Ar juridisko tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Juro" starpniecību līdz šim noslēgti vairāk nekā 75 tūkstoši līgumu.

"Juro" piedāvā automatizētu līgumu vadības sistēmu, kas ļauj ātrāk parakstīt līgumus. Šobrīd uzņēmuma risinājums ir par 75 līdz 95% ātrāks nekā individuāli rakstīti līgumi un mērķis ir būt vēl desmit reizes ātrākam. "Parasti ir kaut kāds papīrs, e-pasts vai dokuments un, kad to kādam aizsūta, tas sāk dzīvot savu dzīvi. "Juro" ir viena vieta, kur būt līgumiem. Viss ir tiešsaistē, vienā vietā, veidots pēc cilvēkcentrēta dizaina principiem. Tas nozīmē, ka sistēma veidota nevis ar domu, kā to pārdot lielākām kompānijām, bet kā palīdzēt cilvēkiem, kam to vajag katru dienu," saka Pāvels Kovaļevičs, "Juro" līdzdibinātājs.

"Mēs redzam, ka uzņēmumiem, kas, piemēram, saistīti ar ceļošanu vai nekustamo īpašumu, šajā laikā iet ļoti grūti, bet citiem, jo īpaši tiem, kas strādā digitālajā jomā, viss notiek. Varbūt arī mums neklājas tik spoži, kā būtu, ja ekonomiku nebūtu ietekmējis Covid-19, bet kopumā izaugsme turpinās," viņš teic.

Digital Freedom Festival, turpinot sadarbību ar akceleratoru 500 Startups (ASV) un starptautisko uzņēmēju, investoru un mentoru apvienību Rockstart (Nīderlande), aicina sēklas (seed) stadijas startup uzņēmumus pieteikties konkursam (startup pitch).

Pieteikšanās sacensībām - līdz š.g. 18. oktobrim, finālā iekļuvušie uzņēmumi tiks izziņoti š.g. 1. novembrī. Lielais fināls - Digital Freedom Festival Investoru dienas ietvaros š.g. 15. novembrī.

Digital Freedom Festival līdzdibinātāja un Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas Startin.lv valdes locekle Dagnija Lejiņa norāda: «Nokļūt pie 500 Startups ir kā nokļūt garas rindas priekšā. Tas vairo uzticību arī investoru acīs un dod nenovērtējamu personisko pieredzi un izaugsmi. Iesaku nešaubīties un piedalīties konkursā, jo 80% no uzvaras arī ir cīņa par uzvaru!»

500 Startups konkursam var pieteikties sēklas stadijas uzņēmumi ar izstrādātu produkta prototipu, kam veikti testi. Labākie 3-5 uzņēmumi, kuri izturēs pirmo atlases kārtu, iegūs iespēju prezentēt savu ideju vietējiem un starptautiskiem investoriem, medijiem un citiem festivāla apmeklētājiem. Uzvarētājs iegūs ceļazīmi uz fināla atlases kārtas interviju Silīcija ielejā iekļūšanai nākamajā akceleratora «iesaukumā», lai cīnītos par iespēju iegūt pasaules klases mentoringu, 150 000 ASV dolāru finansējumu un dalību 4 mēnešu akcelerācijas programmā.

Latvijas jaunuzņēmumos pērn ieguldīti aptuveni 20 miljoni eiro un šis gads sācies labi - līdz šim investīcijas sasniegušas jau septiņus miljonus.

"Investīcijas jaunuzņēmumu ekosistēmā 2019. gadā nav bijušas tās lielākās. Saskaņā ar maniem datiem, 2019. gadā Latvijas jaunuzņēmumos investēti apmēram 20 miljoni eiro, kas ir četras reizes mazāk nekā pirms gada. Nevaram lepoties ar lieliem skaitļiem, bet šis gads jau uzrāda labu tendenci un jaunuzņēmumos 2020. gadā jau investēti septiņi miljoni eiro," šodien notiekošajā "Riga Venture Summit" norāda Olga Barretu-Gonsālvisa, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) jaunuzņēmumu eksperte.

Jaunuzņēmumu skaits, kas pērn piesaistīja investīcijas, esot diezgan liels, bet finansējums ir samērā mazs un ir ieguldīts agrīnas stadijas kompānijās. Lielā mērā tas noticis pateicoties trim akseleratoriem, kuros ieguldīts publiskais finansējums, kā arī "Startup Wise Guys", kas ir privāts akselerators. Pērn Lietuva ieguva savu pirmo vienradzi jeb jaunuzņēmumu, kura novērtējums sasniedzis miljardu dolāru - lietoto apģērbu tirdzniecības platforma "Vinted".

