Tirdzniecības centrā Mols vērienīgās pretterorisma mācībās Hermejs 2017 izspēlēta ķīlnieku krīze un tajās piedalījušās valsts dienestu specvienības, šodien žurnālistiem pastāstīja Drošības policijas priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkuss.

Fotoattēlus skatīt raksta galerijā!

Mācībās, kas noslēdzās šorīt piedalījās Drošības policijas (DP), Valsts policijas, Nacionālo bruņoto spēku (NBS), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Valsts robežsardzes, Ģenerālprokuratūras, kā arī Mols pārstāvji. Atbalstu mācību norisei sniedza arī Rīgas Pašvaldības policija. Kopumā mācībās piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieki un tās notika aptuveni septiņas stundas.

Tāpat mācībās piedalījās valstī esošās specvienības - Valsts policijas pretterorisma vienība Omega, Speciālo uzdevumu bataljons, Valsts robežsardzi pārstāvēja helikopters specvienība Sigma, savukārt NBS pārstāvēja Speciālo uzdevumu vienība.

Protestu skartajā Doņeckā sākusies pretterorisma operācija, un tā tiks īstenota «pakāpeniski un līdzsvaroti», paziņojis Ukrainas prezidents Oleksandrs Turčinovs.

Pretterorisma operācija sākusies jau naktī uz otrdienu, ziņo Interfaks-Ukraina.

Prokrieviski noskaņotie aktīvisti ziņo, ka redzējuši, kā Austrumukrainas virzienā dodas Ukrainas tanki. Par to vēsta arī Maskavas medijs Ria Novosti. «No dažādām pusēm pienāk ziņojumi par tehniku. Galvenais, mēs negribam izliet asinis, mēs esam noskaņoti uz sarunām,» Krievijas ziņu aģentūrai Itar Tass pauda prokrievisko separātistu pašaizsardzības vienību komandieris Vjačeslavs Ponomarjovs.

«Šonakt Doņeckas reģiona ziemeļu daļā sākusies pretterorisma operācija. Tā notiks pa posmiem, atbildīgi un līdzsvaroti. Šo darbību mērķis ir aizsargāt Ukrainas pilsoņus,» tā savā runā Ukrainas Austākajai Radai uzsvēra O. Turčinovs.

Austrumukrainā kopumā vietējo aktīvistu un bruņoto kaujinieku vidū bojāgājušo skaits sasniedzis 30, savukārt aizvadītajā pirmdienā pretterorisma operācijas laikā dzīvību zaudējuši četri Ukrainas karavīri un vēl 20 ir ievainoti, savā Facebook lapā pavēstījis Ukrainas iekšlietu ministrs Arsens Avakovs (Арсен Аваков).

Pirmdien, 5. maijā, pretterorisma operācija noritēja Austrumukrainas pilsētā Slovjanskā.

«Mūsu zaudējumi – četri karavīri un 20 ievainotie,» tā Facebook rakstīja A. Avakovs. Viņš arī norādīja, ka vietējo aktīvistu rindās bojāgājušo skaits ir pārsniedzis 30 cilvēkus, savukārt ievainoto skaits pēc pirmdien notikušās pretterorisma operācijas skaitāms vairākos desmitos.

Jau ziņots, ka Ukrainas austrumos sākušies nemieri, kuru organizēšanā Kijeva apsūdz Kremli. Vairākās Austrumukrainas pilsētās administrācijas ēkas ar bruņotu kaujinieku bez atpazīšanās zīmēm palīdzību sagrābuši vietējie prokrieviski noskaņotie aktīvisti. Ukrainas pagaidu prezidents Oleksandrs Turčinovs sācis pretterorisma operāciju, savukārt 30. aprīlī Ukrainas armijā izsludināta kaujas gatavība.

Kramatorskā, kas atrodas uz ziemeļiem no Doņeckas, otrdien sākusies pretterorisma operācija, ziņo Ukrainas Iekšlietu ministrija.

Kramatorskā sākusies un turpinās īpašā operācija, ko pretterorisma pasākumu gaitā īsteno Ukrainas drošības dienesti, teikts ministrijas paziņojumā, kuru citē ziņu aģentūra UNN. Ukrainas Bruņotie spēki sniedz atbalstu tās veikšanai.

