Separātistus Doņeckā un Luhanskā atbalsta nevis Krievija, bet gan Ukrainas bagātākais cilvēks oligarhs Rinats Ahmetovs un Reģionu partijas parlamentārās frakcijas vadītājs Oleksandrs Jefremovs, liecina mediju rīcībā nonākusī neoficiālā informācija.

Tā liecina arī, ka separātistu vidū esot daudz noziedznieku.

Visas separātistu akcijas koordinējot Ahmetova un Jefremova cilvēki. Pats Jefremovs paziņojis, ka drošības dienesta telpu sagrābšana Luhanskā nav provokācija, bet gan daudzu cilvēku pozīcija «un viņi grib šo viedokli aizstāvēt».

Jau ziņots, ka prokrieviskie aktīvisti pirmdien Doņeckas apgabala valsts administrācijas ēkā ieņēmuši prezidiju un pasludinājuši Doņeckas tautas republikas izveidi.

Metālnozares magnāts, miljardieris un arī par oligarhu dēvētais Rinats Ahmetovs, kura bagātības lēstas 16 miljardu ASV dolāru vērtībā, iesaistījies kampaņā pret Krievijas atbalstīto separātismu.

Austrumukrainas pilsētā Doņeckā, kā arī citās Doņeckas reģiona pilsētās, piemēram, Mariupolē, izvērstā kampaņa vērsta pret Ukrainas šķelšanos un separātismu, vēsta BBC. Aktivitāšu ietvaros vairāki simti cilvēku apmeklējuši R. Ahmetovam piederošo futbola stadionu, savukārt automašīnu īpašnieki savu nostāju pret separātismu signalizējuši ar autotaurēm. Tāpat ielās bija redzami Ukrainas zili dzeltenie karogi. Spēkratu īpašnieki aicināti ik dienas pusdienlaikā paust savu nostāju. Tiesa gan, jau parādās ziņas, ka dažiem kampaņas dalībniekiem uzbrukuši separātisti.

«Cilvēki ir noguruši no dzīves bailēs un šausmās,» paziņojis miljardieris R. Ahmetovs, izsakot apsūdzību, ka separātisti ved Ukrainu pretī «genocīdam».

Ukrainas austrumos vairumu provokāciju rīko «Krievijas politiskie tūristi», pirmdien sacīja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Deščica, vienlaikus solot «bargu atbildi» separātistiem.

«Atbilde būs daudz bargāka,» uzsvēra ministrs, norādot, ka valdības drošības jomas struktūru vadība jau atrodas šajā reģionā un strādā ar vietējo administrāciju.

Vairumu provokāciju Austrumukrainā rīko «Krievijas politiskie tūristi», kuru skaits gan ir sarucis, toties - aktivitāte palielinājusies.

Svētdien Ukrainas austrumos notika plaši prokrieviski mītiņi. Doņeckā un Harkovā mītiņotāji ieņēma apgabalu administrācijas ēkas, bet Luhanskā - Ukrainas drošības dienesta ēku. Arī Doņeckā ieņemta drošības dienesta ēka.

Harkovā separātisti no administrācijas ēkas pirmdien padzīti, savukārt Doņeckā pie administrācijas nama viņi izveidojuši barikādes no riepām un dzeloņstieplēm.

Dienu pēc vardarbīgā un vismaz diviem cilvēkiem arī letālā «masu kautiņa» Ukrainas austrumdaļas pilsētā Doņeckā Krievijas Ārlietu ministrija nākusi klajā ar paziņojumu, ka gatava aizstāvēt savus pilsoņus Doņeckā, ziņo ukraiņu medijs kp.ua.

Krievijas Ārlietu ministrija esot paudusi, ka Kijevas valdība nespēj kontrolēt situāciju Doņeckā.

Medijs atsaucas uz paziņojumu, kas ievietots Krievijas Ārlietu ministrijas mājaslapā. Db.lv pārliecinājās, ka piektdienas pēcpusdienā, ap plkst. 13.40 šī vietne nebija pieejama. Iespējams, tas saistīts ar hakeru masveida uzbrukumiem Kremļa oficiālajai interneta vietnei, kā arī Krievijas Centrālās bankas mājaslapai. Tika ziņots, ka hakeru uzbrukumi vērsti arī pret citām Krievijai nozīmīgām mājaslapām, piemēram, valstij piederošā telekanāla Rossija-24 vietnei.

