Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas 2021. gada janvārī nemainījās, tomēr notika vien nelielas cenu svārstības lielākajā daļā mikrorajonu. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena saglabājās 807 EUR/m².

Kopumā pērn sērijveida dzīvokļu cenas kopumā samazinājās par 1,5 %, liecina nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākais sērijveida dzīvokļu tirgus pārskats.

Lai arī 2020. gadā tika novērota sērijveida dzīvokļu cenu lejupslīde, gadu mijā notika nelielas pozitīvas cenu svārstības. Tās, visticamāk, izraisīja nepietiekamais piedāvājums, un līdz ar to daudzviet Rīgas lielākajos mikrorajonos dzīvokļu cenas palielinājās.

Pēc 2020. gada beigās novērotā straujā piedāvājuma samazinājuma, 2021. gada sākumā tika novērots mērens piedāvājuma kāpums. Lielāko mikrorajonu sērijveida dzīvokļu piedāvājumu skaits janvārī nedaudz palielinājās (7 %), savukārt kopējais dzīvokļu piedāvājumu skaits pēdējā mēneša laikā saglabājās nemainīgs.

Gaidāms, ka jaunu projektu attīstība turpināsies, tomēr dzīvokļu piedāvājums tirgū turpmākajos gados varētu mazināties, jo banku meitu sabiedrību portfelī esošais dzīvokļu skaits sarūk, paredz Swedbank eksperti.

Rīgas mājokļu tirgū šogad vērojama pakāpeniska izaugsme, dzīvokļu cenas lēni pieaug un aktivitāte kļuvusi mundrāka. Šī gada deviņos mēnešos darījumu skaits pieauga par 22% salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu, tiesa, no salīdzinoši zemas bāzes. Dzīvokļu cenas pieaugušas par 1,6%. Tomēr izaugsme nav bijusi vienmērīga un plaša, Rīgas mājokļu tirgus dinamika joprojām ir ļoti segmentēta, norāda eksperti.

Dārgāko dzīvokļu segmentā dominē nerezidenti, kas iegādājas aptuveni divas trešdaļas no dzīvokļiem, kuru cena ir virs 100 tūkstošiem eiro. Likumsakarīgi, augsts pieprasījums nozīmē arī cenu kāpumu, tomēr svarīgi atzīmēt, ka nerezidenti galvenokārt ir koncentrējušies uz dārgajiem dzīvokļiem Rīgas centrā un pievilcīgākajos jaunajos projektos, savukārt citos segmentos to ietekme ir maza. Kopējā dzīvokļu tirgū Rīgā nerezidenti veido nedaudz vairāk kā trešdaļu no kopējās darījumu vērtības.

Mājokļu tirgū turpina samazināties dzīvokļu piedāvājums, jaunākajā tirgus pārskatā secina kompānija Arco Real Estate.

Salīdzinot ar šā gada augustu, septembrī dzīvokļu piedāvājums Rīgā kopumā samazinājās par 2,2%. Piedāvājumā esošo dzīvokļu skaits uzņēmuma analizētajos Rīgas mikrorajonos jau piekto mēnesi pēc kārtas samazinājās: septembrī tas saruka par 4,1%. Salīdzinot ar pērnā gada septembri, dzīvokļu piedāvājums šogad bija ievērojami zemāks: kopējais piedāvājumā esošo dzīvokļu skaits bija mazāks par 26,4 %, bet lielāko mikrorajonu dzīvokļu piedāvājums bija mazāks par 32,5 %.

«Parasti piedāvājums nekustamā īpašuma tirgū palielinās divos gadījumos: pirmkārt, kad tā īpašniekiem ir slikta finansiālā situācija, kas spiež pārdot īpašumu, neskatoties uz tirgus tendencēm, otrkārt, kad tirgus cena sasniedz augstāko punktu vai atrodas virs tā (piemēram, 2007. gada jūlijā sērijveida dzīvokļu cena pārsniedza 1600 eiro/m², tad piedāvājumu skaits bija vislielākais). Novērots, ka pašreiz vismazākais piedāvājumu skaits ir tur, kur cenas ir viszemākās, kas liecina, ka dzīvokļu īpašniekiem nav tādās finansiālas grūtības, lai viņi būtu spiesti pārdot savus īpašumus par tik zemām cenām, kādas ir attiecīgajos mikrorajonos, un ir gatavi gaidīt tālāku cenu kāpumu. Acīmredzami, īpašnieku ekonomiskā situācija nav tik slikta, lai atsavinātu savu īpašumus,» komentē Māris Laukalējs, Arco Real Estate valdes loceklis un 1. vērtēšanas nodaļas vadītājs.

