Digitālās skaņas apraides tehnoloģijas (DAB, DAB+) jeb ciparu radio apraides tīkla izbūve Latvijā varētu izmaksāt 8,6 miljonus eiro, pastāstīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine.

Viņa skaidroja, ka LVRTC būtu gatavs veikt tīkla izbūvi gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par pāreju uz ciparu radio apraidi.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 25.maija sēdē uzklausīja LVRTC pārstāvjus par zemes ciparu skaņas (DAB+) apraides testu, Latvijā esošās radio apraides uzlabošanu un nepieciešamo finansējumu, kā arī par zemes ciparu televīzijas bezmaksas programmu izplatīšanas tīkla paplašināšanu.

Sprugaine norādīja, ka LVRTC pārstāvji tikšanās laikā prezentēja testēšanas gaitu, pirmās prognozējamās izmaksas ciparu radio apraides tīkla izbūvei, kā arī pirmos aprēķinus par ietaupījumu, kas sabiedriskajam radio rastos pārejot uz ciparu apraidi.

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma tiesību īstenošanu sievietēm, kuras ieņem vadošus amatus, šonedēļ valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (turpmāk - LVRTC) padome lēma par LVRTC valdes locekles Ilzes Opmanes - Jēgeres atsaukšanu no valdes locekļa amata pienākumu pildīšanas uz noteiktu laiku.

Sākot no šī gada 21.septembra līdz nākamā gada 20. aprīlim, LVRTC valdē strādās valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols un valdes loceklis Evijs Taube, savstarpēji sadalot Ilzes Opmanes- Jēgeres pienākumus un atbildības jomas. Padome par savu lēmumu ir informējusi arī akcionāru – Satiksmes ministriju.

Šis ir nozīmīgs precedents, tā kā darbiniekiem ir likumā noteiktas grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma tiesības, savukārt valdes locekļiem šobrīd Komerclikums neparedz tiesības uz likumā noteikto grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, jo likuma izpratnē viņi netiek uzskatīti par darbiniekiem.

Līdzšinējā pieredze un normatīvais regulējums rada apstākļus, ka sievietes vadošos amatos ir spiestas atstāt amatu un pēc bērna kopšanas atvaļinājuma viņām nav nodrošināta iespēja atjaunot esošo amatu. Šobrīd Saeimā noris grozījumu Komerclikumā pieņemšanas process, kur grozījumi paredzēs kārtību, kādā valdes locekļi var izmantot tiesības uz atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērnu aprūpi.

Pēdējo divu gadu laikā ievērojami palielinājies to cilvēku skaits, kuri strādā attālināti, tāpēc viens no galvenajiem VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) uzdevumiem pašlaik ir nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību.

To intervijā DB norāda LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols. Viņš atzīmē, ka šobrīd pieaug datu pārraides apjomi un ir izmainījušās slodzes mobilajos tīklos – no pilsētu centriem tās pārcēlušās uz mikrorajoniem un lauku teritorijām. Līdz ar attālinātā darba aktualizēšanos augusi arī eParaksta lietošana un nozīmība, kā arī drošas datu glabāšanas un kiberdrošības jautājumi.

Novembra beigās jūs kļuvāt par LVRTC valdes priekšsēdētāju. Kas būs jūsu galvenās prioritātes, pie kurām plānojat strādāt?

LVRTC nodrošina nozīmīgu datu pārraides daļu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā. Ņemot vērā to, ka pandēmijas laikā ievērojami palielinājies to cilvēku skaits, kuri strādā attālināti, viena no manām galvenajām prioritātēm noteikti būs saistīta ar pakalpojumu pieejamību, kas ļautu nodrošināt efektīvu darbu gan valsts pārvaldei, gan citiem uzņēmējiem. Lielu uzmanību plānoju arī pievērst LVRTC komandas stiprināšanai un papildināšanai, tostarp jaunu talantu piesaistei.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. «Jau 30 gadus apkalpojam ES augstāko torni, bet kopumā apkalpojamo torņu un mastu augstums ir teju 4km. Esam vieni no 4. varas (mediji) pieejamības ikvienam Latvijas iedzīvotājiem garantiem, kā pierādījums tam ir 1991.gada barikādes pie TV torņa, kas bija un ir simbolisks elements Latvijas neatkarības atjaunošanai. Darām ļoti daudz labu lietu, ko neredz plašas auditorijas, piemēram LVRTC bija viens no tiem, kas līdzdarbojās drošas kibervides nodoršinašanā Latvijas prezidentūras EK laikā,» par savu darbavietu stāsta J. Bokta.

