Lai izstrādātu un šūtu pati savas lelles, Vita Meiere atteicās no piedāvājuma kļūt par leļļu dizaineri citā uzņēmumā.

Vita Meiere, zīmola Vimei radītāja, nodarbojas ar dizaina un mākslas preču izstrādi, no kurām pagaidām redzamākās ir lelles. Taču viņa nekoncentrējas tikai uz tām. «Izaugsme var būt dažādos virzienos,» Vita saka. Viņa iecerējusi izgatavot arī bērnu apģērbu, kas pieskaņots lellēm, gleznas ar leļļu tēliem un citus interjera dekorus.

No saknēm neaizbēgsi

Leļļu šūšana ir Vitas ģimenes vizītkarte. Viņas mamma gadiem ilgi ir šuvusi lelles un bērnībā meitai nācās palīdzēt, piemēram, pildīt leļļu kājiņas vai ķermenīšus. Toreiz tas viņai likās garlaicīgi un nepatika, taču, studējot Latvijas Mākslas akadēmijā, finansiālie apstākļi spieda atgriezties pie bērnībā apgūtā aroda. No sākuma Vita palīdzēja mammai, bet pēc tam sāka šūt pati savas lelles. Šoreiz viņai patika to darīt, jo varēja radoši izpausties – nevis darīt kaut ko, ko kāds cits ir izdomājis, bet realizēt savas idejas. «Tas nebija tikai tehnisks darbs kā agrāk, bet gan dizaina un krāsu izvēle. Es studēju funkcionālo dizainu, tāpēc forma, krāsa, variācijas, saskaņa starp šiem elementiem ir mana sirdslieta,» saka Vita. Viņa nebija domājusi, ka kādudien turpinās mammas iesākto un šūs lelles. «Es biju tāds bērns, kas darīja pretēji tam, ko vecāki vēlējās. Taču varbūt mammas piemēra dēļ es vispār sāku studijas «lietišķajos» un Mākslas akadēmijā,» viņa spriež. Mamma atbalsta meitas nodarbošanos un palēnām «atdod» savus klientus, jo ir nolēmusi uz laiku pārtraukt leļļu šūšanu. «Viņai ir prieks, ka viņas prasmes neizzūd,» saka Vita.

Veikalu plauktos nonāk ar roku zīmēta krāsojamā papīra lelle, kas nes dziedātājas Aijas Andrejevas vārdu. Komplektā ar lelli pieejami autentiski Aijas tērpi ar pašas dziedātājas sagatavotiem stāstiem par tērpu izcelsmi un notikumiem, kur tie tikuši izmantoti.

Lelle Aija tapusi mazajiem klausītājiem un ir pirmā lelle no Claudia papīra leļļu Slavenību kolekcijas.

«Īpaši aizkustinoša šķiet ideja par šo leļļu rašanos, jo tās atjaunotas no seniem vecmāmiņas zīmējumiem. Papīra leļļu projekts manī iedveš nostaļģiju par manis pašas bērnību, jo arī man kādreiz ļoti patika spēlēties ar katalogiem un žurnāliem, griežot un krāsojot papīra lellītes. Komplektā ar lellēm bērniem būs pieejami tērpi, kas man saistās ar īpašiem notikumiem un projektiem manā skatuves karjerā, kā arī manis pašas sagatavoti apraksti. Tērpi ir lieliska dāvana man pašai manā 30 gadu jubilejā. Ar nepacietību gaidu, kad varēšu lelles uzdāvināt savām divām krustmeitām,» komentē dziedātāja A. Andrejeva.

Latvijas Leļļu teātra rekonstrukcijas projekts Kr. Barona ielā 16/18, Rīgā, ir veiksmīgi noslēdzies, un ēka ir nodota ekspluatācijā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Teātris jau šobrīd uzsācis pārvākšanās procesu uz savu vēsturisko mājvietu un skatītājus ar pirmajām izrādēm atjaunotajās telpās gaidīs šī gada 15. decembrī.

