Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Lai Jaunā konservatīvā partija (JKP) spētu izveidot koalīciju bez Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), «Jaunās Vienotības» (JV) un «Saskaņas», kļūstot par koalīcijas vadošo spēku, tai jāspēj parādīt ļoti augsta spēja manevrēt, šādu viedokli pauda politologs Filips Rajevskis.

Līdz ar JKP paziņojumu, ka jaunās valdības izveidē tā neplāno sadarboties ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), iespējamie tālākie koalīcijas modeļi var būt dažādi, skaidroja politologs. «JKP tikpat labi varētu tikt galā arī bez ZZS, JV un «Saskaņas», ar pārējām partijām kopā nodrošinot 58 vietas Saeimā, taču tā ir tikai matemātika, nevis politika,» sacīja politologs.

Eksperts norādīja, ka JKP vēlētāji šādu soli, proti, nesadarbošanos ar ZZS, varētu prasīt, ņemot vērā, ka JKP retorika bija agresīva un ar uzstādījumu, ka viss, ko iepriekšējā valdība darījusi, ir nepareizi. Šī iemesla dēļ zināma loģika JKP solī nesadarboties ar ZZS ir, tomēr atklāts ir jautājums, vai koalīciju spēs izveidot no četriem spēkiem, un šajā ziņā jāparāda ļoti augsta spēja manevrēt, uzskata Rajevskis.

Pastāv diezgan liela iespēja, ka referendums par eiro ieviešanu Latvijā notiks, uzskata politologs Ivars Ījabs.

Jautāts, kāpēc pēdējā laikā no dažādu politisko spēku puses pastiprinās aktivitātes pret eiro ieviešanu Latvijā, Ījabs sacīja, ka tam ir vairāki iemesli.

«Pirmkārt, jau politiskā dzīve kopumā patlaban ir pietiekami konfrontējoša, jo pašreizējā Saeimā ir daudzskaitlīgi pārstāvētas partijas, kurām nav svešs populisms. Eiro ieviešana šim populismam ir ļoti pateicīga tēma, jo sabiedrības noskaņojums pret eiro nav spīdošs un eiroskepticisms Latvijas sabiedrībā vienmēr ir bijis diezgan stiprās pozīcijās. Lielā mērā par to ir atbildīgi arī atsevišķi politiķi, kas līdz šim ir skandējuši to, cik Eiropas Savienība ir slikta, kā Brisele ierobežo mūsu nacionālās tiesības un tamlīdzīgas lietas,» norādīja politologs.

Pretēji paša paustajai vēlmei jau šogad redzēt jaunu valdību Valsts prezidents Andris Bērziņš «paņēmis pauzi». Patlaban prezidents ir sapinies savos skaidrojumos un izteiktajās pretenzijās pret kandidātiem, politologs Jānis Ikstens pauda LTV raidījumā Rīta Panorāmā.

Nevirzot jaunu premjera amata kandidātu, Valsts prezidents rīkojas bezatbildīgi, un izskatās, ka viņš nespēj pamatot savu rīcību, pauda politologs.

Jau ziņots, ka A. Bērziņš trešdien otro reizi noraidīja Vienotības virzīto kandidātu Arti Pabriku. Prezidents par šādu rīcību izšķīries, jo neesot guvis pārliecību par partiju līdz šim izvirzīto kandidātu atbilstību nākamā valdības vadītāja statusam. A. Bērziņš ir devis partijām laiku vienoties par nākamo valdību līdz 7. janvārim, pretējā gadījumā solot nominēt sevis izraudzīto kandidātu.

Politologs J. Ikstens norādīja, ka šobrīd partijas nespēj izpatikt prezidentam, taču bezpartejiskus kandidātus mēdza meklēt gadījumos, kad partijas nespēja vienoties, kuru kandidātu virzīt, bet šoreiz nav tādas situācijas. J. Ikstens pauda neizpratni, kāpēc būtu jāmeklē cits potenciālais premjers, ja partijas vienojas par to kandidātu, kas var nodrošināt, ka valdība sāktu darbu bez ilgas iešūpošanās, kuru atbalsta sabiedrība.

Akciju sabiedrība Pampāļi ir pilna cikla lauksaimniecības uzņēmums, kas pēdējo sešu gadu laikā dubultojis apgrozījumu līdz 11,78 miljoniem eiro 2022. gadā, par to saņemot arī Dienas Biznesa TOP500 apbalvojumu nominācijā Nacionālā kapitāla nozīmīgākais lauksaimnieks. No tēva pārņēmis uzņēmuma vadību, Mārtiņš Vaļko stūrē to pretī jaunām virsotnēm.

