Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) jau piekto reizi pilnveidošanai atdevis SIA Rīgas satiksme (RS) iepirkumu. Divu gadu laikā tā arī nav radīts likumīgs pamats Rīgas pasažieru pārvadājumiem ar mikroautobusiem

Prettiesiskas darbības un mākslīgi radītas jukas jau rada sekas visā valstī, sarunā ar DB pauž AS Liepājas autobusu parks (LAP) valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns.

RS iepirkums Par apakšuzņēmuma līguma noslēgšanu par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu Rīgas pilsētas tīkla daļas maršrutos izsludināts 2016. gada vasarā. Tam kvalificējušies divi pretendenti – pilnsabiedrība Rīgas mikroautobusu satiksme (RMS) un divu uzņēmumu personu apvienība, kurā ietilpst LAP un SIA Nordeka.

«Mēs gadiem cenšamies panākt reālu konkurenci un sabiedriskā pakalpojuma iepirkuma likuma ievērošanu, bet mums vienkārši pārmet iepirkuma vilcināšanu,» uzsākot sarunu ar DB, saka L. Krongorns.

Šovasar medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Castprint" izdrukājis 120 fiksatorus, kas ir par 59% vairāk nekā pērn šajā pašā periodā.

Nav pamata domāt, ka šogad cilvēki gūtu vairāk traumu nekā citas vasaras, tāpēc "Castprint" līdzdibinātājs Sigvards Krongorns secina, ka "Castprint" popularitāte aug. Uzņēmums sākotnēji cerēja, ka Latvijā tam ir potenciāls apgūt 7 līdz 10% no kopējiem kaulu lūzumiem, kuros izmanto tradicionālos ģipšus. "Tagad ir jautājums, vai esam sasnieguši šos griestus. Nezinot precīzu statistiku par šī gada traumām, grūti spriest," viņš saka.

Šovasar visvairāk drukāti fiksatori delnām – 50. Tiem seko 30 fiksatori kājām un 25 pēdām.

Pēdējo pusgadu S. Krongorns salīdzina ar amerikāņu kalniņiem. "Ņemot vērā, ka mūsu pakalpojums vairāk ir ambulators, nevis akūts, līdz ko tika paziņots, ka privātās klīnikas nevar sniegt pakalpojumus, kas nav akūti, un valsts slimnīcas strādā tikai ar akūtajiem pacientiem, mūsu apgrozījums nokritās līdz nullei. Aprīlis un maijs bija pārdomu laiks, kad vairāk koncentrējāmies uz iekšējām lietām, ko iepriekš nebija laika izdarīt – pievērsāmies uzskaitvedībai, kvalitātes kontrolei u. tml. Kad privātās klīnikas atkal varēja sniegt pakalpojumus, mēs bijām uzmanīgi, jo nevarējām saprast, vai mūsu risinājums šādos ekonomiski spiedīgos apstākļos cilvēkiem šķitīs pietiekami aktuāls, tomēr šajā vasarā esam uzdrukājuši 120 fiksatorus, kas ir par 59% vairāk, nekā pērn periodā no jūnija līdz augustam," teic S. Krongorns.

Uzņēmums SIA “Lat Eko Food”, kura pazīstamākā preču zīme Latvijas tirgū ir bioloģiskās pārtikas zīmols “Rūdolfs”, piesaistījis bankas “BlueOrange” finansējumu 7,4 miljonu eiro apmērā.

Saņemtais finansējums izlietots uzņēmuma saistību refinansēšanai, saimnieciskās darbības vajadzībām un attīstības mērķiem.

Uzņēmuma galvenais darbības veids ir bioloģiskas bērnu un zīdaiņu pārtikas ražošana. Taču kopš 2015. gada uzņēmums paplašinājis darbību arī citu bioloģisko pārtikas produktu ražošanā visai ģimenei, to vidū ir smūtiji, kečupi, augļu un dārzeņu krēmi, putras, sulas, humuss, ievārījumi un deserti.

Šobrīd uzņēmuma ražotnē Ādažos, kas izvietota kopumā 3500 m2 platībā, tiek gatavoti vairāk nekā 200 dažādi produktu veidi.