Būvniecības un nekustamo īpašumu attīstīšanas uzņēmums SIA "Merks" plāno Zaķusalas un Lucavsalas attīstībā ieguldīt vairāk nekā 260 miljonus eiro, norādīja "Merks" Nekustamo īpašumu attīstības direktors Mikus Freimanis.

Lucavsalas kvartālā celtniecību plānots sākt nākamā gada pavasarī, informēja Freimanis. Plānots, ka piecu gadu laikā tiks pabeigts viss kvartāls, bet projekts dalīsies būvniecības fāzēs un pirmie iedzīvotāji mājokļos varētu ievākties aptuveni 2022.gada vidū. Kopumā projektā būs trīs kārtas.

"Savukārt Zaķusala ir apjomīgs projekts un tas tiks realizēts vismaz 10 kārtās. Infrastruktūru plānojam attīstīt jau šī gada otrajā pusē," informēja Freimanis.

Viņš informēja, ka Lucavsalā "Merks" esošajā zemes īpašumā būs tikai dzīvojamās mājas, ar atbalstošām funkcijām - komercplatībām. Biroju ēkas "Merks" zemes īpašumā Lucavsalā nav plānotas. Savukārt Zaķusalā "Merks" izskata iespēju, ka varētu uzbūvēt arī biroju ēku pie Salu tilta.

Nekustamā īpašuma uzņēmums SIA Merks iegādājies 25% jeb 275 tūkstošus SIA Zaķusala Estates akciju, liecina Merko Ehitus paziņojums NASDAQ OMX Tallinn.

Akcijas iegādātas no uzņēmuma pašreizējā īpašnieka AS Tritan Group. Pēc iegādes SIA Merks piederēs 75% SIA Zaķusala Estates akciju.

SIA Zaķusala Estates pamatkapitāls ir 1,6 miljoni eiro, no kuriem SIA Merks un AS Tritan Group piederēja vienādas daļas – 50% ar nominālvērtību 0,8 miljoni eiro.

Kā skaidro Merks pārstāvji, nekustamā īpašuma uzņēmuma SIA Zaķusala Estates tuvākais darbības mērķis ir aptuveni 126 tūkstoši kvadrātmetru lielas teritorijas attīstība Zaķusalā, un, iegūstot lielāku līdzdalību, Merks varēs labāk vadīt projekta attīstību. Šī ir Merko Ehitus Group ilgtermiņa investīcija.

Darbu Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā (LVRTC) nolēmis pamest tā valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta, kā arī abi valdes locekļi - Aldis Lukašinskis un Indulis Šķibelis, apliecināja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) un LVRTC pārstāve Vineta Sprugaine.

Linkaits sacīja, ka otrdien saņēmis ziņu, ka divi LVRTC valdes locekļi pametīs darbu uzņēmumā pēc pašu vēlēšanās. Ministrs vēl neesot lēmis, kad tiks meklēti jauni LVRTC valdes locekļi, tomēr tas tikšot darīts, izsludinot amata konkursu.

Linkaits atzina, ka viņš bija plānojis šonedēļ sasaukt LVRTC akcionāru sapulci, lai lemtu par uzņēmuma valdes nākotni, tomēr Bokta ar lēmumu atkāpties pats esot «pasteidzies pirmais». Ministrs norādīja, ka viņam un Boktam bijušas domstarpības jautājumā par lielo Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanu.

«LVRTC valdes darbības rezultātā valstij tiek nodarīti lieli zaudējumi. Vēl būs jāstrādā, lai vairāki projekti tiktu veiksmīgi pabeigti. Projektu vadība nebija Boktas kunga stiprā puse,» sacīja Linkaits.

VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) ir izsludinājis Rīgas radio un televīzijas torņa un tehniski administratīvās ēkas Zaķusalā pārbūves iepirkumu ar paredzamo līguma summu virs 30 miljoniem eiro, aģentūru LETA informēja LVRTC.

Pašlaik ir sākta pārbūves veikšanas kandidātu atlase, kas ilgs aptuveni trīs mēnešus.

