 2011. gadā tika veikts plaša mēroga pētījums par tradicionālo romu mākslu. Tas parādīja, ka lielākā problēma ir tirgus nepieejamība. Pētnieki prasīja jaunākajiem amatnieku ģimenes dalībniekiem, vai viņi ir ieinteresēti mācīties vecāku prasmes, un viņi galvenokārt atbildēja noliedzoši, jo saistībā ar problēmām piekļūt tirgum viņi nevarētu no tā izdzīvot. Tā 2011. gadā tika radīts zīmols Mesteshukar ButiQ ar mērķi romu mākslu piedāvāt tiešsaistes platformā, izveidojot tādu kā tirdziņu, kur cilvēki var pasūtīt produktus, un piedaloties dažādās izstādēs. Diemžēl pēc diviem gadiem šī pieeja «nomira», jo atbilde no tirgus nebija tik laba, kā cerēts. Cilvēki nebija un arvien nav ieinteresēti pirkt tradicionālos produktus, jo tie neiederas modernajā dzīvesveidā. Es tolaik strādāju pie viņiem, organizēju pasākumus, un viņi man piedāvāja pārņemt šo ideju. Es iesaistījos idejas pārdzimšanas brīdī 2013. gadā.

No 2021. gada Rīgā ieviesīs tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšanai. To paredz trešdien, 25. septembrī, Rīgas domes sēdē pieņemtie saistošie noteikumi.

Noteikumos paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku. Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana.

Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā eriga.lv būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā.

Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

Centienos ierobežot straujo jaunā koronavīrusa izplatīšanos Austrijā privātos pasākumos iekštelpās turpmāk drīkstēs pulcēties ne vairāk kā seši cilvēki, pirmdien paziņojusi valdība.

Jaunais noteikums, kas stāsies spēkā piektdien, attieksies uz dzimšanas dienas ballītēm, kāzām un citiem pasākumiem, kas veicinājuši vīrusa izplatīšanos pēdējās nedēļās.

Privātos pasākumos ārpus telpām drīkstēs pulcēties līdz 12 cilvēkiem.

Valdība arī samazinājusi no 1500 līdz 1000 atļauto cilvēku skaitu kultūras un sporta pasākumos iekštelpās un no 3000 līdz 1500 šādos pasākumos ārpus telpām.

Visos šādos pasākumos cilvēkiem turpmāk būs obligāti jāvalkā maskas.

"Šie būs grūti mēneši, bet jo vairāk mēs saņemsimies, jo vairāk katrs no mums piedalīsies, jo labāk mēs pārdzīvosim šo fāzi," preses konferencē Vīnē sacīja Austrijas kanclers Sebastiāns Kurcs.

Naftas ieguvējvalstu alianse OPEC+ svētdien vienojās saglabāt līdzšinējo naftas ieguves līmeni, lai gan neskaidrības tirgū rada jaunas sankcijas Krievijas energoresursiem, kas nākamnedēļ stāsies spēkā.

OPEC+ valstis sanāksmē Vīnē nolēma saglabāt oktobrī apstiprināto kursu, ka līdz 2023.gada beigām naftas ieguve būs samazināta par diviem miljoniem barelu dienā.

Oktobrī OPEC+ lēmumu pamatoja ar "tirgus apsvērumiem", lai stabilizētu globālo naftas tirgu.

Nākamā OPEC+ sanāksme gaidāma 4.jūnijā, pausts alianses svētdien izplatītajā paziņojumā, piebilstot, ka "varam sanākt jebkurā laikā un pieņemt tūlītējus papildu pasākumus", ja būs nepieciešams reaģēt uz notikumu attīstību tirgū.

Piektdien Eiropas Savienība (ES), G7 un Austrālija vienojās no pirmdien noteikt cenas griestus Krievijas jēlnaftai 60 ASV dolāru par barelu apmērā. Tāpat pirmdien stājas spēkā ES embargo Krievijas naftas piegādēm pa jūras ceļiem.