Šā gada jūlijā Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas turpināja samazināties, vidējai cenai sarūkot par 0,7 % un noslīdot līdz 809 EUR/m, liecina "Arco Real Estate" apkopotie dati.

2020. gadā sērijveida dzīvokļu cenas kopumā samazinājās par 1,2 %.

Sērijveida dzīvokļu cenas piekto mēnesi pēc kārtas turpināja samazināties. Cenu kritums līdz šim nebija liels – no 0,1 līdz 0,3 % mēnesī. Tomēr jūlijā konstatētais cenu samazinājums bija lielākais kopš 2011. gada. Jūlijā gandrīz visos Rīgas mikrorajonos tika novērota dzīvokļu cenu lejupslīde. Vislielākais cenu samazinājums konstatēts dārgāko sērijveida dzīvokļu mikrorajonos – Imantā, Mežciemā, Purvciemā, Zolitūdē un citur.

Pēc 2020. gada aprīlī novērotā Rīgas lielāko mikrorajonu dzīvokļu piedāvājuma līmeņa straujā krituma turpmākajos mēnešos tam bija tendence palielināties. Tieši jūlijā piedāvājumu skaita palielinājums bija vislielākais – lielāko mikrorajonu sērijveida dzīvokļu piedāvājumu skaits jūlijā palielinājās par 8 %. Tomēr tas joprojām bija būtiski zemāks nekā pērn. Arī kopējais dzīvokļu piedāvājumu skaits pēdējā mēneša laikā palielinājās (+ 7 %).

2019. gada martā Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās – mēneša laikā tās pieauga par 0,4 %. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena martā palielinājās līdz 802 EUR/m², liecina Arco Real Estate dati.

Kopš 2019. gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 0,6%.

Martā sērijveida dzīvokļu vidējā cena palielinājās lielākajā daļā mikrorajonu. Sērijveida dzīvokļu vidējā kvadrātmetru cena marta beigās pārsniedza 800 EUR/m² atzīmi. Visstraujāk cenas 2019. gada pirmajā ceturksnī palielinājās tieši martā. Arī Pierīgā turpinājās dzīvokļu cenu pieaugums – visvairāk cenas pirmajā ceturksnī pieauga Jelgavā un Ogrē – tur cenu pieaugums šogad jau pārsniedza 2 %.

Rīgas mikrorajonos dzīvokļu piedāvājumam 2019. gada sākumā bija līdzīgas tendences kā 2018. gadā – piedāvājums martā bija ievērojami lielāks.

Tomēr tas joprojām bija būtiski zemāks (-15 %) nekā pirms gada martā.

Vislielākais sērijveida dzīvokļu viena kvadrātmetra cenas pieaugums Rīgas mikrorajonos kopš 2014. gada sākuma bija Imantā (+7,4%), Ķengaragā (+7,2%) un Āgenskalnā (6,4%). Arī pārējos lielākajos Rīgas mikrorajonos cenām šogad ir tendence palielināties, norādīts Arco Real Estate sērijveida dzīvokļu tirgus augusta pārskatā.

Arco Real Estate valdes loceklis Māris Laukalējs atklāj, ka samazinoties Rīgas lielāko mikrorajonu sērijveida dzīvokļu piedāvājumu skaitam, pieaugusi viena kvadrātmetra vidējā cena, augustā sasniedzot 640 eiro, minot Ķengaraga spilgto piemēru, kur relatīvi zemo cenu dēļ pēdējos mēnešos pieaugusi darījumu aktivitāte, kā rezultātā ievērojami sarucis dzīvokļu piedāvājumu skaits un pieaugusi viena kvadrātmetra vidējā cena.