"EIT Digital Venture Program" virtuālajā pirmsakselerācijas programmā uzņemta arī "Teamshape" komanda no Latvijas.

"Teamshape" attīsta analītikas platformu, kas palīdz vadītājiem uzturēt saikni un veicināt to darbinieku labsajūtu, kuri strādā attālināti. "Šobrīd aktīvi strādājam pie produkta tiešsaistes versijas pabeigšanas, ko plānojam laist klajā pēc mēneša – jūlijā. Esam panākuši vienošanos ar uzņēmumiem no Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas, kuri ir gatavi ieviest mūsu digitālo rīku savā cilvēkresursu vadīšanā. Cenšamies nodrošināt pilnvērtīgu produkta funkcionalitāti, lai radītu vērtību šo pirmo klientu darbinieku labsajūtas celšanai," teic Jēkabs Dambergs, "Teamshape" vadītājs.

"EIT Digital" partneris šajā programmā četrās valstīs – Baltijā un Ukrainā - ir jaunuzņēmumu akselerators "Startup Wise Guys". "Startup Wise Guys" tiešsaistes pirmsakselerācijas programmu vadītāja Aļona Beļinska stāsta, ka šajās valstīs saņemts 41 pieteikums, kas kvalificējās programmas noteikumiem, no kuriem atlasītas piecas komandas ar lielāko potenciālu. To vidū ir pa divām komandām no Igaunijas un Lietuvas un viena no Latvijas.

Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) finanšu instrumenta "TaiwanBusiness – EBRD Technical Cooperation Fund" ietvaros uzsāk sadarbību ar jaunuzņēmumu akseleratoru "Startup Wise Guys".

Organizācijas sadarbojas finanšu tehnoloģiju akselerācijas programmas "Wise Guys Fintech 4" ietvaros, kas sāksies oktobrī un būs bāzēta Lietuvas galvaspilsētā Viļņā. Programmai var pieteikties plaša spektra finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, tai skaitā tādi, kas strādā ar analītikas, drošības un regulējuma aspektiem. Programmā uzņemtie jaunuzņēmumi varēs saņemt līdz 100 tūkstošu eiro lielu sākotnējo investīciju ar iespēju to vēlāk papildināt. Investīcijas apjoms ir atkarīgs no uzņēmuma attīstības stadijas un tirgus rādītājiem. "Jaunuzņēmumi piedalīsies līdz pat piecus mēnešus garā pilna laika akselerācijas programmā, kurā būs kombinēti klātienes un tiešsaistes moduļi," stāsta Zane Bojāre, "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja.

Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 500 jaunuzņēmumu, ieskaitot arī idejas stadijas projektus.

Tā liecina Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmas pētījums, ko veicis jaunuzņēmumu akselerators "Startup Wise Guys" sadarbībā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu un inovāciju kopienu "EIT Digital".

Salīdzinot ar pagājušā gada apskata datiem par 2017.gadu un 2018. gada pirmo pusi, "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja Zane Bojāre min 66 jaunuzņēmumu pieaugumu. "Uz katriem desmit tūkstošiem iedzīvotāju mums ir 2,7 jaunuzņēmumu, Igaunijā 4,9 un Lietuvā - 3,3," viņa saka.

Saistībā ar Latvijas jaunuzņēmumu skaita pieaugumu Z. Bojāre piebilst, ka tas drīzāk saistāms ar Ekonomikas ministrijas pētījumu un to, ka ir apzināts plašāks loks jauno uzņēmēju un arī skaidrāk definēti kritēriji, nevis par patiešām būtisku jaunizveidotu uzņēmumu skaita pieaugumu. "Interesanti, ka saskaņā ar "Startup Lithuania" datiem Lietuvā reģistrēts pieaugums par vairāk nekā 500 jaunuzņēmumiem. Līdzīgi kā Latvijā mēs šo pieaugumu drīzāk saistām ar datu bāzes atjaunināšanu. Igaunija ir vienīgā, kur ir reģistrēts jaunuzņēmumu skaita samazinājums," viņa saka, piebilstot, ka svarīgākais ir tas, ka kopumā tik mazā reģionā kā Baltija ir ļoti augsta aktivitāte un liels jaunuzņēmumu skaits, salīdzinot ar daudz lielākām valstīm.