Sīkākas ziņas ministrija nav sniegusi.

Tikmēr prokrievisko separātistu tīmekļa vietnē tiek ziņots, ka Kramatorskas lidlaukā notiekot kauja, kurā esot cietušie.

Jau ziņots, ka nedēļas nogalē bruņotas prokrieviski noskaņotu separātistu bandas Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts administrācijas un drošības dienestu ēkas.

Pirmdien arvien biežāk parādījās ziņas par tiešu Krievijas militārpersonu līdzdalību šajos notikumos.

Valsts policija 3.oktobrī saņēma informāciju, ka Baltijas jūras ūdeņos uz jahtas atrodas nolaupīts Latvijas valsts piederīgais. Piesaistot Valsts policijas pretterorisma vienību Omega, Nacionālo bruņotos spēkus un Latvijas robežsardzi tika veikta vērienīga operācija, dažu stundu laikā atbrīvojot nolaupīto vīrieti un aizturot aizdomās turēto personu.

Saistībā ar notikušo uzsākts kriminālprocess un tiek skaidroti nozieguma motīvi.

3. oktobrī ap pulksten astoņiem no rīta Valsts policija saņēma informāciju par 1965. gadā dzimuša vīrieša iespējamu nolaupīšanu. Nolaupītā persona atradās uz jahtas Baltijas jūrā. Cietušais par notikušo bija paziņojis saviem tuviniekiem, kuri savukārt sazinājās ar Valsts policiju.

Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes amatpersonas nekavējoties uzsāka nepieciešamās operatīvās un izmeklēšanas darbības. Ņemot vērā situācijas nopietnību, gatavojoties personas atbrīvošanas operācijai, tika piesaistīta Valsts policijas pretterorisma vienības Omega kaujinieki, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku un Valsts robežsardzes darbinieki. No Rīgas uz Roju, kas ir tuvākā vieta jahtas iespējamai atrašanās vietai, tika nosūtīts Latvijas Nacionālo bruņoto spēku helikopters. Tāpat operācijā tika izmantoti Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karakuģi un Valsts robežsardzes kuģis.

Doņeckas Starptautiskajā lidostā nogalināto separātistu skaits ir pārsniezis simtu, un atsevišķi avoti vēsta par diviem simtiem nogalināto. Sociālajos tīklos tiek ziņots, ka Doņeckas morgi ir pārpildīti.

Viens no morgiem ziņo par vismaz 45 nogalinātiem separātistiem. Fotogrāfijas no morga ievietota arī šī raksta galerijā. Brīdinām, ka attēlos redzami vardarbīgā nāvē miruši cilvēki!

Teroristi ir sagrābuši morgu Kaļiņinas slimnīcā. ziņo Novosti Donbasa.

Pilsētas mērs paziņojis, ka sadursmju laikā miruši vismaz divi civiliedzīvotāji.

Armija paziņojusi, ka savā kontrolē gatava atgūt arī citus teroristu pārņemtus punktus. Naktī uz otrdienu kauja izcēlusies arī uz Ukrainas-Krievijas robežas, kur bruņoti kaujinieki no Krievijas puses ieradušies ar automātiskajiem ieročiem un granātām.

Db.lv jau rakstīja, ka naktī uz pirmdienu bruņoti teroristi pārņēma kontroli Doņeckas lidostā. Kijeva uz Doņeckas lidostu nosūtīja savus armijas spēkus, ieskaitot helikopterus un iznīcinātājus. Vispirms tika raidīti brīdinājuma šāvieni, kuriem atbildē sekoja šāvieni no separātistu puses, incidentam pāraugot apšaudē. Aculiecinieki ziņoja, ka pirmdien jau pa dienu virs lidostas pacēlies melnu dūmu mākonis. Galerijā augstāk varat aplūkot fotogrāfijas, kas netālu no lidostas iemūžinātas pirmdien. Attēlos redzami prokrieviskie kaujinieki un Ukrainas militārā tehnika virs lidostas.

Kopš Ukrainas austrumos uzsākta pretterorisma operācija, promaskavisko kaujinieku kontrolētā teritorija samazinājusies uz pusi, trešdien pavēstīja Militāri politisko pētījumu centra vadītājs Dmitro Timčuks.