Neskatoties uz sarežģīto situāciju Latvijas un pasaules tirgū, SIA “Lat Eko Food” pērn izdevies saglabāt stabilu izaugsmi: uzņēmuma apgrozījums pagājušajā gadā bija 6,8 miljoni eiro jeb par teju 30% vairāk nekā 2020. gadā. Uzņēmums tādējādi pērn pārspējis sākotnēji uzstādītos mērķus apgrozījuma un ražošanas jaudas celšanai. Līdz ar jaunu ražošanas līniju uzstādīšanu un jaunu produktu izstrādi tuvāko gadu laikā uzņēmums plāno dubultot ražošanas jaudu un atbilstoši būtiski kāpināt arī uzņēmuma apgrozījumu.

Ar ekspremjera Andra Šķēles ģimeni saistītais uzņēmums Privāto aktīvu pārvalde pārdevis 65% kapitāldaļas tam piederošajā apsardzes kompānijā Ave Lat Sargs kompānijai Securitas AB.

Privāto aktīvu pārvaldes (PAP) pārstāvis Juris Pētersons Db.lv informēja, ka Securitas AB ir globālais līderis drošības pakalpojumu jomā, kurš pēc šī darījuma noslēgšanas darbojas jau 50 valstīs visā pasaulē, nodarbinot vairāk nekā 295 tūkstošus darbinieku.

«PAP turpina stiprināt partnerību saviem investīciju portfeļiem ar jauna starptautiska spēlētāja piesaisti Latvijas tirgum. Ar prieku sveicam Securitas AB kā savu partneri Ave Lat Sargs. Ticam, ka mūsu sadarbība būs vērtīga gan kompānijai, gan visam drošības pakalpojumu tirgum Latvijā kopumā,» norāda Privāto aktīvu pārvaldes valdes loceklis Edgars Šķenderis.

Septembra sākumā tuvāka kļuvusi saikne starp nacionālās lidsabiedrības airBaltic bijušā prezidenta Bertolta Flika radītajā ar aviācijas biznesu saistīto kompāniju tīklā ietilpstošo uzņēmumu SIA Nord Hub Security un Tautas partijas (TP) vadītāja un uzņēmēja Andra Šķēles ģimeni, izkrītot vienam posmam uzņēmuma 10% līdzīpašnieku ķēdē.

Portāls delfi.lv raksta, ka uzņēmumu reģistrā veiktās izmaiņas dalībniekos liecina, ka kopš 1.septembra par 10% North Hub Security īpašnieci kļuvusi SIA INPO 14 – viens no daudzajiem uzņēmumiem, kas caur vairāku firmu ķēdi pieder Šķēles sievai un meitām, kā arī viņa ilglaicīgajam menedžerim Edgaram Šķenderim un cita menedžera, finansista Harija Krongorna sievai.

90% North Hub Security īpašniece joprojām ir SIA North Hub, kas pilnībā pieder airBaltic līdzīpašniecei SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS). BAS uz pusēm pieder Flikam un Bahamu salās reģistrētajai Taurus Asset Management Fund Limited, par kuras patieso labuma guvēju pieteicies Krievijas finansists Andrejs Rudeško.

Vairāku tūkstošu eiro lieli zaudējumi, sagrauta reputācija, potenciāli zaudēti klienti – tādas ir sekas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārbaudei uzņēmumā SIA Lat Eko Food, kuras laikā tika konstatēts palielināts patulīna daudzums atsevišķos uzņēmuma ražotajos produktos.

Jūnija sākumā PVD aicināja nelietot uzturā vairākus SIA Lat Eko Food ražotos augļu biezeņus, tostarp zīdaiņiem paredzētus. Veicot oficiālo kontroli, produktos laboratoriski tika konstatēta toksiska viela mikotoksīns – patulīns, kura koncentrācija pārsniedza maksimāli pieļaujamo līmeni. PVD uzņēmumam uzdeva piesārņoto produktu partijas atsaukt no tirdzniecības.

