2014. gada 1. jūlijā apritēs gads, kopš Komerclikums vairs nenosaka dividenžu aprēķināšanas biežumu, tāpēc kapitālsabiedrību dalībnieki un akcionāri (1) var noteikt un aprēķināt dividendes pēc saviem ieskatiem ne tikai ikgadējā kopsapulcē, kurā apstiprina gada pārskatu un lemj par peļņas sadali. Ja sabiedrībai ir iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa, sabiedrības dalībnieki var lūgt valdi sasaukt dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par peļņas izlietošanu. Jāatzīmē, ka līdz 2013. gada 1. jūlijam Komerclikuma noteikumi paredzēja, ka dividendes nosakāmas un aprēķināmas tikai reizi viena kalendārā gada ietvaros.

Līdz ar 2014. gada 16. janvāra grozījumiem Komerclikumā likumdevējs ir ieviesis arī jaunas tiesību institūcijas - ārkārtas dividenžu, izmaksas tiesisko regulējumu, lai vēl vairāk atvieglotu sabiedrību īpašnieku ikdienu. Tas dod iespēju sabiedrībai paredzēt, ka dividendes var noteikt un aprēķināt arī no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām, proti, reizi ceturksnī. Tādējādi ir ļauts sadalīt dividendēs arī sabiedrības tekošā gada peļņu.

Ņemot vērā, ka jaunie noteikumi par ārkārtas dividendēm stāsies spēkā jau pavisam drīz – 2014. gada 1. jūlijā, šajā rakstā skaidrosim, kādas darbības veicamas sabiedrībām, kas vēlēsies tās izmaksāt jau šā gada otrajā pusē.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma valdības virzītos grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas nosaka, ka bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie un Saeimā šodien pieņemtie grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Šodien pieņemto izmaiņu anotācijā skaidrots, ka, ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, pieņemto grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

No šī gada bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas, paredz grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.

Grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

Latvijā strādājošās bankas šogad dividendēs plāno izmaksāt kopumā par apmēram 70% lielāku summu nekā pagājušajā gadā, informē Latvijas Bankā.

Centrālajā bankā norādīja, ka šogad no peļņas, kas gūta 2023.gadā un arī iepriekšējos gados, atbilstoši aktuālajai informācijai par kredītiestāžu plāniem dividendēs paredzēts izmaksāt kopumā apmēram 400 miljonus eiro, kamēr pērn dividendēs no 2022.gadā un iepriekšējos gados gūtās peļņas tika izmaksāti kopumā 237 miljoni eiro.

Tostarp Latvijas "Swedbank" šogad dividendēs no pagājušā gada un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas izmaksās kopumā 244 miljonus eiro, kamēr 2023.gadā "Swedbank" dividendēs izmaksāja 50,7 miljonus eiro.

"Swedbank" pārstāvji iepriekš skaidroja, ka attiecīgais lēmums pieņemts, ņemot vērā nākotnes attīstības prognozes, kapitāla pietiekamības prasības un izmaiņas nodokļu regulējumā. "Tā kā "Swedbank" Latvijā jau ir pārskaitījusi teju 60 miljonu eiro nodokļa maksājumu uz Valsts kasi, kā to nosaka Latvijā esošā likumdošana, tad arī dividenžu izmaksa tiks veikta attiecīgā apmērā," pauda bankā.

Investēšana akcijās, kā brīvo naudas līdzekļu ieguldījumu veids, Latvijā vēl nav sasniedzis tādu popularitātes līmeni kā pie mūsu kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā, tomēr, kā redzam pēc MADARA Cosmetics 2017. gada nogalē veiktā sākotnējā publiskā piedāvājuma (initial public offering jeb IPO), kurā uz akcijām pieteicās vairāk nekā 700 privāto investoru, tendence Latvijā ir pozitīva.

Arī uzņēmumi sāk vairāk domāt par kapitāla tirgus sniegtajām iespējām un arvien biežāk dzirdam par vietējo uzņēmumu akciju publiskajiem piedāvājumiem arī privātajiem investoriem. Runājot par investīcijām akcijās, bieži tiek minēti dažādi riski, piemēram, cenu svārstības, kas ir neatņemama akciju tirgu sastāvdaļa. Tomēr nereti nākas dzirdēt arī dažādus mītus. Apskatīsim 5 populārākos un noskaidrosim – kā tad ir patiesībā?