Konkursa rezultātā paredzēts atlasīt būvnieku, kurš pēdējo piecu gadu laikā kā galvenais būvdarbu veicējs ir veicis vismaz vienas ēkas jaunu būvniecību vai pārbūves būvdarbus, kur būvdarbu līguma izmaksas ir vismaz 20 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

LVRTC pārstāvji norāda, ka 2022.gadā, ņemot vērā ievērojamo būvniecības izmaksu pieaugumu, LVRTC veica Zaķusalas televīzijas torņa būvprojekta risinājumu paredzēto izmaksu aktualizēšanu, secinot, ka izmaksu pieaugums būtiski pārsniedz prognozes. Izsludināto iepirkumu pārtrauca un projekta ieceres pārskatīja.

VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) pauž gatavību finansiāli iesaistīties Zviedrijas uzņēmumam "Telia" piederošās tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" kapitāldaļu izpirkšanā, trešdien diskusijā "Ko gaidīt no izmaiņām interneta sakaru tirgū, potenciāli mainoties "Tet" īpašniekiem?" sacīja LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.

Viņš norādīja, ka LVRTC ir gatavi piedāvāt nozīmīgu proporciju no nepieciešamā finansējuma, kā arī to, ka "uzņēmumam ir brīvie resursi, ko labprāt investētu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē".

Šobrīd nav runa par ļoti padziļināti izstrādātiem scenārijiem, taču sarunas joprojām ir stratēģiskā līmenī, akcentēja Ozols.

Runājot par finansējuma avotu, Ozols diskusijā sacīja, ka LVRTC ilgstoši savā pamatdarbībā strādājuši ar peļņu - pērn 16,314 miljonu eiro apmērā. Uzņēmums 64% novirza valstij, kas pērn bijis virs 10 miljoniem eiro, savukārt pārējā peļņas daļa paliek LVRTC rīcībā investīcijām un dažādiem projektiem.

"Šobrīd LVRTC projektu portfelis pārsniedz 200 miljonus eiro, un mums ir gan ko investēt, gan kur investēt," sacīja Ozols.

VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) 2022.gadā strādājis ar uzņēmuma vēsturē lielāko neto apgrozījumu – 25.2 miljoni eiro, kas ir par 14% vairāk nekā gadu iepriekš. Tāpat par 1.8 miljoniem eiro pārsniegti prognozētie ieņēmumi, sasniedzot 37.3 miljonus eiro.

2022. gadā uzņēmuma izmaksas un nodokļu izdevumi sasniedza 30.5 miljonus eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, izmaksas un nodokļu izdevumi ir palielinājušies par 1.01 miljoniem eiro.

Par finanšu jomu atbildīgā LVRTC valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere norāda: “Neskatoties uz izaicinājumiem piegādes ķēdēs, inflāciju un izmaksu pieaugumu Krievijas uzsāktā kara Ukrainā dēļ, 2022. gadu LVRTC ir noslēdzis ar peļņu 5.72 miljonu eiro apmērā, kas ir radusies gan no pamatdarbības neto peļņas budžeta pārpildes, gan arī no lielākiem ieņēmumiem no līdzdalības asociēto sabiedrību kapitālā”.

Būtiskākais neto apgrozījuma pieaugums ir LVRTC nodrošinātajiem mākoņpakalpojumiem. Tāpat pieauguši ieņēmumi no Datu centru pakalpojumiem un optisko dzīslu nomas. Apgrozījumus samazinājies apraides biznesa virzienā. Tāpat kā iepriekšējos gados, arī 2022.gada LVRTC nodrošināja valstiska mēroga projektu realizāciju un pakalpojumu sniegšanu. No šādiem projektiem vai pakalpojumiem LVRTC gūst minimālu peļņu, nedrīkst gūt peļņu vai pat cieš zaudējumus, kā tas ir ar platjoslas optiskā tīkla izbūves projekta īstenošanu, kā arī uzticamības un elektroniskās identifikācijas pakalpojumu nodrošināšanu.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Šonedēļ Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (LUMII) vadība parakstīja memorandu par sadarbību kvantu datu pārraides iespēju izpētē un testēšanā.

