Aizvadīto gadu spēcīgā pallādija cenu kāpuma tendence ir kļuvusi par vēl vienu sensāciju dārgmetālu tirgū (iepriekšējā bija zelta un platīna cenu straujā diverģence, kas aizsākās 2015. gadā). Pallādija unces cenu kāpums kopš 2016.gada janvāra, kad pallādijs sasniedza savu zemāko atzīmi, veido 250% t.i. cenu kāpumu par 3.5 reizēm.

Turklāt 2018.gada decembrī pallādija unces cena pārsniedza zelta unces cenu (skat. attēlu nr. 1), un kopš tā laika pallādijs ir viens novērtīgākajiem starp četriem dārgmetāliem (zelts, sudrabs, platīns un pallādijs) pasaulē.

Attēls Nr. 1

Pallādija un zelta cenu dinamika pa mēnešiem

Neskatoties uz to, zelts savās īpašībās un daudzveidīgā pieprasījumā nepārprotami ir ievērojami “vērtīgāks” metāls, kas arī atspoguļojās gandrīz visu iepriekšējo periodu tā cenu dinamikā. Kā izņēmums tam bija tikai straujais pallādija cenu kāpums vairāku gadu garumā gadsimtu mijā (skat. attēlu nr.1), kam pieskarsimies gan nedaudz vēlāk.

Dienvidāfrikas platīna raktuvju nemiernieku līderi aicinājuši strādniekus uz nacionālo streiku, kas liek celties minētā dārgmetāla cenai, ziņo Reuters.

Jāpiebilst, ka Dienvidāfrika ir pārliecinoši lielākā platīna ražotāja pasaulē. Tāpat šajā valstī atrodas aptuveni 80% no visām pasaules apzinātajām platīna rezervēm.

Platīna raktuvju strādnieki pieprasa labākus darba apstākļus un aicina valdību veikt raktuvju nacionalizāciju, sakot, ka kompāniju attieksme pret strādājošajiem ir necilvēcīga.

Līdz šim nemieri notika vien platīna ieguves uzņēmuma Lonmin raktuvēs. Jāpiebilst, ka Anglo American Platinum akcijas cena šo trešdien samazinājās par 4,5%. Savukārt Lonmin akcijas cena Johannesburgas biržā kopš augusta vidus ir samazinājusies par 18%. Bet šonedēļ nemieri Dienvidāfrikā izplatījušies arī pasaules lielākās platīna ieguves kompānijas Anglo American Platinum strādnieku vidū (šī kompānija iegūst aptuveni 40% no visa pasaulē izmantotā platīna).

Investori gan šim, gan nākamajam gadam paaugstinājuši platīna un pallādija cenu prognozes, liecina Reuters investīciju banku un kompāniju aptauja.

Vidējā platīna cena šogad būšot 1650 ASV dolāri par Trojas unci (janvārī platīna cenu šim gadam prognozēja vidēji pie 1554 ASV dolāriem par unci). Tikmēr pallādija cena šogad vidēji būšot 488 dolāri par unci (janvāra aptaujā šim dargmetālam prognozēja vidēji 434 dolārus par unci).

Tikmēr vidējās platīna un pallādija cenas 2011. gadā būšot attiecīgi 1690 ASV dolāri un 500 ASV dolāri par unci, norādījusi aptauja (rezultātu mediāna).

Abu šo metālu cenas šogad devušās augstākos līmeņos gan lielāka investoru pieprasījuma dēļ, gan pateicoties cerībām, ka ātrāk atgūsies autobūves sektors, kas ir lielākais platīna un pallādija patērētājs (šos metālus izmanto dzinējos), raksta Reuters.

Nākamajā gadā platīns un pallādijs starp dārgmetāliem uzrādīs labāko rezultātus, jo pasaules auto pārdošanas apjomi veicinās piedāvātā apjoma kritumu jau trešo gadu pēc kārtas, prognozē Bloomberg aptaujātie eksperti, kuru prognozes pēdējo divu gadu laikā bijušas visprecīzākās.