Pirmais un, iespējams, vispopulārākais mīts ir, ka investēšana akcijās ir kā spēlēt kazino – riskanti un iznākums ir atkarīgs no veiksmes.

Jā, ieguldījums akcijās ir riskantāks nekā, piemēram, konservatīvs ieguldījums nekustamajā īpašumā, jo akciju cena var iet gan uz augšu, gan uz leju. Taču ieguldīšanai akcijās nav nekā līdzīga ar kazino, ja vien akciju tirgū jeb biržā neiemaldās cilvēks ar pāris tūkstošiem, kurš sāk pirkt akcijas, balstot savu lēmumu, uz, piemēram, izskatīgāko uzņēmuma logo vai skanīgāko nosaukumu. Akciju cena biržā tiek noteikta piedāvājuma un pieprasījuma rezultātā, līdzīgi kā Rīgas Centrāltirgū, kur neviens jūnijā nepirks poļu zemenes par 10 EUR/kg. Akciju cena var krist un augt tādu iemeslu dēļ kā: uzņēmuma finanšu rezultāti, panākumi eksporta tirgos, globālās ekonomikas pozitīvi/negatīvi faktori. Dažreiz cena var mainīties arī investoru uzvedības (herd behaviour) dēļ, piemēram, ja konkrētas nozares uzņēmuma cena biržā samazinās, investoriem var rasties sajūta, ka arī konkurenta akciju cena kritīs. Būtiskākā atziņa ir, ka akciju cena nemainās nelabvēlīga horoskopa ietekmē, tāpēc nav jālasa iknedēļas horoskops un jāpēta zvaigžņu stāvoklis, bet gan jāseko līdzi faktiem.

Latvijas finanšu koncerna AS DelfinGroup 3. septembra akcionāru sapulcē apstiprināti pirmā pusgada rezultāti un par 2021. gada otro ceturksni dividendēs nolemts izmaksāt 431 tūkstoti eiro jeb 0,011 eiro par katru akciju.

Līdz ar šo izmaksu šogad līdz septembra beigām dividendēs kopumā būs izmaksāti vairāk nekā 3,2 miljoni eiro jeb 0,08 eiro par katru akciju. Par otrā ceturkšņa rezultātiem dividenžu izmaksu paredzēts veikt līdz 30. septembrim.

“DelfinGroup turpināja uzrādīt stabilu izaugsmi visos pamatdarbības segmentos arī 2021. gada otrajā ceturksnī – gan patēriņa kreditēšanā un lombarda aizdevumu segmentā, gan lietoto preču tirdzniecības jomā. Priecē tas, ka uzņēmuma izaugsme notiek atbilstoši prognozēm un 2022. un 2024. gada noteiktajiem koncerna finanšu un ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Jau ilgstoši esam viens no uzņēmumiem, kas maksā regulāras dividendes. Pēc plānotā IPO Nasdaq Rīga biržā būsim arī viens no retajiem Baltijas biržas uzņēmumiem, kas katru ceturksni plāno izmaksāt vērā ņemamas dividendes saviem akcionāriem. Regulāra dividenžu izmaksa ir stratēģisks DelfinGroup lēmums, rēķinoties ar to, ka šāda uzņēmuma ilgtermiņa politika būs pievilcīga arī jaunajiem akcionāriem pēc akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) veikšanas Nasdaq Riga biržā,” komentē AS DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Investori vienmēr pievērš uzmanību uzņēmumu maksātajām dividendēm, jo tās rada papildus ieņēmumus ieguldījumu portfelim, tomēr ir gadījumi, kad ieguldījumi dividendes maksājošās kompānijās var neradīt gaidīto rezultātu. Dažas kompānijas maksā dividendes ar neticami augstu ienesīgumu, tādēļ rodas jautājums, vai šīs kompānijas var uzturēt tik augstu ienesīgumu arī nākotnē, raksta portāls 24/7 Wall St.

Investoriem patīk dividendes ne tikai tādēļ, ka tas ir papildu ienākums, bet arī tāpēc, ka tās lielākoties signalizē, ka kompānija ir stabila un atspoguļo potenciālos ienākumus nākotnē.