«Es teiktu, ka tas ir priecīgs, bet ļoti piesardzīgs paziņojums. Jo kaujiniekiem nav tik daudz spēka un līdzekļu, lai pilnībā kontrolētu viņiem «pierakstāmo» teritoriju,» norādīja eksperts.

Ukrainas valdības spēku ap teroristiem izveidotais loks kļūst ciešāks, viņš piebilda.

«Kaujiniekiem ir tieša izeja uz Ukrainas robežu ar tās asinskāro māmuliņu Krieviju. Tiklīdz šī velnišķīgā nabas saite tiks pārgriezta un loks noslēgsies, līdz mūsu uzvarai paliks tikai solis,» uzsvēra Timčuks.

Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidoja kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.

Ukrainas militārie spēki pretterorisma operācijas ietvaros sākuši uzbrukumu Doņeckas Starptautiskajai lidostai, ko savā varā pārņēmuši bruņoti separātisti, ziņo Korrespondent.

Teroristi pārņēma kontroli Doņeckas lidostā naktī uz pirmdienu. Ziņu aģentūra Reuters fotogrāfijās iemūžinājusi kravas automašīnu, kas Doņeckas lidostas virzienā 26. maijā veda pulku bruņotu prokrievisku kaujinieku. Iepriekš izskanēja ziņas, ka bruņotie separātisti aizkavējuši Ukrainas austrumu apgabalu iedzīvotāju dalību prezidenta vēlēšanās, kas notika svētdien. Aptaujas liecina, ka tajās uzvarējis viens no bagātākajiem Ukrainas pilsoņiem – Petro Porošenko (Петро Олексійович Порошенко), kuram pieder saldumu ražotne Roshen.

Līdz pirmdienas plkst. vieniem pēcpusdienā Ukrainas armija prasīja bruņotajiem promaskaviskajiem kaujiniekiem atbrīvot lidostu. Kad tas netika pildīts, sākās uzbrukums. Vietējie mediji ziņo, ka virs lidostas pirmdien redzami melni dūmi, tāpat manīti zemu lidojoši Ukrainas armijas helikopteri, kā arī iznīcinātāji. Ukrainas armijas pārstāvji apstiprinājuši, ka sākotnēji divi iznīcinātāji Su-25 raidīja brīdinājuma šāvienus teroristu virzienā, atbildē saņemot uguni, vēsta AFP. Līdz ar to pretterorisma operācijā iesaistīti iznīcinātāji Mig-29.

Valsts policija šodien Saulkrastos, Rīgas ielā, sarīkojusi operāciju, kurā piedalās maskās tērpti policisti un izmantoti dienesta suņi.

Minētajā ēkā ir reģistrēti vairāki ar ceļu būves firmu Binders saistīti uzņēmumi - SIA BNI, pilnsabiedrības Binders un Arčers un CBF SIA Binders, SIA TVA Construction un SIA M.A.-Taka un SIA Vogelberg.

Binders pārstāve Vita Noriņa aģentūrai LETA apstiprināja, ka šodien policija veikusi operāciju uzņēmumam Binders juridiski piederošā ēkā, kurā atrodas Binders Mehanizācijas departaments. «Patlaban Binders šīs telpas neizmanto un tās ar nomas līgumu ir nodotas izmantošanai citai juridiskai personai. Ar uzņēmumu Binders šī policijas operācija nebija saistīta,» sacīja Noriņa.

Valsts policijas preses pārstāve Simona Grāvīte aģentūrai LETA apstiprināja, ka Saulkrastos notiek plānota policijas operācija, taču izmeklēšanas interesēs plašāka informācija netiks sniegta.

Francija un Vācija piedraudējušas Krievijai ar plašākām sankcijām, ja 25. maijā plānotās prezidenta vēlēšanas Ukrainā nenotiks, ziņo BBC.

Francijas prezidents Fransuā Olands un Vācijas kanclere Angela Merkela oficiālā paziņojumā pauda, ka baidās par tālāku situācijas destabilizāciju Ukrainā. Abu valstu līderi pauda, ka lokālie referendumi Ukrainas austrumos, ko svētdien plāno rīkot separātisti, ir nelegāli. Tāpat F. Olands un A. Merkele aicināja ievērojami samazināt Krievijas militāru spēku apjomu netālu no Ukrainas austrumu robežas. NATO lēš, ka pašlaik tur koncentrējas aptuveni 40 tūkstoši krievu kareivju, savukārt Maskava apgalvo, ka armija no Ukrainas robežas ir atsaukta.