"Kvantu tehnoloģijas paver jaunas iespējas drošai digitālai komunikācijai un kibernoziegumu mazināšanai, tāpēc būtiski pieaug valdību un industriju interese par to izmantošanas potenciālu. LVRTC savas darbības 100 gados regulāri bijis iesaistīts inovāciju radīšanā un cieši sadarbojies ar radošiem un zinātkāriem prātiem gan nodrošinot pirmo radio pārraidi Latvijā, gan ieviešot digitālo TV apraidi, gan, vēlākajos gados – veidotu inovatīvus IKT risinājumus uzticamības, datu pārraides un kiberaizsardzības jomās. Mums tā nav bijusi tikai inženieriska ambīcija, bet gan vēlme būt soli priekšā klientu prasībām un radīt klientiem un valstij nepieciešamos risinājumus, pirms tie kļūst par plaša patēriņa ikdienu," parakstot memorandu uzsvēra LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

No šā gada 13. aprīļa par VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pagaidu valdes priekšsēdētāju apstiprināts LVRTC Komercdepartamenta direktors Ģirts Ozols. Savukārt par valdes locekli iecelts LVRTC Finanšu un administratīvā departamenta direktors Mariss Mežgals.

Par pagaidu valdes locekļu iecelšanu šodien lēma LVRTC akcionāru sapulce Satiksmes ministrijā (SM), kas ir LVRTC akcionārs. Drīzumā SM izsludinās arī atklātu konkursu uz LVRTC valdes locekļu amatiem.

Kā zināms, šonedēļ darbu LVRTC nolēma pamest tā valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta, kā arī abi valdes locekļi Aldis Lukašinskis un Indulis Šķibelis. Visu valdes locekļu pilnvaras beidzas 12. aprīlī.

LVRTC ir galvenais radiofonijas un televīzijas programmu zemes apraides tīkla operators valstī. LVRTC pārvalda valstij piederošās mobilo sakaru operatora Latvijas mobilais telefons daļas.

Zaķusalā uz dienvidiem no Salu tilta plānots uzbūvēt trīs augstceltnes - divas dzīvojamās ēkas un vienu viesnīcu, otrdien Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē sacīja viens no projekta attīstītājiem uzņēmējs Jānis Lasmanis.

Zemesgabals 13 833 kvadrātmetru platībā, uz kura plānots veikt apbūvi, atrodas starp Salu tiltu un zemesgabaliem, uz kuriem vērienīgu apbūvi plāno SIA «Merks» piederošā SIA Zaķusala Estates. Zemesgabala īpašnieki ir Lasmanis un vēl trīs fiziskas personas.

Būvprojektu minimālajā sastāvā konceptuāli ir atbalstījusi Rīgas pilsētas būvvalde.

Projektētāju SIA «DEI arhitekti» pārstāvis arhitekts Ernests Cerbulis informēja, ka plānotas divas dzīvojamās ēkas 24 stāvu augstumā un nedaudz zemāka viesnīcas ēka, kura atradīsies vistālāk uz dienvidiem no Salu tilta.

Kopējā apbūves platība ir plānota 64 428 kvadrātmetri. Iecerēts, ka kompleksā būs 194 dzīvokļi, 294 viesnīcas numuri, 365 autostāvvietas. Kompleksā plānoti dzīvokļi 70-90 kvadrātmetru platībā, kuriem visiem paredzēts skats uz ārpusi, proti, neviena plakne nebūs pavērsta pret Salu tiltu, samazinot trokšņu līmeni. Iecerēts saglabāt arī esošo koku barjeru.

Jūsu iespēja līdzfinansēt augsta līmeņa nekustamā īpašuma projektus ir klāt. Latvijas tirgū ir ienākusi pūļa investīciju platforma Letsinvest. Šobrīd jūs varat ieguldīt līdzekļus dzīvokļu kompleksā Zaķusalā, investējot no 500 eiro, un nopelnīt no 8,5% līdz 11,5% procentu gadā.

Letsinvest ir Lietuvas uzņēmums, kas veicina kolektīvo finansēšanu. Tas šogad ienāca Latvijas tirgū ar savu pirmo vietējo projektu - dzīvokļu kompleksu “Island Park” Zaķusalā. Šis divu trīsstāvu daudzdzīvokļu māju komplekss tika izvēlēts tā unikālās un ļoti pievilcīgās atrašanās vietas dēļ. “Biznesa plāns ir spēcīgs un konkurētspējīgs, savukārt attīstītājam ir nepieciešamā pieredze, lai nodrošinātu veiksmīgu projekta realizāciju,” saka Letsinvest platformas vadītājs Vītenis Kinduris, ”Statistika liecina, ka Rīgas centrā ir liels kvalitatīvu, jaunuzceltu, unikālu mājokļu trūkums. Pie tam Zaķusalā ir gaidāmas Simtiem miljonu investīcijas, gandrīz visa apbūvējamā zeme ir izpirkta. “Island park” ir pirmais dzīvojamā nekustamā īpašuma projekts uz salas. Nav daudz citu variantu, kur cilvēki varēs dzīvot mājoklī krastmalā un 6 minūšu brauciena attālumā no Vecrīgas”.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē maija vidū tika prezentēti Zaķusalas vērienīgie apbūves plāni. Db.lv piedāvā aplūkot iespējamos arhitektūras risinājumus, kurus kolēģijas pārstāvji apbūves iniciatoriem rosinājuši vēl pārskatīt un pilnveidot.