“Rekonstrukcijas darbi Latvijas Leļļu teātrī ir sekmīgi noslēgušies un ēka ir nodota ekspluatācijā, par ko mums ir patiess prieks. Ēkas nodošanas procesā bija jāveic nelieli uzlabojumi un precizēšanas darbi, lai nodrošinātu ēkas atbilstību visiem regulējošajiem standartiem un nodrošinātu Leļļu teātra mazajiem skatītājiem drošu un patīkamu vidi. Šobrīd sākusies teātra pārvākšanās uz vēsturisko mājvietu Kr. Barona ielā. Ēkas atslēgas teātrim plānots nodot 2023. gada 1.decembrī, kad arī tiks uzsākta pašas ēkas ekspluatācija un jau 15. decembrī tiks rīkota teātra atklāšana ar pirmajām izrādēm,” atzīmēja VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Latvijas Leļļu teātra rekonstrukcijas projekts Krišjāņa Barona ielā 16/18, Rīgā, veiksmīgi tuvojas noslēguma posmam.

Latvijas Leļļu teātra energoefektivitātes projektu izstrādājusi SIA “Livland Group”, būvdarbus veic pilnsabiedrība “P un P BŪVNIECĪBAS GRUPA”, līgumcena 3,8 miljoni eiro bez PVN.

Līdz šim jau veikta virkne ievērojamu pārmaiņu un uzlabojumu procesu, lai saglabātu ēkas vēsturisko vērtību un nodrošinātu mūsdienu prasībām atbilstošus risinājumus, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Viena no nozīmīgākajām izmaiņām bijusi jaunās ventilācijas un apkures sistēmas ieviešana, kas palīdzēs teātra telpās nodrošināt optimālu komfortu un enerģijas efektivitāti. Lai aizsargātu ēkas vēsturisko fasādi, īpaša uzmanība pievērsta iekšējās siltināšanas procesam. Savukārt Leļļu teātra mazajā zālē, kas piedzīvojusi lielas pārmaiņas, pacelti griesti, un tās funkcionalitāte pielāgota, lai līdzinātos “black box”, kas piedāvās jaunas un inovatīvas iespējas izrāžu veidošanai.

Kultūras ministrijas (KM) organizētajā atklātajā konkursā uz VSIA “Latvijas Leļļu teātris” valdes locekļa amatu 14 pretendentu konkurencē uzvarējis vairākos Latvijas teātros strādājušais režisors, Rēzeknes nacionālo biedrību kultūras centra teātra “Joriks” mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Eihe.

Darbu Latvijas Leļļu teātra valdē M.Eihe uzsāks š.g. 6. jūnijā.

“Mārtiņā Eihe žūrijas komisijas vērtējumā pārliecinoši izvirzījās līderpozīcijās gan ar piedāvāto Leļļu teātra attīstības redzējumu, gan līdzšinējo plašo un ilggadējo darba pieredzi nozarē, strādājot valsts, pašvaldību, nevalstiskajos un arī privātajos teātros; turklāt ne vien režisora un mākslinieciskā vadītāja, bet arī iestādes vadītāja pozīcijā,” norāda nominācijas komisijas priekšsēdētāja, KM valsts sekretāre Dace Vilsone.

“Latvijas Leļļu teātris 2024. gadā atzīmēs 80 gadu jubileju, kopš darbojas profesionāla valsts teātra statusā. Līdztekus darbam pie laikmetīga, mākslinieciski izcila un demokrātiskai valstij nozīmīga jaunrades procesa nodrošināšanas teātrī, tā jubilejas gadā vēlos piedāvāt īpašu izrāžu programmu, kā arī organizēt starptautisku, leļļu teātra žanram veltītu konferenci,” kā pirmos izvirzītos mērķus jaunajā amatā nosauc M.Eihe.

Vecrīgā, telpās, kur iepriekš atradies naktsklubs, atvērta jauna izklaides vieta ģimenēm - galerija "Fantasy", kas izveidota sadarbībā ar leļļu mākslinieci Vladlenu.

Kopumā galerijā ir vairāk nekā 60 dažādu izmēru lelles, kas iekārtotas ekspozīcijās, aptverot trīs dažādu tematiku kolekcijas: latviešu stāsti un pasakas, pasaules mīti un leģendas, spoku stāsti.

Kopumā "Fantasy" izveidē - telpu pielāgošanā un iekārtošanā, kā arī ekspozīcijās ieguldīti aptuveni 150 000 eiro.

"Fantasy" īpašniecei "Latvian amusement agency" pieder vēl divas izklaides vietas Latvijā - izklaides parks "Avārijas brigāde" un izklaides centrs "ABpark Spice Home".