Varšavā notikušajā tehnoloģiju nozares pasākumā «CEE X-Tech Awards» akselerators «Startup Wise Guys» novērtēts kā gada labākais investīciju fonds Centrāleiropā un Austrumeiropā.

«Esam ļoti gandarīti par šo balvu. Konkurence bija sīva, nominēts bija arī igauņu «Karma Ventures», kas mūsu reģionā ir ļoti spēcīgs investīciju fonds. Mums ir būtiski, ka esam saņēmuši šo atzinību tieši kā investors, jo visbiežāk cilvēki «Startup Wise Guys» asociē ar akselerācijas programmu, varbūt nepamanot vai aizmirstot, ka kopš darbības uzsākšanas esam investējuši 145 agrīnās stadijas jaunuzņēmumos, tostarp 15 kompānijās no Latvijas,» saka Zane Bojāre, Startup Wise Guys mārketinga vadītāja.

«CEE X-Tech Awards» labākā investīciju fonda balvai bija izvirzīts «Startup Wise Guys», «mAccelerator», «Experior Venture Fund», «Karma Ventures», «Inovo Venture Partners» un «Alfabeat».

Saņemties nodibināt jaunu uzņēmumu jomā, ko nesaproti, iespējams, var tad, ja iepriekš vadītas trīs bankas

Tā jokojot teic elektrisko skrejriteņu koplietošanas platformas Fiqsy vadītājs un līdzīpašnieks Māris Avotiņš. Agrāk viņš vadīja Swedbank un Expobank Čehijā, bet šobrīd ir pievērsies savam biznesam. Viņš uzskata, ka jaunuzņēmumi ir interesants biznesa virziens un būtu grēks neizmantot savas zināšanas projektu un lielu organizāciju vadībā, jo katrs startup reiz cer kļūt par lielu un globālu kompāniju. Uzņēmēju saista gan mobilitāte, ko sniedz skrejriteņi, gan koplietošanas ideja, tāpēc viņš vēlas šo biznesu attīstīt ne vien Latvijā, bet plašāk. Vairāk par ambīcijām saistībā ar Fiqsy, pieredzi finanšu sektorā un vērtējumu par šobrīd notiekošo banku jomā M. Avotiņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

"Homestudy" piedāvā platformu, kas palīdz padarīt ar roku rakstītu darbu labošanu četras reizes ātrāku.

"Ar roku rakstītus darbus izmanto teju visur pasaulē un tos joprojām labo ar vecām metodēm, kas aizņem daudz laika," teic Kalvis Pētersons, "Homestudy.io" līdzdibinātājs.

Jaunuzņēmums piedāvā tīmekļa platformu darbu labošanai digitāli. Tas nozīmē, ka nav nepieciešama risinājuma instalācija un skolotājs platformu var atvērt jebkurā interneta pārlūkā. "Gribam, lai "Homestudy.io" ir pieejams visiem," uzsver K. Pētersons. Risinājums ļauj atkārtoti izmantot rakstītos komentārus, līdz ar to, ja kļūdas skolēnu darbos atkārtojas, skolotājs var sniegt padziļinātus komentārus, tos katru reizi nepārrakstot no jauna.

Viņš piebilst, ka šajā risinājumā atgriezeniskā saite skolēniem ir pieejam jebkur un jebkad, ja vien ir pieejams internets un vismaz viena viedierīce. "Skolu slēgšanas gadījumā pieredzējām, ka daudz ģimeņu Latvijā un pasaulē nevar nodrošināt viedierīci katram bērnam, līdz ar to var būt sarežģīti samenedžēt laiku pie ierīcēm visiem, lai iegūtu atgriezenisko saiti no skolotāja. Ar "Homestudy.io" to var saņem arī neesot tiešsaitē," skaidro K. Pētersons.

Latvijas pirmajam "vienradzim" jeb jaunuzņēmumam, kas sasniedzis miljarda vērtību, drīzumā noteikti sekos nākamie, prognozē Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla (LatBAN) izpilddirektore Kristīne Tarvida.

Viņa norādīja, ka Latvija sāka veidot "startup", investēt tajos un atbalstīt ar dažādām programmām, vēlāk nekā igauņi, tādēļ arī Latvijai šobrīd ir tikai viens "vienradzis" - "Printful".