Platīna un pallādija, kurus izmanto katalītisko neitralizatoru ražošanā, iztrūkums būs ilgākais attiecīgi kopš 2005. un 2000. gada. Tādējādi platīna cena līdz nākamā gada ceturtajam ceturksnim pieaugs par 13% līdz 1635 dolāriem par unci, bet pallādija cena pakāpsies par 10% līdz 823 dolāriem par unci.

Savukārt šajā gadā platīna cena sasniegs 1500 dolārus, bet pallādija cena – 750 dolārus.

Šajā gadā pallādija cena ir pieaugusi par 6% un ceturtdien tas maksāja 746,1 dolāru, savukārt platīna cena ir sarukusi par 6,1% līdz 1445,6 dolāriem.

Tiek prognozēts, ka nākamajā gadā pasaules automašīnu pārdošanas apjomi pieaugs par 4,8%, salīdzinot ar 2,7% pieaugumu šogad.

Līdz gada beigām platīna cena var palielināties līdz 1400 dolāriem par unci, kas ir par gandrīz 18% virs pagājušajā nedēļā sasniegtās cenas, raksta MarketWatch.

Tas var notikt, ja atgūstas pieprasījums no Ķīnas un valsts atkal veido savas platīna rezerves, norāda Capital Economics eksperte Karolīna Beina.

Pērn platīna cena saruka par 12%, un pagājušajā nedēļā sasniedza zemāko līmeni kopš 2009. gada, tādējādi nav nekāds brīnums, ja sekos kāpums. Pirmdien platīna nākotnes kontrakta cena Comex biržā sasniedza 1155 dolārus par unci.

Pērn kritumu veicināja tirgus dalībnieku bažas par eirozonas finanšu problēmām, kā arī ražošanas apjomu kāpums Dienvidāfrikā. Tomēr šajā gadā visdrīzāk varēs novērot cenas pieaugumu, uzskata eksperte.

Viņa uzsver, ka vēsturiski Ķīna ir aktīvs platīna pircējs tad, kad cenas ir zemas, kā tas ir patlaban.

Bailes no inflācijas, kā arī ekonomikas atgūšanās varētu veicināt pieprasījumu pēc metāliem, raksta Bloomberg.

Zelta cena trešdien turpināja pieaugt, jo pazīmes par inflāciju Ķīnā, Indijā un citās jaunattīstības valstīs veicina pieprasījumu pēc metāla. Zelta cena tūlītējām piegādēm palielinājās par 0,3% līdz 1144 dolāriem par unci.

«Zelta un sudraba cenas varētu kāpt uz augšu nākamo ceturkšņu laikā, jo investori iepirks metālu, baidoties no inflācijas,» sacījis Societe Generale izejvielu analītiķis Frederiks Lasērs.

Tāpat aug platīna un pallādija cenas, pieaugot optimismam, ka auto pārdošanas apjomi turpinās veicināt pieprasījumu pēc metāliem, ko izmanto automašīnu katalizatoros.

«Tā kā autoražotāji palielinās patēriņu nākamo mēnešu laikā, mēs paredzam, ka platīna un pallādija cenas ies uz augšu,» uzskata Bank of America Merrill Lynch izejvielu analītiķis Maikls Vidmers.

Esmu jau ne reizi vien rakstījis, ka finanšu tirgus dalībnieki nevar ilgi iztikt ar vienām un tām pašām ziņām un notikumiem. Lai cik svarīgi būtu notikumi gan cilvēku dzīvē, gan ekonomikā, pienāk brīdis, kad tie iziet no modes un par tiem pārstāj interesēties investori.

