Kas ir kopīgs futbola stadionam, jāšanas skolai, gaisa mitrinātājam cigāriem un miljoniem skaidrā naudā? Tie ir aktīvi, ko policija pēdējos gados konfiscējusi likumpārkāpējiem visā Eiropā. Pieaug tendence, ka organizēti noziedzīgi pārrobežu grupējumi pārvērš iegūto peļņu namīpašumos, automašīnās vai luksusprecēs, vai paslēpj to citās ES valstīs. Likumsargiem nav viegli turēt līdzi. Noteikumi par likumpārkāpējiem piederošas mantas atsavināšanu dažādās valstīs atšķiras, un tas nevajadzīgi sarežģī konfiskācijas procesu, padaro to neefektīvu gan pie mums, gan ārzemēs. Šodien es ierosinu vairākus ES tiesību aktus, lai labotu šo situāciju un atvieglotu likumsargu darbu, ļaujot dot triecienu mafijas grupējumiem pa vājāko vietu, proti, atsavinot viņu peļņu.

Organizētā noziedzība Eiropā ienes vairāku miljardu peļņu gadā. Globālā narkotiku tirdzniecība vien ģenerē gandrīz 240 miljardus eiro ieņēmumus gadā - vairāk nekā Eiropas lielie, daudznacionālie uzņēmumi Nestlé, Statoil un Carrefour kopā. Ieņēmumi no šīm aktivitātēm, tāpat kā no cilvēku tirdzniecības, ieroču nelikumīgas tirdzniecības, krāpniecības un citiem noziegumiem, ieripo tieši noziedznieku kabatā vai tiek pārvērsti materiālās vērtībās. Savukārt ienākumi tiek izmantoti, lai finansētu jaunas noziedzīgas darbības, un tas atkal nodara kaitējumu Latvijas un Eiropas legālajai ekonomikai. Eiropas pilsoņiem tiek ne vien atņemta nodokļu nauda, ko varētu ieguldīt sabiedriskos pakalpojumos, piemēram, veselības aprūpē vai skolās, bet arī tiek kavēta ekonomikas izaugsme, jo tiek kropļoti tirgi un liegti legāli ieguldījumi. Krīzes laikā, kad mums jādabū daudz cietusī Eiropas ekonomika uz kājām, ir vēl svarīgāk novērst tiesību aktu nepilnības, kuras savā labā izmanto likumpārkāpēji.

Saeimas Juridiskā komisija atbalstīja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas paredz, ka sods par braukšanu bez biļetes pilsētas nozīmes maršrutos būs no 2 līdz 5 latiem, vēsta Saeimas Preses dienests. Pašlaik par minēto pārkāpumu sods ir 2 lati.

Patlaban sods par braukšanu bez biļetes pilsētas maršrutos ir divi lati, un tas vairs nav samērojams ar biļešu cenām un neattur daudzus bezbiļetniekus no pārkāpumiem, norāda komisijā. Turklāt jaunās soda sankcijas ir elastīgas un kontroles dienesti zaķus varēs sodīt, izvērtējot pārkāpuma raksturu.

Par APK grozījumiem 3.lasījumā vēl jālemj Saeimai.

«Mana nostāja ir, ka politikas problēmas Latvijā ir ne tikai atrautība no tautas, bet arī totāla atrautība no garīgās un intelektuālās vides. Politika pati aizvien vairāk sāk izolēties, un šī nacionālā sacensība sāk spiest uz aizvien zemākiem instinktiem. Kļūst aizvien prastāka,» intervijā laikrakstam Diena sacījis topošās Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.

Runājot par to, ka ir viens no Labas gribas manifesta iniciatoriem, viņš sacījis: «Manifesta pamatjēga ir apturēt šo naidu. Protams, daudzi to uztver kā politisku manifestu, bet tas nav politisks, tas ir morāls. Tas runā par morāli individuālo līmeni.

Piemēram, ka vēsturi nevajag aizmirst, bet tā nav jāizmanto naidam. Nav jāatbild ar agresiju uz agresiju, kas ir priekšnoteikums politiskam izlīgumam.»