«Ja Ukrainā nenotiks starptautiski atzītas prezidenta vēlēšanas, tas novedīs pie nenovēršamas tālākas valsts destabilizācijas,» teikts Francijas un Vācijas paziņojumā. Tas, savukārt, izraisīs «atbilstošas sekas».

Ukrainas valdība atguvusi kontroli prokrieviski noskaņoto separātistu ieņemtajā Ukrainas austrumu ostas Mariupoles pašvaldības ēkā, ziņo Kijeva.

Pretterorisma operācijas laikā aizvadītajā naktī kontrole pār Mariupoles administrācijas ēku atgūta bez nopietniem ievainojumiem, atsaucoties uz Ukrainas amatpersonu pausto, vēsta BBC. Pašpasludinātās Doņeckas Tautas republikas pārstāvji vietējiem medijiem gan pauž, ka aizvien kontrolē Mariupoles pašvaldības ēku.

Ukrainas iekšlietu ministrs Arsens Avakovs pauda, ka liela nozīme operācijā bija «civilajiem aktīvistiem».

Ceturtdien Ukrainas spēki Artemivskā atvairīja krievu bruņoto kaujinieku uzbrukumu un mēģinājumu atņemt Ukrainas militārajiem spēkiem ieročus. Sadursmē tika ievainots viens kareivis.

Ārvalstu mediji jau ziņoja, ka Ukrainas īpašo uzdevumu vienība ceturtdienas vakarā atbrīvoja no bruņotiem separātistiem Doņeckas reģiona pilsētu Svjatohirsku, izspiežot «zaļos cilvēciņus» aiz pilsētiņas robežām.

Krīze Ukrainā vēršas plašumā, un Ukrainas jaunievēlētais prezidents Petro Porošenko izteicies, ka Ukrainai ir nepieciešama tieša ASV militārā palīdzība, ziņo ukraiņu medijs Unian.

«Es nedomāju, ka sankcijas ir spēcīgs preventīvs faktors. Agresija no Krievijas puses var turpināties,» pauda P. Porošenko. Pēc viņa vārdiem, tagad reālu palīdzību sniegtu tieša ASV militārā palīdzība – līdzīga tai, kas tika sniegta sabiedrotajiem Otrā pasaules kara laikā (lendlīzes programma).

Ukrainas prezidents pauda, ka valsts ir gatava cīnīties par neatkarību un tai ir jānostiprina savi bruņotie spēki.

Tikmēr krīze Ukrainas austrumos plešas plašumā - trešdien vēlu vakarā separātisti mēģināja ieņemt Ukrainas Zemessardzes daļu Luhanskā, taču Ukrainas karavīriem izdevās atvairīt krievu kaujinieku uzbrukumu. Ukrainas pusē neviens nav cietis. Jau ziņots, ka šīs nedēļas pirmā puse asiņaina bijusi Doņeckā – kaujā par kontroli pilsētas lidostā tika nogalināti vairāk nekā simts no Krievijas iesūtīti teroristi, un trešdien apšaude, izmantojot militāro tehniku, notika arī Doņeckas centrā.

Trīs cilvēki nogalināti bruņotu separātistu uzbrukumā Ukrainas armijas bāzei Mariupolē, kas notika trešdienas naktī, pavēstījis Ukrainas iekšlietu ministrs Arsens Avakovs. Tikmēr Ženēvā šodien sākas krīzes sarunas starp ASV, Krieviju, Eiropas Savienību (ES) un Ukrainu, ziņo BBC.

Aizvadītajā naktī aptuveni 300 bruņoti separātisti uzbruka Ukrainas armijas bāzei pilsētā Mariupolē – Doņeckas reģiona dienvidu daļas pilsētā. Uzbrukums sākās, separātistiem metot degvielas spridzekļus armijas bāzes virzienā, uz ko Ukrainas militāristi atbildēja ar uguni, nogalinot trīs uzbrucējus. Sadursmē tika ievainoti 13 separātisti, bet 63 tika aizturēti. Tāpat tika konfiscēti ieroči, Krievijas operatoru saziņas līdzekļi un telefoni, pašlaik tiek skaidrota aizturēto separātistu personība, informēja Ukrainas iekšlietu ministrs. Viņš arī norādīja, ka Iekšlietu ministrijas rindās zaudējumu nav.