Kāds ir kļūdījies

Ierastas PVD pārbaudes uzņēmumā notiek regulāri, aptuveni katru otro mēnesi. Tāda notika arī marta beigās, kuras laikā tika noņemti kārtējie gatavās produkcijas paraugi. Rezultātus par pārsniegtu patulīna daudzumu uzņēmums uzzināja krietni vēlāk. «Pagāja labs laiks, līdz pirmo reizi no PVD saņēmām šos rezultātus. Konkrētā PVD pārbaude ar paraugu atlasi tika veikta marta beigās, bet rezultātu, kurš parādīja pārsniegtu pieļaujamo patulīna līmeni zīdaiņu pārtikā, saņēmām tikai maija beigās,» stāsta SIA Lat Eko Food vadītāja Egija Martinsone. Viņa apstiprina, ka dažādas pārbaudes uzņēmumā nav nekas ārkārtējs, jo bērnu pārtikas ražošana ir vissensitīvākā kategorija. Tāpēc kvalitātes vadība ir primārais jautājums uzņēmumā, kam tiek pievērsta liela uzmanība. «Šoreiz sanācis ir tā, ka šajā milzīgajā apjomā – pārbaudes, kontroles, analīzes – kāds ir kļūdījies,» secina E. Martinsone. SIA Lat Eko Food dažādi auditi tiek veikti bieži, dažreiz pat divas reizes mēnesī – tās ir lielās piegāžu ķēdes, piemēram, skandināvu veikalu ķēde Coop, kas pirms sadarbības uzsākšanas un arī sadarbības laikā uzņēmumā veic kvalitātes auditus un vērtē, vai tas būs uzticams sadarbības partneris.

Dānijas kapitāla lauksaimniecības uzņēmumu Dan Lat Agro pārņēmusi ar biogāzes projektiem saistīta Latvijas firma SIA Clean Electric.

Dan Lat Agro nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu – audzē un realizē graudus, kā arī ir uzsācis zaļās masas audzēšanu biogāzes ražošanai, DB informē SIA

Dan Lat Agro valdes loceklis Gatis Vītols. Viņš pārstāv arī deviņus vienā juridiskajā adresē reģistrētus uzņēmumus – jau minēto Clean Electric, ORC Energy, Pellets Energy, Wood Power, CoGen Energy, BE SPV, IZ SPV, NR SPV un ZS SPV – kas ir izņēmuši licences biogāzes ražošanai.

Neviens no Dan Lat Agro saistītajiem uzņēmumiem ražošanu vēl nav sācis. «Šīs kompānijas ir izņēmušas biogāzes ražošanas licences vairākās vietās visā Latvijā, ko uzskatām par potenciāli perspektīvām šim mērķim; tiesa, šobrīd tās ir tikai reģistrētas juridiskas personas, kas faktiski nedarbojas,» atzīst G. Vītols. Ar mērķi audzēt izejvielu biogāzes ražošanai iegādāts dāņiem piederošais un sliktās ražas dēļ finansiālās grūtībās nonākušais Dan Lat Agro. Cena bijusi laba, tomēr darījuma summu G. Vītols neatklāj. Firma atrodas Lejaskurzemē, kur tuvumā ir vairākas biogāzes stacijas. «Tā kā raugāmies biogāzes nozares attīstīšanas virzienā, tas mums šķita loģisks un saimnieciski pārdomāts solis,» skaidro uzņēmējs. Dan Lat Agro apsaimnieko 1400 hektārus zemes. Lielākoties tiek audzēti graudi, un nu arī zaļā masa. Iepriekš uzņēmumā audzēja arī rapsi, taču, tā kā šī kultūra ir diezgan kaprīza, tās vietā nolemts pievērsties biomasai. Teorētiski Dan Lat Agro, ja to pilnībā orientētu uz zaļmasas ražošanu, varētu nodrošināt ar izejvielu 2,5 mW staciju. «Šobrīd tāda plāna nav, un uzņēmums risku dalīšanai turpinās audzēt un realizēt gan graudus, gan zaļo masu,» uzsver G. Vītols.

Reģistrētas izmaiņas a/s Valmieras piens valdē un atjaunota uzņēmuma padome.

No Valmieras piena valdes locekles amata atbrīvota Krievijas pilsone Jūlija Kuzņecova, bet viņas vietā iecelts Dmitrijs Zernovs no Krievijas, liecina Lursoft informācija. No uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amata atbrīvots kompānijas lielākais īpašnieks Krievijas pilsonis Jevgēņijs Varovs, bet par jauno valdes priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais uzņēmuma valdes loceklis Harijs Panke. Jevgēņijs Varovs gan turpinās darboties uzņēmumā kā padomes priekšsēdētājs, bet padomē iecelts arī Harijs Krongorns, kas pildīs padomes locekļa pienākumus un Viktors Šadinovs, kas būs padomes priekšsēdētāja vietnieks. Jāatgādina, ka H. Krongorns ir ekspremjera Andra Šķēles biznesa partneris. Pērn gada sākumā pēc izmaiņu veikšanas uzņēmuma padomi atstāja Andris Šķēle, bet padomē tika iecelts H. Krongorns, kā arī ar bijušā premjera ģimeni saistīti ļaudis. Pērn novembrī līdz ar izmaiņām īpašnieku sastāvā Valmieras piena tika likvidēta uzņēmuma padome.