Jautāts, kas būs galvenie tuvākie darba kārtības jautājumi t. s. Sabiedrības saliedētības komisijā, Latkovskis skaidrojis:

«Ir tradicionālās komisijas lietas - parlamentārā uzraudzība, varbūt arī likumdošanas jautājumi. Tā ir visa integrācijas politika, kas tagad ir diezgan nekoordinēti pa dažādām ministrijām. Arī konkrēti jautājumi, piemēram, tagad populāra ir spriešana par pareizticīgo Ziemassvētkiem. Kad es ierados Saeimā, tas jau deviņas reizes bija noraidīts. Tas, ko komisijai vajadzētu darīt, lai izbeigtu šo bezgalīgo iesniegšanas un noraidīšanas stāstu, ir rūpīgi izpētīt, kāda ir problēma. Piemēram, vai pareizticīgie nevar tikt pie tās brīvās dienas bez likumdošanas grozīšanas. Jāpēta arī problēmas ar to septiņdesmitgadīgo tantiņu, kurai ir grūtības ar tiem iesniegumiem.»

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Elektroniskās aproces nevar tikt piemērotas smagos noziegumos apsūdzētām personām. Elektronisko aproču uzdevums ir mērķtiecīgi strādāt ar tām riska grupām, kuru atkārtota iespējamā sodāmība ir prognozējama vai - ir neliela.

Analizējot ierosinājumu likumpārkāpējiem ieviest elektroniskās aproces, lai tādējādi aizsargātu sabiedrību no gadījumiem, kad šīs personas, iespējams, atkārtoti veic noziegumu, AS G4S Latvia norāda, ka pasaulē elektroniskais monitorings jeb uzraudzība tiek izmantota, galvenokārt, kā preventīvās programmas sastāvdaļa.

„Šobrīd sabiedrībā vērojams virspusējs viedoklis, kādiem mērķiem šāds aproču mehānisms ir paredzēts, un daudzi šīs sistēmas ieviešanu saprot kā brīdinājuma signālu par agrāk sodītu noziedznieku. Jāatzīst, ka elektroniskajām aprocēm ir citi uzdevumi, un jaunus upurus no agrāk sodītiem likumpārkāpējiem tās diemžēl nepasargās. Elektroniskais monitorings ir risinājums gadījumos, ja cietumu pārslodzes dēļ nav iespējams piemērot cietumsodu vieglo un vidējo pārkāpumu gadījumos. Tāpat elektroniskā uzraudzība ir attiecināma uz jauniešiem pirmstermiņa atbrīvošanas gadījumos, vai arī tā var tikt izmantota kombinācijā ar kādu citu soda izciešanas metodi.

«Es vienkārši vēlētos, lai cilvēkiem pašvaldībā būtu iespēja vērsties krieviski komunālos jautājumos,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis Rīgas mērs Nils Ušakovs.

«Latviešiem ir tiesības nezināt krievu valodu, tas šo lietu nekādi neietekmētu. Rīgas dome šo iespēju vērsties pašvaldībā krieviski nokārtotu bez jebkādiem papildu izdevumiem,» akcentējis Rīgas mērs.

Viņš skaidrojis: «Paradokss ir tāds, ka, ja tu esi noziedznieks un tevi notver policija, tad iecirknī tu vari runāt krieviski, tev nodrošinās tulku un runās ar tevi valodā, ko tu saproti. Iznāk, ka likumpārkāpējiem tiesību ir vairāk kā vecai tantei, kas grib iesniegt sūdzību namu pārvaldei, ka viņai mājā jumts tek. Stulbi taču, vai ne?»

Vaicāts, kā vērtē referenduma par divvalodību rezultātus, Ušakovs stāstījis: «No vienas puses: balsojums pret otru valsts valodu ir pārliecinošs. Tas nepārsteidz, jo jau pirms referenduma nevienam nebija šaubu, ka Kurzemē 91% nobalsos pret. Visu cieņu latviešiem par šo aktivitāti un par šo balsojumu. Jautājums tomēr paliek - kāpēc tik daudz nobalsoja par? Kāpēc ceturtdaļa no Latvijas pilsoņiem - pilnvērtīgiem, aktīviem pilsoņiem - nobalsoja par krievu valodu kā otru valsts valodu? Tas nozīmē, ka referendums nav nekāda provokācija, bet gan indikators tam, ka problēmas ir.»

Plānošanas reģioni ceļ trauksmi, norādot – ja valsts nepiešķirs papildus finansējumu 2014. gadam, Latvijas plānošanas reģionu tālāka darbība un funkciju izpilde ir apdraudēta. Katrs no plānošanas reģioniem vēlas saņemt papildu 60 tūkstošus latu.