Db.lv jau rakstīja, ka SIA «Merks» piederošā SIA Zaķusala Estate Zaķusalā uz dienvidiem no Salu tilta plānots uzbūvēt trīs augstceltnes - divas dzīvojamās ēkas un vienu viesnīcu. 13 833 kvadrātmetru plašais zemesgabala īpašnieki ir uzņēmējs Jānis Lasmanis un vēl trīs fiziskas personas.

Vairuma kolēģijas pārstāvju ieskatā darbs pie attīstības priekšlikuma būtu vēl turpināms (nepiemērojot obligātu arhitektūras ideju konkursa procedūru), pārskatot un detalizējot sekojošus plānotās apbūves ieceres arhitektūras un pilsētbūvnieciskos aspektus:

- ņemot vērā teritorijas novietni (šobrīd neapbūvēta teritorija kvartālā starp nozīmīgu pilsētas maģistrāli un ainaviski kvalitatīvu ūdensmalu), ieteikums pārskatīt objekta funkcionālo un pilsētbūvniecisko risinājumu, tas ir, veidot pilsētvidi un galveno piekļūšanu zemesgabalā (arī iebrauktuvi) no ziemeļiem, izvietot viesnīcas apjomu tuvāk transporta maģistrālei, pēc iespējas saglabājot ainavas un vides kvalitātes vērtības dzīvojamām ēkām teritorijas dienvidu pusē pret Mazo Daugavu;

Rīgā, Zaķusalā, atklāta jauna disku golfa trase "Zaķusala Disc Golf Park", ko izveidojis "UFOGOLF Latvija" sadarbībā ar nekustamo īpašumu attīstītāju "Merks mājas".

Trase atrodas blakus Rīgas Televīzijas tornim. Jaunā trase ir piemērota gan profesionāļiem, gan iesācējiem, sniedzot aktīvās atpūtas iespējas Rīgas iedzīvotājiem un viesiem.

Disku golfs ir dinamiska sporta spēle, kuras mērķis ir trāpīt speciālos grozos, izmantojot īpaši izstrādātus diskus. Noteikumi ir līdzīgi tradicionālajam golfam - spēlētāji cenšas izspēlēt katru grozu ar iespējami mazāku metienu skaitu. "Zaķusala Disc Golf Park" trase sastāv no 19 groziem un tās kopējais garums ir 1608 metri. Ziemas sezonā trase būs slēgta, lai nodrošinātu distanču slēpošanas trases darbību, kas šeit būs pieejama jau trešo gadu.

"Merks mājas" jau iepriekš ir veicinājis aktīvās atpūtas iespēju attīstību Rīgā, izveidojot volejbola laukumu un distanču slēpošanas trasi. Ar Zaķusalas disku golfa trasi uzņēmums turpina paplašināt savu ieguldījumu pilsētas vides un aktīvās atpūtas attīstībā.

Būvniecības un nekustamo īpašumu attīstīšanas uzņēmums SIA "Merks" pagaidām vēl neprognozē, kad varētu sākties apjomīgo Zaķusalas un Lucavsalas apbūves projektu būvdarbi, sacīja "Merks" valdes priekšsēdētājs Andris Bišmeistars.

Viņš norādīja, ka pagaidām nevar precīzi pateikt, kad sākses būvniecība, savukārt ar projektēšanu "Merks" ir ticis tālāk.

Lucavsalā dzīvokļu projekts ir gatavs, plānotas trīs kārtas - gan ekonomiskā, gan biznesa, kā arī luksusa klases dzīvokļi. Projekta pirmā kārta ir saskaņota būvvaldē. Projekts kopumā būs pietiekami apjomīgs un ambiciozs, uzsvēra Bišmeistars.

Zaķusalas un Lucavsalas attīstībā Merks plāno ieguldīt vairāk nekā 260 miljonus eiro 

Būvniecības un nekustamo īpašumu attīstīšanas uzņēmums SIA "Merks" plāno Zaķusalas un Lucavsalas...