"Mēs Latvijā ar "startup" uzņēmumiem strādājam un investējam pēdējos astoņus gadus. Pirms tam, protams, arī bija biznesa eņģeli, tikai viņi sevi tā nedēvēja un izpratne par "startup" no investoru, jaunuzņēmēju un valsts puses nebija vēl attīstījusies, nebija atbalsta, nebija vienotas vīzijas, "startup" kopienas utt. Tomēr šobrīd ir īstais laiks, kad vajadzētu sākt parādīties lieliem veiksmes stāstiem ar lielām piesaistītajām investīcijām un augošu ietekmi Eiropas, Amerikas vai Āzijas tirgos un vairākiem "vienradžiem", jo "startup" sasniedz savu lielo izrāvienu pēc vispārzināmās statistikas 7-10 gadu laikā," stāstīja Tarvida.

17% uzņēmēju pēdējā gada laikā apsvēruši iespēju atvērt kontus citu valstu bankās ārpus Latvijas. Par šādu tendenci liecina sabiedriskās domas aptaujas kompānijas SKDS veiktā aptauja, kuras rezultāti plašākai sabiedrībai tiks prezentēti Banku Augstskolā rīt, 26. februārī.

FATF iepriekšējās nedēļas izskaņā publiskoja, ka Latvija netiek iekļauta pelēkajā sarakstā. Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre skaidro, ka notikusi banku biznesa modeļu maiņa.

Lasi žurnāla #DienasBizness 25. februāra numurā:

* viedokļi - Reakcija uz "kapitālo remontu"

* tēma - globālā kredītrisku apdrošināšanas uzņēmuma Coface ekonomikas prognozes

* intervija - Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāj Sanita Bajāre

* aktuāli - vai prokuratūra strādā ar nelicenzētām datorprogrammām?

* energoefektivitāte – spēka punkts videi, uzņēmējiem un valstij.

Līdz šim šogad Latvijas jaunuzņēmumi piesaistījuši 13 miljonus eiro, lielākās investīcijas piesaistījuši "Juro" un "Lokalise".

Tā šodien notiekošajā Latvijas Jaunuzņēmumu kopienas forumā informēja Diāna Lāce–Davidova, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.lv" izpilddirektore. Asociācijas dati liecina, ka 2019. gadā jaunuzņēmumi piesaistīja 17,3 miljonus eiro, bet 2018. gadā – 16,5 miljonus eiro.

Riska kapitāla fonda "Change Ventures" partneris Andris K. Bērziņš norāda, ka kopumā vērojama tendence, ka saistībā ar Covid-19 izraisīto neskaidrību nedaudz samazinās finansējuma apjoms, ko piesaista jaunuzņēmumi – investīciju skaits un vidējās summas. Taču viņš uzsver, ka labas komandas arvien spēj piesaistīt finansējumu.

Šobrīd Latvijā darbojas vairāk nekā 400 jaunuzņēmumi, no kuriem kā aktīvus var uzskatīt 230. 36% jaunuzņēmumu darbojas programmatūra kā pakalpojums nozarē, 24% strādā ar finanšu tehnoloģijām un 11% ir zinātniskie jaunuzņēmumi. Kā piemērus ar lielāko ietekmi D. Lāce–Davidova min "Sonarworks", "Printful", "Printify" un "Edurio".

Akselerācijas programmas virziens ir biznesa programmatūra kā pakalpojums risinājumi; tā sāksies marta beigās un ilgs līdz jūnija beigām.

"Plānojam uzņemt vismaz desmit starptautiskus jaunuzņēmumus," saka Zane Bojāre, "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja.

Jaunuzņēmumi var pieteikties vietnē startupwiseguys.com/saas. Atlases fināls notiks marta sākumā Rīgā.

Akselerācijas programmā uzņemtie jaunuzņēmumi var pretendēt uz līdz pat 300 tūkstošiem eiro investīciju. 30 tūkstoši no šīs summas ir sākotnēja investīcija programmā uzņemtajos uzņēmumos apmaiņā pret kapitāldaļām. Vēlāk uzņēmumi var saņemt turpmākās investīcijas, kas atkarīgas no uzņēmuma progresa un izvirzīto mērķu sasniegšanas.