«Visi pieci plānošanas reģioni ieņem nozīmīgu lomu Latvijas attīstībā, kas nozīmē, ka to darbības apdraudējums tikai negatīvi ietekmēs reģionu tālāku attīstību, vēl vairāk palielinās izaugsmes plaisu starp dažādām pašvaldībām un ilgtermiņā pasliktinās dzīves kvalitāti iedzīvotājiem,» teikts plānošanas reģionu izplatītajā paziņojumā.

«Lai plānošanas reģioni spētu pilnvērtīgi pildīt normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, katram no tiem ir nepieciešami papildus līdzekļi vismaz 60 000 latu apmērā. Jāmin, ka kopš 2008.gada valsts finansējums plānošanas reģioniem ir samazināts par 60%,» norādīts reģionu paziņojumā.

Zemnieki iesaka vēl bargākas sankcijas pret tiem, kas zemi nopirkuši, bet to neapsaimnieko, vēsta laikraksts Diena.

Laikā, kad pasaulē arvien palielinās pieprasījums pēc pārtikas un aug tās cenas, Latvijā 368 900 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir neapsaimniekoti. Pērnā gada nogalē, kad Lauku atbalsta dienests (LAD) pirmo reizi pārbaudīja visus zemesgabalus, kas lielāki par 1ha, un apkopoja datus, paši LAD darbinieki bijuši pārsteigti par rezultātu - procentuāli visvairāk neapsaimniekotu lauksaimniecības zemju izrādījās Rīgas plānošanas reģionā. Zemnieku pārstāvji uzskatot, ka pret tiem, kas zemi neapsaimnieko, vajadzētu vērsties bargāk, lai piespiestu pārdot vai iznomāt zemi tiem, kas gatavi to apstrādāt.

«Pirms gada es teiktu, ka man nevajag zemi klāt, bet tagad es 100 ha labprāt nopirktu,» sacījis Jelgavas novada Zaļenieku pagasta z/s Mežacīruļi īpašnieks Juris Cīrulis. Savulaik uzkāpušās nekustamo īpašumu cenas tik drīz nekritīšot, jo zemes trūkumu izjūt visā pasaulē. Latvijas problēma esot tā, ka pēc neatkarības atjaunošanas senču zemi atguva ļoti daudz cilvēku, kas netaisījās laukos saimniekot un zemi pārdeva tiem, kas vairāk maksāja, bieži vien tie bija ārzemnieku nodibināti uzņēmumi.

Igaunijas Ekonomikas ministrija aicina iedzīvotājus, kuriem ir hipotekārie kredīti, vērsties Patērētāju aizsardzības birojā un sūdzēties par banku piemērotajām slēptajām papildu maksām, kas padara kopējo atmaksas summu krietni lielāku nekā tai vajadzētu būt patiesībā, ziņo BBN.

Piemēram, Swedbank eiro/kronas kurss no oficiālā Igaunijas centrālās bankas noteiktā kursa atšķiras par 5.2 eiro centiem. Citiem vārdiem, aizņēmējam ir jāmaksā vēl papildus 0.3% no ikmēneša maksājuma summas par to, ka kronas uz eiro tiek mainītas pēc bankas komerciālā kursa.

Igaunijas Patērētāju aizsardzības birojs norāda, ka bankas savā ziņā māna savus klientus, aizdevuma līgumā nenorādot īsto valūtu kursu, un liela daļa bankas klientu nemaz nezina, ka ir spiesti pārmaksāt.

Tāpat birojs norāda, ka bankām ir ļauts pārdot kronas pēc centrālās bankas noteiktā kursa bez papildus maksas, tāpēc bankām nav tiesību prasīt no klientiem vairāk.

Pērn nosacīti no apzinīgo transportlīdzekļu īpašnieku OCTA polisēm par neapdrošinātu transportlīdzekļu izraisītajiem ceļu satiksmes negadījumiem atlīdzināti zaudējumi negadījumos cietušajiem 841 tūkst. Ls apmērā.

Par to informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB). Šie zaudējumi sākotnēji izmaksāti no OCTA garantijas fonda, kurā apdrošinātāji veic iemaksas no OCTA polisēm. Vēlāk zaudējumi regresa kārtībā tiek atgūti no neapdrošinātā transportlīdzekļa vadītāja vai īpašnieka. Ņemot vērā bezdarba pieaugumu valstī, palielinās neatgūto līdzekļu īpatsvars. Nākotnē tas var negatīvi ietekmēt apzinīgos autoīpašniekus, tādēļ plānots daudz bargāk vērsties pret tiem, kas apdraud pārējos ceļu satiksmes dalībniekus ar piedalīšanos satiksmē bez OCTA.