Savukārt Zaķusalā "Merks" intensīvi sācis infrastruktūras projektus, ir noslēdzies konkurss par pirmās un otrās apbūves kārtas projektēšanu, ko veiks arhitektu birojs "Ruume". Šis projekts vairāk tiek virzīts uz 2023.gadu, teica Bišmeistars.

Iepriekš jau ziņots, ka "Merks" plāno Zaķusalas un Lucavsalas attīstībā ieguldīt vairāk nekā 260 miljonus eiro.

Lucavsalā "Merks" esošajā zemes īpašumā plānotas tikai dzīvojamās mājas, ar atbalstošām funkcijām - komercplatībām. Biroju ēkas "Merks" zemes īpašumā Lucavsalā nav plānotas. Savukārt Zaķusalā "Merks" izskata iespēju, ka varētu uzbūvēt arī biroju ēku pie Salu tilta.

Kopumā Zaķusalā "Merks" plāno uzbūvēt aptuveni 2500 dzīvokļu, bet Lucavsalā - aptuveni 600 dzīvokļu.

Jau ziņots, ka "Merks" 2020.gadā strādāja ar 49,795 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 44% mazāk nekā 2019.gadā, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 12,9% un sasniedza 1,638 miljonus eiro. Vienlaikus "Merks" koncerna apgrozījums 2020.gadā bija 49,735 miljoni eiro, kas ir par 46,4% mazāks nekā 2019.gadā, bet koncerna peļņa palielinājās 5,9 reizes un sasniedza 1,896 miljonus eiro. Dati par pagājušo gadu vēl nav publiskoti.

Būvkompānija "Merks" ir ģenerāluzņēmējs sabiedrisko, dzīvojamo un rūpniecisko ēku, kā arī inženierbūvju celtniecībā, kas Latvijā darbojas kopš 1996.gada. Būvkompānija ietilpst Igaunijas "Merko Ehitus" grupā, kuras akcijas kopš 1997.gada kotē Tallinas "Nasdaq" biržā.

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), veicot Eiropas Reģionālā attīstības fonda projektu Nākamās paaudzes elektronisko sakaru tīklu attīstība lauku reģionos, ir saņēmis Bauskas novada zemnieku lūgumu pagarināt optisko kabeļu izbūvi konkrētos posmos, lai būtu iespējams novākt ražu vietās, kur ir apsēti ne tikai zemniekiem piederošie lauki, bet arī akciju sabiedrības Latvijas Valsts ceļi (LVC) īpašumi ceļa malās, apstiprināja uzņēmumā.

LVRTC šomēnes gatavojās guldīt zemē optisko kabeli ceļa Bauska–Aizkraukle malā, kā rezultātā tika nospraustas trases, kas dažviet atrodas zemnieku lauku malās – LVC piederošajā zemes ceļu aizsargjoslā, kas ir 13,5 metrus no brauktuves ass līnijas. Kā atklājies pēc trašu nospraušanas, zemnieki laukus mēdz apstrādāt ne tikai sava īpašuma ietvaros, bet līdz pat ceļa malai. Šādu rīcību LVRTC atzīst par vizuāli un ekonomiski pamatotu, taču no tiesiskā aspekta tā ir vērtējama kā pašdarbība, kas šobrīd apgrūtina jautājuma risināšanu, skaidroja uzņēmumā.

Pirmdien, 29.maijā uzsākta Zaķusalas TV torņa augšējās cilindriskās antenu daļas pretkorozijas apstrāde un krāsošana. Darbi noritēs 222m līdz pat 368m augstumā, kur sešu Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) augstkāpēju komanda veiks krāsojamās virsmas attīrīšanu, gruntēšanu un dekoratīvās virskārtas uzklāšanu 1152 kvadrātmetrus lielā platībā.

Krāsošanas darbu laikā tiek mainīts TV torņa skatu laukuma darba laiks un, sākot no 5.jūnija, apmeklētājiem darba dienās tas būs pieejams no plkst.16 līdz pat plkst.22.

Augstākais krāsojamais punkts - zibensnovedēja caurule TV torņa spicē - atrodas 368m augstumā. Tas ir trīs reizes augstāk nekā atrodas Pēterbaznīcas gailis un šī būs pirmā reize pēc TV torņa nodošanas ekspluatācijā, kad tā tiks krāsota. Spices diametrs ir 30 cm, bet augstākajā punktā tikai 16cm. Dienas laikā, saulei uzsildot metāla konstrukciju, temperatūras svārstības var izraisīt līdz pat 2,4 m lielu torņa galotnes diennakts amplitūdu.