Par Eiropas Savienības (ES) Naudas atmazgāšanas apkarošanas pārvaldes (AMLA) mītnes vietu ceturtdien izraudzīta Frankfurte, kuru atbalstīja vairākums bloka dalībvalstu un Eiropas Parlaments (EP).

Tādējādi izgaisušas Rīgas cerības kļūt par jaunveidojamās ES iestādes mājvietu.

Uzņemties AMLA izvietošanu oficiāli bija pieteikušās deviņas pilsētas - Brisele, Dublina, Frankfurte, Madride, Parīze, Rīga, Roma, Vīne un Viļņa.

Par AMLA izveidi EP un ES dalībvalstis vienojās decembrī.

Tās uzdevums būs apkarot naudas atmazgāšanu un ES noteikto sankciju apiešanu.

AMLA cīnīsies arī ar terorisma finansēšanu.

AMLA savu darbību koordinēs ar nacionālajām finanšu plūsmas kontroles un tiesībsargāšanas iestādēm.

AMLA būs uzraudzības pilnvaras, taču nopietnu vai atkārtotu pārkāpumu gadījumos tā varēs vainīgajiem uzlikt sodanaudas.

Pārvalde uzraudzīs 40 vislielākos riskus radošās finanšu iestādes, un tai būs tiesības kontrolēt uzņēmumus, kas nodrošina kriptovalūtu tirdzniecību un glabāšanu.

ASV biržu indeksi trešdien pieauga un ASV dolāra vērtība kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) signāliem, ka tā drīz varētu pazemināt procentlikmes, ņemot vērā neskaidrību par ekonomikas prognozi.

Kā jau bija gaidāms, FRS atstāja procentlikmes nemainīgas, bet FRS vadītājs Džeroms Pauels sacīja, ka tirdzniecības nesaskaņas un ekonomikas pieauguma palēnināšanās pasaulē ir pamudinājušas daudzus FRS administratorus uzskatīt, ka ir «pastiprinājies» iemesls procentlikmju pazemināšanai.

FRS savā paziņojumā solīja, ka tā «pienācīgi rīkosies, lai uzturētu ekonomikas paplašināšanos", un atmeta iepriekšējo formulējumu, ka tā būs «pacietīga» ekonomikas datu izvērtēšanā. Šī formulējuma atmešana vairoja cerības, ka FRS jau jūlijā samazinās procentlikmes.

«National Securities» galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans sacīja, ka FRS nostāja par labu procentlikmju pazemināšanai atbilst prognozēm.

Latvijā ir populāri, ka mediju telpā daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki komentē un izplata viedokli, kas netiek apstiprināts ar faktiem. Kā tipisku piemēru, gribu minēt ziņu par to, ka Covid 19 laikā Latvijā ir pieaudzis alkohola pārdošanas apjoms un tāpēc jāsamazina tā tirdzniecības laiks.

Joprojām neesmu redzējis nevienu skaitli, kas to apstiprinātu šo apgalvojumu. Regulāri sekoju norisēm alkohola tirgū gan Latvijā, gan pasaulē un varu droši apgalvot, kā tās ir muļķības.

Drīzāk pretēji. Skaitļi liecina, ka tas ir samazinājies. Kas par to liecina? Situācijas analīzē es balstīšos uz Valsts ieņēmuma dienesta (VID) akcīzes preču pārvaldes publicētiem datiem par alkohola aprites rādītājiem Latvijā. Pie mums līdzīgi, kā citur ES alkohols ir ar akcīzes nodokli apliekama prece. Lai to legāli pārdotu, ir jāsamaksā akcīzes nodoklis. Tādējādi, redzot cik un par ko ir iekasēts nodoklis var spriest par situāciju tirgū. Šie dati ir pieejami VID mājas lapā.

Investējot 4,3 miljonus eiro, apģērbu tirgotājs SIA "Peek & Cloppenburg" atvērs veikalu tirdzniecības centrā "Domina Shopping", informē tirdzniecības centra pārstāvji.