""Fantasy" ideja dažādos iespējamajos izpildījumos virmoja jau sen. Izpētot dažādus daļēji līdzīgus projektus citās valstīs, iegūstot vērtīgas idejas un mēģinot atrast savu nišu, tapa esošais galerijas modelis, kas ir vizuāli ļoti atšķirīgs no pārējā piedāvājuma, ko šobrīd iespējams aplūkot citos tūrisma objektos. Var droši teikt, ka no projekta idejas pirmsākumiem apritējuši jau aptuveni divi gadi. Tāpat kā citos projektos, bija svarīgi šo vietu izveidot tā, lai to var apmeklēt visa ģimene un lai tas reizē būtu krāšņi, interesanti, izzinoši un arī liela daļa redzēto tēlu būtu atpazīstama dažādām paaudzēm," stāsta "Latvian amusement agency" īpašnieks Mārtiņš Brezauckis.

Āzijas kalniešu tradicionālie no piena gatavotie «enerģijas batoniņi» Latvijā atraduši savu uzņēmējdarbības nišu – Nepālā dzīvojošā latviete Aija Parlagreko attālināti vada graužamsiera ražotni savos dzimtajos Preiļos. Viņa jau aptuveni desmit gadus kopā ar ģimeni mitinās tālajā Nepālā, kur nokļuva, kad vīram tur tika piedāvāts darbs. Attālums nav šķērslis, lai izveidotu un vadītu šo neparasto siera ražotni.

Tā atradusi mājvietu iestādei nevajadzīgās Preiļu slimnīcas telpās. Graužamsierā apslēptais proteīna lādiņš gan nav pa zobam cilvēkiem. Lai gan Āzijas tautas līdzīgi gatavo proteīna batoniņus čurpi, kas lieti noder ekstrēmu slodžu gadījumā vai kā izdzīvošanas garants, piemēram, Himalaju kalnienes klejojumos. Preiļos ražotais produkts paredzēts suņiem, tas ir ārkārtīgi ciets, «ilgas iedarbības» suņu kārums. Ražošanai nepieciešama tikai viena izejviela – biezpiens (nepāliešu versijā gan tas tiekot gatavots no svaigpiena). Biezpienam nekas netiek pievienots, toties no tā tiek ņemts ļoti daudz. Ražošanas procesa laikā biezpiens tiek pakļauts skarbiem apstākļiem – karsēts, presēts un žāvēts, līdz tas kļūst karameles brūns un iegūst vajadzīgo konsistenci – riktīga graužama kaula blīvumā.

Leļļu mākslinieces Vladlenas darbnīcā tapuši pirmie tēli tematiskā izklaides parka Avārijas Brigāde leļļu takas ekspozīcijai, vēsta reģionālais medijs Daugavas balss.

Šobrīd tapusi jau ceturtā daļa no parkam paredzētajiem tēliem.

Vladlena Latvijā pazīstama ar leļļu galeriju Leļļu karaļvalsts Preiļos.

ABpark leļļu taku veidos 20 atsevišķi ekspozīcijas elementi. Katrā no tiem būs ainas no pazīstamu latviešu rakstnieku darbiem – Aspazijas, Anna Brigaderes, Raiņa, Kārļa Skalbes, Andreja Pumpura u.c., kas tapuši līdz 2000. gadam.

2017. gada pavasarī Lēdmanes teritorijā tiks atklāts jauns atpūtas un izklaides parks Avārijas Brigāde jeb AB Park ģimenēm ar bērniem.

Preiļu uzņēmumu sarakstā akciju sabiedrība Preiļu siers apgrozījuma ziņā citiem ir tālu priekšā, tomēr tas nenozīmē, ka pilsētā pārējā uzņēmējdarbība būtu tikai piparbodīšu līmenī. Tiesa, par dažu uzņēmēju aktivitātēm citi nav pārāk apmierināti, vēsta laikraksts Diena.

A/s Preiļu siers pēdējā akcionāru sapulcē tika konstatēts, ka pērnais gads bijis trešais labākais uzņēmuma vēsturē. Pienu pārstrādei iepērk gan Latvijā, gan Igaunijā, tomēr uzņēmums plāno nodrošināties nākotnē, uzbūvējot kompleksu ar 400 govīm, laikrakstam stāstījis uzņēmuma vadītājs Jāzeps Šņepsts.