Ukrainas mediji ziņo arī, ka Krimas pussalas ziemeļu virzienā virzās Krievijas armijas reaktīvie mīnmetēji Uragan. Tajā pašā virzienā piektdien virzoties arī militāro spēku kolonna.

Ukrainas Iekšlietu ministrija pavēstījusi, ka negarantē drošību Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Gagarina kausa spēļu laikā Doņeckā, tomēr cīņas tur tiks aizvadītas vietējo līdzjutēju dēļ, pavēstījis līgas prezidents Aleksandrs Medvedevs.

Kā ziņots, pirmajās divās Gagarina kausa Rietumu konferences ceturtdaļfināla cīņās piektdien un sestdien vietējā Doņeckas Donbass vienība uzņems Latvijas komandu Rīgas Dinamo.

«Cilvēciski ļoti žēl klubu un tā līdzjutējus. Komanda aizvadīja lielisku sezonu, tomēr politisku apstākļu dēļ tai draudēja mājas spēļu atņemšana play-off cīņās,» līgas oficiālajā mājaslapā citēts Medvedevs. «Protams, Donbass komanda un tās līdzjutēji to nebija pelnījuši.»

Tomēr Medvedevs atzina, ka Ukrainas Iekšlietu ministrija vēstulē devusi mājienu, ka negarantē drošību gaidāmajās spēlēs.

Krīze Ukrainā vēršas plašumā, un Ukrainas jaunievēlētais prezidents Petro Porošenko izteicies, ka Ukrainai ir nepieciešama tieša ASV militārā palīdzība, ziņo ukraiņu medijs Unian.

«Es nedomāju, ka sankcijas ir spēcīgs preventīvs faktors. Agresija no Krievijas puses var turpināties,» pauda P. Porošenko. Pēc viņa vārdiem, tagad reālu palīdzību sniegtu tieša ASV militārā palīdzība – līdzīga tai, kas tika sniegta sabiedrotajiem Otrā pasaules kara laikā (lendlīzes programma).

Ukrainas prezidents pauda, ka valsts ir gatava cīnīties par neatkarību un tai ir jānostiprina savi bruņotie spēki.

Tikmēr krīze Ukrainas austrumos plešas plašumā - trešdien vēlu vakarā separātisti mēģināja ieņemt Ukrainas Zemessardzes daļu Luhanskā, taču Ukrainas karavīriem izdevās atvairīt krievu kaujinieku uzbrukumu. Ukrainas pusē neviens nav cietis. Jau ziņots, ka šīs nedēļas pirmā puse asiņaina bijusi Doņeckā – kaujā par kontroli pilsētas lidostā tika nogalināti vairāk nekā simts no Krievijas iesūtīti teroristi, un trešdien apšaude, izmantojot militāro tehniku, notika arī Doņeckas centrā.

Krievijas atbalstītie separātisti, kas Ukrainas austrumos sagrābuši Doņeckas apgabala valsts administrācijas ēku, ceturtdien izlēmuši neatlikt svētdien iecerēto «referendumu» par tā dēvētās Doņeckas Tautas republikas dibināšanu.

«Referendums notiks 11.maijā,» telefonsarunā ar aģentūru "Interfax" pavēstīja separātistu līdera vietnieks Miroslavs Rudenko.

Referenduma rīkošanu apstiprinājis arī separātistu līderis Deniss Pušiļins.

«Referenduma datums netiks atlikts,» norādīja Pušiļins, piebilstot, ka balsojumā nolemts rīkot "referendumu", kā iepriekš plānots.

Arī Slovjanskas separātistu pārstāvis ziņu aģentūrai AFP apstiprināja, ka svētdien «referendums» notiks.

Saņemtas ziņas, ka arī tā dēvētā Luhanskas tautas padome vienbalsīgi nolēmusi «referendumu» rīkot svētdien.

Kā ziņots, trešdien Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar aicinājumu separātistiem, kas darbojas Ukrainas austrumos, atlikt Doņeckā un Luhanskā 11.maijā plānotos referendumus.

Doņecka un Ļvova atrodas aptuveni tūkstoš kilometru attālumā viena no otras un, iespējams, šo pilsētu iedzīvotāji viskrasāk izjutuši spriedzi starp Austrumiem un Rietumiem, vēsta Reuters.