Rīgā bāzētie jaunuzņēmumi, kas vēlas noskaidrot, vai tie atbilst programmas prasībām un iegūt investora viedokli par savu uzņēmumu, produktu un tirgus potenciālu, var pieteikties 1:1 mentoringa sesijai, kas notiks 29. janvārī Rīgā https://www.facebook.com/events/107628164012207/.

Jaunuzņēmumi ir būtiska ekonomikas sastāvdaļa, un tiem ir nozīmīga loma labi atalgotu darbavietu radīšanā un nodokļu maksājumos valsts budžetā.

Kopš 2014. gada ik gadu Latvijā rodas aptuveni 50 jaunuzņēmumi, un šobrīd to skaits ir sasniedzis 418, liecina Ekonomikas ministrijas, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas un eksporta konsultāciju un tirgus izpētes kompānijas Gateway&Partners pētījums par Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu. Laikā no 2012. līdz 2018. gadam jaunuzņēmumi budžetā nodokļos iemaksājuši vismaz 34 miljonus eiro. Lai veicinātu šāda veida uzņēmumu aktivitāti un atbalstītu tos panākumu gūšanā, plānoti grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, paredzot iespēju piešķirt akciju opcijas SIA darbiniekiem un sniedzot atbalstu arī tādiem uzņēmumiem, kam saistībā ar investīciju piesaisti ir izveidota māteskompānija citā valstī. Vairāk par secinājumiem pētījumā un situāciju Latvijas jaunuzņēmumu vidē stāsta Gateway&Partners Tirgus izpētes projektu vadītāja Zanda Vipule un Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.

Latviju Igaunijas pilsētā Tartu notiekošajā jaunuzņēmumu konferencē "sTARTUp Day" startup konkursā pārstāvēs "CalenDays", "Vigo" un "Jeff" no Latvijas.

Kopumā jaunuzņēmumu konkursā piedalīsies 30 komandas, kuras izvēlētas no vairāk nekā 240 pieteikumiem. Konkursa galvenās balvas ir līdz 250 tūkstošu eiro liela investīcija no Igaunijas biznesa eņģeļu tīkla "EstBAN" sindikāta, desmit tūkstošu eiro bez saistībām no "Swedbank" un pieci tūkstoši eiro bez saistībām no "RIA.com".

Latvija ir pārstāvēta arī lektoru vidū – Jūlija Terjuhana no "Sorainen" stāstīs par to, kā noteikt intelektuālo īpašumu jaunuzņēmumā un kā to pasargāt, Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācijas valdes loceklis Mārtiņš Bičevskis runās par atvērtām un godīgām attiecībām ar valsts iestādēm, bet Māris Igavens iepazīstinās ar Latvijas pieeju jaunuzņēmumiem un zināšanu pārnesi universitātēs.

Spīķeru kvartālā 1.februārī darbu sāk inovācijām, sadarbībai un izaugsmes veicināšanai veltīts centrs "Startup House Riga", kuru varēs izmantot Latvijas jaunuzņēmumu kopiena, informēja centra pārstāvji.

Bezpeļņas centru izveidojuši Jānis Berdigans un Andra Bērziņa vadītais nodibinājums "TechHub Riga".

Bērziņš norāda, ka "Startup House Riga" ir apliecinājums apņēmībai veicināt dinamisku jaunuzņēmumu kultūru Latvijā. Vienlaikus viņš uzsver, ka līdzīgas mājas ir arī citās Eiropas pilsētās, piemēram, "Lift99" Tallinā un "Maria01" Helsinkos.

"Startup House Riga" pirmajā stāvā būs telpa, kurā notiks "TechHub Riga Meetup" pasākumi, kā arī citi ekosistēmas sarīkojumi, kurus organizē "Startin.LV", "TechChill" un citi dalībnieki.

Pārējie stāvi domāti kopstrādes un biroju telpām jaunuzņēmumiem, investoriem un ekosistēmas organizācijām. Otrajā un ceturtajā stāvā būs pieejamas privātās biroju telpas, trešajā stāvā - kopstrādes telpa. Tāpat ēkā ir arī vairākas sanāksmju telpas, kā arī 19 individuālo zvanu kabīnes.

Lai gan summa ir mazāka nekā gadu iepriekš, kad investīciju apjoms sasniedza 330 miljonus eiro, ir palielinājies kopējais investīciju gadījumu skaits, liecina "Startup Estonia" informācija.