Tāpat kā citviet Latvijā, arī Preiļu uzņēmēji atzunuši, ka profesionālās izglītības sistēma ir praktiski sagrauta un vairs nenodrošina kadrus, tie jāgatavo pašiem uz vietas. Ja J. Šņepsts par darbaroku trūkumu nesūdzas, tad Preiļos pazīstamā šūšanas uzņēmuma SIA Firma Jata vadītājs Vilhelms Veleckis Dienai atzinis, ka četras ražotnes Preiļos, Rēzeknē, Līvānos un Maltā lielā mērā izveidotas tāpēc, ka tikai Preiļos vien apmēram 150 šuvēju savākt nevar. Praktiski visa Firma Jata produkcija, galvenokārt darba specapģērbs, tiek ražota pēc ārvalstu firmu pasūtījuma.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Ieva Nikoleta Dāboliņa, zīmola LATVJU LIETAS autore un SIA Latvju lietas vadītāja. Latvju lietas darina Latvijas reprezentācijas suvenīrus – etnogrāfiskās lelles, no kurām pazīstamākā ir Baiba. «Nezinu nevienu uzņēmumu pasaulē, kas radītu kaut ko līdzvērtīgu sērijveidā. Un vēl mums ir brīnišķīgs latviešu amatnieku veikaliņš – leļļu darbnīca Vecrīgā, par ko bieži dzirdam komplimentus, ka tas esot skaistākais Eiropā. Man šķiet, ka pie tā vēl krietni jāpiestrādā,» saka I. N. Dāboliņa.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Stikla galerijas skatlogā šūpojas lielas zivis, un tās īpašniece Bārbala Gulbe joko, ka tā esot zīme – mēs vēl peldam. Galerijā patlaban ir ražas un pārmaiņu laiks.

Stikla galerija kopš 2002. gada darbojas Laipu ielā. Sākotnēji to radīja un tajā aktīvi darbojās jaunās stikla mākslinieces Marta Ģibiete, Ramona Pēkšēna-Neiberga un Bārbala Gulbe. Šobrīd galerijā saimnieko tikai Bārbala. Tolaik vēl visas vienojusi Mākslas akadēmija, jaunībai raksturīgi milzu plāni un entuziasms. Tagad mainījušās darbības prioritātes, sadzimuši bērni, izmaiņas skaidro Bārbala. Sākotnēji nelielā galerija tika pozicionēta kā stikla mākslas centrs, darbnīca, veikals, izstāžu zālīte. Tas bija kas jauns. Taču laiks pierādījis, ka visu nevar aptvert. Turklāt kādreiz Stikla galerija bija jaunums, tāda Rīgā bija vienīgā, tagad esot saradies daudz galeriju, mākslas telpu, kur arī var eksponēt stiklu, teic Bārbala. Vēl viens iemesls, kādēļ palikt Laipu ielā, – telpas, kaut arī nelielas, ir uzņēmuma īpašums, turklāt māksliniece cer, ka rosība ieliņā atjaunosies.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" aicina būvuzņēmējus pieteikties iepirkumā Latvijas Leļļu teātra atjaunošanai un energoefektivitātes uzlabošanai Kr. Barona ielā 16/18, Rīgā, informē VNĪ.

Tiks uzlabots ēkas estētiskais un tehniskais stāvoklis, teātra darbinieki un apmeklētāji iegūs komfortablāku un pozitīvāku darba vidi, vienlaikus tiks panākts ap 60% ietaupījums uz siltumenerģiju, ļaujot ietaupītos līdzekļus novirzīt citiem mērķiem.

Darbu gaitā ēkai tiks siltinātas ārsienas, cokols, bēniņi un jumts, nomainīti logi un koka ārdurvis, modernizēts esošais siltummezgls, pārbūvēta un modernizēta apkures sistēma, kā arī pārbūvēta esošā ventilācijas sistēma. Veicot jumta siltināšanu un tā seguma nomaiņu tiks paaugstināti mazās zāles griesti gan skatītāju, gan aktieru ērtībām, kas vienlaikus dos iespēju dažādot skatītājiem pieejamo izrāžu klāstu un rādīt arī marionešu teātri.