Jaunais veikals, kuru plānots atklāt rudenī, būs otrais "Peek & Cloppenburg" veikals Latvijā.

"Fakts, ka šis Vācijas modes preču mazumtirgotājs ar vairāk nekā 160 veikaliem visā Eiropā kļuvis par mūsu nomnieku, ir arī nepārprotams signāls citiem tirgus spēlētājiem, kas norāda – “Domina Shopping” izaugsme turpina uzņemt apgriezienus, bet pircēju loks kļūst vēl plašāks,” norāda Dina Bunce, t/c “Domina Shopping” direktore.

Kopumā šogad "Peek & Cloppenburg" plāno atvērt desmit jaunus veikalus un atjaunot darbību trijās tirdzniecības vietās. Līdztekus veikalam Rīgā "Peek & Cloppenburg" jaunus veikalus atklās arī Rumānijā un Čehijā.

2022.gadā "Peek & Cloppenburg" Latvijā strādāja ar 9,612 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 63,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka par 13,3% un bija 750 834 eiro.

Tas viss tikai izklausās vienkārši – šķirot atkritumus, pārstrādāt derīgos materiālos, tos izmantot ražošanā, bet nederīgo pārstrādāt siltumā un elektrībā, tomēr, kad dzirdam prasības, ka 2035. gadā aprakt varēs tikai 10% no visiem atkritumiem, izrādās, ka Latvijai ir problēma!

Par galvenajām tendencēm atkritumu apsaimniekošanā Dienas Bizness iztaujāja Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidenti Klaudiju Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretāru Paolo Kampanellu (Paolo Campanella).

Pastāstiet īsumā, ko pārstāvat un kas ir jūsu vizītes mērķis Latvijā!

Klaudija Mensi: Esmu Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas prezidente. Asociācijā darbojos jau septiņpadsmit gadu kā tehniskā atbalsta cilvēks dažādās darba grupās. Vienlaikus Itālijā es strādāju privātā kompānijā, kas nodarbojas ar atkritumu enerģētiku un ūdens attīrīšanu. Latvija, konkrētāk – Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija ir viena no FEAD dalībvalstīm, un mums ir būtiski izprast biedru vajadzības, situāciju valstī atkritumu apsaimniekošanas kontekstā, kā arī to, ko varam darīt Latvijas labā, kā sadarboties mērķu sasniegšanai.

Naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC vēlas panākt pietiekamu naftas ieguves apjoma samazinājumu, lai palielinātu jēlnaftas cenas pasaules tirgū, ceturtdien paziņoja Saūda Arābijas naftas ministrs Hāleds al Fālihs.

«Mēs vēlamies pietiekamu samazinājumu tirgus līdzsvarošanai, kas būtu līdzvērtīgi sadalīts starp [OPEC] dalībvalstīm,» pirms organizācijas sanāksmes žurnālistiem norādīja al Fālihs.

OPEC dalībvalstis un citas naftas ieguvējvalstis, kas nav OPEC sastāvā, Vīnē tiekas divu dienu sanāksmē, lai apspriestu iespējas apturēt naftas cenu kritumu, kas pasaules tirgū novērots pēdējos divos mēnešos.

Tikmēr trešdien ASV prezidents Donalds Tramps ierakstā savā tvitera kontā aicināja naftas ieguvējvalstis saglabāt naftas ieguvi nemainīgā līmenī.

«Cerams, ka OPEC saglabās naftas plūsmu pašreizējā, neierobežotā apjomā. Pasaule nevēlas un tai nav vajadzīgas augstākas naftas cenas,» raksta Tramps, kurš jau vairākkārt apsūdzējis OPEC par naftas cenu mākslīgu uzturēšanu augstā līmenī.

Par litija jonu baterijas tēvu uzskatītais Japānas zinātnieks Akira Yoshino Eiropas Patentu biroja ceremonijā Vīnē, 20. jūnijā saņēma Eiropas gada izgudrotāja balvu par savu ieguldījumu litija jonu bateriju izstrādē un attīstībā.