Atsaucoties uz Igaunijas jaunuzņēmumu publisko datubāzi, "Startup Estonia" norāda, ka 2019. gadā bija 71 investīcija, kamēr 2018. gadā notika 40 investīciju darījumi. Tāpat 2019. gadā 28 investīcijas bija vismaz viena miljona eiro apmērā. 2018. gadā tādas investīcijas bija 20.

2019. gadā lielākās investīcijas piesaistīja "Bolt" (128 miljoni eiro), "Starship Technologies" (36 miljoni eiro), "Glia" (18 miljoni eiro), "Realeyes" (11 miljoni eiro), "Skyselect" (9 miljoni eiro), "Coolbet" (7,6 miljoni eiro) un "Xolo" (5,5 miljoni eiro).

2019. gadā Igaunijas jaunuzņēmumu kopējais apgrozījums bija 395,4 miljoni eiro, kas ir par 9% vairāk, nekā gadu iepriekš, kad tas bija 363,8 miljoni eiro. Lielāko daļu apgrozījuma veido jaunuzņēmumi, kas nodarbojas biznesa programmatūras, pakalpojumu un personālvadības sektorā (106,7 miljoni eiro). Tam seko reklāmas tehnoloģijas un radošo tehnoloģiju sektors ar 65 miljoniem eiro un finanšu tehnoloģijas (46,8 miljoni eiro).

Vidēji uz vienu iedzīvotāju investīcijas jaunuzņēmumos Baltijā 2018. gadā ir 99,03 eiro.

"2018. un 2019. gadā Baltija ir apsteigusi Ziemeļvalstis jaunuzņēmumu investīcijās, vērtējot pret iedzīvotāju skaitu," teic Zane Bojāre, jaunuzņēmumu akseleratora "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja. Viņa atsaucas uz tikko publicēto Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmas pētījumu, ko veicis "Startup Wise Guys" sadarbībā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu un inovāciju kopienu "EIT Digital".

Pagājušā gada apskatā apkopotie dati liecināja, ka tikai Igaunija atsevišķi varēja sacensties ar Skandināviju, bet šā gada pētījums rāda, ka Baltijā vidēji uz vienu iedzīvotāju investīcijas jaunuzņēmumos 2018. gadā sasniegušas 99,03 eiro. Turpretī Ziemeļvalstīs – Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Islandē un Dānijā – tie ir 85,08 eiro uz vienu iedzīvotāju.

Darbu turpina daudzas komandas, kas attīstījušās šobrīd notiekošajos hakatonos, kuru mērķis ir radīt risinājumus cīņā ar pandēmijas izraisītajām problēmām.

Piedaloties mentoru un žūrijas lomā vairāk nekā piecos krīzes laika hakatonos, jaunuzņēmumu akseleratora "Startup Wise Guys" mārketinga vadītājas Zanes Bojāres novērojumi liecina, ka kopumā ir daudz jaudīgāki, tālāk attīstītāki risinājumi un produkti, nekā ierasts redzēt hakatonu ikdienā.

"Tam gan ir arī gaužām vienkāršs skaidrojums – šie gatavākie risinājumi ir nākuši no pieredzējušiem uzņēmējiem vai nu kā jauns risinājums vai biežāk kā t.s. spin-off esošam biznesam krīzes kontekstā," viņa stāsta.

Piemēram, Igaunijā "Zelos" no klātienes pasākumu brīvprātīgo menedžmenta platformas attīstījās uz brīvprātīgo zvanu centra un menedžmenta platformu. Līdzīgs stāsts ir ar "Shield48", "Flipful", "Exonicus" – katrs no tiem uz esošu resursu bāzes ļoti ātri radīja risinājumu. "Tā kā tiem jau bija 3D printeri, virtuālās realitātes vide vai maksājumu menedžmenta sistēma, ātrums ir apbrīnojams," teic Z. Bojāre.

Izmaksas Baltijā gan sadzīvei, gan biznesam aug, it īpaši Igaunijā

Tā liecina "Startup Wise Guys" un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu un inovāciju kopienas "EIT Digital" pētījums, kurā analizētas arī dzīves izmaksas Baltijā.