Pretterorisma operācija, kas tika uzsākta, pieaugot spriedzei Austrumukrainā, turpinās. Uz krīzes reģionu nosūtīti papildspēki, ieskaitot helikopterus. «Tā kā uzbrukums militārajai bāzei bija tik agresīvs, iekšlietu ministrijas grupa lēma pastiprināt spēkus ar Omega speciālajiem spēkiem. Tiks iesaistīti helikopteri,» pauda A. Avakovs.

Ukrainas Augstākās radas spīkers un pagaidu prezidents Oleksandrs Turčinovs otrdien parlamenta sēdē pauda pārliecību, ka valstī pilsoņkara nebūs, vienlaikus uzsverot, ka civilistiem ieroči dalīti netiks.

Komentējot aicinājumus dalīt ieročus pilsoņiem, kas vēlas aizsargāt Ukrainu pret separātistiem un iebrucējiem, viņš sacīja: «Valsts dod ieročus tikai tiem, kas iet strādāt milicijā, kas iet dienēt nacionālajā gvardē vai bruņotajos spēkos.»

«Kad mēs pavērsim brīvu pieeju ieročiem, tad tas nozīmēs, ka brīvu pieeju iegūs arī separātisti. Un tas nozīmēs, ka mēs grūžam Ukrainu pilsoņkara bezdibenī. Mēs nepieļausim pilsoņkaru,» sacīja pagaidu prezidents.

«Tie, kas atbild valsts priekšā, - bruņotie spēki, milicija. Lūdzu, piesakieties, ejiet pie viņiem strādāt, ejiet aizsargāt dzimteni,» viņš sacīja. «Pilsoņkara Ukrainā nebūs. Punkts.»

Iepirkšanās centrā Briselē otrdien sākta pretterorisma operācija, paziņojusi Beļģijas prokuratūra, piebilstot, ka viens aizdomās turētais aizturēts.

Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels sasaucis drošības kabineta ārkārtas sēdi, ziņoja Beļģijas mediji.

Incidents sācies ap plkst.7.30 pēc Latvijas laika pēc tam, kad policijas uzmanība pievērsta kādam aizdomīgam vīrietim pie Briseles iepirkšanās centra City 2.

Vairāki Beļģijas mediji ziņoja, ka vīrietis pats piezvanījis policijai un paziņojis, ka viņam mugurā ir veste ar sprāgstvielām.

Raidorganizācija RTL ziņoja, ka policija izsludinājusi trauksmi par iespējamo spridzekli un iepirkšanās centrā ieradusies spridzekļu detonēšanas vienība.

Atsaucoties uz drošības dienestiem, vairāki mediji vēstīja, ka policija nekādas sprāgstvielas nav atradusi.

Pagājušajā piektdienā Rīgā pie kādas viesnīcas vairāki vīrieši nolaupīja divus ārvalstu - Zviedrijas un Īrijas – uzņēmējus. Īsi pēc personu nolaupīšanas Valsts policija (VP) īstenoja aizturēšanas operāciju, kurā bija iesaistīti gan kriminālpolicijas darbinieki, gan specvienību kaujinieki. Policijai ir pamatotas aizdomas, ka no aizturēto vīriešu pretlikumīgajām darbībām cietuši arī citi.

VP Kriminālizmeklēšanas pārvaldes (KIP) darbinieku uzmanības lokā nonāca septiņu personu grupa, un tika noskaidrots, ka šā gada 11.septembrī viņi Rīgā netālu no kādas viesnīcas varētu būt nolaupījuši divus ārvalstu uzņēmējus.

Izmeklētāji uzreiz piesaistīja VP pretterorisma vienību Omega, VP Rīgas reģiona pārvaldes Speciālo uzdevumu bataljonu, kā arī vairākus kriminālpolicijas darbiniekus, un tajā pašā dienā aizturēšanas operācijā pārtvēra uzbrucēju automašīnas brīdī, kad nolaupītie uzņēmēji tika transportēti. Visi septiņi uzbrucēji tika aizturēti, un pie viņiem tika atrasts policista formastērps, bruņu veste, traumatiskais ierocis un viltota policista apliecība.