Un neviens vairs internetā negaida stundām ilgi, kad parādīsies ziņas vai analizē minimāli pieejamu informāciju par to, kas jau mēnesi visiem ir prātā. Vizuālu apstiprinājumu šim faktam mēs redzējām aprīlī. Ļaujiet atgādināt, kas laika posmā no decembra līdz martam satrauca tirgu - Tramps un viņa politiskie oponenti (un jo īpaši sienas būvniecība uz Meksikas robežas), ASV un Ķīnas tirdzniecības karš, Brexit un ASV FRS monetārās politikas virziens – šīs ir četras iecienītākās tēmas šajā periodā. Pat nelieli jaunumi kādā no šīm jomām tika pavadīti ar strauju tirgus kustību (tomēr Brexit kādā brīdī ieguva tik dīvainu attīstību, ka uz to pārstāja strauji reaģēt). Katrs datums, kas saistīts ar šiem notikumiem, tirgū tika sagaidīts ar iespējami strauju kustību. Tomēr viss pāriet...

Pēc šajā mēnesī pārtrauktā rallija platīna cena varētu samazināties līdz 1638 dolāriem par unci, liecina Commerzbank tehniskā analīze.

Tādējādi cena varētu kristies par 1,6% no pašreizējiem līmeņiem. Eksperti šaubās, vai platīna cena nākamajās nedēļās spēs pārspēt 1730-1760 dolāru līmeni.

Platīnu galvenokārt izmanto juvelierizstrādājumos un piesārņojuma kontroles iekārtām automašīnās, un tā cena 7.oktobrī uzkāpa līdz 1728 dolāriem par unci, kas ir augstākais līmenis kopš 14. maija. Šogad kopumā tā cena pieaugusi par aptuveni 14%.Platīna cena var piedzīvot kritumu

Šajā gadā platīna cena varētu palielināties līdz 1750 dolāriem par unci, atsaucoties uz Barclays Capital tehnisko analīzi, raksta Bloomberg.

Tiklīdz cena nenokrīt zem 1592 dolāriem par unci, platīna cena visdrīzāk varētu sasniegt 1750 dolāru atzīmi, ko tā sasniedza aprīlī un maijā.

«Ir signāls, kas liecina, ka ir diezgan iespējama korekcija, pirms atjaunojas nesenā augšupeja,» norāda eksperti.

Platīns tiek izmantots juvelierizstrādājumos un piesārņojuma kontroles instrumentos, un tā cena šogad ir pieaugusi par 13%. Trešdien platīna cena pieauga par 0,6% līdz 1647,75 dolāriem par unci.

Investori patlaban iepērk dārgmetālus, valdot bažām, ka valdības ieviesīs monetāros instrumentus, lai saglabātu ekonomikas atveseļošanos, kā rezultātā tiks vājinātas valūtas.

Daudzi investori cer, ka, pasaules ekonomikai atveseļojoties, pieaugs pieprasījums pēc autobūvē izmantotajiem platīna un pallādija. Tādā gadījumā palielināsies arī šo metālu cenas, norādījuši vairums no Reuters 40 aptaujātajiem dārgmetālu tirgus analītiķiem.

Aptaujātie eksperti paredz, ka vidējā platīna cena šogad un nākamgad būs attiecīgi 1600 un 1700 ASV dolāri par unci (pašreiz platīna cena biržā ir 1530 ASV dolāri par unci).

Savukārt vidējā pallādija cena šogad un nākamgad tiek prognozēta pie attiecīgi 472 un 519 ASV dolāriem par unci (aptaujas rezultātu mediāna). Pallādija cena šobrīd biržās ir zemāka – 458 ASV dolāri par unci. Jāpiebilst, ka pallādija cena šogad ir pieaugusi jau par vairāk nekā 14%.

Abu metālu cenām palīdzēs augt apstiprinājumi tam, ka novērojama stabila ekonomikas atveseļošanās. Tikmēr lielākais risks to cenām ir saistīts ar otrreizēju pasaules lielāko ekonomiku recesiju, norādījuši eksperti.

Nostiprinoties dolāram, dārgmetāli piedzīvojuši samērā strauju cenu kritumu – decembra laikā zelta cenas samazinājās par vairāk nekā 12% ASV dolāra izteiksmē un 8,7% eiro izteiksmē. Vēl lielāka cenu korekcija bijusi sudrabam – par 15% kritusi šī dārgmetāla cena ASV dolāros un par 11,5% eiro valūtā, liecina jaunākais Goldinvest Asset Management dārgmetālu tirgus apskats.