Kāds ir Pampāļu saimniecības vēsturiskais stāsts, kad ir tās pirmsākumi?

Akciju sabiedrība Pampāļi ir pēctecis padomju laika saimniecībai – kolhozam Pampāļi, kura pirmsākumi ir meklējami tālajā 1948. gadā. Sabrūkot PSRS un Latvijai atgūstot neatkarību, pārstāja eksistēt kolhozi un sovhozi. Tobrīd tika dalīta kolhozu manta, katram saņemot kādu daļu. Kāds dabūja govi, kāds - traktoru, atbilstoši nostrādātajam laikam kolhozā. Mans tēvs Jānis Vaļko pirms vairāk nekā 30 gadiem, būdams kolhoza vadītājs, vērsās pie cilvēkiem, sakot, ka nav vērts iznīcināt to, ko visi kopā ar savu darbu radījuši. Viņam izdevās cilvēkus pārliecināt par nepieciešamību dibināt paju sabiedrību Pampāļi, tas notika 1992. gada 18. martā. Pagāja laiks, un Latvija iestājās Eiropas Savienībā, kur atkal bija jāmaina komercdarbības forma, jo paju sabiedrības kā komercdarbības veids nebija iespējams. 2004. gadā paju sabiedrība Pampāļi transformējās par SIA Pampāļi. Savukārt šā gada pavasarī SIA tika pārveidots par akciju sabiedrību Pampāļi.

Pēc ietekmes izplešanas daļā Ukrainas teritoriju Krievijas prezidents Vladimirs Putins ķersies klāt Kalnu Karabahai un Latvijai, intervijā radio Brīvība sacīja Krievijas politologs Staņislavs Belkovskis.

«Es uzskatu, ka pēc Ukrainas viņam uzdevums būs Kalnu Karabahas neatkarības atzīšana. Pateicoties tam, viņš saņems ASV, Kanādas un Francijas armēņu diasporas atbalstu, kas no ārpolitiskā skatu punkta viņam ir svarīgi,» sacīja politologs.

«Un vēl - panākt prokrievisko spēku nonākšanu pie varas Latvijā, jo viņam vajag uzlikt kāju uz Baltijas. Igaunijā un Lietuvā viņš to nevar izdarīt, bet Latvijā - var,» norādīja Belkovskis.

«Es uzskatu, ka NATO valstu - jebkuru - teritorijā Putins nerīkosies tā, kā viņš rīkojas Ukrainā,» piebilda politologs.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Tai ir ļoti cieša saistība ar Armēniju, bet oficiāli joprojām tiek uzskatīts, ka tā ir Azerbaidžānas sastāvā. Jau kopš Pirmā pasaules kara beigām šis armēņu apdzīvotais apgabals ir bijis par iemeslu strīdiem starp Armēniju un Azerbaidžānu.

Krimā ar Krievijas līdzdalību sākta «Abhāzijas scenārija» īstenošana, lai panāktu Krimas atdalīšanu no Ukrainas, Krievijas telekanāla Doždj ēterā piektdien sacīja ukraiņu politologs Volodimirs Fesenko.

Šādi politologs reaģēja uz informāciju, ka bruņoti cilvēki - atbilstoši mediju ziņām un Ukrainas iekšlietu ministra Arsēna Avakova teiktajam tie ir Krievijas karavīri - Krimā ielenkuši Sevastopoles Belbekas lidostu, kur atrodas Ukrainas armijas daļa. Kā piektdien paziņoja Avakovs, Krievija sākusi bruņotu iebrukumu Ukrainā.

«Aerodromu sagrābšana Krimā atgādina ļoti labi pārdomātu, režisētu, koordinētu militāru operāciju,» sacīja Fesenko. «Šī scenārija uzsākšana nozīmē, ka Krimā sākas iekšpolitiskā krīze (..), otrkārt, ap Krimu rodas starptautiski politiska krīze, (..) jo šādas lielas teritorijas statusa maiņa - turklāt statusa maiņa konflikta formā -, protams, novedīs pie nopietnas krīzes, pirmkārt, attiecībās starp Krieviju un Ukrainu.»