Vienā no pilsētām jau norisinājās plaši protesti pret V. Janukoviču un viņa lēmumu nevienoties par saišu stiprināšanu ar Briseli, kamēr otrā – tas pats lēmums tika uztverts kā pašaizsardzības solis.

Doņecka (Донецьк) atrodas Ukrainas austrumos pie Kaļimusas upes. Pilsēta ir viens no Ukrainas krievu minoritātes centriem. Saskaņā ar 2012. gada skaitīšanas datiem, pilsētā dzīvoja apmēram 955 tūkstoši cilvēku, un, vērtējot pēc iedzīvotāju skaita, Doņecka ir piektā lielākā Ukrainas pilsēta.

Ļvova (Львів) ir Ukrainas rietumu pilsēta, aptuveni 80 kilometru attālumā no Polijas robežas. Pilsētā pēc 2001. gada datiem dzīvo vairāk nekā 758 tūkstoši iedzīvotāju. Tā ir septītā lielākā Ukrainas pilsēta.

Ukrainas pilsētās Doņeckā, Luhanskā un Harkovā notika prokrievisi noskaņoto aktīvistu sadursmes ar policiju. Tāpat administrācijas ēkās tika izkārti Krievijas karogi un tika izteikti aicinājumi rīkot referendumus par neatkarību.

Reaģējot uz prokrieviskajiem protestiem, Ukrainas pašreizējais prezidents Oleksandrs Turčinovs sasauca ārkārtas drošības sēdi. Nemieru dēļ tika atcelta viņa plānotā vizīte Lietuvā.

Doņeckā šie bija pēdējo dienu visvardarbīgākie protesti. Liela prokrieviski noskaņoto aktīvistu grupa atdalījās no pūļa un iebruka reģionālās valdības ēkā, pirms tam iesaistoties sadursmēs ar policiju. Administrācijas ēkā tika pacelts Krievijas karogs un izkarināts plakāts Krievijas atbalstam. Pārējais pūlis tikmēr izkliedz saukļus «Krievija, Krievija!», ziņo BBC. Saskaņā ar policijas pausto, kopumā Doņeckā administrācijas ēkai uzbruka ap tūkstoš demonstrantu. Svētdienas vakarā ēkā bija iebarikadējušies aptuveni simts cilvēki.

Krievijas Ārlietu ministrija otrdien brīdinājusi Kijevu, ka jebkāda veida spēka izmantošana Ukrainas austrumos, kur trīs pilsētās pēc prokrieviski noskaņoto sacelšanās Ukrainas valdība joprojām cenšas atgūt kontroli, var novest pie pilsoņu kara, vēsta CNN.

Jau ziņots, ka prokrieviski noskaņoti protestētāji Doņeckā, Harkovā un Luhanskā bija ieņēmuši valdības ēkas un pacēluši tajās Krievijas karogus. Harkovā aktīvisti pat pašpasludinājuši «republiku».

Krievijas Ārlietu ministrija norāda, ka tai bažas sagādā tās rīcībā esoša informācija, ka protestētājus, tostarp tos, kas ieņēma valdības reģionālās ēkas minētajās pilsētās, sagaida represijas.

Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas mājas lapā publicēts paziņojums, kurā norādīts - Krievijas rīcībā esošā informācija liecina, ka Ukrainā notiek militāra rakstura mobilizācija, kurā piedalās arī nelegālas, bruņotas organizācijas «Правый сектор» kaujinieki. Šo darbību mērķis, pēc ministrijas rīcībā esošās informācijas, ir apspiest valsts austrumos notiekošos protestus pret pašreizējās Ukrainas valdības piekopto politiku.

Maskava paudusi bažas par «bezprecedenta» ASV un NATO militārajām aktivitātēm netālu no Krievijas robežas.

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu (Серге́й Шойгу́) telefonsarunā esot savam ASV kolēģim Čakam Hāgelam (Chuck Hagel) aicinājis «pieklusināt retoriku». Tāpat viņš esot galvojis, ka Krievija neiebruks Ukrainā.

Vienu stundu ilgā S. Šoigu telefonsaruna ar ASV kolēģi esot bijusi «vaļsirdīga», tā pauda Krievijas aizsardzības ministrs. S. Šoigu uzsvēris, ka Maskavu satrauc ASV un NATO militārās aktivitātes Austrumeiropā, kuras turklāt pavada «provokatīvi» paziņojumi par vajadzību «saturēt» Krieviju.