Tāpat pārskatā rezumēts, ka augstākās sērijveida dzīvokļu cenas 2014.gada augustā saglabājušās Teikā, kur vidējā viena kvadrātmetra (m2) cena augustā minimāli samazinājusies un atrodas 808 eiro par kvadrātmetru pozīcijā. Savukārt viszemākā vidējā 1m2 cena saglabājusies Bolderājā - tā augustā saglabājusies nemainīgi 459 eiro pozīcijā.

2019. gada novembrī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās minimāli: dzīvokļu kvadrātmetra vidējā cena palielinājās par 0,1 %, vidējai cenai novembrī sasniedzot 819 EUR/m².

Kopš 2019. gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 2,7 %.

Jau ceturto mēnesi pēc kārtas sērijveida dzīvokļu cena saglabāja stabilitāti – būtiskas izmaiņas joprojām netika novērotas, liecina jaunākais Arco Real Estate pārskats.

Rīgas mikrorajonu lielākajā daļā cenu svārstības netika novērotas vispār. Atsevišķos mikrorajonos cenas pēdējā mēneša laikā nedaudz palielinājās, turpretī divos mikrorajonos – Vecmīlgrāvī un Ķengaragā – dzīvokļu cenām bija tendence pazemināties.

2019. gada otrajā pusgadā Rīgas mikrorajonu dzīvokļu tirgū novērots gan piedāvājumu skaita pieaugums, gan samazinājums. Līdzīgi kā pērn, arī gada pēdējā ceturksnī piedāvājumam bija tendence samazināties, tomēr šogad novembra beigās tas bija par 1 % augstāks nekā pirms gada, tas ir, 2018. gada novembrī.

Šā gada jūnijā Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas nedaudz samazinājās, vidējai cenai cenai sarūkot par 0,3% un noslīdot līdz 817 EUR/m², liecina "Arco Real Estate" dati.

2020. gadā sērijveida dzīvokļu cenas kopumā samazinājusies par 0,5%.

Sērijveida dzīvokļu cenas ceturto mēnesi pēc kārtas samazinājās. Cenu kritums bija neliels – vidēji ap 0,2% mēnesī. Atsevišķos Rīgas lielākajos mikrorajonos negatīvas cenu svārstības tika novērotas arī iepriekšējos mēnešos.

Vislielākais cenu kritums jūnijā konstatēts vienos no dārgākajiem mikrorajoniem – Pļavniekos un Mežciemā. Pēc 2020. gada aprīlī novērotā Rīgas lielāko mikrorajonu dzīvokļu piedāvājuma līmeņa straujā krituma, maijā un jūnijā tas atkal pieauga, tomēr tas joprojām bija zemāks nekā pērn. Dzīvokļu kopējais piedāvājumu skaits pēdējā mēneša laikā saglabājās nemainīgs. Ievērojamākais piedāvājuma samazinājums tika novērots Rīgas centrālajā daļā, kur tas jūnijā samazinājās par 7 %.

Novembrī neremontētu sērijveida dzīvokļu vidējā cena bija 1035 eiro par kv.m (oktobrī 1 089 eiro par kv.m). 1 un 2 - istabu dzīvokļiem tā bija 1 067 eiro par kv.m, bet 3 un vairāk istabu dzīvokļiem – 1 005 eiro par kv.m. Salīdzinot ar oktobri, cenas ir samazinājušās par 4.9%, bet, salīdzinot ar 2007. gada novembri – par 32%, liecina Ober-Haus nekustamā īpašuma tirgus pārskats.

Salīdzinot savstarpēji mikrorajonu cenas, dārgākie dzīvokļi joprojām ir Teikā – 1 205 eiro par kv.m un Āgenskalnā – 1 132 eiro par kv.m. Zemākās ir Bolderājā – 878 eiro par kv.m un Vecmīlgrāvī – 957 eiro par kv.m. Aptuveni trešdaļai mikrorajonu dzīvokļiem vidējā cena ir zem 1 000 eiro par kv.m.