Valsts prezidents Andris Bērziņš var justies laimīgs ar izdarīto izvēli, aicinot zemkopības ministri Laimdotu Straujumu (V) veidot jauno valdību, uzskata politologs Jānis Ikstens.

Viņaprāt, prezidents varot justies laimīgs, jo ir dabūjis tādu Ministru prezidenta amata kandidātu, kādu, iespējams, ir gribējis. Par to liecinot salīdzinoši gludais [premjera kandidāta nosaukšanas] process, saka Ikstens.

Straujuma nav atstājusi strauja un neapdomīga cilvēka iespaidu, tāpēc valdības vadīšana turpināšoties līdzšinējā premjera Valda Dombrovska (V) stilā. Ne darbība ministres amatā, ne arī Zemkopības ministrijas valsts sekretāres amatā nav radījusi revolucionāra cilvēka iespaidu. «Tā nebūs nekāda [Einara] Repšes uguņošana vai [Andra] Šķēles mācīšana,» sprieda politologs.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins atrodas tādā stāvoklī, kad viņš ir «gatavs mirt kopā ar Krieviju», trešdien Ukrainas telekanālam Hromadske atzina pazīstamais Krievijas politologs Svjatoslavs Belkovskis.

Viņš arī norādīja, ka Putins Ukrainas prezidentu Petro Porošenko neuztver kā līdzvērtīgu sarunu partneri.

Ukraina nav galīgais mērķis, bet gan placdarms sarunām ar Rietumiem, skaidroja politologs. Caur Ukrainu Putins runā ar ASV prezidentu Baraku Obamu un vadošo rietumvalstu līderiem.

«Ir vajadzīgi cilvēki, kas spētu Putinu pārliecināt par politiskās līnijas maiņu. Šādi potenciālie kandidāti ir trīs - Romas pāvests Francisks, ASV eksprezidents Bils Klintons un Lielbritānijas ekspremjers Tonijs Blērs,» norādīja eksperts.

«Putins ir ļoti frustrēts, viņš ļoti cieš no tā, kas ar viņu notika, un viņš pieprasa kaut ko, kas varētu mazināt ļoti neveiksmīgās Austrālijas vizītes efektu,» skaidroja politologs.

Vismaz viena, varbūt vairākas jaunas degvielas uzpildes stacijas – tāds ir lielākā vietējās izcelsmes degvielas tirgotāja a/s Virši-A šī gada plāns, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jaunas, tīklā lielākās degvielas uzpildes stacijas (DUS) uzbūvēšana Salaspilī, virkne modernizētu DUS, staciju pārpirkšana no konkurentiem, sadarbības sākšana ar vairākiem citiem tirgus spēlētājiem, tostarp Igaunijas a/s Olerex, kas vērsta uz lielāku priekšrocību radīšanu klientiem – Virši-A pēdējā laikā kļuvuši ievērojami redzamāki. «Divas reizes Konkurences padome aizliedza pārdot uzņēmumu, kad lielie tirgus spēlētāji izteica piedāvājumu to iegādāties, pēc tam nolēmām – jāsāk straujāk attīstīties,» DB ar smaidu sejā saka uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem Jānis Riekstiņš. Viņš piekrīt – šobrīd uzņēmums attīstās straujāk nekā iepriekš. «Ir jāmācās no savām kļūdām un dzīves. Pēc krīzes par finanšu direktoru pieaicinājām cilvēku, kurš iepriekš strādāja bankā, tas palīdzēja sakārtot biznesu,» viņš atzīst.

Laba komanda ir katra vadītāja garantija mērķu sasniegšanā, turklāt tā nerodas uz līdzenas vietas - komanda ir jāizveido, uzskata Normunds Audzišs, SIA Dimdiņi un SIA Skrīveru saldumi dibinātājs.

Lielāko daļu laika uzņēmuma vadītājs velta nākotnes mērķu realizācijai, kā arī nākamās vīzijas un attīstības procesu organizēšanai, atzīst N.Audzišs. Tajā pašā laikā par to, kas notiek šodien, vistiešākajā veidā rūpējas komanda, kas ikdienā izpilda konkrētus darba uzdevumus, spriež uzņēmējs, piebilstot, ka labu komandu primāri veido spēcīgi profesionāļi. Vadītāja uzdevums šajā gadījumā ir šo profesionāļu motivēšana - līderim ir jāuzticas saviem darbiniekiem, kā arī jāsniedz viņiem zināma brīvība, lai kopā varētu sasniegt pat visaugstākos uzstādītos mērķus, domā N.Audzišs.