ASV uz Poliju un Baltijas valstīm nosūtījusi 600 karavīrus. Vašingtona skaidroja, ka papildu militārie spēki izvietoti Austrumeiropā, lai nomierinātu satrauktās NATO dalībvalstis, kas atrodas tuvu Krievijai.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēstījis, ka viņam ir «tiesības» nosūtīt karaspēku uz Ukrainas teritoriju, taču viņš cerot, ka viņam «nevajadzēs šīs tiesības izmantot», ziņo BBC.

Ar šādu paziņojumu V. Putins nāca klajā Krievijas televīzijā drīz pēc sadursmēm Mariupolē, kur trešdienas naktī notika uzbrukums Ukrainas armijas bāzei un tika nogalināti trīs bruņoti kaujinieki.

Austrumukrainas pilsētā Luhanskā separātisti sagrābuši savā kontrolē Zemessardzes daļas. Ukraiņu zemessargiem izdevās dislocēties, līdzi paņemot visus ieročus, vēsta Korrespondent.

Taču kaujas laikā tika iznīcinātas gandrīz visas militārās daļas ēkas. «Tur palikt nebija nekādas jēgas. Zemessargi [..] piespieda teroristus atkāpties un tad dislocējās,» stāstīja Zemessardzes pārstāvji. Kaujas laikā tika nogalināti seši separātisti, bet ievainoti – 20, informē Ukrainas mediji, atsaucoties uz separātistu pārstāvju pausto.

Jau ziņots, ka vakar sīvas kaujas notika Slovjanskā, kur sākās pretterorisma operācijas aktīvā fāze. Kaujās dzīvību zaudēja gan Ukrainas karavīri, gan separātisti.

Savukārt 2. jūnijā separātisti, gribot notriekt Ukrainas armijas helikopteru, ar zenītraķeti trāpīja administrācijas ēkā, nogalinot vairākus cilvēkus.

Luhanskas un Doņeckas nelikumīgo «referendumu» rīkotāji tiks saukti pie kriminālatbildības, paziņojis Ukrainas pagaidu prezidents Oleksandrs Turčinovs. Viņš arī pauda, ka notikušajiem balsojumam nevar būt nekāda juridiska spēka.

Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins piešķīris apbalvojumus Krimas premjerministram Sergejam Aksenovam, Krimas parlamenta priekšsēdētājam Vladimiram Konstantinovam un Sevastopoles stratēģiskās attīstības aģentūras vadītājam Aleksejam Čalovam. «Pirmās pakāpes» apbalvojums piešķirts «Par nopelniem Tēvzemes labā».

Db.lv jau rakstīja, ka aizvadītajā svētdienā, 11. maijā, Doņeckā un Luhanskā separātisti sarīkoja «referendumu». Dažas stundas pēc tā beigām viņi paziņojuši, ka par reģiona patstāvību esot nobalsojuši 89% reģiona balsstiesīgo.

Piektdien Ukrainas valdība un prokrieviskie separātisti parakstīja pamiera līgumu, kas varētu noslēgt konfliktu, kurā bojā gājuši jau vairāk nekā 2600 cilvēku, raksta The Independent, atsaucoties uz Interfax.

Arī separātisti Twitter paziņojuši, ka vienošanos ir apstiprinājuši. Pagaidām gan šo informāciju nav apstiprinājusi Ukrainas valdība, jo Baltkrievijā turpinās sarunas kopā ar Krievijas un ASV pārstāvjiem.

Separātistu pasludinātās Doņeckas Tautas republikas pārstāvji ziņoja, ka ir iegājuši Mariupolē, taču valdības pārstāvji to nolieguši. Doņeckā arī piektdien bija dzirdamas artilērijas šāviņu skaņas, un cilvēki stāvēja rindā, lai dabūtu ūdeni, pieteiktos humānajai palīdzībai un izņemtu naudu no bankomātiem.

Krievija gan noliegusi, ka Ukrainā ir viņu karaspēks un ieroči, neskatoties uz liecībām, ko parādījuši NATO pārstāvji. Ukrainas karaspēka pārstāvji ziņojuši, ka konfliktā līdz šim miruši aptuveni 2000 Krievijas karavīru.

Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers ceturtdien atzinīgi novērtēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina «konstruktīvo toni» Ukrainas jautājumā.