Galvenā ietekme uz dārgmetālu cenu svārstībām bija notikumiem valūtu tirgos. Decembrī ievērojami stiprinājās ASV dolāra attiecība pret eiro, un mēneša laikā dolārs nostiprināja savas pozīcijas pret eiro par vairāk nekā 3%, pārsniedzot psiholoģiski svarīgo 1,30 USD/EUR līmeni. Eiropas parādu krīzes un eiro valūtas neskaidrā nākotne radīja labvēlīgu augsni kapitāla pārvietošanai uz dolāra zonu, tādējādi dolārs kļuva par sava veida «drošo ostu», kuru daudzi izvēlējās kā alternatīvu zeltam. Dolāra stiprināšanās atjaunoja ierasto dolāra/zelta virzību – jo stiprāks dolārs, jo zemāka zelta cena.

«Ne mazāk svarīgs iemesls cenu samazinājumam, iespējams, ir arī gada nogale. Gada beigas tradicionāli ir laiks, kad finanšu institūcijām jāuzlabo savi likviditātes rādītāji, lai veiktu tekošos norēķinus. Lai uzlabotu rādītājus, jau tā grūtajos līdzekļu likviditātes apstākļos, daudzi investori spiesti likvidēt daļu no savām peļņu nesošajām aktīvu pozīcijām,» norāda a/s Goldinvest Asset Management padomes priekšsēdētājs Pēteris Avotiņš, piebilstot, ka vienlaicīgi ar cenu straujo kritumu netika novērota pasūtījumu mazināšanās pēc fiziskā zelta. Tieši otrādi – pasūtījumu apjoms pēc fiziskā zelta piegādes strauji pieaudzis.

Pallādija cena līdz ar ļoti strauju tās pieaugumu šogad pārsniegusi platīna vērtību

Šogad cenu pieauguma ziņā viena no veiksmīgākajām izejvielām ir bijis pallādijs, kura vērtība kopš gada sākuma Londonas preču biržā ir palielinājusies par 35% – līdz 917 ASV dolāriem par Trojas unci. Turklāt šī nedēļa ir zīmīga ar to, ka pallādija vērtība pārsniegusi platīna cenu. Šī otra dārgmetāla cena kopš gada sākuma pieaugusi aptuveni par vienu procentu.

Tendences šo metālu cenu ziņā lielā mērā ietekmē notiekošais autoražošanas sektorā. Šis tirgus, ekonomikai augot straujāk, atrodas uz izaugsmes takas. Tādējādi – ja rūpniekiem un autoražotājiem par ko sūdzēties ir mazāk, tam vajadzētu nozīmēt lielāku pieprasījumu gan pēc pallādija, gan platīna.

Valsts policija aizturējusi divas personas, kuras iespējams veikušas krāpnieciskas darbības, vairāku gadu garumā realizējot zelta un platīna investīciju atdarinājumus dažādos vērtslietu uzpirkšanas punktos Rīgā, informē VP.

Abiem aizturētajiem vīriešiem kriminālprocesā par krāpšanu piemērots aizdomās turētā statuss. Pirmstiesas izmeklēšana kriminālprocesā turpinās.

Valsts policijas pirmos signālus par iespējamu viltotu dārglietu realizāciju dažādos vērtslietu uzpirkšanas punktos Rīgā saņēma jau 2013.gadā. Līdz šim brīdim likumsargiem ir aizdomas par vismaz 15 krāpšanas epizodēm, tomēr nav izslēgts, ka to varētu būt vairāk. Tiek lēsts, ka tādā veidā varētu būt izkrāpti vairāki tūkstoši eiro.

Veicot izmeklēšanas darbības, policisti noskaidroja, ka iespējamie vainīgie ir kāds 1967.gadā dzimis Latvijā dzīvojošs Lielbritānijas pilsonis un 1979.gadā dzimis Latvijas valsts piederīgais, kurš jau agrāk tiesāts par nelikumīgu narkotisko vielu apriti.