Nobraukto kilometru skaitam nav tiešas saistības ar pārvadātāja spēju nodrošināt vajadzīgo pakalpojumu

Tā DB norāda a/s Liepājas autobusu parks valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns. Uzņēmums pirmais iesniedza sūdzību par pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas satiksme (RS) izsludināto konkursu par mikroautobusu pārvadājumiem galvaspilsētā. L. Krongorns uzskata, ka izvirzītās kvalifikācijas prasības ir nesamērīgas. Vislielāko sašutumu pārvadātāju vidū izraisījusi prasība pretendentiem par 14 milj. kilometru nobraukumu gadā. «Šādas prasības ierobežo konkurenci un tas ir pretēji likumā noteiktajam. Jāatgādina, ka iepriekšējo reizi prasība bija 2,5 milj. kilometru. Es domāju, ka pēc sūdzības izskatīšanas Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) liks Rīgas satiksmei mainīt konkursa nolikumu,» piebilst L. Krongorns. Jāmin, ka šobrīd sūdzību ir iesniedzis vēl viens uzņēmums – SIA Centība N. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Jeļena Cvetanoviča uzskata, ka vairākas prasības iepirkumā iekļautas ar mērķi, lai tajā uzvarētu konkrēts uzņēmums. Jāmin, ka SIA Rīgas satiksme jauno iepirkumu uzsākusi vairāk nekā pusotru gadu pirms iepriekšējā līguma beigu datuma. Uzņēmums skaidro, ka tas ir tāpēc, lai jaunais pretendents varētu laicīgi noslēgt iepirkumu par jaunu mašīnu iegādi.

Par AS Liepājas autobusu parks valdes priekšsēdētāju šodien ievēlēts Leonīds Krongorns, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga.

L. Krongorns kopš 2011.gada līdz 2014.gada augustam ieņēmis SIA Securitas Latvia valdes locekļa amatu un šajā laikā bijis Latvijas Drošības biznesa asociācijas valdes loceklis. Laika posmā no 1997.gada līdz 2011.gadam Leonīds Krongorns ieņēmis SIA Avelat Sargs valdes locekļa amatu.

Leonīdam Krongornam nepieder AS Liepājas autobusu parks balsstiesīgās akcijas.

AS Liepājas autobusu parks valdē darbu turpinās arī līdzšinējie valdes locekļi – Māris Ārbergs un Laima Kutuzova.

AS Valmieras piens padomi atstājis tās līdzšinējais loceklis Harijs Krongorns, raksta Lursoft. Viņa vietā amatu ieņēmusi Natālija Križanovskaja. Līdzšinējo amatu saglabājis padomes priekšsēdētājs Jevgeņijs Varovs un padomes priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Beshmeļņickis.

Lursoft dati rāda, ka H. Krongorns amatus AS Valmieras piens padomē ieņēmis jau kopš 2007.gada. Patlaban H. Krongorns ieņem padomes locekļa amatus AS Liepājas Autobusu parks un SIA Vides pakalpojumu grupa.

AS Valmieras piens šogad atzīmē savu 22.gadadienu kopš tā reģistrācijas, uzņēmums dibināts 1991.gada 2.septembrī. Šo gadu laikā notikušas vairākas reorganizācijas, kā rezultātā AS Valmieras piens pievienota AS Sviesta-siera eksports, AS Valrit, SIA Tīlikas un, atdalot daļu no uzņēmuma, izveidots SIA VPG, kas gan patlaban ir jau likvidēts.

2012.gadā AS Valmieras piens apgrozījums sasniedzis 30,411 miljonus latu, savukārt zaudējumi pēc nodokļu nomaksas – 389,902 tūkstošus latu. Iesniegtā gada pārskata dati rāda, ka pērn uzņēmumā strādājuši 224 darbinieki.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina nelietot uzturā vairākus SIA «Lat Eko Food» ražotos augļu biezeņus, tostarp zīdaiņiem paredzētus. SIA «Lat Eko Food» valdes priekšsēdētaja Egija Martinsone gan uzsver - visi SIA «Lat Eko Food» produkti, kas šobrīd nopērkami Latvijas tirdzniecības vietās, ir droši un atbilst augstākajām kvalitātes prasībām.