Latvijas Leļļu teātrī gadu desmitu laikā novērots būtisks tehniskā stāvokļa nolietojums, kuru lietotājs ir mēģinājis risināt ar paša resursiem, taču būtiski uzlabojumi ir iespējami vienīgi ar visaptverošu ēkas pārbūvi.

“Gadu mijā Latvijas Leļļu teātrī K. Barona ielā 16/18, Rīgā, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā uzsākti plaši demontāžas darbi, lai sagatavotu ēku atjaunošanas un energoefektivitātes projekta īstenošanai. Demontāžas laikā konstatētais norāda uz nepieciešamību rast papildu risinājumus tiem, kas jau ir paredzēti būvprojektā, paplašinot jumta konstrukciju nomaiņas apjomu, tādējādi nodrošinot ēkas ilgmūžību,” informē VNĪ NĪ attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits.

Vēsturiskajā 1911. gadā celtajā divstāvu ēkā 2021. gada nogalē VNĪ vadībā būvuzņēmējs uzsāka plašus demontāžas darbus. Secināts, ka būtiski uzlabojumi ir iespējami vienīgi ar visaptverošu ēkas pārbūvi, tādēļ sākotnēji plānotās ēkas energoefektivitātes uzlabošanas aktivitātes, kuras tiek finansētas no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, tika papildinātas ar nepieciešamajiem projektēšanas risinājumiem, kas paredz ieguldījumus ēkas būvkonstrukcijās un iekštelpu remontā, piesaistot valsts budžeta finansējumu.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” īstenotajā energoefektivitātes uzlabošanas projektā Latvijas Leļļu teātrī K. Barona ielā Rīgā paveikti visi demontāžas darbi un uzsākta jauno jumta konstrukciju izbūve, jaunās ārsienas izbūve un esošo būvkonstrukciju stiprināšana, lai jau rudenī teātris būtu zem jumta.

Projekta ietvaros uzlabos Leļļu teātra ēkas estētisko un tehnisko stāvokli, tai skaitā veiks nepieciešamos jumta atjaunošanas darbus un samazināt ēkas siltumenerģijas patēriņu par aptuveni 50 %, lai ietaupītos līdzekļus varētu izmantot citiem mērķiem, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Projekta īstenošana sniegs teātra darbiniekiem atbilstošākas darba telpas, apmeklētājiem - iespēju izbaudīt teātra mākslinieku veikumu jaunā līmenī. Skatītāju un darbinieku ērtībai tiks paaugstināti arī Mazās zāles griesti, kas dos iespēju dažādot pieejamo izrāžu klāstu un rādīt arī marionešu teātri.

Līdz šim jau ir veikta vecā jumta seguma demontāža un uzsākta elektroinstalāciju ierīkošana. Norit jaunas ārsienas izbūve, jumta pārbūve, būvkonstrukciju pastiprināšana un citi darbi, kuru mērķis ir nodrošināt ēkas mehānisko stiprību un stabilitāti, secīgi pārejot pie iekštelpu pārbūves un inženiertīklu izbūves. Līdz 2022.gada rudenim tiks pabeigta jumta konstrukciju izbūve, t.sk., jumta paaugstināšana, jumta seguma ierīkošana, uzsākti ēkas siltināšanas darbi, logu un durvju montāža.

2017. gada aprīļa beigās Latvijā plānota jaunā izklaides parka Avārijas brigāde atklāšana. Par ideju, tās īstenošanu un finansējuma piesaisti intervijā biznesa portālam db.lv stāsta pārstāvis Mārtiņš Brezauckis.

Jaunais izklaides parks būs paredzēts ģimenēm ar bērniem līdz 14 gadu vecumam. Parka teritorija aptver vairāk nekā 24 ha un tas atradīsies Lielvārdes novadā, autoceļa Tīnūži - Koknese malā, pretī nobrauktuvei uz Lēdmani. Parks piedāvās Avārijas brigādes pilsētiņu, dinozauru taku, ūdens spēļu laukumu, leļļu taku. Tāpat parkā būs virvju trase, mazā autoskola bērniem, karuseļi un piepūšamās atrakcijas.

- Kad radās ideja par šāda atrakciju parka projektu? Cik ilgs ir bijis process no idejas līdz tās īstenošanai?