Ar šādu paziņojumu Vācijas ārlietu ministrs nāca klajā, reaģējot uz Putina aicinājumu promaskaviskajiem separātistiem atlikt 11.maijā ieplānotos referendumus par plašākas autonomijas iegūšanu vai pat neatkarību no Kijevas.

«Es atzinīgi vērtēju konstruktīvo toni, ko prezidents Putins izmantoja pēc sanāksmes ar EDSO prezidentu Didjē Burkhalteru,» teikts Vācijas ārlietu ministra paziņojumā, kurā aicināts nekavējoties ieviest «Maskavā pārrunāto».

«Situācija ir kritiska, taču joprojām ir izredzes izvairīties no jaunas vardarbības eskalācijas un ar diplomātiskiem līdzekļiem censties panākt, ka netiek pilnībā zaudēta kontrole Ukrainas austrumos,» sacīja ministrs.

Vienu dienu pēc nelikumīgā «referenduma», ko separātisti sarīkoja Doņeckas un Luhanskas apgabalos Austrumukrainā Eiropas Savienības valstis ir vienojušās par jaunām sankcijām, kas tiks ieviestas pret Krieviju, vēsta Itar-Tass.

Jau ziņots, ka pirmdien, 12. maijā, ES ārlietu ministri tikās Briselē, lai apspriestu šo jautājumu.

ES «melnajā sarakstā» iekļautas vēl 13 personas no Krievijas, kā arī divi Krimas uzņēmumi, tā Krievijas medijam Itar-Tass esot pavēstījis kāds anonīms diplomāts.

Plānots, ka sankcijas spēkā stāsies otrdien.

Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Štainmaiers izteicās, ka notikušais referendums minētajos Ukrainas reģionos «nevar tikt uztverts nopietni», savukārt viņa Zviedrijas kolēģis Karls Bilts norādīja, ka saņemti «neīsti rezultāti no neīsta referenduma».

Jau ziņots, ka separātisti, kas aizvadītajā svētdienā, 11. maijā, Doņeckā sarīkoja «referendumu», paziņojuši, ka par reģiona patstāvību esot nobalsojuši 89% reģiona balsstiesīgo. Tikmēr Kremlis pavēstījis, ka «ar cieņu attieksies pret Doņeckas un Luhanskas referenduma rezultātiem».

Farmācijas uzņēmumam Olainfarm pavērusies iespēja strādāt Turcijas tirgū un tas zināmā mērā noticis, pateicoties bijušajam Latvijas prezidentam Andrim Bērziņam, atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins.

«Mūsu eksprezidents Andris Bērziņš pērn vasarā divas reizes runāja ar Turcijas prezidentu Redžepu [Tajipu] Erdoanu, lai turki pie mums uz ražošanu atsūta savu komisiju, kas pārbaudīs ražošanas prakses atbilstību pienācīgajām normām. Un tajā brīdī es stāvēju blakus,» sacīja Olainfarm vadītājs.

«Tas nostrādāja - pie mums atsūtīja inspekciju, un, lai tas būtu ātri, mūs nolika priekšā rindā, kurā ir tūkstošiem uzņēmumu, kas gaida tādu pašu pārbaudi,» norādīja Maligins.

Tas varēja notikt, arī pateicoties politiskajam resursam, piebilda uzņēmējs, atgādinot, ka Latvija vienmēr atbalstījusi Turciju tās ceļā uz Eiropas Savienību (ES).

Krievijas prezidenta Vladimira Putina agresīvo politiku var apturēt tikai rietumvalstu sankcijas, tomēr Putina dzīves laikā politiskas izmaiņas Krievijā nav gaidāmas un ir iespējami dažādi pavērsieni, šādu viedokli Neatkarīgajā paudis Krievijas vēsturnieks Boriss Sokolovs.

Sokolovs uzsvēris, ka ASV un Eiropas Savienības (ES) sankcijām pret Krieviju jābūt ļoti nopietnām - «tādām, kas vismaz uz laiku bloķētu Krievijas tirdzniecību ar energoresursiem». Amerikāņi tādas sankcijas pagaidām neieviešot, jo ASV prezidents Baraks Obama esot neizlēmīgs cilvēks un viņam nepatīk izmantot spēku un draudēt ar spēku.