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) vajadzētu vairāk kontrolēt uzņēmumus, kuri mikrouzņēmumu režīmu izmanto negodprātīgi, atzīst uzņēmēji.

Diskutējot par mikrouzņēmumu režīmu, uzņēmēji atzina, ka nekādā gadījumā nevajadzētu atteikties no mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) tikai tāpēc, ka lielie uzņēmēji ar šī nodokļa palīdzību ir atraduši veidu, kā ekonomēt līdzekļus.

«Nedrīkst vērsties pret visu segmentu tikai tāpēc, ka valsts netiek galā ar konkrētām lietām. Mikrouzņēmumi ir viens no labiem piemēriem, kā veicināt uzņēmējdarbību,» uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis SIA Clean R īpašnieks Guntars Kokorevičs.

Arī Latvijas Grāmatvežu asociācijas valdes loceklis Kaspars Rutkis pauda pārliecību, ka valsts uzraugošajām iestādēm vajadzētu vairāk kontrolēt lielos uzņēmumus, kuri optimizē nodokļus, izmantojot mikrouzņēmumu režīmu.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) divu mēnešu laikā ir saņēmis gandrīz 20 patērētāju sūdzības par SIA Relaks Tūre, jo nav notikuši vairāki ceļojumi, kā arī komersants apturējis gandrīz visus plānotos ceļojumus, informē PTAC.

Saskaņā ar normatīviem aktiem šādā gadījumā patērētājam ir tiesības no komersanta pieprasīt visu samaksāto naudas summu, tādēļ PTAC aicina patērētājus rakstveidā vērsties pie komersanta. Vienlaikus - PTAC ir uzsācis administratīvo lietu un izvērtē komersanta īstenoto komercpraksi.

PTAC līdz 20.aprīlim bija saņēmis 19 patērētāju sūdzības par kopējo summu vairāk nekā 55 tūkstošiem eiro, kurās norādīts, ka komersants apturējis ceļojumu nodrošināšanu uz vairākiem galamērķiem – dažādām Eiropas valstīm, Austrāliju, ASV. Pašlaik ir slēgts komersanta birojs, tomēr notiek korespondences pieņemšana.

No 2010. gada 13.aprīļa Ministru kabineta noteikumiem par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju un naudas drošības garantijas iemaksas kārtību izriet, ka tūrisma operators kāda no klienta neatkarīga iemesla dēļ atceļ pakalpojumu pirms noteiktā datuma, klientam nekavējoties ir tiesības saņemt visu samaksāto naudas summu.

Reitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P) samazinājusi Lietuvas suverēno reitingu no BBB+/A-2 uz BBB/A-3, norādot, ka Baltijas valsts varētu vērsties pēc atbalsta pie Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un, visticamāk, nebūs gatava pievienoties eiro zonai ātrāk par 2012. gadu, raksta iii.co.uk.

Bloomberg raksta, ka Lietuvas SEB Bankas prognozē, ka valsts ekonomika šogad saruks par 9%. To veicinās globālās tirdzniecības samazināšanās un situācijas pasliktināšanās kredītu tirgū, kas Lietuvai liks vērsties pie SVF pēc atbalsta.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju sakās regulāri plānojam savas finanses (55%), bet vēl trešdaļa (34%) pēc vajadzības, tomēr ģimenes budžeta plānošanas horizonts ir īss, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Cilvēki visbiežāk (69%) ģimenes budžetu plāno viena mēneša ietvaros, lai nepietrūktu naudas regulāro maksājumu veikšanai un neatliekamajiem izdevumiem. Taču ilgtermiņa skats ir salīdzinoši mazākajai daļai iedzīvotāju, kuri domā gan par uzkrājumu drošības spilvenam, gan nākotnes tēriņiem. To apliecina arī fakts, ka teju puse jeb 49% iedzīvotāju neparedzētu situāciju gadījumā, zaudējot regulāros mājsaimniecības ienākumus, spētu saglabāt ierasto dzīves līmeni ne ilgāk kā mēnesi.