Pirmdien zelta cena turējās netālu no 15 mēnešu zemākās atzīmes, jo augstā dolāra vērtība un akciju tirgus kāpums mazināja investoru apetīti pēc dārgmetāla iegādes, raksta Reuters. Tāpat samazinājās arī platīna un citu dārgakmeņu cena.

Zelta stieņa cena kopš jūlijā sasniegtās šā gada augstākās atzīmes – 1345 dolāriem par unci, ir sarukusi par 11%. Tāpat nav tālu četru gadu zemākā atzīme – 1180 dolāri.

Pirmdien zelta stieņa cena pakāpās par 0,2% līdz 1193,1 dolāram par unci. Pirms tam tā saruka līdz 1183,46 dolārus par unci, kas ir vājākais līmenis kopš 2013.gada jūnija. ASV biržā tirgotā zelta nākotnes kontrakta cena nemainījās un bija 1193,5 dolāri par unci.

Saruka arī citu dārgmetālu vērtība. Platīna cena pagājušajā nedēļā samazinājās par 6,3%, kas ir straujākais kritums kopš 2011.gada decembra. Cena sasniedza zemāko atzīmi kopš 2009. gada jūlija. Pirmdien tā cena saruka par 0,3% līdz 1212,25 dolāriem par unci.

Otrdien zelta cena sasniedza nedēļas augstāko līmeni, jo spriedze Ukrainā un Tuvajos Austrumos ir palielinājusi pieprasījumu pēc drošiem patvērumiem investoru līdzekļiem, raksta Bloomberg.

Pagaidām izskatās, ka zelta stieņa cena jūliju noslēgs ar kritumu, tirgus dalībnieku vidū valdot viedoklim, ka ASV ekonomika uzlabojas un centrālā banka cels likmes. Tiesa gan, ģeopolitiskā spriedze rada daļēju atbalstu zelta pieprasījumam, norāda Commerzbank analītiķi. Viņi gan neuzskata, ka cena būtiski augs, jo tirgus dalībnieki gaida ASV Federālo Rezervju sanāksmes rezultātus. Tikšanās sākas šodien.

Rezultātā otrdien zelta cena tūlītējām piegādēm pieauga par 0,3% līdz 1308.06 dolāriem par unci. 22. jūlijā tā sasniedza 1312,27 dolāru atzīmi. Savukārt zelta cena decembra piegādēm pakāpās par 0,3% līdz 1310 dolāriem.

Palielinājās arī citu dārgmetālu cenas. Sudraba cena tūlītējām piegādēm palielinājās par 0,6% līdz 20,7103 dolāriem par unci, bet pallādija cena – par 0,3% līdz 883,63 dolāriem par unci. 17. jūlijā pallādija cena sasniedza 13 gadu augstāko atzīmi – 889,75 dolārus.

Zelta cena trešdien palielinājās, ko veicināja dolāra vērtības kritums, kas uzlaboja metāla kā alternatīva ieguldījuma pievilcību, raksta Bloomberg.

Tāpat pieauga arī citu metālu cenas, piemēram, palādija cena uzkāpa līdz augstākajam līmenim kopš 2008. gada marta.

Zelta cena tūlītējām piegādēm pieauga par 0,6% līdz 1157,63 dolāriem par unci. Platīna cena tūlītējām piegādēm palielinājās par 0,7% līdz 1728,25 dolāriem par unci, sudraba cena – par 0,3% līdz 18,295 dolāriem par unci, bet palādija cena – par 2,4% līdz 541,23 dolāriem par unci.

«Zelta ikdienas kāpumus un kritumus arī turpmāk galvenokārt veicinās institucionālie investori un spekulanti,» uzskata Rosland Capital eksperts Džefrijs Nikols. «Tomēr par spīti īstermiņa svārstīgumam, mēs ticam, ka zelta cena saglabās spēcīgu augšupejošu tendenci, kas to uzdzīs līdz 1500 dolāriem par unci līdz gada beigām.»