Augstākais dividendes ienesīgums, ko maksā Dow Jones Industrial Average indeksā iekļautās kompānijas, ir 5%. Tādēļ, vērtējot uzņēmumu, kura dividendes ienesīgums ir divreiz lielāks, var uzskatīt, ka investori uzņemas nopietnu risku. Tas ir tādēļ, ka ir divi varianti, kādēļ ienesīgums ir tik augsts – vai nu kompānija ir pietiekami spēcīga, lai audzētu dividenžu maksājumus, vai arī tās akcijas cenai var gaidīt kritumu. Kaut arī vienmēr ir cerība uz pirmo variantu, biežāk notiek otrais. Jāņem vērā, ka dividendes ienesīgums virs 10% ir pat augstāks nekā ienesīgums, ko investori var nopelnīt ar spekulatīvo obligāciju ieguldījumiem.

Latvijas finanšu koncerns AS DelfinGroup būs viens no pirmajiem uzņēmumiem Latvijas biržas vēsturē, kas gandrīz visas akciju sākotnējo publisko piedāvājuma (IPO) tikšanās un komunikāciju ar potenciālajiem investoriem organizēs ar moderno tehnoloģiju palīdzību virtuālajā vidē.

AS DelfinGroup laika posmā no 22. septembra līdz 11. oktobrim rīkos gan privātus, gan publiskus digitālos investīciju vebinārus privātajiem investoriem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Vebināri un interaktīvas prezentācijas privātajiem investoriem būs pieejamas gan Nasdaq Riga, gan LHV Bank, gan citās platformās.

Vebināru mērķis ir mudināt Baltijas valstu iedzīvotājus investēt vietējā kapitāla tirgū, kā arī iepazīstināt privātos investorus ar AS DelfinGroup šoruden plānoto akciju sākotnējo publisko piedāvājumu.

Tostarp publiska virtuālā konference Nasdaq Riga platformā pilnīgi visiem interesentiem un Baltijas valstu investoriem notiks 28. septembrī plkst. 11:00 angļu valodā un plkst. 13:00 latviešu valodā (Rīgas laiks). Vebināru vadīs un uz jautājumiem atbildēs AS DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš un valdes loceklis Kristaps Bergmanis.

Nav noslēpums, ka investoriem patīk uzņēmumi, kuri maksā dividendes.

Kā liecina statistika, gandrīz puse no kopējās atdeves akciju tirgū veido tieši dividendes, raksta portāls 24/7 Wall St. Daudzi ieguldītāji paļaujas uz dividendēm, lai papildinātu savus ienākumus, aizejot pensijā vai virzoties uz pensijas gadiem. Tāpat dividendes ir lielisks kapitāla avots, ko var ieguldīt tālāk.

Ja investoriem ļoti patīk dividendes, vai tas nozīmē, ka augstāks dividendes ienesīgums ir labāks? Šis jautājums ir sarežģīts, īpaši, ja dividendes ienesīgums ir pārāk augsts, jo dividendes, kuru ienesīgums ir virs 10% var kļūt pārāk riskantas, un šo risku investori ne vienmēr var uzņemties. Jāatgādina, ka 10 gadu ASV valsts obligāciju ienesīgums ir tikai 2,25%, bet vidējais Dow Jones Industrial Average akciju dividenžu ienesīgums bija aptuveni 2,5%.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa reformu vērtēt vēl ir pārāk agri, jo kopš tās ieviešanas ir pagājuši tikai divi gadi, kas ir pārāk īss laiks, jo vairāk, ja 2018. un 2019. gads bija sava veida pārejas periods.

Tāda aina atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka 2018. gadā spēkā stājās uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma, kuras pamats bija: nemaksā dividendes - nemaksāsi arī uzņēmuma ienākuma nodokli.

Līdz 2019. gada nogalei spēkā bija nosacīts pārejas periods, kad uzņēmumi varēja izmaksāt dividendes, maksājot 10% lielo iedzīvotāju ienākuma nodokli par to peļņu, kura savulaik aprēķināta un par ko samaksāts attiecīgais uzņēmuma ienākuma nodoklis, bet tā netika sadalīta dividendēs. Savukārt, ja līdz 2019. gada nogalei šo iepriekšējos gados (līdz 2018. gadam) nopelnīto, bet dividendēs neizmaksāto vēlāk - 2020. gadā vai vēl tālākā nākotnē - gribēs izmaksāt dividendēs, par to būs jāmaksā divas reizes lielāks iedzīvotāju ienākuma nodoklis nekā 2019. gadā.

Pērn Rīgas biržā lielākās dividendes par 2012.gadu saviem akcionāriem ir maksājusi kažokzvēru audzētava AS Grobiņa, liecina biržas NASDAQ OMX Riga informācija.