"Numbeo" platformā veiktās kalkulācijas, par pamatu ņemot salīdzinoši pieticīgu dzīvesveidu, bet, pieņemot, ka tiek īrēts dzīvoklis, izmantots sabiedriskais transports un reizēm ēsts ārpus mājas, liecina, ka vidējās mēneša izmaksas vienam cilvēkam Tallinā ir 1114,81 eiro, Rīgā 1012,02 eiro, bet Viļņā – 975,85 eiro.

"Lai gan absolūtos skaitļos būtiskas izmaiņas nemanām, tomēr, aptaujājot jaunuzņēmumus, rādās tendence, ka izmaksas gan sadzīvei, gan biznesam aug, it īpaši Igaunijā. Kopējā tendence saglabājas līdzīga kā pagājušā gada apskatā – ar vidējām Baltijas mēneša izmaksām pietiktu tikai nedaudz vairāk nekā desmit dienām Londonā, savukārt tiem, kas vēlas ietaupīt, būtu jālūkojas Kijevas virzienā, kur mēneša izmaksas būtu ap 800 eiro," teic Zane Bojāre, jaunuzņēmumu akseleratora "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja.

Zinātniskas inovācijas pārvēršana pielietojamā produktā ir ļoti interesants, azartisks un aizraujošs darbs, faktiski – pat dzīves veids, uzskata zinātņietilpīgo jaunuzņēmumu "Nano RAY-T" un "3D Strong" līdzdibinātājas Marina Petričenko un Marija Korabovska.

"Jā, tas prasa daudz laika un pamatīgu iedziļināšanos, jo ne vienmēr uzreiz var ieraudzīt veidu, kā praktiski izmantot konkrēto inovāciju. Taču rezultāti ir tā vērti," atzīst Petričenko.

Jaunuzņēmumi "Nano RAY-T" un "3D Strong", kas attīsta dažādus oglekļa nanocaurulīšu izmantošanas veidus, pavisam nesen ierindoti starp pieciem perspektīvākajiem nanotehnoloģiju startup Austrijā bāzētās platformas "StartUs Insights" versijā. Gan "Nano RAY-T", kas pēta oglekļa nanocaurulīšu izmantošanu akumulatoros, gan "3D Strong", kas nodarbojas ar 3D drukas materiālu piedevu radīšanu, ir sasnieguši vidējo attīstības posmu. Proti, patlaban notiek vai drīzumā sāksies izstrādāto produktu verifikācija industrijas uzņēmumos.

Lai gan tas ir mazāk par 0,1% no tirgus, Latvijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Jeff App" līdzdibinātājs Toms Niparts ir pārliecināts, ka iespējamais izaugsmes potenciāls ir milzīgs.

"Turklāt tas ir tikai mūsu pirmais tirgus Āzijā," viņš uzsver. Pirmo klientu attieksme pret risinājumu esot visnotaļ laba un atgriežas tie, kas reģistrējušies pirms kāda laika.

Uzņēmuma stratēģija šajā tirgū ietver vairākus soļus. Sākumā tas piedāvā vietējiem finanšu uzņēmumiem nepieciešamu risinājumu, kas risina pamatvajadzību: piesaista jaunus klientus. "Kad esam iekarojuši atpazīstamību un nodibinājuši attiecības, piedāvājam papildu pakalpojumus – alternatīvos datus. Augustā laidām klajā mobilo lietotni, kuru drīzumā sāksim jaudīgi reklamēt. Tuvāko mēnešu laikā lietotājiem būs arī iespēja saņemt izdevīgākās banku kredītkartes un finansējuma iespējas ar mopēda vai motocikla nodrošinājumu, kas Āzijā ir būtiski. Pakāpeniski pāriesim no tā, ka esam kā "Tinder" piemērotākā aizdevuma atrašanai uz aplikāciju īpašajiem piedāvājumiem, kas nozīmē, ka piedāvājam atrast ne vien finansējumu, bet arī apdrošināšanu, telekomunikāciju pakalpojumus u. tml. Šāds risinājums mums dos vairāk datu par lietotāju uzvedību, kas ilgtermiņā ļauj veidot kredītvērtējumu, kas ir viens no mūsu lielākajiem mērķiem," ieskicē T. Niparts.