Piektdien zelta un sudraba cena saruka, savukārt platīna cena sasniedza piecu gadu zemāko līmeni, jo krītošās naftas cenas mazināja pieprasījumu pēc nodrošināšanās pret inflāciju, savukārt dolāra vērtība pieauga, raksta Bloomberg.

Zelta stieņa cena tūlītējām piegādēm saruka par 0,7% līdz 1154,19 dolāriem par unci, bet zelta cena decembra piegādēm zaudēja 0,8%, sasniedzot 1151,7 dolārus.

Ceturtdien ieguldījumi zelta biržā tirgotajos produktos saruka par 2 tonnām līdz 1618,1 tonnai, kas ir zemākais apjoms kopš 2009. gada maija. Pasaules zelta stieņu pieprasījums šā gada trešajā ceturksnī saruka līdz zemākajam līmenim gandrīz piecu gadu laikā, liecina Pasaules Zelta padomes apkopotā statistika.

Sudraba cena tūlītējām piegādēm saruka par 1,9% līdz 15,3706 dolāriem par unci, tādējādi tā vērtība samazinās jau piekto nedēļu pēc kārtas. Savukārt platīna cena sasniedza 1186,75 dolārus par unci, kas ir zemākā cena kopš 2009. gada jūlija.

2011. gads dārglietu tirgū ir bijis notikumiem bagāts, un zelta cenas turpinājušas pieaugt jau vienpadsmito gadu pēc kārtas. Pērnā gada laikā zelta cenas palielinājās vidēji par 12% - 16%, liecina a/s Goldinvest Asset Management dārgmetālu tirgus apskats par aizvadīto gadu.

Pēdējo vienpadsmit gadu periodā vidējais cenu pieaugums pērnā gada griezumā ir bijis 17,7%. Neņemot vērā ievērojamās zelta cenu svārstības gada otrajā pusē, 2011. gadā kopumā zelta cena pieauga, nedaudz atpaliekot no vidējā gada pieauguma rādītāja pēdējo vienpadsmit gadu laikā. 2011. gada sākumā zelta cenas pieauga vienmērīgi, taču augusta beigās un septembra sākumā sekoja straujš cenu «lēciens».

Septembrī, tā saucamajā spot tirgū, tika sasniegta zelta maksimuma cena – 1923,7 dolāri par unci, taču pēc Londonas fiksinga (dārgmetālu oficiālo cenu noteikšana Londonas biržā) datiem augstākā zelta cena bija pērnā gada 5. septembrī – 1896,50 ASV dolāri par unci.

Šodien zelta cena atradās pie 1363 ASV dolāru par Trojas unci atzīmes, kas ir augstākā minētā dārgmetāla cena pēdējo trīs nedēļu laikā.

Zelta cenai augstākos līmeņos likušas atgriezties runas par lielāku inflāciju pasaule, kas kļuva skaļākas pēc tam, kad vakar Ķīnas Banka jau trešo reizi kopš pagājušā gada oktobra palielināja savu refinansēšanas likmi (zeltu tradicionāli izmanto, lai apdrošinātos pret lielāko inflāciju).

Šodien palielinājās arī platīna un pallādija cenas, kuras pieauga līdz attiecīgi 1865 USD un 836,7 USD atzīmēm. Daudzi analītiķi norāda, ka šo metālu cenu izaugsme varētu turpināties arī šogad, jo lielāka izaugsme varētu būt novērojama pasaules autobūves sektorā. Tāpat tiek prognozēts, ka varētu būt novērojami šo metālu piegāžu traucējumi no Āfrikas (tā pasaulei piegādā aptuveni četras piektdaļas no visa platīna) un Krievijas, raksta Reuters. «Piegāžu jautājums un ekonomikas atveseļošanās šiem metāliem atbalsta nedaudz gaišakas nākotnes perspektīvas,» piebilst VTB Capital analītiķi.