«Putinu var apturēt tikai stingras sankcijas. Jā, no šīm sankcijām cietīs ne tikai Krievija, bet arī ES un arī Latvija, taču tas ir vienīgais veids, kā iegrožot Krievijas valdošo režīmu un ielikt to atpakaļ starptautisko tiesību normu rāmjos. Atpakaļ starptautisko tiesību rāmjos Krievija gan būs tikai tad, kad atteiksies no anektētās Krimas. Baidos, ka pēc tā vajadzēs nevis gadus, bet gadu desmitus. Tātad - vēl gadu desmitus nāksies dzīvot pasaulē, kas būs sadalīta ar līnijām kā aukstā kara laikos. Tas gan ir atkarīgs no tā, cik ilgi vēl valdīs Putins un kas nāks viņa vietā,» sacījis vēsturnieks.

Austrumukrainas pilsētā Doņeckā prokrieviski noskaņotie protestētāji padzīti no iepriekš ieņemtās Ukrainas Drošības padomes ēkas. Tikmēr Harkovā aktīvisti pašpasludinājuši «republiku», vēsta pasaules mediji.

Protestētājus no Ukrainas Drošības dienesta telpām padzina Ukrainas īpašo operāciju vienības. Operācijā neesot neviena bojā gājušā, pauda Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretāra vietniece Viktorija Simara. Notikuma vietā pašlaik strādā izmeklētāji, vēsta AFP. Kā liecina iekšlietu ministrs Arsena Avakova paziņojums Facebook, arī protestētāji Harkovā padzīti no ieņemtajām ēkām.

Db.lv iepriekš vēstīja, ka protestētāji aizvadītajās brīvdienās ieņēma Doņeckas vietējās administrācijas ēku, kur tie dibināja «Doņeckas Tautas republiku». Pirmdien tika paziņots, ka «Doņeckas tautas republikas Republikāniskā padome lūgusi prezidentam Vladimiram Putinam uz laiku Doņeckā ievest miera uzturēšanas kontingentu». Kā liecina informācija ārvalstu medijos, sekojot Doņeckas piemēram, līdzīgi rīkojusies arī Harkovā, kurā promaskaviskie aktīvisti arī dibinājuši «Harkovas tautas republiku». Šādu lēmumu pieņēmuši vairāki desmiti aktīvistu, kas sevi nodēvējuši par «alternatīvajiem deputātiem».

Neviens no aktīvistiem Doņeckā un Luhanskā negrasās izpildīt Kijevas izteikto ultimātu un nolikt ieročus, paziņojis Luhanskas reģiona koordinācijas padomes loceklis Aleksejs Čumuļenko (Алексей Чмуленко), vēsta Krievijas medijs Russian.rt.

Viņš pauda, ka visi esot noskaņoti «ļoti patriotiski» un aktīvisti «turēšot savu pozīciju».

Cilvēki ne vien atsakās pamest akcijas norises vietu, bet arī to skaits arvien pieaug, uzsvēris A. Čumuļenko. Tāpat aktīvists norādījis, ka patlaban protestētājiem netrūkst nedz ēdiena, nedz munīcijas.

Pagājušajā nedēļā Kijeva pauda, ka netiesās promaskaviski noskaņotos protestētājus, kas ieņēma valdības ēkas divās Austrumukrainas pilsētās, ja viņi piekritīs atdot savus ieročus

Aizvadītās nedēļas nogalē bruņoti kaujinieki ieņēma administrācijas un drošības struktūru ēkas vairākās Ukrainas austrumdaļas pilsētās. Svētdien sadursmē ar Krievijas armijas formas tērpos ģērbtiem kaujiniekiem Sljavanskā, Doņeckas apgabalā, krita Ukrainas Drošības dienesta (UDD) specvienības «Alfa» kapteinis, bet vēl četri «Alfas» kareivji tika ievainoti. Separātistu rindās ir vismaz viens bojāgājušais un vairāki ievainotie.

Ukrainas premjerministrs Arsenijs Jaceņuks pirmdien apsūdzējis Krieviju, ka tā cenšas «saraut gabalos» Ukrainu, radot nekārtības valsts austrumu daļas pilsētās, ziņo AFP.