Grobiņa saviem akcionāriem dividendēs izmaksājusi 0,60 latus (0,85 eiro) par akciju.

Otrajā vietā pēc izmaksātajām dividendēm ir AS Latvijas Gāze, kas akcionāriem pērn izmaksājusi 0,50 latus (0,71 eiro) par akciju, bet trešajā vietā ir zāļu ražotāja AS Olainfarm, kas pērn akcionāriem dividendēs izmaksājusi 0,107 latus (0,15 eiro) par akciju.

Dividendes saviem akcionāriem pērn no Rīgas biržā kotētajiem uzņēmumiem ir maksājusi arī AS Siguldas CMAS - 0,10 latus (0,14 eiro) par akciju, AS Kurzemes CMAS - 0,06 latus (0,09 eiro) par akciju, AS Valmieras stikla šķiedra, kas akcionāriem dividendēs izmaksājusi 0,046 latus (0,07 eiro) par akciju, un AS Rīgas kuģu būvētava, kas akcionāriem izmaksājusi 0,01 latu (0,014 eiro) par akciju.

Investoriem patīk dividendes un tās var sasniegt pat pusi no laika gaitā investoru saņemtās atdeves, raksta portāls 24/7 Wall St.

Ja runā par ilgtermiņa investoriem, tad viņiem ļoti patīk, kad kompānijas regulāri palielina dividendes.

24/7 Wall St. apkopojis sarakstu ar uzņēmumiem, kuri gadu gaitā ir paziņojuši par dividenžu izmaksu, kā arī šo uzņēmumu dividenžu politiku.

Kompānijai, lai tā varētu paaugstināt dividendes, ir jāsaprot, kas ir dividendes godīgā tirgus vērtība. Vidējais Dow Jones Industrial Average 30 kompāniju dividenžu ienesīgums ir 2,37%. No Standard&Poor’s 500 indeksā ietilpstošajām kompānijām 408 maksā dividendes un vidējais dividenžu ienesīgums sasniedz 2%.

24/7 Wall St. eksperti prognozē, kuras lielās kompānijas tuvāko gadu laikā varētu palielināt dividendes!

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) redzeslokā nonākusi persona, kura, iespējams, veic akciju izkrāpšanu no biržā NASDAQ OMX Riga tirgotu uzņēmumu akciju īpašniekiem, kuri savas akcijas nav dereģistrējuši un kuriem tās aizvien glabājas Latvijas Centrālā depozitārija (LCD) Sākotnēja reģistrā, piedāvājot no šāda īpašnieka atpirkt akcijas par krietni zemāku cenu nekā to tirgus vērtība, informē FKTK.

FKTK brīdina par šādu iespējamo krāpšanas shēmu un aicina uzņēmumu akciju īpašniekus īpaši uzmanīgi izvērtēt šādus akciju pārdošanas piedāvājumus, pirms tam noskaidrojot attiecīgās akciju sabiedrības akcijas cenu biržā. Turklāt, ja akcijas tiek turētas LCD kārtotajā Sākotnējā reģistrā, akciju īpašniekam vajadzētu pārliecināties, vai par viņam piederošajām akcijām nav uzkrātas uzņēmuma maksātās dividendes.

Iespējamais krāpnieks, visticamāk, mēģina izmantot akcionāru nezināšanu par faktisko akciju tirgus vērtību un noklusēt faktu, ka par akcijām ir uzkrājušās dividendes, mēģinot ar dažādiem argumentiem pārliecināt par akciju pārdošanu, piedāvājot samaksāt ievērojami zemāku cenu nekā to tirgus vērtība biržā. Informācija par uzņēmumu akciju cenām un iepriekš maksātajām dividendēm ir publiski pieejama NASDAQ OMX Riga mājas lapā.

Piena lopkopji saņem dividendes, graudkopībā dividendes maksā jau gadiem

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Piena ceļš ir viens no piena nozares uzņēmumiem, kas saņēmis dividendes. Proti, Piena ceļš no tam piederošā piena pārstrādes uzņēmuma Jaunpils pienotava saņēmis 75 000 eiro dividendēs. Šādas summas izmaksa notiek pirmo reizi, kas pierāda – zemniekiem piederošs piena pārstrādes uzņēmums spēj darboties veiksmīgi un dot labumu tā īpašniekiem. Jaunpils pienotava dividendes 75 000 eiro apmērā izmaksājis no 2016. gada peļņas, kas kopumā bija 829 289 eiro.