Kopumā nekustamo īpašumu piedāvājums tirgū ir sācis samazināties. Ir pārdevēji, kuri savu īpašumu nevēlas pārdot šobrīd un labprāt nogaida, kad dzīvokļu cenas atkal atradīsies pieaugošā pozīcijā, un ir pārdevēji, kas savu dzīvokli piedāvā tirgū par ļoti zemu cenu. Šādu pārdošanas situāciju varētu nosaukt par izmisuma cenu. Tas galvenokārt izskaidrojams ar iedzīvotāju kredītu slogu un vājo finansiālo stāvokli. Savukārt cilvēki, kam ir savs finansiālais uzkrājums, kā vienu no variantiem izvēlas to ieguldīt nekustamā īpašuma iegādē.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Plānošanas reģioni ceļ trauksmi, norādot – ja valsts nepiešķirs papildus finansējumu 2014. gadam, Latvijas plānošanas reģionu tālāka darbība un funkciju izpilde ir apdraudēta. Katrs no plānošanas reģioniem vēlas saņemt papildu 60 tūkstošus latu.

«Visi pieci plānošanas reģioni ieņem nozīmīgu lomu Latvijas attīstībā, kas nozīmē, ka to darbības apdraudējums tikai negatīvi ietekmēs reģionu tālāku attīstību, vēl vairāk palielinās izaugsmes plaisu starp dažādām pašvaldībām un ilgtermiņā pasliktinās dzīves kvalitāti iedzīvotājiem,» teikts plānošanas reģionu izplatītajā paziņojumā.

«Lai plānošanas reģioni spētu pilnvērtīgi pildīt normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, katram no tiem ir nepieciešami papildus līdzekļi vismaz 60 000 latu apmērā. Jāmin, ka kopš 2008.gada valsts finansējums plānošanas reģioniem ir samazināts par 60%,» norādīts reģionu paziņojumā.

Tuvākajā laikā Rīgā tiks pabeigta vairāku jaunu dzīvojamo ēku projektu īstenošana, palielinot dažādām pircēju kategorijām atbilstošu dzīvokļu piedāvājumu, teikts jaunākajā nekustamā īpašuma kompānijas Latio mājokļu tirgus pārskatā.

«Pircēju pieprasījums pēc jauniem dzīvokļiem pēdējos gados ir pakāpeniski audzis, tādēļ labu mājokļu piedāvājums par tirgus situācijai atbilstošu cenu pilnībā pabeigtos jauno ēku projektos sarūk,» skaidro Latio Dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja Vija Gailīte.

Aktivitātes atjaunošanās sekmē gan iepriekš iesaldētu ēku būvniecības atsākšanu, gan arī jaunu projektu celtniecību. Arī daļu no banku īpašumā esošajiem jaunajiem projektiem pabeidz, savukārt citus pārdod investoriem vai attīstītājiem, kas gatavi turpināt to īstenošanu. Tuvākajā laikā Rīgas centrā un mikrorajonos tiks pabeigta vairāku dzīvojamo ēku būvniecība vai rekonstrukcija, tādējādi palielinot kā ārzemju, tā arī vietējo pircēju prasībām atbilstošu dzīvokļu piedāvājumu, saka eksperte.

Padomju laikā masveidā būvēto dzīvojamo mikrorajonu pilsētvides sakārtošanai būtu visas iespējas piesaistīt gan ES finansējumu, gan privātas investīcijas. Lielākās problēmas, kas kavē procesu, ir politiskas gribas trūkums, sarežģītā īpašumu struktūra, kā arī pašu iedzīvotāju nespēja vai nevēlēšanās rast kopsaucēju būtiskos jautājumos, uzskata DB aptaujātie eksperti.

Daudzdzīvokļu ēku mikrorajonu kompleksa sakārtošana joprojām visā valstī ir deklaratīvā līmenī. Arī atsevišķi pēdējos gados realizēti vecā dzīvojamā fonda rekonstrukcijas vai jaunu ēku būvniecības projekti pilsētvides kvalitāti šajos rajonos neuzlabo, daudzos gadījumos tiek panākts pat pretējs efekts.