Veicot oficiālo kontroli, produktos laboratoriski konstatēta toksiska viela mikotoksīns – patulīns, kura koncentrācija pārsniedz maksimāli pieļaujamo līmeni, informē PVD.

Uzņēmumam uzdots piesārņoto produktu partijas atsaukt no tirdzniecības. Šobrīd uzņēmumā pārbaudi veic PVD eksperti.

Egija Martinsone, SIA «Lat Eko Food» valdes priekšsēdētaja:

Visi SIA «Lat Eko Food» produkti, kas šobrīd nopērkami Latvijas tirdzniecības vietās, ir droši un atbilst augstākajām kvalitātes prasībām. Produkti, kuros, iespējams, konstatēts paaugstināts patulīna līmenis, izņemti no tirdzniecības jau pagājušajā nedēļā vai nemaz nav nonākuši ārpus noliktavas.

Pirmajā dienā kopš Latvijā uzsākta Apple jaunākā produkta iPhone 5 tirdzniecība pēc šī telefona izveidojusies jau vairākus tūkstošus gara «virtuāla rinda», Db.lv atklāja LMT pārstāvis Jānis Vēvers.

Papildināta ar 2., 3. un 4. rindkopu.

Latvijas sakaru operators LMT uzsāka Apple jaunākā viedtālruņa iPhone 5 tirdzniecību šā gada 2. novembrī, plkst. 9, kad sākās pieteikšanās jaunajiem iPhone 5 tālruņiem internetā.

Pirmajās piecās minūtēs telefonam internetā jau bija pieteikušies vairāk nekā simts cilvēku, bet neilgi pēc plkst. četriem pievakarē cilvēku skaits, kas pieteicās jaunā sīkrīka iegādei, pārsniedza vairāk nekā divus tūktošus, Db.lv pastāstīja LMT preses sekretārs Jānis Vēvers.

Viņš atzina, ka pašlaik pirmā iPhone 5 partija jau ir izpārdota, bet nākamnedēļ gaidāma otra jauno viedtālruņu partija.

Kokapstrādes uzņēmuma SIA «Byko-Lat» neto apgrozījums 2017.gadā sasniedza 68,707 miljonus eiro, kas bija par 12,4% jeb 7,573 miljoniem eiro vairāk nekā 2016.gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem pagājušajā gadā bija 3,963 miljoni eiro, kas bija par 38,5% jeb 1,102 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

«Apgrozījuma pieaugums un rentabilitāte ir daļēji saistīti ar ražošanas apjoma pieaugumu, pateicoties 2015. un 2016.gadā veiktajiem ieguldījumiem,» sacīts uzņēmuma vadības ziņojumā.

SIA «Byko-Lat» gada pārskats liecina, ka uzņēmums Latvijā pērn realizējis produkciju 4,066 miljonu eiro apmērā, ārpus Eiropas Savienības dalībvalstīm eksportēta produkcija 12,679 miljonu eiro apmērā, savukārt Eiropas Savienības dalībvalstīs, izņemot Latviju, realizēta lielākā daļa uzņēmuma produkcijas 51,962 miljonu eiro apmērā.

Pēc vakar izplatītā Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) paziņojuma, pārtikas ražotājs «Lat Eko Food» turpina saņemt satrauktu pircēju jautājumus, informēja uzņēmumā.

Jau ziņots, ka vakar PVD izplatīja paziņojumu par vairāku zīmola «Rūdolfs» produktu atsaukšanu. Lai mazinātu satraukumu, «Lat Eko Food» skaidro, kas ir PVD minētais patulīns un kā jārīkojas pircējiem.

Uzņēmumā informēja, ka PVD, veicot pārbaudes, atsevišķos produktos ir konstatējis nedaudz palielinātu patulīna daudzumu. Pieaugušajiem un bērniem no trīs gadu vecuma pieļaujamā patulīna norma esot 25 µg/kg ābolu biezeņos un citos no āboliem gatavotos produktos, augļu sulās 50 µg/kg, bet zīdaiņiem jebkuros produktos maksimāli 10 µg/kg. PVD veiktajos laboratorijas rezultātos konstatētā paaugstinātā norma vidēji esot 15 µg/kg. «Tas nozīmē, ka bērniem no trīs gadu vecuma vispār nav bažu par tā lietošanu, bet, pēc ekspertu konstatētā, patulīna daudzums arī zīdaiņiem nevar radīt būtisku veselības apdraudējumu,» skaidro SIA «Lat Eko Food».