Likumsargi novērsuši kādas valsts amatpersonas nolaupīšanu,informēja Valsts policijas (VP) pārstāve Ilze Jurēvica.

Policijas operācijā piedalījusies pretterorisma vienība «Omega, kā arī VP Kriminālizmeklēšanas pārvaldes Slepkavību atklāšanas un personu meklēšanas nodaļas amatpersonas.

Plašāk par notikušo VP pārstāvji informēs preses konferencē 19.februārī. Tā notiks VP centrālajā ēkā, Čiekurkalna 1.līnijā 1, k-4, mazajā konferenču zālē, plkst.11. Pasākumā piedalīsies VP Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins un Kriminālizmeklēšanas pārvaldes Slepkavību atklāšanas un personu meklēšanas nodaļas priekšnieks Romāns Jašins.

Valsts policijas (VP) darbinieki aprīlī aizturējuši septiņu cilvēku organizētu narkotisko vielu izplatīšanas grupu, no kuras izņemti vairāk nekā desmit kilogrami ar īpaši bīstamo narkotisko vielu karfentanilu, infomēja VP.

Policijā skaidroja, ka atsavināti arī desmit kilogramu zeltlietu, ievērojams daudzums naudas, luksusa klases automašīna un motocikls. Visas šīs lietas, visticamāk, iegūtas, tirgojot narkotikas.

VP norādīja, ka šī gada 4.aprīlī tika īstenota vērienīga aizturēšanas operācija. Tās laikā tika piesaistīta arī VP pretterorisma vienība «Omega», citi Rīgas reģiona pārvaldes biroji, Speciālo uzdevumu bataljona, Kurzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja un ceļu policijas amatpersonas, kā arī Valsts robežsardzes specvienības «Sigma» darbinieki, Valsts ieņēmuma dienesta kinologi un Rīgas pašvaldības policija. Īsā laika posmā tika aizturētas visas septiņas aizdomās turētās personas - 1965., 1956., 1993., 1987. un 1993 gadā dzimuši vīrieši un 1971. un 2000.gadā dzimušas sievietes.

Traģiskais negadījums Bolderājā, Gaigalas ielā, noticis, laupītājiem mēģinot uzspridzināt bankomātu, informēja Valsts policijā.

Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis un Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins šodien žurnālistiem pastāstīja, ka ap plkst.4 blakus dzelzceļa sliedēm nograndis sprādziens, kurā viens vīrietis gāja bojā, bet vēl viens smagi ievainots. 30 gadus vecais vīrietis šobrīd atrodas slimnīcā, kur viņam tika veikta operācija. Mirušā vīrieša identitāte vēl tiek noskaidrota.

Ņemot vērā saasināto situāciju saistībā ar terorisma draudiem Eiropā, policija šī notikuma iemeslu noskaidrošanā iesaistīja plašus spēkus, tostarp pretterorisma vienību Omega. Jau aptuveni pusotru stundu pēc sprādziena bija skaidrs, ka nav noticis terorakts.

Lietuvas un Krievijas tiesībsargāšanas iestādes paziņojušas, ka piecus gadus ilgā operācijā tām izdevies apturēt milzīgu narkotiku tranzīta kanālu uz Eiropas Savienības valstīm, vēsta Lietuvas Televīzija. Lēsts, ka laikā, kamēr šis kanāls darbojies, tas ļāvis narkobiznesa darboņiem nopelnīt aptuveni 1,5 miljardus dolāru.

Kā pastāstījis Krievijas federālā narkotiku kontroles dienesta direktors Viktors Ivanovs, runa ir par dažādu sintētisko narkotiku izejvielu piegādes karteli, kas pastāvējis no 2003.gada un aptvēris daudzas ES valstis.

Šai laikā Krievijā, galvenokārt Permā, sagatavotas 135 tonnas benzilmetilketona - jau gandrīz gatava amfetamīna. No minētā daudzuma var iegūt 100 tonnu jeb pusmiljardu devu ārkārtīgi spēcīgas narkotiskās vielas - pa vienai devai katram ES iedzīvotājam, viņš norādījis. «Esam izglābuši Eiropu no amfetamīna cunami,» sacījis Ivanovs.