Attīstība šīm ļoti nozīmīgajām pilsētas daļām pēdējos gadu desmitos ir gājusi garām, tā nav radusi vietu ne vien Rīgas, bet arī citu lielo pilsētu mikrorajonos, atzīst Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis. «Rīgā 70% iedzīvotāju dzīvo daudzdzīvokļu mājās, un tas ir vērā ņemams skaits, ar ko nevar nerēķināties ne valsts, ne pašvaldības līmenī. Vajadzības ir kliedzošas. Būtu nepieciešama jēdzīga sadarbība valsts, pašvaldības un dzīvokļu īpašnieku līmenī, lai šis process iekustētos. Diskusijas par šo tēmu bijušas daudzas gan profesionāļu, gan lēmuma pieņēmēju vidū, diemžēl reālās darbības nav pārāk daudz,» secina arhitekts.

Ierobežota kredītlīdzekļu pieejamība un nevēlēšanās uzņemties ilgtermiņa finansiālās saistības jaunus cilvēkus un ģimenes arvien biežāk mudina dot priekšroku mājokļa īrei, nevis iegādei, teikts Latio jaunākajā mājokļu tirgus pārskatā.

«Izvērtējot savas vajadzības un iespējas, jauni cilvēki un jaunās ģimenes arvien biežāk nolemj dzīvokli īrēt, nevis iegādāties. Turklāt viņu izvēli ne vienmēr nosaka līdzekļu trūkums vai ienākumu apmērs, ļoti nozīmīgs faktors ir neatkarības saglabāšana – daudzi gados jauni cilvēki ir gatavi ikmēneša kredītmaksājumam līdzvērtīgai īres maksai, taču nevēlas uzņemties vairāku gadu desmitu ilgas kredītsaistības. Būtisks aspekts par labu īres mājoklim mūsdienās ir arī iespēja īsā laikā mainīt dzīvesvietu,» skaidro Latio Mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja Vija Gailīte.

Gados jauni īrnieki veido pieprasījumu visos Rīgas īres dzīvokļu sektoros – pilsētas centra, jaunajos un sērijveida namos.

Labākās idejas Rumbulas attīstībai konkursā Europan 10 piedāvājuši jaunie arhitekti no Itālijas.

Konkursā tika izvērtētas 25 Rumbulas attīstības idejas. Darbus vērtēja starptautiska ekspertu žūrija, kurā bija eksperti no Latvijas, Igaunijas, Austrijas, Spānijas, Lielbritānijas un Nīderlandes. Tā lēma, ka piešķiramas būtu divas otrās godalgas un divas veicināšanas balvas. Trīs no tām tikušas itāliešiem, bet viena — jauno arhitektu grupai no Spānijas.

Otro godalgu ieguva Paolo Joti (Paolo Iotti) un Marko Pavarani (Marco Pavarani) vadībā tapušais projekts, kurā izmantoti pilsētvides struktūras šūnveida elementi, kas nodrošina lielu elastību un pielāgošanās spēju. Projektā ir labs publisko ārtelpu izvietojums un apbūves atšķirīgais mērogs veido siluetu, kas rada spēcīgu vietas identitāti. Projekta trūkumi — apbūve vairāk atgādina mikrorajonu, nevis pilsētas daļu.

Pēdējā pusgadā ir audzis pieprasījums pēc labiem, kvalitatīvi izremontētiem un mūsdienīgi mēbelētiem dzīvokļiem īrei gan Rīgas centra vēsturiskajās ēkās, gan jaunajos projektos, ziņo Latio.

«Pieprasījums palielinās, jo dzīvokļu iegādes finansiālās iespējas ir ierobežotas. Arī tie cilvēki, kas varētu atļauties iegādāties jaunu mājokli, šobrīd saglabā piesardzību un bieži vien izšķiras par labu dzīvokļa īrei. Īrnieku vēlmēm atbilstošam piedāvājumam ir tendence samazināties, jo esošie dzīvokļi ātri tiek izīrēti, bet jauni tirgu papildina nepietiekami,» skaidroja Latio Īres nodaļas vadītājs Ģirts Krūmiņš.

Martā salīdzinājumā ar februāri dzīvokļu īres maksa nav būtiski mainījusies. Rīgas mikrorajonu jauno projektu dzīvokļu mēneša vidējā īres maksa bez komunālajiem maksājumiem martā bija 4,5 – 6,5 eiro/m2, savukārt pilsētas centra dzīvokļu – 5,5 – 8,5 eiro/m2.