Ave Line atdzims vistuvākajā laikā, taču, iespējams, ne ar šo zīmolu, jo notiek sarunas par stratēģiskā investora piesaisti, starptautiskās tranzītbiznesa konferences TransBaltica izbraukuma sesijas laikā, sarunā ar DB, atklāja Ave Trans Group biznesa attīstības vadītājs Uldis Cimdiņš.

2012. gada rudens būtu pārāk optimistisks termiņš, taču 2013. gada pavasarī varētu būt gan jaunas prāmju līnijas, gan jauni, modernāki prāmji, prognozēja U. Cimdiņš, norādot, ka runa ir par Liepājas ostu.

DB rakstīja, ka 2010. gadā Ave Line pārtrauca prāmja Baltic Amber kursēšanu maršrutā Rīga - Lībeka. Kā iemesls tika minēts fakts, ka kuģis Baltic Amber nav ledus klases kuģis un līdz ar to nav iespējams to izmantot ziemas periodā.

Savukārt 2009. gadā Ave Line aizgāja no Liepājas ostas, jo nespēja vienoties ar stividorkompāniju Terrabalt.

Kokapstrādes uzņēmuma SIA "Byko-Lat" apgrozījums pērn strādāja ar 122,88 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 48,6% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga 2,8 reizes - līdz 15,586 miljoniem eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka 2021.gadā turpinājās pieaugoša pieprasījuma tirgus tendences, vasaras vidū radot gandrīz deficīta apstākļus, kā rezultātā zāģmateriālu cenas Eiropā pieauga līdz šim neredzētam rekordlīmenim.

Tāpat kompānijas ziņojumā tiek norādīts, ka uzņēmums spēja izmantot šo tirgus situāciju sava labā, lai ievērojami palielinātu pārdošanas apjomu un gandrīz trīskāršotu gada neto peļņu.

Lai gan kopš pagājušā gada 4.ceturkšņa ir vērojams zāģmateriālu cenu kritums, šobrīd esošais cenu līmenis joprojām ievērojami pārsniedz 2020.gada sākuma cenu līmeni. Vienlaikus kompānijas vadībai ziņojumā uzsverot, ka šāda cenu korekcija bija paredzama jau vasaras nogalē, un kompānijai bija pietiekoši laiks tai sagatavoties un samazināt cenu svārstību radītos riskus.

Augļu un dārzeņu biezeņu bērniem Rūdolfs ražotāja SIA Lat Eko Food tuvākajā laikā grasās ieguldīt vairāk nekā 1,8 miljonus eiro ražošanas līnijas iegādē, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā publicētais paziņojums par iepirkumu konkursa rezultātu.

Konkursā savus piedāvājumus iesniedza divi uzņēmumi, bet par uzvarētāju tika noteikts Lietuvā reģistrētais Riela Servisas UAB, Mārupes novada uzņēmumu SIA Monilaite Thomenko atstājot «aiz strīpas».

Konkurss tika izsludināts 16. augustā, savukārt rezultāts paziņots 6. septembrī.

Lat Eko Food darbojas Jelgavas biznesa inkubatorā (JIC), un šogad rit otrā uzņēmuma aktīvā sezona.

DB jau iepriekš ziņoja, ka SIA Lat Eko Food plāno šogad saražot piecas reizes vairāk kā pērn.

2012. gadā SIA Lat Eko Food apgrozījums veidoja 22,7 tūkstošus latu, un gads noslēgts ar vairāk nekā 3600 Ls peļņu. Uzņēmuma pamatkapitāls veido 4,3 tūkstošus latu.

SIA Lat Eko Food kļuvis par pirmo bioloģiskās bērnu pārtikas ražotāju Baltijā, kurš ieguvis pasaulē atzītus kvalitātes sertifikātus, informē uzņēmumā.

BRC un FSSC 22 000 standarts tiek augstu vērtēts visā pasaulē un vairums uzņēmumu izvēlas sadarboties tieši ar ražotājiem, kuru produkcija ir sertificēta atbilstoši šiem standartiem. Sertifikātu iegūšana krietni paplašina uzņēmuma konkurētspēju un eksporta iespējas.