Līdz 2010.gadam narkotiku prekursoru ražošana Krievijā bija atļauta, bet Lietuvā - aizliegta.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Loģistikā jābūt elastīgam un jāpiedāvā tirgus pieprasījumam atbilstoši un efektīvi piegāžu risinājumi

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Gefco Baltic valdes locekle Oksana Jakovļeva, kura ir studējusi gan angļu un vācu valodu Kijevas Pedagoģijas institūtā, gan biznesa vadību un starptautiskās attiecības Vācijā un darbojas loģistikas biznesā vairāk nekā 20 gadus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Ja varam sākt ar humoru – vai iepriekšējais kompānijas vadītājs lietuvietis Martins Keršis kaut ko «savārīja», ka tika nomainīts, vai tā bija regulāra darbinieku rotācija?

Gefco ir programma, kas paredz tāda kā talantu fonda rotāciju no vienas valsts uz otru, no viena amata uz otru, un Martins tagad ir atbildīgs par Gefco 2PL (red. piez. ‒ transporta pakalpojumu nodošana ārpakalpojumā) biznesu. Kaut arī Gefco stratēģija paredz salīdzinoši mazu pamatlīdzekļu esamību, mums joprojām pieder dažādi aktīvi. Gefco ir lielākais automašīnu pārvadāšanai domāto dzelzceļa vagonu īpašnieks Eiropā. Mums ir vairāk nekā 3500 vagonu, mums ir arī automašīnas, un Martina uzdevums ir attīstīt šo biznesu, padarot to efektīvāku. Tādējādi viņam tas bija paaugstinājums, bet man pēc piecu gadu darba Gefco ģenerāldirektores amatā Ukrainā tika piedāvāts izmēģināt pieredzi starptautiskajā arēnā un pārcelties uz Baltiju, kur strādāju kopš šā gada marta.

Saeima 11.augustā oficiālā paziņojumā atzina Krievijas vardarbību pret Ukrainas un arī citu valstu civiliedzīvotājiem par terorismu, bet pašu Krieviju - par terorismu atbalstošu valsti.

Paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai" iepriekš pieņēma arī parlamenta Ārlietu komisija.

Dokumentā aicināts arī citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu, ka Krievija ir terorismu atbalstoša valsts.

Saeima norāda, ka Krievija mērķtiecīgi vēršas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantojot ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu. Politiķi atzīmē, ka Krievija šo vardarbību īsteno politisku mērķu sasniegšanai.

Deputāti kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti, kā arī aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krieviju, lai apturētu Krievijas armijas spēju turpināt tās militāro agresiju Ukrainā.

Vairāku Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu plauktos vēl atrodamās Krievijā un Baltkrievijā ražotās preces galvenokārt ir neiztirgotie pārpalikumi, savukārt pieaudzis pieprasījums pēc Ukrainā ražotām precēm, lai gan noiets pēc tām bijis pietiekami labs arī pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā šī gada 24.februārī, atklāja aptaujātie uzņēmumu pārstāvji.

Veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans sacīja, ka "Mego" vēl līdz šim brīdim turpina veikt izmaiņas preču piegādātāju klāstā. Patlaban preces no Krievijas un Baltkrievijas veikalos aizņem mazāk nekā 2% no apgrozījuma, un no tām vairāk nekā 60% preču tiek iztirgotas uz atlaidēm.

Taujāts, vai veikalos iedzīvotāji interesējas par Krievijas un Baltkrievijas produkciju, Šihmans pauda, ka interese esot, galvenokārt - par bērnu pārtiku, sēklām, tējām un saldumiem.

Vienlaikus "Mego" strauju Ukrainas produkcijas realizāciju nav novērojusi. "Pieprasījums pēc šīm precēm ir bijis pietiekami augsts arī pirms konflikta," skaidroja Šihmans, piebilstot, ka Ukrainā ražoto preču īpatsvars "Mego" veikalos palicis nemainīgs, taču uzņēmumā regulāri tiek izskatītas jaunas sadarbības iespējas ar piegādātājiem no Ukrainas.