Virtuves trauku un piederumu ražotājs Fissman Latvijas tirgū ar savu produkciju ienāca pērn un kaļ izplešanās plānus. «Mums interesē atrasties gan lielajos Rīgas tirdzniecības centros, gan Rīgas mikrorajonu lielveikalos,» saka SIA Fissman valdes priekšsēdētāja Kristīne Ginķo.

Fissman produkcija tiek ražota Ķīnā. Zīmols šobrīd reģistrēts Honkongā.

9.augustā tiks vērtas durvis trešajam veikalam Latvijā - tirdzniecības centrā Domina. Zīmola pirmais veikals tika atvērts tirdzniecības centrā Mols, otrais - tirdzniecības centrā Damme Imantā. Kopā pasaulē pašlaik ir 380 Fissman veikali. Zīmols pašlaik ir pārstāvēts arī tādās Eiropas valstīs kā Vācija, Polija, Lietuva, kā arī Kazahstāna.

Tuvākā gada laikā tas plāno atvērt vēl vismaz piecus veikalus Rīgā.

«Mums interesē atrasties gan lielajos Rīgas tirdzniecības centros, gan Rīgas mikrorajonu lielveikalos, ka arī Latvijas lielākajās pilsētās. Lai arī konkurence virtuves trauku un piederumu segmentā Latvijā ir liela, tā mūs nebaida, jo mūsu produkti atšķiras no tirgū pieejamajiem,» ir pārliecināta SIA Fissman vadītāja.

Šogad Rīgas dome sāk eksperimentu par jaunu bezmaksas autostāvvietu ierīkošanu pilsētas mikrorajonos, Facebook lapā vēsta Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Jaunas stāvvietas tiks veidotas mikrorajonu galveno ielu malās. «Kā piemēru minēšu Imantu un Kurzemes prospektu. Šajā ielā ietvi no brauktuves atdala plaša zaļā zona. Zaļo zonu mēs samazināsim un tās vietā ierīkosim vietas automašīnu novietošanai perpendikulāri brauktuvei,» ziņo Rīgas mērs.

Šādas stāvvietas nākamo trīs gadu laikā tiks izveidotas pie visām Rīgas mikrorajonu ielām, kur vien tas tehniski ir iespējams. Un runa ir par daudziem tūkstošiem šādu stāvvietu. Papildus tam tiek pētīta Vācijas pieredze, kur mašīnas tiek novietotas starp joslām. «Atkal atgriezīsimies pie Kurzemes prospekta. Atdalošajā zaļajā zonā arī var organizēt paralēlās stāvvietas. Piemēram, Berlīnē mikrorajonos tas ir visizplatītākais auto novietošanas veids. Jāpiebilst, ka šīs pieejas īstenošanai būs jāiekārto daudzas jaunas gājēju pārejas,» norāda N.Ušakovs.

2020. gada septembrī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas turpināja samazināties, vidējai cenai sarūkot par 0,2 % un noslīdot līdz 805 EUR/m², liecina Arco Real Estate apkopotie tirgus dati.

2020. gadā sērijveida dzīvokļu cenas kopumā samazinājās par 1,7 %.

Sērijveida dzīvokļu cenas septīto mēnesi pēc kārtas turpināja samazināties. Jūlijā cenu kritums bija vislielākais šogad, tomēr augustā un septembrī tas vairs nebija nebija tik izteikts. Septembrī gandrīz visos Rīgas mikrorajonos netika konstatētas cenu izmaiņas. Lielāko mikrorajonu sērijveida dzīvokļu piedāvājumu skaits septembrī samazinājās par 8 %. Tas arī joprojām bija būtiski zemāks nekā pērn. Kopējais dzīvokļu piedāvājumu skaits pēdējā mēneša laikā arī pazeminājās (-3 %).

Kopš 2020. gada sākuma dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējās cenas pieaugums Rīgas mikrorajonos saglabājās Bolderājā (+ 0,2 %), turpretī visos pārējos Rīgas lielākajos mikrorajonos, ņemot vērā pēdējo mēnešu cenu lejupslīdi, cenas kopumā samazinājās. Lielākais cenu samazinājums kopš gada sākuma Rīgas mikrorajonos novērots Pļavniekos (- 3,8 %).

