Raugoties no drošības viedokļa, protams, skolēniem ir lielāks risks nokļūt garnadžu redzeslokā, ja planšetdatori tiks doti līdzinēsāšanai, portālam db.lv sacīja Valsts policijas pārstāve Sintija Virse, atbildot uz jautājumu, cik droši varētu justies skolēni, dodoties uz skolu un no tās mājās, ja tiktu īstenota Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa ideja - katram skolēnam planšetdatoru.
Kā vēstīts, Ķīlis iepriekš paziņojis, ka planšetdatoru ieviešana Latvijas skolās dažu tuvāko gadu laikā plānota kā viena no izglītības sistēmas digitalizācijas sastāvdaļām, un līdz šim plašas diskusijas raisījis šīs idejas izmaksu jautājums. Taču skolēnu drošība palikusi otrā plānā.
«Šajā gadījumā ir grūti spriest par iespējamo skolēnu drošības apdraudējumu, jo nav skaidrs, kādā veidā skolēniem planšetdatori būs pieejami - vai tie būs pieejami tikai mācību iestādēs vai tiks nodoti lietošanai, nēsāšanai arī ārpus skolas,» db.lv skaidroja S. Virse.
«Nenoliedzami, ka jebkura tehnika var piesaistīt zagļu uzmanību, tam apliecinājums ir arī mobilie telefoni, un tas, protams, var palielināt risku, ka šīs ierīces iekāros cilvēki ar ļaunprātīgiem nolūkiem,» piebilda Valsts policijas pārstāve.
Viņas rīcībā pašlaik neesot informācijas, vai IZM ir vērsusies Valsts policijā pēc padoma.
S. Virse arī atzīmēja - «kā rāda pieredze, bērni/skolēni ne vienmēr ir akurāti un uzmanīgi, glabājot, lietojot vērtīgas lietas. Kaut vai palūkojoties uz mobilo tālruņu lietošanu, bieži vien tie tiek likti zagļiem ērti pieejamā vietā, tiek aizmirsti utml.»
Šobrīd planšetdatoru tirgū vidējā datora cena ir aptuveni 300 latu.
Vienlaikus viņš akcentēja citu aspektu saistībā ar šiem plāniem: «Jautājums vienīgi ir par to, vai Latvija var atļauties mācību procesā ieviest šādas tehnoloģijas, turklāt darot to jau tuvākajā laikā. Šeit runa galvenokārt ir par to, vai mūsu valsts sabiedrība ir nobriedusi līdz tam, ka katram bērnam skolas somā ir planšetdators.»
rietumvalstīs šāda tehnoloģiju izmantošana jau ir ļoti izplatīta, it īpaši augstskolās.«Ir skaidrs, ka katra ģimene, kurā aug skolas vecuma bērni, šādas iekārtas nopirkt nevar atļauties. Savukārt, ja šo iepirkumu veic valsts, var rasties cita veida problēmas. Nav noslēpums, ka Latvijā ir pietiekami daudz tādu ģimeņu, kas ir gatavas uz tirgu aiznest pēdējās apakšbikses, lai tikai varētu iegūt kādu santīmu. Iedomāsimies, ka šādās ģimenēs nonāktu par valsts līdzekļiem iegādāts planšetdators - tas nenoliedzami būtu liels vilinājums, kā īslaicīgi uzlabot savu materiālo stāvokli,» brīdināja eksperts.