Attieksmē pret budžeta plānošanu Baltijas valstu iedzīvotāji ir pārsteidzoši vienoti – arī vairums Lietuvā un Igaunijā dzīvojošo atzīst, ka naudas lietām saistītus jautājumus plāno regulāri (attiecīgi 61% un 56%). Pēc pētījuma datiem redzams, ka gados jaunāki iedzīvotāji plānošanai pievēršas mazāk, biežāk plānojot pēc nepieciešamības, tomēr, pieaugot vecumam, pieaug to iedzīvotāju īpatsvars, kuri savas finanses plāno regulāri. Regulāras plānošanas lielākie praktizētāji ir nestrādājoši pensionāri (67%) un iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem (60%). Interesanti, ka arī dzīvesbiedru attiecību forma ievieš zināmas korekcijas, proti, laulībā dzīvojošie pāri salīdzinājumā ar pāriem, kas dzīvo kopā ar partneri, rūpīgai finanšu plānošanai pievēršas biežāk.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Nav vairs nekāds noslēpums, ka tirgus dalībnieka, kas sodīts par konkurences tiesību pārkāpumu, nedienas ar Konkurences padomes vai citas Eiropas Savienības konkurences iestādes nosodošu lēmumu vien nebeidzas. Jebkurš šāds lēmums paver plašas iespējas zaudējumu prasībām pret nosodīto uzņēmumu. Tomēr, neskatoties uz to, ka Konkurences padome arvien uzstājīgāk vērš sabiedrības uzmanību uz tiesībām prasīt zaudējumu atlīdzināšanu, pie tiesām nebūt nav vērojamas zaudējumu prasītāju rindas. Kāda tad īsti ir realitāte, ar kuru tirgus dalībniekiem un patērētājiem nākas saskarties šobrīd un vai tuvākajā laikā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas?

Konkurences likuma 21.pants paredz, ka persona, kura ir cietusi zaudējumus šā likuma pārkāpuma dēļ, ir tiesīga prasīt no pārkāpēja zaudējumu atlīdzību un likumiskos procentus; pēc prasītāja lūguma tiesa var noteikt zaudējumu atlīdzības apmēru pēc saviem ieskatiem. Tāpat tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzību par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un nacionālo konkurences tiesību pārkāpumiem jau vairākus gadu desmitus ir atzītas ES tiesu judikatūrā.

Jānorāda, ka Latvijā zaudējumu atlīdzināšanu ir iespējams prasīt vispārējās jurisdikcijas tiesā neatkarīgi no tā, vai konkurences pārkāpumu ir konstatējusi Latvijas Konkurences padome vai jebkura cita konkurences iestāde ES.

Lietotu auto tirdzniecības segmentā Latvijā vienmēr bijušas nepilnības, un viena no lielākajām sektora problēmām ir ēnu ekonomika. Aizvadītajā gadā Valsts ieņēmumu dienests (VID) konstatējis pārkāpumus gandrīz visās lietotu auto tirgotāju pārbaudēs, kārtējoreiz nepārprotami norādot uz problēmsituācijām lietotu auto tirgū un nepieciešamību sakārtot nozari.

Jau pašlaik tirgū ir dalībnieki, kas iestājas par godprātīgu un caurskatāmu darbību, jo ir ieinteresēti klientiem nodrošināt uzticamus pakalpojumus un līdzdarboties kopējās valsts ekonomiskās situācijas uzlabošanā. Tomēr efektīva nozares sakārtošana būs iespējama tikai tad, kad vairums tirgus spēlētāju aptvers, ka pretlikumīga darbība nekad nekļūs par veiksmīgu un plaukstošu ilgtermiņa biznesu.

Uzskatu, ka situācija lietotu auto tirgū ir jārisina ne vien katram uzņēmējam individuāli pārdomājot savu darbību, bet arī politiskā līmenī – ar efektīviem sodiem negodprātīgajiem spēlētājiem līdz pat to ekonomiskās darbības apturēšanai nopietnu pārkāpumu gadījumā.

Lai novērstu to, ka kredītiestādes var tikt izmantotas noziedzīgu mērķu realizācijai, visām kredītiestādēm ir jābūt izveidotām iekšējās kontroles sistēmām atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteiktajām prasībām, komentējot FKTK lēmumu sodīt AS Swedbank, norāda Finanšu ministrijas komunikācijas departamenta direktora vietniece Maija Dzelde.