«Ar produktu sortimentu esam iepazīstinājuši gan Latvijas iedzīvotājus, gan arī vēlamies kļūt par atpazīstamu zīmolu visā pasaulē, līdz ar to sertificēties un strādāt pēc starptautiski atzītiem standartiem ir ļoti būtiski, jo tas palielina mūsu konkurētspēju un sadarbības partneru uzticību. Saskaņā ar noteiktajiem mērķiem, aktīvi strādājam pie tā, lai 90 % no saražotā produkcijas apjoma tiktu eksportēts,» stāsta SIA Lat Eko Food valdes priekšsēdētaja Egija Martinsone.

Danske Bank noslēgusi līgumu ar SIA Biko-Lat par kredītlīnijas palielināšanu līdz 5,5 miljoniem eiro, tādejādi nodrošinot uzņēmumam papildu apgrozāmos līdzekļus viena miljona eiro apmērā, informēja Danske Bank.

Papildu piešķirtais kredītlīnijas apjoms ļaus uzņēmumam izlīdzināt sezonālo pārdošanas svārstību ietekmi uz uzņēmuma darbību un turpināt paplašināt savu darbību.

«Aizvadītie pāris gadi biznesā bijuši kā treniņnometne samērā ekstrēmos apstākļos – dažus tā ir salauzusi, taču daudziem palīdzējusi kļūt daudz spēcīgākiem, liekot izvētīt savu darbību, atmest lieko, attīstīt stiprās puses, kā arī būt radošiem, meklējot iespējas attīstībai,» saka Danske Bank Latvijā vadītājs Raivis Kakānis.

«2012.gadā Biko-Lat apgrozījums bija 31,2 miljoni latu, kas ir 6% pieaugums attiecībā pret 2011.gadu,» stāsta SIA Biko-Lat valdes loceklis Valts Kurpnieks, piebilstot, ka aizvadītajos gados kompānija veikusi apjomīgu darbu ražošanas procesu optimizācijā, veicot investīcijas jaunās iekārtās, kā arī regulāri paaugstinot vadošo speciālistu kvalifikāciju.

Islandiešiem piederošais Byko-Lat, koka durvju, logu, saliekamo māju un dārza mēbeļu ražotājs, noslēdzis piecu gadu sadarbības līgumu ar Lielbritānijas Dale Windows, vēsta bbn.ee.

Jaunais līgums nozīmē, ka Byko-Lat ražos Dale Windows produktus saskaņā ar licenci. Lai neatpaliktu no augošā pieprasījuma, Byko-Lat šobrīd paplašina koka durvju un logu ražotni Valmierā un būvē otru rūpnīcu.

«Ar Dale Windows mēs veiksmīgi esam strādājuši trīs gadus un esam sekojuši viņu izaugsmei,» sacījis Valts Kurpnieks, Byko-Lat rīkotājdirektors. «Ņemot vērā viņu prognozēto izaugsmi, mēs sapratām, ka esošajā rūpnīcā maksimālo jaudu mēs varētu sasniegt līdz šā gada beigām,» skaidrojis V. Kurpnieks, piebilstot, ka šī iemesla dēļ tika pieņemts lēmums būvēt otru rūpnīcu.

Finanšu policijas pēdējā laika skaļākajā lietā par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanu un naudas atmazgāšanu vairāk nekā 11 miljonu eiro apmērā viena no vairākiem desmitiem kratīšanu veikta arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) galvenā speciālista Jāņa Miķelsona un viņa civilsievas Antas Dišereites dzīvesvietā, raksta portāls Pietiek.com.

Finanšu policijas kriminālprocesā, kura ietvaros jūlijā notika vairāki desmiti kratīšanu un īslaicīgi tika aizturēts arī politiķu aprindās ietekmīgais būvuzņēmējs un basketbola kluba VEF Rīga valdes priekšsēdētājs Māris Martinsons, kā centrālā figūra iezīmējas tikai šauram lokam vien pazīstamā Anta Dišereite, kuras uzņēmums sniedzis fiktīvus pakalpojumus. Tie, kā apgalvo Finanšu policija, palīdzējuši izkrāpt PVN un legalizēt noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus, valsts budžetam nodarot kaitējumu vairāk nekā 11 miljonu eiro apmērā.

Par izmeklēšanas gaitu informēti avoti Dišereiti Pietiek raksturo kā mazo zivi, izpildītāju jeb algotu menedžeri, kura ir tikai vērienīgās PVN shēmas izkārtne, ko īstie grupējuma līderi izmantojuši naudas atmazgāšanas un nodokļu izkrāpšanas realizācijai. Dišereite uzPietiek lūgumu tikties un apstiprināt konkrētu personu vārdus, ar kuriem viņai aizliedz kontaktēties piemērotais drošības līdzeklis, īsi atbildēja: «Pagaidām nē. Nav komentāru» un telefonsarunu pārtrauca. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas Dišereite atbrīvota no apcietinājuma pirms dažām nedēļām pret lielu drošības naudu.