No agronoma līdz biznesmenim

Atceros, ka bērnībā, šķirstot grāmatas un skatoties ilustrācijas, mana iztēlotā sapņu profesija bija kosmonauts, stāsta N.Audzišs. “Kā jau daudzus zēnus, arī mani toreiz vilināja nezināmais un iespēja, ka ar raķeti var pacelties augstu debesīs un sasniegt pat tālākās zvaigznes. Ap 14 gadu vecumu, strādājot kolhozā vasaras darbus, man savukārt iepatikās agronoma profesija. Redzēju, ka agronoms organizēja visus darbus un bija pats gudrākais un zinošākais. Mērķēju uz kolhoza priekšsēdētāja amatu, tāpēc arī izlēmu par labu studijām Latvijas Lauksaimniecības universitātes Agronomijas fakultātē. Mana pirmā nopietnā darbavieta bija kolhozs SPARS, kur sāku strādāt par dārzniecības vadītāju. Zināšanas, kas bija iegūtas universitātē, ļoti noderēja, kā rezultātā es salīdzinoši agri sapratu - ja esi kompetents un zinošs savā jomā, tad darbinieki to novērtēs, respektēs, kā arī būs gatavi pielāgoties un atbalstīt. Tāpat, strādājot kolhozā, redzēju arī ikdienas nepilnības, piemēram, darba efektivitātes trūkumu. Šī pieredze man palīdzēja vēlāk, attīstot savus uzņēmumus, pārdomāti plānot un daudz efektīvāk vadīt darba procesus,” atzimē N.Audzišs, atklājot, ka pēc Padomju savienības sabrukuma viņš kopā ar sievu pievērsās lauksaimniecībai.

«Mums bieži vien, it īpaši par tā saukto oligarhu laiku, ir izveidojies priekšstats, ka politika ir mašīna, ar kuras palīdzību kļūt bagātam. 95 procentos gadījumu tas ir garām,» tā intervijā žurnālam Playboy saka politologs Ivars Ījabs.

«Pirmkārt, publiskos politiskos amatos ir mazas algas. Protams, var izmantot politisko resursu materiālu labumu gūšanai, bet ir jāzina, kā to darīt. Nav iespējams vienkārši iet un izkārtot sev baigos miljonus. To, kuri kaut ko tādu spējīgi darīt, Latvijā nav daudz. Saeimā tagad gandrīz puse deputātu ir ienākuši, tā sakot, no ielas. Iedomāties, ka šādi ļaudis var izkārtot tādas ekonomiskās rebes, lai atlikušo mūžu varētu pavadīt Maldivu salās… Aizmirstiet, tas tā nav!» viņš skaidro.

«Ja runā par paša došanos politikā, nebūtu īpašas problēmas pārdot savu reputāciju. Latvijā ir diezgan maz cilvēku, kas to grib un vienlaikus arī objektīvi var darīt, līdz ar to katrās vēlēšanās viņiem parādās kārdinošais piedāvājums pārdot savu reputāciju,» intervijā norāda populārais politologs.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Eksperti piesardzīgi vērtē iespēju, ka pavasarī varētu tikt mīkstinātas vai atceltas Eiropas Savienības (ES) piemērotās sankcijas pret Krieviju, noskaidroja aģentūra BNS.

Politologs Kārlis Daukšts atzina, ka pagaidām ES turpmākā rīcība attiecībā uz sankcijām nav skaidra nevienam, jo ES nav vienotas politikas un katra valsts situācija vērtē no savām pozīcijām. «Šobrīd dominē Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomiskās intereses, tāpēc ir pretrunas savā starpā,» viņš paskaidroja.

Augstā līmenī politiski risinājumi ES un Krievijas, Ukrainas starpā varētu tikt meklēti 15.janvārī, kad Kazahstānas galvaspilsētā Astanā Ukrainas prezidents Petro Porošenko tiksies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, Francijas prezidentu Fransuā Olandu un Vācijas kancleri Angelu Merkeli, lai apspriestu sarunas ar prokrieviskajiem separātistiem, pieļāva politologs.

VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) trešdien, 25. aprīlī godināja metu konkursa Rīgas lidostas gaisa satiksmes vadības torņa nākotnes vizuālais tēls uzvarētājus un dalībniekus, informē LGS pārstāvis Arnis Lapiņš.