Ideja par to, ka Latvijā vajag savu tematisko atpūtas parku radās jau 2014.gadā, kopā ar bērniem apmeklējot dažādus atpūtas un izklaides objektus ģimenēm. Bet skaidrāka vīzija par to, ko tieši un kādā veidā attīstīt, izkristalizējās tikai 2015. gada vidū. Tad arī pieņēmu lēmumu pilnā mērā veltīt savu darbu šim projektam. Viens no uzstādījumiem sev bija radīt tādu parku, kurā būtu patīkami pavadīt brīvo laiku un atgriezties tur atkārtoti. Parka pirmo posmu atklāsim 2017. gada pavasarī.

Papīra leļļu zīmola Claudia (SIA Brangi) radītāja Agnese Fūrmane atgādina par papīra lellēm, ko daļa mūsdienu bērnu vairs nepazīst

Viņa septembrī t/p Alfa apmeklētājus projekta Biznesa eskalators ietvaros iepazīstināja ar savām papīra lellēm. Vairums mūsdienu bērnu nemaz nezina, kas tās tādas. «Kad bērniem parāda, iedrošina un ļauj izpausties, viņi labprāt nāk un zīmē, pat bariņiem pēc skolas,» saka Agnese.

Papīra leļļu sortimentā ir deviņas lelles ar vārdiem, piemēram, Elīna, Liene, Klaudija u.c., un lelles var iegādāties arī bez vārda un nosaukt dāvanas saņēmēja vārdā. «Man pašai likās, ka populārāka būs vizuāli skaistākā lelle Liene, taču pērk visas. Puišu lelles izraisa mazāku interesi, bet nepiedāvāt vispār nebūtu pareizi. Arī vīrieši ģērbjas un arī zēniem ir interese izkrāsot tērpus, tā nav tikai meiteņu rotaļlieta,» stāsta Agnese.

Tirdzniecības centra «Azur» pārvaldošā uzņēmuma SIA «MD Galerija Azur» īpašnieks, Lietuvā reģistrētais uzņēmums «KS Holding» tirdzniecības centra «Galerija Azur» rekonstrukcijā plāno ieguldīt apmēram 35 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja tirdzniecības centra «Galerija Azur» direktore Ilze Brazeviča.

Pēc «Galerija Azur» direktores teiktā, 2016.gada oktobrī Lietuvas uzņēmums «KS Holding» iegādājās tirdzniecības centra «Azur» pārvaldošo uzņēmumu «MD Galerija Azur» ar mērķi veikt vērienīgu tirdzniecības centra rekonstrukciju.

Viņa atgādināja, ka pēc tirdzniecības centra rekonstrukcijas ir plānots atvērt ceturto «K Senukai» veikalu Rīgā ar vairāk nekā 20 000 kvadrātmetru platību. Tas būs pirmais jaunā «K Senukai» koncepta veikals Baltijas valstīs. Kopējā ēkas platība pēc rekonstrukcijas ir plānota ap 29 500 kvadrātmetru. Pārveidotajā tirdzniecības centrā jaunās telpās darbosies veikals «Rimi», kā arī citi mazāka formāta veikali, tostarp dažādu ikdienas, interjera un saimniecības preču, kā arī pakalpojumu sniedzēji.

«Pie mums viss nav ideāli, bet ir daudz lietu, ko citos novados var pamācīties,» bez lielības saka Preiļu novada domes izpilddirektors Vladimirs Ivanovs. Preiļu novadā ietilpst Preiļu pilsēta un četras lauku teritorijas. Novads ir kompakts, ar labu apdzīvotības blīvumu – 29 cilvēki uz kvadrātkilometru. Kā norāda Preiļu novada domes Attīstības daļas vadītājs Zigmārs Erts, salīdzinot ar citām teritorijām Latgalē, tas ir labs rādītājs: «Priecājamies, ka pašvaldība ir kompakta, ar saviem uzņēmumiem un spēcīgām zemnieku saimniecībām,» pirmdien raksta laikraksts Diena.