Virzoties pa torņa cilindriskās daļas posmiem uz leju, vislielākā platība LVRTC speciālistiem būs jānokrāso 222m līdz 256m augstumā, jo šajā augstumā caurules diametrs ir 4m. Tā atrodas teju sešreiz augstāk nekā Brīvības pieminekļa zvaigznes un divas reizes augstāk nekā Saules akmens ēkas spice. Pēc LVRTC Torņu un mastu apkalpes daļas aplēsēm krāsošanai būs nepieciešami vismaz 2300 litri dažādu krāsu materiālu.

Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes nomaiņa ir saistīta ar 50 miljonus eiro vērto platjoslas interneta projektu, kuram par Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu atbildīgā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) apturējusi maksājumus, vēsta LTV raidījums «De facto».

Maksājumi projektam apturēti, jo ir gan neskaidrības projekta mērķu izpildē, gan iekšējie konflikti starp projekta īstenotājiem. Projekta mērķis ir uzbūvēt jaudīgus kabeļus no novadu pilsētām līdz apdzīvotām vietām un katram Latvijas iedzīvotājam nodrošināt pieeju labam internetam. Tagad norit projekta otrā kārta, kurai par 2,5 miljoniem eiro piesaistīja pilnsabiedrību, kas sastāv no uzņēmumiem «Corporate consulting» un «Divpunkts».

Šogad vairākas valsts iestādes, tostarp Satiksmes ministrija, saņēmušas «Corporate consulting» īpašnieka Aigara Cerusa sūdzību, kurā apgalvots, ka pirms diviem gadiem sadarbību ar «Divpunkts» viņam esot uzspiedis nu jau amatu pametušais LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Šonedēļ Rīgā darbību uzsāk VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) jaunākais un lielākais Tier III drošības prasībām atbilstošais datu centrs.

Tas izvietots Zaķusalas TV tornī, kas šobrīd ir lielākais elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju kolokācijas punkts Baltijā.

Attīstot TV tornī esošo infrastruktūru un pilnveidojot klientiem sniegto pakalpojumu klāstu, TV tornis kļuvis arī par savienojuma punktu pašmāju un ārvalstu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem. Sekojot elektronisko sakaru operatoru, kā arī valsts iestāžu un citu klientu pieaugošajai vajadzībai pēc drošas datu glabāšanas, tornī jau ir uzbūvēti vairāki datu centri, bet nu klientiem tiek piedāvāts jauns, lielākais un augstākajām drošības un kvalitātes prasībām atbilstošs datu centrs.

FOTO: Vērienīgai pārbūvei slēgs Rīgas TV torni 

Vēl tikai divas dienas apmeklētājiem ir pieejams Rīgas TV tornis, kas no...

"Novērtēju LVRTC ieguldīto darbu modernas infrastruktūras izveidē laikā, kad visās tautsaimniecības nozarēs notiek strauja pārnese uz digitālo vidi. Gan pašmāju digitālais saturs, gan datu pārraides plūsmas reģionā būtiski pieaug, tāpēc mūsdienu datu apjomu prasībām atbilstošs, energoefektīvs un drošs datu centrs nodrošinās Latvijas klientiem jauna līmeņa pakalpojumus, kā arī sekmēs pasaules līmeņa mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju piesaisti Rīgai," apmeklējot datu centru, uzsvēra satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

"Mēs ticam, ka mūsdienīgs datu centrs ir kas vairāk nekā vienkārši datu krātuve. Mūsdienīga datu centra lielākais ieguvums ir savienojamība, kas organizācijām piedāvā piekļuvi gandrīz visiem iespējamajiem digitālajiem resursiem. Savienojamības ziņā TV tornis ir Latvijā un Baltijā nepārspējama lokācija. Tornī esošie savienojumi ar vairāk nekā 40 Latvijas un pasaules elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem tandēmā ar LVRTC datu pārraides infrastruktūru un datu pārraides pakalpojumiem, kas savieno Latviju ar Eiropas un pasaules datu centru metropolēm, klientiem nodrošina vispilnīgāko pakalpojuma komplektu," uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

LVRTC klientu pieredze rāda, ka mūsdienās ikvienai organizācijai pieaug ikdienā apstrādājamo elektronisko datu apjoms un organizācijas labprāt izmantotu mākoņskaitļošanas risinājumus, taču nereti tās attur fakts, ka šādi risinājumi izvietoti viņiem nepieejamās vai nezināmās lokācijās. Šobrīd LVRTC ir uzsācis sarunas ar vairākiem mākoņskaitļošanas risinājumu nodrošinātājiem un tiek paredzēts, ka jau nākamajā gadā kāds no starptautiskiem spēlētājiem izvietos savu infrastruktūru TV tornī, tā radot iespēju arī valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī kapitālsabiedrībām, kurām ir svarīga viņu datu atrašanās vieta, saņemt starptautisku mākoņskaitļošanas pakalpojumu, kas bāzēts tieši Rīgā.