Uzņēmuma īpašnieki LPKS Piena ceļš nolēmuši lielāko daļu peļņas jeb 754 289 eiro ieguldīt uzņēmuma tālākai attīstībai – biezpiena ražošanas jaudu palielināšanai par 30% un ūdens apgādes un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu modernizēšanā. LPKS Piena ceļš valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa skaidro, ka izdevies ievērojami kāpināt Jaunpils pienotavas peļņu, jo veiksmīgi strādāts gan vietējā, gan eksporta tirgos. Atrasta arī alternatīva siera eksportam uz Krieviju, un šobrīd Jaunpils piena saražotais biezpiens un siers ir pieprasīts Vācijā, ASV un citās valstīs. Kooperatīva vadītājs jau norādījis, ka šis gads piena pārstrādes jomā solās būt tikpat veiksmīgs kā iepriekšējais, tādējādi nākamgad Jaunpils pienotavas kooperatīvam dividendēs izmaksājamā summa, iespējams, būs lielāka.

Investoriem patīk dividendes un nereti arī tehnoloģiju kompāniju akcijas. Tomēr sektora straujās izaugsmes fāze iepriekš ir veicinājusi to, ka tas šobrīd ir pārvietojies uz atsevišķiem nišas biznesiem, raksta portāls 24/7 Wall St.

Daudzi tehnoloģiju giganti un bijušie izaugsmes līderi patlaban ir kļuvuši par stabiliem uzņēmumiem, kuriem ir augsta kapitāla atdeve un kuri maksā samērā lielas dividendes. Tādējādi investori patlaban var ieguldīt šajos uzņēmumos, cerot uz akcijas cenas kāpumu turpmākajos desmit gados un saņemt dividendes.

Portāls izpētījis kompānijas, kuras maksā augstas dividendes, bet ir arī drošs ieguldījums. Pētījuma laikā tika analizēts 21 tehnoloģiju uzņēmums, kas iekļauts S&P 500 indeksā un maksā vismaz 2% lielas dividendes. Pēc tam tika izslēgtas telekomunikāciju kompānijas un uzņēmumi, kuri maksā apšaubāmas dividendes, kā arī tādas kompānijas, kuru tirgus vērtība ir mazāka par 10 miljardiem ASV dolāru, un arī uzņēmumus ar negatīvu kapitāla atdevi.

Igaunijas lēmums regulāro dividenžu izmaksātājiem samazināt uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi no 20% līdz 14% nozīmē, ka ziemeļu kaimiņvalsts pretendēs uz peļņas centra vietu.

Šādu ainu rāda zvērinātu advokātu biroja Lextal Igaunijas partnera Anta Karu dati. Par to, vai šāda Igaunijas atbilde uz Latvijā veikto uzņēmumu ienākuma nodokļa reformu radīs kādu ietekmi, rādīs laiks.

DB jau vēstīja, ka no 2018. gada Latvijā būtībā ir ieviests tieši tāds pats uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) risinājums, kāds tas Igaunijā ir darbojies jau kopš šī gadsimta sākuma. Proti, jaunais uzņēmumu ienākuma nodokļa regulējums paredz ne tikai lielāku (20%) šī nodokļa likmi salīdzinājumā ar bijušo 15%, bet arī dividendēs nesadalīto peļņu ar uzņēmumu ienākuma nodokli neapliks. Jāņem vērā gan kāda detaļa - šī nodokļa likme, turklāt pēc formulas summa/ 0,8x20% jāmaksā par tiem tēriņiem, kuri pielīdzināmi dividenžu sadalei – par tēriņiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Šī aprēķina formula arī ir radījusi aprēķinu, ka, piemēram, uzņēmums samaksā 100 eiro par pakalpojumu, kas tiek uzskatīts par nesaistītu ar saimniecisko darbību, tad, piemērojot minēto formulu (100 eiro/0,8x20%), iegūstam, ka nodoklis jāsamaksā 25 eiro – tātad UIN likme jau tiek lēsta 25%, kāda tā bija līdz 2002. gadam. Par to, kā šī sistēma darbosies praksē, rādīs nākotne, kurā tad arī tiks pārbaudīts, vai patiešām šī nodokļa likme būs 25% šādos gadījumos. Jāņem vērā, ka par tiem uzņēmumu tēriņiem, kuri tiks pielīdzināti peļņas sadalei, UIN noteiktajā apmērā būs jāsamaksā jau nākamajā mēnesī pēc šo izmaksu rašanās.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) redzeslokā nonākušas personas, kuras, iespējams, veic akciju izkrāpšanu no biržā AS «Nasdaq Riga» tirgoto uzņēmumu akciju īpašniekiem, informē FKTK.