A. Jaceņuka izteikumi nākuša klajā pēc vardarbīgiem protestiem, kas notika aizvadītās nedēļas nogalē Doņeckā, Harkovā un Luhanskā. Db.lv jau vēstīja, ka pilsētās tika veikti uzbrukumi pašvaldību ēkām. Reģionālās valdības administrācijas ēkai Doņeckā uzbruka aptuveni tūkstotis prokrieviski noskaņotu demonstrantu, tika pacelts Krievijas karogs, kā arī izteikti aicinājumi sarīkot referendumu par Doņeckas neatkarību. Tāpat uzbrukumi veikti arī administrācijas ēkām Harkovā un Luhanskā.

A. Jaceņuks apgalvo, ka Krievija ir pielikusi savu roku administrācijas ēku okupēšanā, lai atrastu ieganstu savu armijas spēku ievešanai Ukrainā. Pēc Ukrainas premjera vārdiem, šādi Maskava vēlas sodīt kaimiņvalsti, ka tā atteikusies no Kremļa atbalstīta prezidenta un tā vietā vēlas veidot politiskas un ekonomiskas saites ar rietumvalstīm.

Hokejists Oskars Bārtulis pēc pavasarī veiktās cirkšņa operācijas ir sācis gatavoties jaunajai sezonai, bet politiski nestabilās situācijas dēļ Ukrainā pagaidām nav zināms, kur nākamgad bāzēsies viņa klubs Doņeckas Donbass. Tikmēr Bārtulis jau ceturto gadu noorganizējis Bārtuļa/Skrastiņa nometni bērniem un jūlijā gatavojas startēt Latvijas rallija sacensībās, vēsta laikraksts Diena.

«Mūsu nometnē šovasar strādā arī Donbass treneris Vladimirs Vorobjovs, kurš klubā atbild par aizsargu, tātad arī manu darbību laukumā. Ar viņu gandrīz katru dienu apspriežam pienākošās ziņas no Doņeckas. Ja jau pat viņš ir neziņā, tad ko lai saka spēlētāji? Cenšamies par to nedomāt, jo ietekmēt neko nevaram. Mums saka - nedēļas laikā būs atrisinājums,» intervijā laikrakstam, vaicāts, vai ir kādas ziņas no Doņeckas Donbass vadības par nākamo sezonu, stāstījis hokejists.

Uz jautājumu, vai KHL noteikumi paredz kādas garantijas spēlētājiem, kuriem jau ir līgums uz nākamo sezonu, Bārtulis atbildējis: «Šī ir pilnīgi atšķirīga situācija, jo ir bažas par cilvēku dzīvībām. Pirms neilga laiciņa runāju ar mūsu kluba ofisa darbinieku. Drošības nolūkos pāris nedēļu apkalpojošam personālam bija ieteikts neierasties darbā.»

«Doņeckas tautas republikas Republikāniskā padome lūgusi prezidentam Vladimiram Putinam uz laiku Doņeckā ievest miera uzturēšanas kontingentu,» atsaucoties uz Krievijas mediju Itar-Tass, ziņo Krievijas neatkarīgais telekanāls Doždj.

Itar-Tass ziņo, ka deputāti esot vienbalsīgi atbalstījuši Doņeckas Republikāniskās padomes vēršanos pie Krievijas ar šādu lūgumu.

Doņeckas apgabala deputāti esot arī paziņojuši, ka Doņecka ir neatkarīga republika.

Tāpat arī deputāti lēmuši 11. maijā sarīkot referendumu par reģiona iekļaušanu Krievijas sastāvā.

Jau ziņots, ka Krievija anektēja Krimas pussalu šā gada martā, iepriekš sarīkojot referendumu, ko Rietumvalstis, tostarp Latvija, nav atzinušas par leģitīmu. Pēdējās ziņas liecina, ka visi Krimas iedzīvotāji, kuri nav bijuši reģistrēti uz 18.martu, tiks uzskatīti par ārvalstniekiem, trešdien paziņojusi Krievijas Federālā migrācijas dienesta pārstāve Viktorija Gičko. «Līgumā» par Krimas aneksiju, kuru pagājušajā nedēļā parakstīja Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Krimas separātistu līderi, noteikts, ka visi Krimas un Sevastopoles teritorijā dzīvojošie Ukrainas pilsoņi un personas bez pilsonības tiek atzītas par Krievijas pilsoņiem. Viena mēneša laikā personas, kurām ir Ukrainas vai kāda cita pilsonība, var paziņot par savu vēlmi saglabāt šo pilsonību.