Db.lv jau vēstīja, ka starptautiskā arhitektūras konkursā par LGS vadības torņa nākotnes vizuālo tēlu lidostā Rīga uzvarējuši ARHIS Arhitekti, sadarbībā ar vienu no lielākajām arhitektu, inženieru un interjera dizaina kompānijām Amerikas Savienotajās Valstīs un pasaulē Leo A Daly.

Svinīgā pasākumā LGS valdes un konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš ARHIS ARHITEKTI vadītājam Andrim Kronbergam pasniedza simbolisku čeku par galveno balvu – 35 000 eiro. Prēmija tiks pārskaitīta uz biroja kontu.

Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (Vienotība) otrās valdības 100 dienās paveiktais vērtējams neviennozīmīgi, atzina aģentūras BNS aptaujātie eksperti.

Pētījumu kompānijas Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis atzina, ka viņam ir grūti vērtēt valdības darbu, jo tā ir iesākusi to pašu kursu, ko iepriekšējais Ministru kabinets. «Tas ir zīmogs, kas nāca līdzi,» viņš sacīja.

Arī politikas eksperts Jānis Ikstens, komentējot Straujumas valdības 100 dienas, norādīja, ka valdības darba stilā vērojams «tas pats iepriekšējais rāmais stils».

«Brīžiem šķiet, ka daži ministri ir aktīvāki un izlēmīgāki par valdības vadītāju. Valdības rīcības politikā redzama svaidīšanās un neizlēmība, piemēram, jautājumā par mikrouzņēmuma nodokli,» kritizēja politologs.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

«Protams, premjeram ir savi trūkumi. Viņš nav nekāds spožais orators un ideologs, taču savu darbu dara un atstāj samērā nekaitīga cilvēka iespaidu,» runājot par pašreizējo Latvijas premjeru Valdi Dombrovski, intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis politologs Ivars Ījabs.

«Viņš neārdās, publiski muļķības nerunā, nevienam uz varžacīm nekāpj. Es teiktu, ka sabiedrība pie Dombrovska ir pieradusi. Diez vai kaut ko labāku par viņu būtu iespējams atrast,» viņš turpinājis.

«Grūti iedomāties citu premjera kandidātu, par kuru visi spētu vienoties. Tieši šā iemesla dēļ Dombrovska valdībai stāv priekšā vēl daudzas garas dienas,» uzskata politologs.

Viņš norāda: «Acīmredzot tieši šāds valdības modelis ar samērā mierīgu premjeru Latvijā ir gana strādātspējīgs. Ministru prezidents galvenokārt pilda koordinatora, faktiski tāda kā krupjē lomu. Solīdi izvelk kārtis un pieklājīgi saka: tagad, lūdzu, kungi, spēlēsim šādi...»

«Cilvēki, kas starptautiskajā politikā orientējas daudz labāk nekā es, runā par to, ka esam atgriezušies aukstajā karā. Ir sākusies jauna ēra, ko raksturo centieni pārzīmēt Eiropas karti. Redzam strauju polarizāciju. Atšķirībā no aukstā kara laikiem, kad Padomju Savienībai bija sabiedrotie, Krievijai šajā gadījumā sabiedroto nav,» intervijā žurnālam Sestdiena, runājot par krīzi Ukrainā, stāstījis politologs, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens.

Jautāts, vai Krievijas prezidents Vladimirs Putins darbojas racionāli, viņš atbildējis: «Tas ir interesants jautājums - ir viņš zaudējis prātu vai nav? Pieņemot, ka nav, viena kalkulācija ir tāda, ka, krītot Janukovičam un pamalē parādoties pilnīgi cita veida Ukrainas līderiem, Putins uzskatīja, ka šie jaunie spēki ietu prom no sadarbības ar Krieviju. Tas nozīmētu, ka Putina lolojums - Eirāzijas savienība kā pretmets Eiropas Savienībai - paliktu bez ļoti nozīmīga spēlētāja. Otrkārt, Krievijai un Ukrainai ir ciešas ekonomiskas saites, tātad, Ukrainai aizejot, uz Eiropu aizietu arī Austrumukrainas rūpnieciskais komplekss Donbass. Treškārt, tie varēja būt kādi apsvērumi par to, ka Ukrainas it kā antikrieviskā koalīcija varētu pārskatīt līgumu par Krievijas jūras kara bāzes uzturēšanos Sevastopolē. Vārdu sakot, Putins saredzēja virkni apdraudējumu un tāpēc izšķīrās par šādu rīcību, kura acīmredzami bija plānota jau iepriekš,» skaidrojis politologs.