Jaunais datu centrs izbūvēts atbilstoši mūsdienu energoefektivitātes un drošības prasībām, izmantojot pasaules labāko tehnoloģisko risinājumu praksi, kas ļauj sniegt ilgtspējīgu un ekonomiski izdevīgu pakalpojumu klientiem - valsts un pašvaldību iestādēm, pašmāju un ārvalstu komersantiem.

Izmantojot programmatūras definētu infrastruktūru, datu centrā tiek virtualizēti datu apstrādes un uzglabāšanas resursi, ļaujot vienā fiziskajā lokācijā piedāvāt daudzus pilnībā nošķirtus virtuālos serverus, kas klientam nodrošina piekļuves privātumu un risinājumu elastību.

Tāpat kā līdz šim, klientiem būs pieejamas arī biznesa inteliģences programmatūras, kas nodrošina klienta risinājumu attālinātu pārraudzību, kā arī nepārtraukts attālināto roku atbalsts, lai klients, esot jebkurā pasaules valstī, ar LVRTC personāla starpniecību var veikt savu iekārtu konfigurāciju atbilstoši nepieciešamībai.

Šodien Daugavpilī notiekošajā Latvijas-Baltkrievijas Starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos sēdē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) un Baltkrievijas uzņēmums Beltelekom parakstīja vienošanos par starpsavienojumu izveidi starptautisku elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai. Jaunizveidotais savienojums ļaus nodrošināt datu tranzīta maršrutus elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, tā sekmējot valsts konkurētspēju starptautiskā datu tranzīta tirgū, informē LVRTC.

Latvijas un Baltkrievijas operatoru tīklu savienojums paver iespējas elektronisko sakaru un pakalpojumu sniedzējiem, kā arī gala lietotājiem Baltkrievijā un Ukrainā saņemt datu pārraides pakalpojumus Latvijā, Zviedrijā, Somijā.

Attīstot starptautiskos datu pārraides maršrutus, šā gada vasarā LVRTC ir iegādājies jūras optisko datu pārraides kabeli, kas savieno Ventspili ar Zviedrijas salu Gotlandi un tālāk ar ievērojamu datu pārraides apmaiņas punktu Stokholmā. Jūras kabelis ne vien ļaus nodrošināt jaunus datu tranzīta maršrutus elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, bet šobrīd ir arī vienīgais valstij piederošais jūras kabelis, kas nodrošina datu plūsmu ārpus un uz Latviju.

Nākamā gada sākumā aptuveni 40 000 eParaksta lietotāju dokumentu parakstīšana portālā eParaksts.lv būs pieejama, darbam izmantojot jaunu mobilo lietotni eParaksts mobile, informē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

«Esam izvirzījuši ambiciozu mērķi – nodrošināt eParaksta lietotājiem iespēju ērti lietot eParakstu trīs dažādos veidos, radot ideālo eParaksta risinājumu komplektu, kāds ir nepieciešams katram ekonomiski aktīvam iedzīvotājiem - ir eParaksts eID kartē, eParaksts viedtālrunī un pieeja portālam eParaksts.lv. Tas garantē gan maksimālas ērtības dokumentu elektroniskā parakstīšanā, gan arī eParaksta izmantošanas nepārtrauktību gadījumā, ja tiek nozaudēts kāds no eParaksta rīkiem, kas ir personas rīcībā. Nākamā gada pirmajā pusē, ieviešot dokumentu eParakstīšanu viedtālrunī, mēs radīsim Eiropas mērogā unikālu piedāvājumu, nodrošinot iedzīvotājiem pilna servisa un drošu eParaksta risinājumu komplektu, un līdz šim paveiktā jaunās platformas izveide, kā arī tehnoloģiskā migrācija, ir būtisks priekšnosacījums izvirzītā mērķa sasniegšanai,» uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.