Ir apstiprinājušās autotirgotāju prognozes, ka pretinflācijas plāna ieviestie grozījumi mazinās jauno auto tirgus attīstības tempus.
Par to liecina potenciālo pircēju nogaidošā reakcija pēdējos trijos mēnešos. Pretinflācijas plāna lietderību uzskatāmi raksturo septembra vājie jauno auto tirdzniecības apjomi. Kopumā septembrī tika reģistrēti 2266 jauni braucamrīki, kas ir vājākais rezultāts salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem.
Skar arī ekonomiskos
Tiesa, pretēji valdības vēlmei iegrožot dārgos un liellitrāžas auto, tā iedragājusi arī ekonomiskās klases auto popularitāti. Pēc autotirgotāju novērojumiem, turīgos pircējus nav būtiski apturējis paaugstinātais nodokļu slogs, taču vairums Latvijas iedzīvotāju, kuri lūkojas mazās vai kompaktklases modeļa virzienā, vēlmi iegādāties jaunu auto ir atlikuši uz vēlāku laiku. Jāatgādina, ka paaugstinātas auto reģistrācijas likmes tiek piemērotas automobiļiem ar darba tilpumu virs 3 litriem, bet otra galvenā izmaiņa skar juridiskās personas, kurām līdz ar grozījumiem likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli ir finansiāli neizdevīgi iegādāties auto, kura vērtība pārsniegs 30 000 Ls (ieskaitot PVN).
Populistisks solis
Auto Group Baltic (Volkswagen) reģionālais vadītājs Latvijā Andris Kulbergs uzskata, ka pretinflācijas plāns ir drīzāk populistisks, nevis ekonomiski pamatots solis. «Nevar noliegt, ka septembris vēsturiski nav bijis spīdošs tirdzniecības mēnesis, taču šī septembra rezultāti ir bijuši īpaši vāji. Pēc manā rīcībā esošās informācijas vissliktākā situācija pašlaik valda Rīgā, kur klientu aktivitāte attiecībā uz jaunu auto iegādi ir pilnībā zudusi. Lielā mērā to veicina līzinga kompāniju stratēģijas maiņa, jo, kā zināms, vairāk nekā 90 % gadījumu jaunu auto iegādē galveno lomu spēlē finanšu kompānijas. Jebkurā gadījumā pretinflācijas plāns ir novēlots un nerada nekādu ekonomisku ieguvumu, drīzāk tas rada apjukumu ne tikai potenciālo klientu, bet arī autotirgotāju vidū. Mums kā importētājiem šobrīd ir grūti ražotājrūpnīcai izskaidrot Latvijas autotirgus situāciju, kad vienā brīdī tirgus pēkšņi strauji ripo lejup. Pats galvenais, ka ikvienam autotirgotājam ir apgrūtinoši plānot gan auto uzkrājumus, gan ilgtermiņa investīcijas. Visbeidzot, jaunu auto tirdzniecība ir viens no katalizatoriem, kas norāda valsts kopējo ekonomisko situāciju.»
Iegriež sev
Wess select (BMW) valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Oskins: «Vēlreiz atkārtošu jau iepriekš pausto uzskatu, ka, ieviešot jaunos nodokļus, nav padomāts par to, cik konkurētspējīgi Latvijas autotirgotāji būs salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju. Mēs dzīvojam vienotā ekonomiskajā telpā, un, ieviešot jaunus nodokļus, ir jāizvērtē, kā jaunie spēles noteikumi varētu ietekmēt attiecīgās nozares uzņēmējdarbību ilgtermiņā. Ir sen zināma patiesība: lai ietaupītu, ir vairāk jāpelna un mazāk jātērē. Pašreizējā situācija liecina, ka Latvijas likumdevēji cērt zaru, uz kura paši sēž, jo, samazinoties pārdošanas apjomiem, tiek iekasēti mazāki nodokļi, kuri, iespējams, nonāk kaimiņu makos.»
Reģistrē ārpus Latvijas
Pēc A. Oskina teiktā, ikviens autotirgotājs apzinās, ka agri vai vēlu autotirgus apjomi saruktu, taču ne tik drastiski, kā to mēs varam novērot pēdējos divos mēnešos. «Negribētu piekrist, ka finansiāli rocīgie pēkšņi nepērk dārgus auto vai sāk raudzīties mazlietoto auto virzienā. Viena daļa šādus auto iegādājas un reģistrē ārpus Latvijas, citi pragmatiskāk izvērtē aprīkojuma klāstu, jo, piemēram, 5. sērijas BMW limuzīnu var iegādāties, arī nepārkāpjot 30 tūkst. Ls robežu.»