Zelta cenas pieaugums šī gada otrajā pusē pirmo reizi pasaules vēsturē ļāvis unces cenai pacelties virs 1 000 USD. Turklāt šā gada 3. decembrī zelts uzrādīja jaunu vēsturisko maksimumu – unces cena sasniedza 1 226 USD. Tādēļ no jauna kļuva populāra ideja par investīcijām fiziskajā zeltā. Šīs idejas piekritēji uzskata, ka zelts turpina spēlēt «neoficiālas» pasaules naudas lomu un tādēļ tā cenai ir jāaug, ja vājinās pasaules vadošās valūtas. Turklāt šīs idejas aizstāvji apgalvo, ka zelts ir pasaules safe heaven (drošs patvērums), uz kuru būtu jātiecas kapitālam krīzes periodos.

Mūsuprāt, abas šīs tēzes diemžēl neatbilst īstenībai

Līdz ar pāreju uz Jamaikas valūtas sistēmu pagājušā gadsimta 70. gados, pasaule pilnīgi atteicās no zelta kā naudas ekvivalenta. Spriežot pēc visa, atpakaļceļa vairs nav. Nacionālās centrālās bankas, kas fizisku zeltu uzkrāja savos aktīvos vēl «zelta standarta» laikos, tagad pārsvarā to pārdod. Turklāt, pasaules vadošās centrālās bankas ik pēc 4 gadiem noslēdz speciālas vienošanās, kas ierobežo pārdošanas apjomus, lai neradītu «spiedienu» uz tirgu. Šādu darbību iemesls ir skaidrs – zelts nenes procentu ienākumus. Gluži otrādi, tas prasa izmaksas glabāšanai.

Kas attiecas uz ideju par drošu patvērumu pasaules kapitālam, zelts par tādu nevar kļūt ierobežotā daudzuma dēļ. Tieši tas arī bremzēja pasaules ekonomikas attīstību «zelta standarta» periodā un lika pasaulei pilnībā pāriet uz emisijas naudu.

Šodien zelta cena Londonas biržā nedaudz samazinājās, tomēr joprojām atradās virs 1400 ASV dolāru par Trojas unci atzīmes – ne visai tālu no visu laiku augstākās zelta cenas, kas tika sasniegt decembrī (virs 1430 ASV dolāriem par unci).

Daudzi analītiķu šobrīd norāda, ka saglabājas labs fons arī turpmākam zelta cenu kāpumam.

Tā, piemēram, Credit Suisse dārgmetālu analītiķis Toms Kendals stāsta, ka vairums no pašreizējiem tirgus faktoriem (bažas par eirozonas krīzi, spekulācijas par augstāku inflāciju attīstības valstīs un pastiprināta uzmanība uz ASV parāda apjomam) ir vērtējami kā zelta cenu kāpumam pozitīvi – sevišķi investoru/ spekulantu kopienā.

Tāpat šogad tiek prognozēts arī citu dārgmetālu, piemēram, platīna un pallādija cenu kāpumi. Eksperti norāda, ka šogad, pieaugot autobūves apjomiem, augs arī rūpniecības pieprasījums pēc šiem metāliem (platīnu un pallādiju izmanto auto katalizatoros).

Otrdien zelta cena saruka no sešu mēnešu augstākās atzīmes, tirgū valdot spekulācijām, ka ASV Federālo Rezervju sistēma (FRS) turpinās bremzēt savu aktīvu iepirkumu programmu, tādējādi samazinot pieprasījumu pēc dārgmetāla kā ieguldījumu vērtības saglabāšanas instrumenta, raksta Bloomberg.

Zelta stieņa cena tūlītējām piegādēm saruka par 0,3% līdz 1363,21 dolāram par unci. Pirmdien cena sasniedza 1392,22 dolāru atzīmi, kas ir augstākais līmenis kopš pērnā gada septembra sākuma. Savukārt zelta cena aprīļa piegādēm Ņujorkas Comex samazinājās par 0,7% līdz 1363,1 dolāram par unci.

Šajā gadā dārgmetāla cena ir augusi jau par 13%, jo politiskie satricinājumi Ukrainā un signāli par lēnāku ekonomikas izaugsmi Ķīnā palielināja pieprasījumu pēc droša patvēruma investoru līdzekļiem. Tādējādi cena spējusi nedaudz atgūties pēc pērn piedzīvotā lielākā gada krituma kopš 1981. gada pat neskatoties, ka FRS ir sākusi bremzēt aktīvu iepirkumus.