Ādažu SIA Lat Eko Food saražotā bioloģiski sertificētā bērnu pārtika iekarojusi vietu pašmāju tirgū; 30-40% saražotā nonāk eksporta tirgū , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Lat Eko Food galvenais darbības virziens ir bioloģiskās bērnu pārtikas ražošana galvenokārt no vietējām izejvielām. Uzņēmums ražo augļu un dārzeņu biezeņus, kā arī biezeņus ar gaļu. Sortimentā ir arī deserti ar saldo krējumu, jogurtu un citām piena produktu piedevām un biezputras. Nesen uzņēmums sācis ražot biezsulas. «Šobrīd ražojam tikai 100% bioloģiski sertificētus produktus, kas nozīmē, ka iepērkam produktus no bioloģiski sertificētām saimniecībām. Bioloģisko konkurentu Baltijā mums nav,» saka Egija Martinsone, SIA Lat Eko Food valdes priekšsēdētāja. Uzņēmums startē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2015 kategorijā Importa aizstājējprodukts. Igaunijā ir kompānija Salvest, kas līdzīgi kā Spilva ražo dažādus produktus, un viena no ražošanas līnijām ir bērnu pārtika, bet tie ir konvencionālie, nebioloģiskie produkti. Arī Lietuvā ir viens mazs mājražošanas uzņēmums, kas nesen sācis gatavot bērnu pārtiku, taču tieša konkurenta Baltijā uzņēmumam pagaidām nav. Vaicāta, vai mūsu tirgū pietiek bioloģisko izejvielu, viņa teic, ka tas atkarīgs no konkrētā produkta un gada, piemēram, šogad ir slikts ābolu gads, turpretī ķirbji ir izauguši labi. Šogad uzņēmums plāno pārstrādāt līdz 300 tonnām ķirbju.

Prāmju operators Ave Line uz laiku pārtraucis prāmju kustību maršrutā Rīga - Lībeka (TRāveminde).

Sakarā ar to, ka kuģis Baltic Amber nav ledus klases kuģis un līdz ar to nav iespējams to izmantot ziemas periodā, prāmja Baltic Amber kursēšana maršrutā Rīga - Lībeka tiek uz laiku pārtraukta, vēstī informācija kompānijas mājaslapā. Darbu Ave Line sola atjaunot tuvākajā laikā. Patlaban notiekot pārrunas par diviem citiem kuģiem, kuriem ir nepieciešamie parametri, kas atbilst gan maršrutam, gan drošības noteikumiem.

DB rakstīja, ka Ave Line pērn aizgāja no Liepājas ostas, jo nespēja vienoties ar stividorkompāniju Terrabalt, un no Rīgas sāka kursēt šā gada aprīlī.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ilgus gadus politiski pārraudzītā valsts SIA Vides projekti, kuras darbība kopš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) politiskās vadības maiņas nonākusi tiesībsargājošo iestāžu uzmanībā, 2006. gada augustā necaurspīdīgā viedā noslēgusi 354 000 eiro vērtu līgumu ar firmu, kuras īpašnieks tobrīd veidoja ZZS un Aivara Lemberga priekšvēlēšanu kampaņu, liecina portāla Pietiek.com rīcībā esošie dokumenti.

Tā kā ZZS un Lembergu tobrīd apkalpojošajam sabiedrisko attiecību speciālistam Ainaram Vladimirovam piederošajai SIA LLT investīcijas nebija ne pieredzes, ne kapacitātes, lai īstenotu konkrēto Vides projektu pasūtījumu, pastāv aizdomas, ka šis bez iepirkumu procedūras slēgtais līgums bijis «atlīdzība» par priekšvēlēšanu kampaņas veidošanu. Dokumenti, kas izgaismo šo aizdomīgo iepirkumu, jau nodoti tiesībsargājošajām iestādēm, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.

2006. gada augustā valsts SIA Vides projekti uzvarēja Rīgas brīvostas pārvaldes konkursā par tehniski ekonomiskā pamatojuma projektam «Jaunu ostas teritoriju attīstība Krievu salā» izstrādi. Līguma kopējā summa pēc Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pieejamā publiskā paziņojuma bija iespaidīga - 505 000 eiro.