Viņš izgudrojis populārāko akumulatoru veidu, kas tiek izmantots tādās ierīcēs kā mobilie tālruņi, klēpjdatori, digitālās kameras, videokameras un elektriskie automobiļi. Pirmo litija jonu akumulatoru 1991. gadā klajā laida Sony.

Pirms balvu piešķiršanas un laureātu paziņošanas, DB bija iespēja īsai sarunai ar slaveno japāni.

Litija jonu baterijas šodien ir viens no pieprasītākajiem enerģijas avotu veidiem un, attīstoties tehnoloģijām, pieprasījums pēc tiem palielinās. Kādas ir litija resursu rezerves uz mūsu planētas? Vai mums ir pietiekami daudz litija?

Litija rezerves uz Zemes nav problēma. Uzdevums ir - kā to iegūt, litijs nav koncentrēts vienā vietā.

30. jūlijā AS “Olainfarm” padome valdes priekšsēdētāja amatā ievēlējusi Jāni Buku, informē uzņēmumā.

Padomes ieskatā J.Buka pieredze veicinās uzņēmuma izaugsmi, stabilitāti un prognozējamību. J.Buks bijis arī AS “Olainfarm” padomes priekšsēdētaja vietnieks no 2019. gada 4. aprīļa līdz 2021. gada 17. jūnijam.

“AS ”Olainfarm” ir Latvijas farmācijas veiksmes stāsts, tomēr pēdējo gadu konflikti ir aizēnojuši panākumus. Mums ir jānodrošina stabilitāte un prognozējamība gan par nākotnes plāniem, gan koncernā kopumā. Pienācis laiks restartēt “Olainfarm” un atjaunot uzņēmuma labo slavu, turpināt izaugsmi un būt stabilam un paredzamam sadarbības partnerim un darba devējam,” uzsver J.Buks.

Olainfarm sāgā parādās Osinovska vārds 

Par Olainfarm iegūšanu, iespējams, cīnās arī Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis, 22.jūlijā...

Viņš ir pabeidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, iegūstot tiesību zinātņu bakalaura grādu. Pilnveidojis zināšanas London Business School Stratēģiskās līderības programmā Londonā un Menedžmenta attīstības programmā Vīnē. Septiņus gadus bijis Nordea Bank AB Latvijas fil., Bankas vadītājs Latvijā un gadu darbojies kā AS Luminor Bankas valdes loceklis.

J. Buka īpašumā nav neviena AS “Olainfarm” akcija, kā arī kapitāldaļas citos uzņēmumos.

AS “Olainfarm” valdē darbu turpina valdes locekļi Jānis Leimanis, Elena Bušberga, Signe Baldere-Sildedze un Raimonds Terentjevs.

Naftas ieguvējvalstu alianse OPEC+ svētdien sanāksmē Vīnē nolūkā nepieļaut naftas cenu kritumu vienojās 2024.gadā samazināt naftas ieguves apmēra mērķrādītāju vēl par 1,4 miljoniem barelu dienā.

Tomēr ne visas valstis reāli samazinās ieguves apmēru. OPEC+ samazināja naftas ieguves mērķrādītājus Krievijai, Nigērijai un Angolai, lai tie atbilstu pašreizējam līmenim.

Apvienotie Arābu Emirāti un Meksika ieguves līmeni varēs palielināt.

Savukārt Saūda Arābija paziņoja, ka šogad jūlijā samazinās ieguves apmēru par vienu miljonu barelu dienā un vajadzības gadījumā šo ieguves apmēra samazinājumu var pagarināt. Līdz ar to Saūda Arābija jūlijā iegūs deviņus miljonus barelu naftas dienā.

2022.gada oktobrī OPEC+ vienojās līdz 2023.gada beigām naftas ieguvi samazināt par diviem miljoniem barelu dienā, bet šogad aprīlī vienojās no maija līdz gada beigām samazināt ieguves apmēru vēl par 1,66 miljoniem barelu dienā.