Zelta cenas šonedēļ piedzīvojušas lielāko kāpumu pēdējo deviņu nedēļu laikā, jo audzis pieprasījums pēc fiziskā zelta, turklāt daļa investoru paredz, ka zemās cenas atkal varētu atjaunot pieprasījumu pēc šī dārgmetāla.

Tā, otrdien zelta stieņa cena pieauga par 0,7% līdz 1260,9 ASV dolāriem par unci. Jāatgādina, ka pagājušās nedēļas noslēgumā, 28. jūnijā, cena nogāzās līdz 1180,5 dolāriem par unci, kas bija zemākā cena kopš 2010. gada augusta. Pēc tam gan cenas atguvās un pieauga par 2,8%, savukārt pirmdien zelts vērtība pieauga par 1,5%.

Otrais ceturksnis gan zeltam bija īpaši neveiksmīgs – tā cena samazinājās par 23%, jo investori izvēlējās riskantākus aktīvus, turklāt kritumu pastiprināja ASV Federālo Rezervju sistēmas vadītāja paziņojums par monetāro stimulēšanas pasākumu bremzēšanu.

Daļa ekspertu gan prognozē, ka zelta cena atkal palielināsies, jo centrālās bankas tomēr turpina savus monetārās stimulēšanas pasākumus, turklāt zelta cena ir nokritusi tik zemu, ka noteikti tam atradīsies pircēji, kas gaidīs kāpuma atgriešanos.

Šis ir bijis labs gads dārgmetāliem, kuru cena preču biržās pārsvarā ceļojusi augstāk. Turklāt šī tirgus flagmanim – zeltam – veiksmīgas izvērtušās pašas šā gada beigas – dzeltenā dārgmetāla vērtība atkal pārsoļojusi pāri apaļajai 1500 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei, un ir aktuāli paredzējumi, ka šis kāpums turpināsies arī 2020. gadā.

Kopš 2019. gada sākuma zelta cena ir pieaugusi vairāk nekā par 15%. Līdzīgus guvumus tādējādi guvuši arī visi tie investori, kas šajā periodā turējuši paša populārākā uz zelta cenas izmaiņām bāzētā biržā tirgotā fonda - SPDR Gold Shares (GLD) – daļas. Kopumā 2019. gads zeltam tā cenas dinamikas ziņā ir bijis labākais kopš 2010. gada.

Roku rokā ar akcijām

Šobrīd netiek minēts kāds viens pārliecinošs konkrēts faktors, kādēļ atkal vērojams zelta vērtības pieaugums. Pārsvarā tiek izcelta joprojām lielā neskaidrība, kas liek meklēt alternatīvas investīcijas un pieņēmumi, ka procentu likmes vēl ilgi saglabāsies ļoti zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar vērtspapīriem, kas to dara.

Zelta cena otrdien saruka, jo, investoru vidū valdot runām par ASV ekonomikas uzlabošanos, krītas pieprasījums pēc droša patvēruma ieguldījumiem.

Zelta cena tūlītējām piegādēm samazinājās par 1% līdz 1380,15 dolāriem par unci. Tiesa gan, nedēļas pirmajā darbdienā dārgmetāla cena palielinājās, turpinot pagājušajā nedēļā piedzīvoto kāpumu par 2%, kas bija lielākais pieaugums mēneša laikā. Kopumā gan zeltam maijs nav bijis veiksmīgs mēnesis, un tā cena sarukusi par 6,5%.

Zelta stieņa cena augusta piegādēm otrdien Comex biržā saruka par 0,6% līdz 1379,4 dolāriem par unci.

Šajā gadā zelta cena ir samazinājusies jau par 18%. «Tā kā ASV ekonomikas perspektīva saglabājas pozitīva, gaidas par kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumu bremzēšanu atbalsta dolāru un rada spiedienu uz zeltu,» aģentūrai Bloomberg skaidro GF Futures Co eksperti.