2013. gada martā cenu kāpums 0,2 - 0,52% robežās raksturīgs Centram, jaunajiem projektiem un sērijveida dzīvokļiem Pļavniekos, Āgenskalnā, kā arī Imantā. Taču cenu kritums Purvciemā, Mežciemā, Vecmīlgrāvī, Ķengaragā un Ziepniekkalnā svārstās no 0,17 - 0,9%. Rīgas mikrorajonu dzīvokļu vidējā cena ir ap 579 eiro/m2, informē uzņēmums Balsts.

Darījumu skaits, salīdzinot ar februāri, martā pieaudzis par 9%. Ja salīdzinām ar pērnā gada martu, darījumu apjoms saglabājies robežās ap 1 100 mēnesī.

Martā jauno projektu segmentā aktivitāte saglabājusies nemainīgā līmenī. Novērojams, ka dzīvokļu iegādi centrā visvairāk iekāro ārzemnieki. Turpretī vietējiem pircējiem šobrīd aktuālāks ir mikrorajonu sērijveida dzīvokļu piedāvājums. Pircēju lielākā interese ir par 2 līdz 3 istabu piedāvājumiem ar cenu 1200 – 1300 eiro/m2 robežās.

Komercplatību piedāvājumā pēdējo 3 gadu laikā nav bijis būtisks papildinājums ar jaunām A un B biroju klases ēkām. Katru mēnesi arvien vairāk sarūk arī brīvo platību īpatsvars esošajos projektos. Šī iemesla dēļ A un B biroju klasēs nomas likme ir palielinājusies par vidēji 1 - 3 eiro/m2 mēnesī. Visievērojamākais nomas maksu pieaugums vērojams A klases biroju telpām – vidēji 12- 14 eiro/m2 mēnesī.

Ober - Haus aprēķinātā Rīgas sērijveidu neremontētu dzīvokļu vidējā cena septembrī Rīgas mikrorajonos bija 1 162 EUR/kv.m (augustā 1 221 EUR/kv.m). Cenas mēneša laikā samazinājušās vidēji par 4.8 %. Salīdzinot ar 2007. gada septembri, cenas ir samazinājušās par 26%.Sērijveida dzīvokļu cenas mēneša laikā samazinājušās par 26%

Salīdzinot savstarpēji mikrorajonu cenas, dārgākie dzīvokļi joprojām ir Teikā – 1 359 EUR/kv.m un Āgenskalnā – 1 265 EUR/kv.m, bet lētākie dzīvokļi ir iegādājami Bolderājā – 1 059 EUR/kv.m. Pārējos Rīgas rajonos cenas ir robežās 1 116 – 1 209 EUR/kv.m.

Rīgas centrā un Vecrīgā septembrī interese bija vērojama par trīs segmentiem: dzīvokļiem centra perifērijā ar platībām no 30 – 50 kv.m, cenu kategorijā no 50 000 – 80 000 EUR; remontētiem dzīvokļiem Klusajā centrā renovētās ēkās ar platībām no 45 - 80 kv.m, cenu robežās no 3 000 – 3 600 EUR/kv.m; ekskluzīviem dzīvokļiem, cenu robežās 700 000 EUR un vairāk.

Gada laikā Rīgā palielinājies gan pirmreizējā, gan otrreizējā pārdošanā esošo jauno dzīvokļu piedāvājums, liecina Latio jaunākais mājokļu tirgus pārskats.

Pērnā gada aprīlī piedāvājumā, tai skaitā arī otrreizējā pārdošanā, Rīgā bija ap 1800 jaunajiem dzīvokļiem, bet šā gada februārī piedāvājums pārsniedza 3000 īpašumu.

Rīgas centra (ietverot arī centra attālākās vietas) jaunajos projektos lielākais piedāvājums ir cenu kategorijā 1500–2000 eiro par kvadrātmetru. Kā skaidro Latio eksperti, jauno dzīvokļu piedāvājuma palielināšanās saistīta gan ar banku uzņēmumiem piederošo īpašumu nonākšanu tirgū, gan attīstītāju uzbūvētajiem vai pilnībā rekonstruētajiem projektiem.

