Akciju sabiedrība Pampāļi ir pilna cikla lauksaimniecības uzņēmums, kas pēdējo sešu gadu laikā dubultojis apgrozījumu līdz 11,78 miljoniem eiro 2022. gadā, par to saņemot arī Dienas Biznesa TOP500 apbalvojumu nominācijā Nacionālā kapitāla nozīmīgākais lauksaimnieks. No tēva pārņēmis uzņēmuma vadību, Mārtiņš Vaļko stūrē to pretī jaunām virsotnēm.
Kāds ir Pampāļu saimniecības vēsturiskais stāsts, kad ir tās pirmsākumi?
Akciju sabiedrība Pampāļi ir pēctecis padomju laika saimniecībai – kolhozam Pampāļi, kura pirmsākumi ir meklējami tālajā 1948. gadā. Sabrūkot PSRS un Latvijai atgūstot neatkarību, pārstāja eksistēt kolhozi un sovhozi. Tobrīd tika dalīta kolhozu manta, katram saņemot kādu daļu. Kāds dabūja govi, kāds - traktoru, atbilstoši nostrādātajam laikam kolhozā. Mans tēvs Jānis Vaļko pirms vairāk nekā 30 gadiem, būdams kolhoza vadītājs, vērsās pie cilvēkiem, sakot, ka nav vērts iznīcināt to, ko visi kopā ar savu darbu radījuši. Viņam izdevās cilvēkus pārliecināt par nepieciešamību dibināt paju sabiedrību Pampāļi, tas notika 1992. gada 18. martā. Pagāja laiks, un Latvija iestājās Eiropas Savienībā, kur atkal bija jāmaina komercdarbības forma, jo paju sabiedrības kā komercdarbības veids nebija iespējams. 2004. gadā paju sabiedrība Pampāļi transformējās par SIA Pampāļi. Savukārt šā gada pavasarī SIA tika pārveidots par akciju sabiedrību Pampāļi.
Ja raugāmies no nozaru viedokļa, tad šobrīd uzņēmumā ir četras pamatnozares, bet vai vienmēr tā bijis? Kas ražots senāk, un kādēļ šodien ir tā, kā ir?
Kolhoza laikā Pampāļos bija ļoti daudz nozaru - gan pamatražošanas nozares, gan palīgnozares. Šobrīd mums ir piena lopkopība, augkopība, mežsaimniecība un biogāzes ražošana. Biogāzes nozare ir nākusi klāt, tomēr kopumā nozaru skaits laika gaitā ir būtiski reducēts. Vēsturiski Pampāļos ir audzētas cūkas, broileri, bija tiem laikiem moderna kaušanas līnija un kūpināšanas iekārtas. Pampāļos ir ražots kazeīns. Kazeīna pulveri ražoja no atgrieztā vājpiena. Tas tika eksportēts. Pampāļos ir ražots ābolu biezenis, šeit ir ražots vīns. Ir bijuši plaši cukurbiešu un kartupeļu lauki. Laika gaitā nāca sapratne par to, ka nav iespējas būt fokusētiem un efektīviem visās lietās, un notika tīri dabiska pāreja uz šodienas pamatnozarēm. Vēsturiski Pampāļu pamatnozare ir bijusi piena lopkopība. Mēs ilgstoši esam bijuši saimniecība ar lielāko ganāmpulku Latvijā, līdz parādījās iespēja piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus attīstībai un šeit tapa lielas un modernas fermas.
Piena lopkopība gan 90-tajos, gan vēlāk raksturojas ar visai raibām piena cenām, kas lēkā kā pa amerikāņu kalniņiem, turklāt nereti cenas ir tiešām zemas. Kaut vai šobrīd svaigpiena iepirkuma cena jau labu laiku ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā. Kā izdodas pārvarēt šīs nepārtrauktās svārstības ar nepatīkamajiem iekritieniem?
Izmaksas jau ir tādas pašas kā Vācijas zemniekiem. Svaigpiena iepirkuma cena šobrīd ir zemākā visā Eiropā. Pirmkārt, gribu izskaidrot, kādēļ šādas piena cenas svārstības Latvijā ir. Tā ir fundamentāla problēma jau 30 gadus. Eiropā ir labi piena ražošanas korporāciju piemēri: Valio – Somijā, Skandināvijas Arla, E-piim Igaunijā un citi. Latvijā šāda piena korporācija nav attīstījusies Eiropas izpratnē, kur zemnieks varētu ietekmēt šo piena ražošanas ķēdi no sākuma līdz beigām, proti, gan piena ražošanu, gan pārstrādi, gan realizāciju. Latvijā nav izdevies radīt spēcīgu piena pārstrādi, precīzāk, mūsu uzņēmumi ir vājāki salīdzinājumā ar Lietuvas, Igaunijas vai Polijas pārstrādes uzņēmumiem. Mums nav lielu pārstrādes uzņēmumu, kuriem vajadzētu būt zemnieku rokās, kas ražotu eksportspējīgus produktus. Latvijā ražo ļoti augstas kvalitātes pienu, ja salīdzinām ar to pašu Lietuvu vai Poliju. Cenu lēkāšanas cēlonis ir šādas korporācijas trūkums Latvijā. Otrkārt, Latvijā pārstrādātu piena produktu īpatsvars veikalu plauktos dominē ārvalstu izcelsmes. Mēs piena krīzes pārdzīvojam, darbojoties vairākās nozarēs.
Visu rakstu lasiet 12.decembra žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!