Kaut arī mērķis ieviest eiro līdz šim ir bijis nozīmīgs konsolidējošs un disciplinējošs elements valdošās koalīcijas darbā, pēc mērķa sasniegšanas politisko situāciju valstī tas nemainīs, uzskata politologs Ivars Ījabs.

«Domāju, ka lielā mērā tas atkarīgs no tā, kā eiro funkcionēs. Es ieteiktu valdībai rūpīgi sekot, lai eiro ieviešana, īpaši mazumtirdzniecībā, notiktu daudz maz godīgi un saprotami, kas ir valdības uzdevums, un par to jārunā ar pašiem tirgotājiem,» saka Ījabs.

«Nākamgad gaidāmajās Saeimas vēlēšanās eiro nebūs uzmanības centrā, ja vien ar to nenotiks kas slikts, un es nedomāju, ka tuvākā gada laikā kaut kas tāds varētu notikt,» piebilda politologs.

Pēc Ījaba domām, būtiskas izmaiņas valdībā pagaidām nav gaidāmas: «Varbūt ministru vidū kāds varētu pamainīties, bet domāju, ka Valdis Dombrovskis (V) būs premjers līdz nākamajām vēlēšanām.»

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika un tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Latvijas zemes nozaru – meža, lauksaimniecības un kūdras – nākotnes iespējamajiem scenārijiem. Tika uzsvērts, ka Latvijas zeme ir lielākā vērtība un visām ar zemi saistītajām nozarēm, kas ir vienas no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības balstiem, ir jābūt vienotām frontē, turklāt, ja Eiropas Savienība vēlas panākt konkrētus mērķus, tad arī to sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi ir jāsaņem tieši no ES.

Nekā nedarīšana šodien – problēmas nākotnē

“Pašlaik konkrētas aprises ieguvuši dokumentu projekti, kurus paredz šā gada jūnija nogalē Eiropas Parlamentā akceptētais Klimata akts. Lasot šos topošos dokumentus, rodas sajūta, ka tos gatavojuši eksperti, vadoties pēc vispārīgiem algoritmiem,” skaidro SIA LaFlora līdzīpašnieks Uldis Ameriks. Viņš norāda, ka ikvienai ES dalībvalstij, tostarp arī Latvijai, tajos tiek izvirzīti konkrēti uzdevumi – līdz 2030. gadam jāsamazina CO2 emisijas par 17% un jānodrošina CO2 izmešu piesaiste 644 000 t apmērā. “Detalizēti iepazīstoties ar šiem uzstādījumiem, nācās secināt, ka tie nav izpildāmi, turklāt aprēķina algoritms, piemēram, Īrijai ir izmantots citāds nekā Latvijai,” uzsver U. Ameriks. Viņš atgādina, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena runājusi par Eiropas Zinātnes konsultatīvās padomes izveidi, kurā darbotos 50 ekspertu, kurus šim darbam deleģētu dalībvalstis.

Latvijas Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vizīte Baltkrievijā var atsaukties uz Klaipēdas ostu, palielinot Latvijas iespējas saņemt lielāku Baltkrievijas kravu daļu uz Klaipēdas rēķina, uzskata Viļņas universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta pasniedzējs Laurīns Jonavičs.

Jau ziņots, ka Kučinskis šonedēļ Minskā ticies ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko un premjerministru Andreju Kobjakovu. Vizītes laikā viņš uzsvēris nepieciešamību stiprināt abu valstu ekonomiskās attiecības, it īpaši transporta un loģistikas jomā.

Kā ziņu aģentūrai BNS piektdien sacījis Jonavičs, šīs vizītes laikā lielākā uzmanība pievērsta Baltkrievijas kravu tranzītam un Astravjecas atomelektrostacijai.

Lietuviešiem nav izdevies pārliecināt Latviju pievienoties ierosmei boikotēt elektroenerģiju, kas tiks ražota Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošajā kodolspēkstacijā, par kuras neatbilstību drošības standartiem raizējas Lietuva. Latvija un Lietuva arī nemitīgi sacenšas par Baltkrievijas kravu tranzītu.