Novadā attīstās lauksaimniecības produktu ražošana un pārstrāde, gaļas pārstrāde, vieglā rūpniecība, kravu pārvadājumi, kokapstrāde, tūrisma nozare. Lielākā daļa projektu, kurus pēdējos gados realizējusi pašvaldība, saistīti ar vides jautājumu risināšanu. Piemēram, šogad Preiļos īstenoti trīs Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansētie projekti – Preiļu slimnīcā veikta siltināšana un trīs pilsētas ielās uzstādīts LED spuldžu apgaismojums. «Patiesībā jebkura saimnieciskā darbība – vai tā būtu skolas siltināšana vai ceļu infrastruktūras sakārtošana – tieši skar vidi. Līdz ar šiem vides projektiem tiek aptvertas daudzas nozares – visa komunālā saimniecība, pašvaldības publisko ceļu infrastruktūra. Esam uzlabojuši energoefektivitāti, samazinājuši CO2 izmešus,» norāda Z. Erts.

Režisors Ģirts Šolis Liepājas Leļļu teātrī radījis Zanes Zustas bērnu grāmatas "Ucipuci meklē mājas" dramatizējumu.

Bērnu grāmata – rotaļlieta "Ucipuci meklē mājas" dienasgaismu ieraudzīja 2015. gadā. Tā ir Latvijā radīta grāmata pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem - četru produktu apvienojums, kas ietver – grāmatu, leļļu teātri, papīra lelles un zinības. 2017. gadā iznāca arī otrā daļa "Ucipuci domā ārpus kastes". Pagājušā gada aprīlī "Ucipuci meklē mājas" tika izdota arī tādā vērienīgā tirgū kā Ķīna.

Pirmās grāmatas un tagad tapušās izrādes galvenā varone ir rotaļu pūcīte Ucipuci, kura ģimenes ceļojuma laikā ir nozaudējusies Itālijā un piedzīvo aizraujošus brīžus, meklējot ceļu mājup pie sava saimnieka – puisēna Kriša. Izrādes veidotāji to nodēvējuši par pasaulē mīlīgāko šausmenīti.

Gatavojoties Latvijas simtgadei, sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru papīra lellēm Claudia tapusi nacionālo tautas tērpu kolekcija, kurā ietilpst 7 papīra lelles - pa vienai lellei no katra etnogrāfiskā Latvijas novada - Vidzemes, Zemgales, Kurzemes, Latgales un Sēlijas, kā arī 2 lelles - meita un puisis, kas ģērbti Rīgas pilsētai raksturīgā tautastērpā.

Radītā kolekcija ir pirmā kārta ilgtermiņa projektam «Papīra lelles Latvijas novadu tautastērpos», kas tiek īstenots kā dāvana Latvijas simtgadē ar galveno mērķi – ar visiem labi zināmas, bet piemirstas rotaļlietas – papīra lelles palīdzību, veicināt Latvijā un ārvalstīs dzīvojošu bērnu un jauniešu nacionālās identitātes apzināšanos, iepazīstinot ar Latvijas etnogrāfisko novadu tautastērpiem un to valkāšanas tradīcijām. Projekta ietvaros kopumā iecerēts izveidot vairākas papīra lelles no katra etnogrāfiskā novada, lai parādītu Latvijas etnogrāfisko tēpu daudzveidību un krāšņumu. Pie katras lelles pievienoti aprakstii par attiecīgo novadu, savukārt pie katras tautastērpa detaļas – nosaukumi.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” iepirkumā Latvijas Leļļu teātra atjaunošanai Kr. Barona ielā 16/18, Rīgā par saimnieciski izdevīgāko atzīts personu apvienības "P un P" piedāvājums par 2,75 miljoniem eiro (bez PVN).

Ja nebūs pārsūdzību, tuvākā mēneša laikā ar būvuzņēmēju tiks slēgts līgums. Darbus plānots uzsākt līdz rudenim un tie būs jāpaveic 14 mēnešu laikā no līguma noslēgšanas brīža, informē VNĪ NĪ attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis – Pigits.

Ēkai tiks uzlabots estētiskais un tehniskais stāvoklis, teātra darbinieki un apmeklētāji iegūs patīkamāku darba vidi, vienlaikus panākot ap 60% ietaupījumu uz siltumenerģiju, kas ļaus ietaupītos līdzekļus novirzīt citiem mērķiem.

Darbu gaitā ēkai tiks siltinātas ārsienas, cokols, bēniņi un jumts, nomainīti logi un koka ārdurvis, modernizēts esošais siltummezgls, pārbūvētas un modernizētas apkures un ventilācijas sistēmas. Veicot jumta siltināšanu un tā seguma nomaiņu tiks paaugstināti mazās zāles griesti gan skatītāju, gan aktieru ērtībām, kas dos iespēju dažādot skatītājiem pieejamo izrāžu klāstu un rādīt arī marionešu teātri.