Klientu iebaidīšanai
MML Imports (Mitsubishi) valdes loceklis Valdis Spredzis:«Maldīgi būtu domāt, ka potenciālo pircēju nogaidošā reakcija attiecas tikai uz t.s. dārgajiem auto. Neskaidrība un bailes liek nogaidīt arī tiem klientiem, kuri raugās mazās un kompaktklases virzienā. Pašreizējā banku politika ir tāda, lai iebaidītu cilvēkus, ka uzņemties kredītsaistības ir bīstami. Tajā pašā laikā, neraugoties uz pēdējo gadu straujo jauno automašīnu tirgus pieaugumu, jauno auto īpatsvars uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem Eiropā.»
Saglabā optimismu
Prognozējot šī gada rezultātus, A. Oskins optimistiski cer, ka pēdējie trīs mēneši būšot labāki nekā septembris, taču salīdzinājumā ar 2006. gadu kopējais pieaugums nebūšot vairs tik iespaidīgs kā pērn. Pieaugums pret 2006. gadu varētu būt aptuveni 38 %. «Jebkurā gadījumā tie laiki, kad lepojāmies, ka autotirgus aug par 50 % un vairāk, vairs nebūs nekad. Paredzu, ka nākamajā gadā tirgus varētu izaugt par 30 %, jo potenciāls, lai sasniegtu Eiropas līmeni, mums vēl ir vismaz uz pieciem gadiem,» optimismu saglabājot, pauž A. Oskins.
Samazinājies līzingu apjoms, jo cilvēki tērēšanā esot kļuvuši daudz piesardzīgākiCilvēki aizdomājas par taupīšanu, ne tērēšanu, spontāni pirkumi vairs nenotiek.
Tā līzinga kompānijas skaidro auto tirgus «pamiršanu».Tikai pēc divu mēnešu rezultātiem ilgtermiņa tendences esot pāragri vērtēt, uzskata līzinga kompāniju pārstāvji. «Samazinājums ir vērojams, taču diemžēl statistiski precīzi grūti prognozēt tendenci, jo ir pārāk mazs mērīšanas periods, kā arī aktīvās pārdošanas sezonas laiks (rudens un Ziemassvētki) vēl ir priekšā. Klasiski šis periods ir viens no labākajiem pārdošanas ziņā, taču šogad ir diezgan pagrūti izteikt jebkādas prognozes,» skaidro Daniils Ruļovs, SIA Hansa Līzings direktores vietnieks. Tam, ka līzinga apjomu samazinājums ir redzams, piekrīt Parex līzings un faktorings vadītāja Ilze Zoltnere, tomēr viņa uzsver, ka samazinājums esot lielajās līzinga kompānijās, kamēr nekontrolējamajās līzinga tirgus kompānijās varētu būt vērojami apjoma pieaugumi, jo uz tām, lai izvairītos no pretinflācijas plāna ierobežojumiem, dodas klienti, kam «klasiskās» firmas līzingu nedotu. «Apgalvojumam, ka sarukušajā jauno auto tirdzniecībā vainojama līzinga kompāniju stratēģijas maiņa, piekrist var tikai daļēji, cilvēki vienkārši vairāk apzinās, ka jātaupa,» norāda Ints Krasts, SEB Unilīzings direktors. Viņš skaidro, ka samazinoties spontāno pirkumu apjomi un, tirgum normalizējoties, automašīnas vairs neiegādājas tie, kas šādu pirkumu īsti nevar atļauties. I. Zoltnere apjomu samazinājumam saskata divus iemeslus. Pirmkārt, jauno automašīnu kārotāji auto iegādājās pirms pretinflācijas pasākumu stāšanās spēkā. Otrkārt - cilvēku prātos nostiprinājies vārds «krīze» un pircēji daudz piesardzīgāk raugoties uz kredītsaistību uzņemšanos, skaidro I. Zoltnere. Ja runājam par sadalījumu starp juridiskajām un fiziskajām personām, tad aktivitāte un līzinga pieprasījums nav īpaši mainījies, samazinājās pieprasījumu skaits kopumā,» skaidro D. Ruļovs. Privātpersonas esot kļuvušas krietni atvērtākas pret pirmās iemaksas jautājumu, liekas, ka 10% nepieciešamais minimums (automobiļiem virs 12 000 LVL) tiem nesagādājot problēmas.