Akcijas tiek izkrāptas no īpašniekiem, kuri savas akcijas nav dereģistrējuši un kuriem tās aizvien glabājas «Nasdaq CSD SE» (iepriekšējais nosaukums – Latvijas Centrālais depozitārijs) Sākotnējā reģistrā, piedāvājot no šādiem īpašniekiem atpirkt akcijas pat par vairākas reizes zemāku cenu nekā to patiesā tirgus vērtība.

FKTK rūpējoties par ieguldītāju aizsardzību un finanšu instrumentu tirgus uzticamību, brīdina par iespējamu krāpšanas shēmu un aicina uzņēmumu akciju īpašniekus īpaši uzmanīgi izvērtēt šādus akciju pārdošanas piedāvājumus, pirms tam noskaidrojot attiecīgās akciju sabiedrības akcijas cenu biržā. Turklāt, ja akcijas tiek turētas Sākotnējā reģistrā, akciju īpašniekam vajadzētu pārliecināties, vai par viņam piederošajām akcijām nav uzkrātas uzņēmuma maksātās dividendes.

Paredzams, ka Covid-19 krīzes ietekmē pasaules lielākās kompānijas savas dividendes varētu samazināt par 17-23%, prognozē fondu pārvaldīšanas kompānijas "Janus Henderson" eksperti.

Šā gada otrajā ceturksnī dividenžu maksājumi sarukuši par 108 miljardiem dolāru līdz 382 miljardiem dolāru. Tādējādi kopējais apjoms gada laikā samazinājies par 22%, kas ir sliktākais rādītājs kopš vismaz 2009.gada.

Dividenžu maksājumi sarukuši visos pasaules reģionos, izņemot Ziemeļameriku, jo Kanādā krīze tos nav ietekmējusi. Pasaulē kopumā dividendes samazinājuši 27% uzņēmumu, taču vissliktākā situācija vērojama Eiropā, kur vairāk nekā puse kompāniju samazinājušas dividendes, bet divas trešdaļas no tām dividendes atcēlušas vispār.

Maksājumi atšķiras arī nozaru griezumā. Samazinājums banku un citu finanšu kompāniju segmentā, kur Eiropas Centrālā banka aicināja atcelt dividendes, veido aptuveni pusi no 45% lielā krituma Eiropā otrajā ceturksnī, kopējam reģionā izmaksāto dividenžu apjomam sasniedzot 77 miljardus dolāru.

Autoražošanas uzņēmums Ford Motor palielinās ceturkšņa dividendes apjomu par 20% līdz 0,15 dolāriem par akciju, raksta 24/7 Wall St.

Dividendes tiks maksātas 2. martā.

Pagājušajā gadā Ford akcijas cena saruka par aptuveni 2,5%, jo uzņēmumam īsti neveicās ar F-150 Series kravas automašīnas pārdošanu. Jaunie General Motors un Fiat Chrysler furgonu modeļi pēdējā laikā atņem tirgus daļu Ford, kas vairākus desmitus gadu ir bijis līderis šajā segmentā.

Jaunā F150 izveide kompānijai izmaksāja miljardiem dolāru. Ziņas par dividenžu palielināšanu norāda uz Ford pārliecību, ka jaunā automašīna gūs labus panākumus un uzņēmums šajā gadā atgūs tirgus daļu un palielinās pārdošanas apjomu.

Ņemot vērā trešdienas tirdzniecības sesijas noslēguma cenu – 15,04 dolārus, kompānijas dividendes ienesīgums ir aptuveni 4%, kas ir vairāk nekā konkurentiem – General Motors 3,4% un Chrysler, kurš vispār nemaksā dividendes. Nav arī paredzams, ka šis uzņēmums varētu sākt tās maksāt, taču eksperti prognozē, ka General Motors dividendes šogad varētu palielināt.

Latvijas finanšu koncerna AS DelfinGroup akcionāru sapulcē apstiprināts akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) prospekts, kas paredz emitēt līdz 8,395,000 jaunu uzņēmuma akciju.