Kembridžas hercoga un hercogienees kāzu pirmo gadadienu nolēmusi atzīmēt arī kompānija Mattel Inc, vēsta Reuters.

ASV bāzētais leļļu Bārbiju ražotājs šonedēļ paziņojis, ka aprīlī laidīs klajā īpašu divu leļļu komplektu, lai atzīmētu vienu gadu kopš Lielbritānijas prinča Viljama un Keitas Midltones kāzām Vestminsteras abatijā.

Lelles būs ģērbtas tādos pašos apģērbos, kādos Viljams un Keita bija tērpušies savu kāzu ceremonijas laikā, ko saskaņā ar aplēsēm noskatījās trīs miljardi cilvēku visā pasaulē.

Abu leļļu komplekta cena ir 100 ASV dolāri, un Mattel jau sākusi pieņemt iepriekšpasūtījumus.

Karaliskais pāris pievienojas citiem, kuri iekļuvuši Mattel kolekcijā, tostarp Timam Makgrovam un Feitai Hillai, kā arī TV zvaigznēm Lusillei Bolai un Desi Arnazam.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” iepirkumā Latvijas Leļļu teātra atjaunošanai un energoefektivitātes uzlabošanai Kr. Barona ielā 16/18, Rīgā pieteikušies trīs pretendenti.

Darbus plānots uzsākt šovasar un pabeigt līdz 2022. gada nogalei.

Ēkai tiks uzlabots estētiskais un tehniskais stāvoklis, teātra darbinieki un apmeklētāji iegūs patīkamāku darba vidi, vienlaikus panākot ap 60% ietaupījumu uz siltumenerģiju, kas ļaus ietaupītos līdzekļus novirzīt citiem mērķiem, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Iepirkumā piedāvājumus iesnieguši būvuzņēmēji: Personu apvienība "P un P", "RERE MEISTARI" un SIA "REVOHAUS". Piedāvātās līgumu cenas – sākot no 2,46 miljoniem eiro līdz 2,89 miljoniem eiro (bez PVN). Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas.

Darbu gaitā ēkai tiks siltinātas ārsienas, cokols, bēniņi un jumts, nomainīti logi un koka ārdurvis, modernizēts esošais siltummezgls, pārbūvētas un modernizētas apkures un ventilācijas sistēmas. Veicot jumta siltināšanu un tā seguma nomaiņu tiks paaugstināti mazās zāles griesti gan skatītāju, gan aktieru ērtībām, kas dos iespēju dažādot skatītājiem pieejamo izrāžu klāstu un rādīt arī marionešu teātri.

Šā gada janvārī VID Muitas pārvaldes darbinieki pasta sūtījumā konstatēja marku blokus, kuri bija piesūcināti ar narkotisko vielu – LSD. Izmeklēšanas gaitā VID Muitas policijas pārvaldes darbinieki Preiļos aizturēja trīs personu grupu, kas, izmantojot pasta sūtījumus no Holandes uz Preiļiem, nodarbojās ar LSD marku kontrabandu uz Latviju, kā arī audzēja marihuānu mājas apstākļos.

Veicot kratīšanas tika izņemts vairāk par 600 gramiem marihuānas, LSD markas, marihuānas audzēšanai izmantojami rīki un ierīces.

2016.gada 14.janvārī VID Muitas pārvaldes darbinieki, veicot no Holandes saņemta pasta sūtījuma muitas pārbaudi, tajā konstatēja marku blokus (ar narkotiskām vielām piesūcinātu papīra materiālu), kas radīja pamatotas aizdomas par iespējamu aizliegtu vielu klātbūtni. Markām tika veikts eksprestests, kas norādīja uz iespējamu narkotisko vielu saturu.

Saistībā ar konstatēto sūtījumu 2016.gada 19.janvārī VID Muitas policijas pārvaldē tika uzsākts kriminālprocess par narkotisko vielu pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai. Procesa ietvaros tika veikta ķīmiskā ekspertīze, lai noskaidrotu, kādas vielas satur kontroles laikā atrastās markas, un saņemts eksperta atzinums, ka tās satur LSD – vielu, kas ir iekļauta Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru I sarakstā kā aizliegta psihotropā viela.