Šī likuma prasības attiecas gan uz nerezidentus apkalpojošo kredītiestāžu segmentu, gan uz rezidentus apkalpojošo kredītiestāžu segmentu, jo jebkurai bankai, kas darbojas tirgū, ir jāspēj efektīvi pārvaldīt ar naudas atmazgāšanu saistītos riskus.

Lai efektīvāk nodrošinātu likuma prasību ievērošanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai kā kredītiestāžu uzraugam tika dotas pilnvaras bargāk sodīt kredītiestādes. Ar šā gada 29.jūniju stājās spēkā grozījumi Kredītiestāžu likumā, kas paredz ievērojami lielākus sodus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomas pārkāpumiem. Saskaņā ar jauno regulējumu par pārkāpumiem attiecībā uz klientu identifikāciju un izpēti, ziņošanu par aizdomīgiem un neparastiem darījumiem, informācijas sniegšanu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam, atturēšanos no darījuma veikšanas, līdzekļu iesaldēšanu, iekšējās kontroles sistēmas izveidi, informācijas glabāšanu un dzēšanu kredītiestādei var piemērot soda naudu līdz 10% no kredītiestādes pēdējā pieejamā vadības apstiprinātā pārskata gada kopējā apgrozījuma, vai gadījumos, ja iepriekšminētā summa nesasniedz 5 miljonus eiro, līdz 5 miljoniem eiro. Soda naudu apmērs ir palielināts un tiek sasaistīts ar kredītiestādes apgrozījumu, lai preventīvi atturētu kredītiestādes no iespējamo pārkāpumu veikšanas.

Eiropas Savienība (ES) plāno vienoti uzraudzīt robežas, bargāk sodīt par kibernoziegumiem un apkarot terorismu, raksta Diena.

Vienotās ES ārējo robežu uzraudzības sistēmas izveide, kas ļautu pastiprināt robežas karsto punktu kontroli, ir tikai viena no lietām, kuras plānots ieviest, īstenojot Eiropas Iekšējās drošības stratēģiju (IDS), ko pieņēmusi Eiropas Komisija (EK).

Šī esot pirmā reize, kad ES izveidots visaptverošs iekšējās drošības plāns. IDS paredz virkni izmaiņu ES juridiskajos aktos, un tās attieksies uz tādām jomām kā kibernoziedzības un organizētās noziedzības apkarošana, ES ārējo robežu uzraudzība, pretterorisma aktivitātes, tajā skaitā transporta drošības uzlabojumi.

Stratēģija gan pagaidām izstrādāta tikai kā «komunikācija», kas nozīmē, ka ar lielāko daļu konkrēto likumu izmaiņu EK nāks klajā tikai 2011.gadā.

Aizvadīto Līgo svētku statistika apliecināja – lai gan to cilvēku skaits, kuri sēžas pie stūres reibumā, samazinās, joprojām atrodas autovadītāji, kuri riskē ar savu un līdzcilvēku veselību un dzīvību.

Kamēr autovadītāji uzskatīs, ka viņiem ir iespēja izbēgt no soda, savā izvēlētajā maršrutā nesastopot ceļu policiju, dzērājšoferi nekur nepazudīs. Problēmu pilnībā izskaust nav iespējams. Naudas soda palielināšana par pārkāpumiem situāciju būtiski neuzlaboja – tas liecina, ka vairāk jāstrādā pie preventīviem pasākumiem un izpratnes veidošanas, nevis sodu politikas.

Arī viena alus glāze var izraisīt uzmanības traucējumus

Atskatoties uz aizvadītajiem Līgo svētkiem, fiksētā statistika nav visai iepriecinoša. Sabiedrība jau savlaicīgi tika informēta par pastiprinātu ceļu policijas ekipāžu darbību svētku periodā un pēc tā, taču daļai autovadītāju tas nebija pietiekams šķērslis un viņi sēdās pie stūres reibumā. Policija fiksēja 70 šādus autovadītājus, turklāt daļai no viņiem alkohola līmenis asinīs pārsniedza vienu promili. Kamēr autovadītāji uzskatīs, ka viņiem ir iespēja izbēgt no soda, nesastopot ceļu policiju savā izvēlētajā maršrutā, dzērājšoferi nekur nepazudīs. Tā nav likumsargu vaina, bet gan ļoti nepareizs domāšanas modelis, kas valda daļā sabiedrības. Neatkarīgi no soda apmēra vai veida vienmēr atradīsies kāds, kurš uzskatīs, ka drīkst braukt reibumā. Tāpat ir aplami domāt, ka trīs izdzertas alus pudeles neietekmē braucienu - arī neliels alkohola daudzums organismā var izraisīt uzmanības un koncentrēšanās samazināšanos. Palielinās arī agresivitāte un avāriju risks. Ja jāsēžas pie stūres, tad labāk nedzert pat vienu alus glāzi. To vienmēr cenšamies atgādināt autovadītājiem.