IPO prospekts tiks iesniegts apstiprināšanai Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Tāpat akcionāru sapulcē tika pieņemta virkne ar IPO saistīti lēmumi, tostarp par valdes pilnvarošanu veikt nepieciešamās darbības sākotnējā publiskā piedāvājuma izteikšanai, akciju iekļaušanai un tirdzniecības uzsākšanai Nasdaq Riga regulētajā tirgū (Baltijas Oficiālajā sarakstā), statūtu jaunās redakcijas reģistrēšanu Uzņēmumu reģistrā, līgumu parakstīšanai ar Nasdaq Riga biržu un Nasdaq CSD SE depozitāriju, kā arī pieņemt lēmumus saistībā ar akciju cenas stabilizācijas realizāciju.

“Šobrīd pilnībā ir paveikti visi tehniskie un juridiskie priekšdarbi uzņēmuma IPO prospekta apstiprināšanai FKTK. Kolīdz regulators būs izvērtējis un apstiprinājis IPO prospektu, nevilcinoties izziņosim IPO sākumu. Kopumā IPO procesā plānojam piesaistīt jaunu kapitālu līdz 15 miljonu eiro apmērā. Viss piesaistītais kapitāls tiks izmantots uzņēmuma tālākai izaugsmei, kā arī, lai samazinātu uzņēmuma finansējuma izmaksas,” komentē AS DelfinGroup padomes priekšsēdētājs un akcionārs Agris Evertovskis.

Nebanku kreditētāja "DelfinGroup" akcionāri nolēmuši dividendēs izmaksāt vairāk nekā 1,2 miljonus eiro, teikts biržai "Nasdaq Riga" paziņotajos kompānijas akcionāru sapulces lēmumos.

Tostarp ārkārtas dividendēs no 2024.gada pirmā ceturkšņa peļņas izmaksās 807 719,59 eiro jeb 0,0178 eiro par vienu akciju.

Savukārt no "DelfinGroup" 2023.gada peļņas dividendēs nolemts izmaksāt 399 322,04 eiro jeb 0,0088 eiro uz katru akciju.

Noteikts, ka ārkārtas dividenžu no pirmā ceturkšņa peļņas Ex-datums ir 2024.gada 12.jūnijs. Proti, tas ir datums, sākot ar kuru par iegādātajām akcijām, par kurām pieņemts lēmums izmaksāt ārkārtas dividendes, dividendes nesaņems. Tāpat noteikts, ka dividenžu izmaksas datums ir 14.jūnijs.

Savukārt dividenžu no pagājušā gada peļņas Ex-datums ir 10.jūlijs, bet izmaksas datums - 12.jūlijs.

Tāpat "DelfinGroup" akcionāri veikts grozījumus statūtos, nosakot, ka katra akcija ir dematerializēta akcija ar nominālvērtību 0,1 eiro apmērā.

Valstij ir tieša līdzdalība 77 kapitālsabiedrībās, no tām 62 ir valsts kapitālsabiedrības (100 % pieder valstij). Kapitālsabiedrību kopējo aktīvu vērtība 2022. gadā bija 12,4 mljrd. EUR, kopējais apgrozījums - 5,64 mljrd. EUR, savukārt tajās bija nodarbināti 5% no visiem Latvijā nodarbinātajiem.

Tātad, valsts kapitālsabiedrībām un to sniegumam gan saistībā ar sabiedrībai svarīgu funkciju veikšanu, gan finanšu rezultātiem, ir liela ietekme ekonomikā.

Tautsaimniecības izaugsme ir viens no svarīgākajiem mērķiem jebkurai valstij. To iespējams sasniegt ar dažādiem līdzekļiem, tostarp ar investīcijām, eksportu un inovācijām. Valsts kapitālsabiedrībām ir būtiska loma šajā procesā, un, izmantojot šo uzņēmumu potenciālu, tās var sniegt nozīmīgu ieguldījumu valsts attīstībā, īpaši apzinoties “iedzinēja” lomu Baltijas valstu ekonomikā.

Lai gan pēc iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) ir uzlabojusies valstij piederošo uzņēmumu pārvaldība, joprojām saglabājas vērā ņemami izaicinājumi. Viens no tiem ir ļoti būtisks – stratēģiskā redzējuma trūkums no valsts kā akcionāra par uzņēmumu ilgtermiņa attīstības kursu un lomu tautsaimniecībā. Šobrīd tikai 15 uzņēmumiem no vairāk nekā 60, kas valstij pieder pilnībā, valsts ir definējusi akcionāra jeb īpašnieka gaidas, turklāt piektā daļa no uzņēmumiem vispār strādā bez apstiprinātas attīstības stratēģijas, kas ir pretrunā ar likumā noteikto.