Igaunija joprojām dominē jaunuzņēmumu investīciju ziņā, tomēr Lietuva ir saglabājusi labu izaugsmes tempu un sasniegusi augstāku investīciju pieaugumu salīdzinājumā ar 2019. gadu. Latvijai šogad ir viszemākie investīciju vides rādītāji Baltijā, tomēr attiecībā uz lielākiem investīciju darījumiem var redzēt augšupejošu aktivitāti, kas saistāma arī ar nesenajiem "Giraffe360" un "Mintos" investīciju darījumiem. Tā liecina tikko iznākušais Baltijas jaunuzņēmumu vides pārskats, ko veido "Startup Wise Guys" akselerators un "EIT Digital".

Baltijas pārskatā iekļauti svarīgākie jaunuzņēmumu vides rādītāji, kā arī padziļināti pētījumi par dažādību, pandēmijas ietekmi uz investīcijām un jaunuzņēmumiem, situāciju startup vīzu izsniegšanā un arī ekosistēmas viedokli par to, kas sagaidāms nākotnē.

Galvenie pārskata novērojumi par Latviju ir šādi: Latvijai kopumā šobrīd ir ļoti kluss jaunuzņēmumu investīciju posms, visvairāk darījumu notiek agrīnā, pirms-sēklas stadijā, ko varētu saistīt ar akseleratoru un biznesa eņģeļu aktivitāti; Latvijas biznesa eņģeļu asociācija ir skaita ziņā mazākā Baltijā, toties vidējais investīcijas apjoms vienā jaunuzņēmumā ir būtiski augstāks nekā kaimiņos - 70.000 eiro; Latvijas jaunuzņēmumi ir visvairāk pārstāvēti Ilgtspējas un medicīnas tehnoloģiju jomā, kā arī - robotikas un ierīču ražotāju jomā, tā liecina 150 izcelto Baltijas jaunuzņēmumu saraksts, kas veidots kopā ar ekspertiem un Crunchbase datu bāzi; Latvijā ir zemākais sieviešu īpatsvars jaunuzņēmumu dibinātāju vidū - 9%.

Latvijā ar graudkopību mazākā un lielākā apmērā nodarbojas vismaz 1200 saimniecības, no kurām jau vairāk nekā puse ir reģistrējusies graudu tirdzniecības platformā "Agroplatforma.lv".

Pērnvasar platforma bija piesaistījusi vairāk nekā 300 Latvijas lauksaimniecības uzņēmumus. "Intensīvā darbā esam izcīnījuši savu pozīciju tirgū – lauksaimnieki zina, ka pie mums var iegūt ļoti konkurētspējīgu cenu par graudiem, kā arī mājaslapā ir daudz noderīgas aktuālās informācijas par notiekošo nozarē. Vienas graudu tonnas pārdošana mūsu platformā ir bijusi vidēji par 2,5 līdz 5 eiro izdevīgāka nekā citos kanālos, taču platformas izmantošana saistīta ar nopietnu ieradumu maiņu, kas prasa pamatīgu uzticības kredītu. Lielākais izaicinājums ir pārliecināt mūsu esošos un potenciālos klientus, ka šis ir drošs un efektīvs veids, kā strādāt ar saviem graudiem," saka Juris Kazulis, SIA "AgroPlatforma" līdzdibinātājs.

Draugiem Group uzņēmums Printful iekļauts starp labākajiem jaunuzņēmumiem ASV. Uzņēmums ierindojies 128.vietā Forbes ikgadējā sarakstā ar Top 500 darba devējiem tieši jaunuzņēmumu vidū jeb America's Best Startup Employers 2021, kas veidots balstoties uz uzņēmumu reputāciju, izaugsmi un darbinieku apmierinātību.

Printful ir kļuvis par pievilcīgu darba devēju ne tikai straujās izaugsmes, bet arī daudzveidīgās iekšējās kultūras dēļ. Tā kā Printful spējis pielāgoties mainīgajai uzņēmējdarbības videi arī pandēmijas laikā, uzņēmums turpina piedāvāt savus pakalpojumus, vienlaikus atverot ražotnes Kanādā un Spānijā.

"E-komercijas nozare šobrīd piedzīvo milzīgu izaugsmi, tādēļ arī mums jāturpina paplašināt sava darbība visā pasaulē. Mēs esam pagodināti, ka esam atzīti par vienu no labākajiem darba devējiem starp jaunuzņēmumiem, jo šobrīd, vairāk kā jebkad agrāk, mums jāpatur prātā, cik svarīgi ir uzturēt uzņēmuma kultūru un rūpēties par mūsu darbiniekiem," komentē Printful izpilddirektors Dāvis Siksnāns.