Aktivitāte jauno projektu segmentā februārī saglabājās iepriekšējo mēnešu līmenī, liecina Latio dati. Rīgas centrālajā daļā par jauno dzīvokļu iegādi galvenokārt interesējas ārzemju pircēji, savukārt mikrorajonos – vietējie pircēji. Tā kā pilsētas centrālajā daļā ārvalstu pircēju vajadzībām atbilstošs piedāvājums tomēr ir ierobežots, tiek iegādāti īpašumi arī tālāk no centra.

Kopš šā gada sākuma biroju nomas maksa Rīgā ir palielinājusies par 6 – 8%, sarēķinājusi kompānija Arco Real Estate.

Pašlaik biroju nomas tirgū ir novērojama pieprasījuma samazināšanās un aktivitāte vērtējama kā vidēji zema, raksturo kompānijas komercnodaļas vadītājs Guntis Kanenbergs. Biroju aizpildījums tomēr turpinot pakāpeniski pieaugt.

Rīgas centrālajā daļā sarežģīti nodrošināt nomniekiem nepieciešamās stāvvietas, tādējādi nomnieki bieži izvēlas biroju centrus ārpus pilsētas centrālās daļas, kur ērti ir nokļūt gan ar personīgo, gan sabiedrisko transportu.

Pēc kompānijas novērojumiem, biroju centri, kas uzbūvēti pēc 2005. gada, lielākoties ir aizpildīti par 70% un vairāk. Ēkās, kur brīvo platību īpatsvars ir augstāks, G. Kanenbergs ieteic pēc iespējas izvērtēt telpu platību piedāvājumu un apdares līmeni, lai pēc iespējas tuvinātu to pieprasījumam.

«Pircēju interese par sērijveida dzīvokļu iegādi aprīlī saglabājusies salīdzinoši augsta. Savukārt jauni, pircēju prasībām atbilstoši dzīvokļi piedāvājumā nonāk retāk nekā iepriekš. Šāda situācija stimulē sērijveida dzīvokļu cenu palielināšanos,» norādījis nekustamo īpašumu kompānijas Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

2014. gada aprīlī Rīgas sērijveida dzīvokļu cenu kāpums 0,35 - 1,99% robežās konstatēts lielākajā daļā Rīgas mikrorajonu, centrā un jaunajos projektos. Teikā vidējā cena pietuvojas 800 eur/m2 atzīmei, kamēr Bolderājā cena ir apmēram par pusi mazāka - 452 eur/m2.

Rīgas sērijveida dzīvokļu kvadrātmetra vidējā cena aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās par astoņiem eiro un bija 625 eiro. Salīdzinājumā ar 2013. gada aprīli tipveida dzīvokļu kvadrātmetra vidējā cena ir pieaugusi par 3,9%, bet šā gada laikā - par 1,9%.

«Lielākajā daļā populāro mikrorajonu ir aizvien grūtāk atrast izremontētu dzīvokli, kura cena būtu zemāka par 700 eur/m2. Visvairāk pieprasītie ir objekti, kuros uzreiz var pārcelties dzīvot, taču tas atspoguļojas arī šādu objektu cenā. Piemēram, neremontētus divistabu dzīvokļus Ķengaraga sērijveida mājās var atrast arī par 25-26 tūkstošiem eiro. Turpretim pilnībā izremontēti divistabu dzīvokļi nedēļas laikā tiek pārdoti par 35 tūkst. eiro,» norādīts kompānijas paziņojumā.

Labrīt!

Db.lv piedāvā īsu ieskatu ziņās, kas šorīt aktuālas Latvijā un pasaulē:

Latvija

Naktī valsts piekrasti plosījusi spēcīga vētra. Spēcīgā vēja dēļ elektroapgāde šorīt traucēta vairāk nekā 100 tūkstošiem mājsaimniecību, bet glābēji saņēmuši vairāk nekā 130 izsaukumu. Elektrības piegāde ievērojami traucēta Ventspilī, Kuldīgā un Talsos. Stiprā vēja dēļ Liepājā nogruvusi jaunceltne un gruveši apbēruši mikroautobusu. Cilvēki negadījumā nav cietuši. Savukārt Rīgā daudzviet nestrādā luksofori, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.