Pēdējā laikā starptautiskas kompānijas, kuru darbība lielā mērā ir atkarīga no naftas cenu izmaiņām, ir samazinājušās investīciju un maksājamo dividenžu apjomus, taču liela daļa uzņēmumu, kas iekļautas ASV akciju indeksā Standard&Poor’s 500, palielina dividenžu maksājumus, turklāt dažas tos ir vairāk nekā dubultojušas, raksta MarketWatch.

Pagājušajā nedēļā PepsiCo palielināja ceturkšņa dividendes apjomu līdz 70,25 centiem par akciju, salīdzinot ar 65,5 centiem, tādējādi dividendes ienesīgums pieaudzis līdz 2,87%. Tāpat var minēt vairākas citas kompānijas, kuras palielinājušas dividendes.

Kādēļ dividendes ir tik būtiskas? Daļa investoru vēlas ienākumus uzreiz, un daudzas akcijas to nodrošina, un tas liecina arī par kapitāla izaugsmi nākotnē. Tāpat dividendes liecina, ka vadībai interesē akcionāru labklājība, vismaz kādā mērā.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot, kuras 15 Standard&Poor’s 500 iekļautās kompānijas pēdējā gada laikā palielinājušas dividenžu apjomu visvairāk.

Neatkarīgi no tā, vai saņem tikai ikmēneša algu vai pelni arī ar investīciju palīdzību, ir zināms, ka dividendes ir lielisks veids, kā nodrošināt sev papildus naudas plūsmu.

Savukārt viena no investoru problēmām ir tāda, ka starp dividenžu maksājumiem bieži vien ir jāgaida vairāki mēneši. Lielākā daļa uzņēmumu dividendes izmaksā martā, jūnijā, septembrī vai decembrī un, ja dividendes veido kaut cik vērā ņemamu daļu no ienākumiem, pastāv reāls risks ilgstošam ienākumu trūkumam.

Lai uzturētu regulāru naudas plūsmu, Dienas Bizness ir apkopojis 12 akcijas, kuras Tev izmaksās dividendes katru mēnesi, līdzīgi, kā regulārus ienākumus nodrošina ikmēneša alga. Šajā sarakstā iekļauti ASV uzņēmumi ar stabillu biznesa modeli un veselīgiem finanšu rādītājiem. Ne visas no šīm akcijām ir ar augstu atdeves procentu, taču tās, kuras pagaidām vēl nesniedz augstus rezultātus, ir ar labu izaugsmes potenciālu.

Jaunā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas kārtība, kas Latvijā ir stājusies spēkā no 2018. gada 1. janvāra, paredz izmaiņas, kas diezgan sāpīgi skars ārvalstu investorus, kam pieder daļas Latvijas uzņēmumos. Turpmāk savā valstī, deklarējot saņemtās dividendes no Latvijas, ienākumu nodokli lielākajā daļā gadījumu nevarēs samazināt par nodokļu summu, kas jau ir ieturēta Latvijā. Līdz šim tas bija iespējams.

Dividende citas valsts pilsonim ir maksājums jeb ienākuma veids, ko regulē starp valstīm noslēgtā nodokļu konvencija. Konvencija novērš dubulto ienākuma aplikšanu ar nodokli. Tajā parasti ir paredzētas maksimālās ienākumu nodokļu likmes. Tas nozīmē - ja Latvijas uzņēmums izmaksā dividendes īpašniekam, kurš ir ārvalstu pilsonis, no tām maksimālā ienākumu nodokļu likme saskaņā ar konvenciju ir, piemēram, 10%, kas paliek Latvijai. Sastādot ienākumu deklarāciju savā valstī, tā tiek salīdzināta ar jau nomaksātajiem nodokļiem, un jāpiemaksā ir tikai starpība. Tātad, ja ārvalstu pilsoņa, kas ir Latvijas uzņēmuma īpašnieks, mītnes zemē nodokļu likme dividendēm ir, piemēram, 15%, papildus ir jāpiemaksā tikai 5%, jo 10% jau ir ieturēti Latvijā. Taču no 2018. gada, ārvalstu pilsoņi savā valstī maksājamo nodokli vairs nevarēs samazināt par Latvijā nomaksāto nodokli. Rezultātā pieaugs šo ārvalstnieku kopējais nodokļu slogs.