Krievijas izmeklētāji aizturējuši noziedzīgu grupējumu, kas kopš no 2007. gada nodarbojās ar naudas «atmazgāšanu» kompānijām un privātpersonām. Kopumā grupējums «atmazgājis» vairāk nekā 1.6 miljardus dolāru.

Tā paziņojusi Krievijas Iekšlietu ministrija, vēsta Bloomberg.

Grupa, kas naudu «atmazgājusi», izmantojot trīs komercbankas un 79 pašmāju un ārvalstu uzņēmumus, no saviem «klientiem» iekasējusi no 1 līdz 7 % no legalizējamās naudas summas.

Iekšlietu ministrija aizturējusi divas personas, kas tiek turētas aizdomās par konkrēto noziegumu. Trešā persona atbrīvota pret galvojumu uzturēties Krievijas robežās.

Krievijas valdība jau 2007. gadā paziņoja, ka pastiprinās korupcijas apkarošanas pasākumus un bargāk vērsies pret naudas «atmazgātājiem».

Advokātu biroja Grunte & Cers izstrādātajā atzinumā par Dienvidu tilta finansēšanu vainīgās amatpersonas nav nosauktas, tā Db pastāstīja partijas Pilsoniskā Savienība Rīgas domes frakcijas priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis.

Viņš norādīja, ka visā dokumentā ir tikai atsauces uz dokumentiem, kas parakstīti pirms būvniecības un būvniecības laikā, tomēr konkrētas personas ir jāmeklē šajos dokumentos.

Ģ. V. Kristovskis pastāstīja, ka atzinumā faktiski nekā jauna nav, tas vien apstiprina Valsts Kontroles iepriekš publicētā ziņojuma rezultātus un tajā ir ieteikumi, kā jārīkojas pašvaldībai.

«Viens no punktiem, ko iesaka advokāti, ir vērsties tiesā pret amatpersonām, lai piedzītu iespējamos zaudējumus,» tā viņš, piebilstot - lai noteiktu vainīgos, nepieciešams publiskot atzinumu un apspriest to visiem kopā, jo pagaidām katram deputātam ļauts iepazīties ar atzinumu tikai vienu stundu, tomēr tajā ir vairāki desmiti lapušu, līdz ar to sīki iepazīties nav bijis iespējams.

Viena roka īsti nezina, ko otra dara — šādu secinājumu, turklāt teju burtiskā nozīmē var izdarīt, redzot Saeimas darba stilu. Runa ir par izmaiņām darba likumdošanā, kas paredz, ka darbiniekiem darba vietā ir jābūt darba līguma kopijai.

Protams, priecē fakts, ka pirmssvētku nedēļā Saeima, lemjot par minēto priekšlikumu, to noraidīja. Šādas normas pieņemšana būtu absurda pašā pamatā, ņemot vērā, ka ne jau visi Latvijas Republikas iedzīvotāji to vien dara, kā sēž savos kabinetos pie glīti sakrāmētām papīru kaudzēm, kur viens no dokumentiem ir arī darba līguma kopija.

Jārēķinās ar to, ka vēl ir tādas nozares kā, piemēram, būvniecība, mežsaimniecība, lauksaimniecība utt. Interesanti gan būtu redzēt, kā lauksaimnieks, dodoties rušināties pa biešu lauku, kopā ar kapli līdzi ņem arī darba līguma kopiju. Tāpat jāatgādina, ka arī Ministru kabinets reizi pa reizei sarīko izbraukuma sēdi. Ja tās laikā pie mūsu valstsvīriem pieietu darba inspektors un paprasītu parādīt darba līgumu kopijas… Nav izslēgts, ka lielākā daļa valdības ministru būtu atzīstami par likumpārkāpējiem. Tātad, kā redzams, šajā jomā attiecīgais Saeimas balsojums ir bijis visnotaļ vieds.