Kultūras ministrija (KM) un valsts aģentūra Jaunie Trīs brāļi, īstenojot valsts kultūras objektu projektēšanu, būvniecību un finansēšanu, nav nodrošinājusi valsts interešu ievērošanu un budžeta līdzekļu efektīvu izlietošanu. KM atzīst, ka revīzijas secinājumi ļaus labāk izvērtēt, kādas ir iespējas pilnveidot LNB projekta īstenošanu.

Tā revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK). Nepilnības atklātas visās revīzijas apjomā iekļautajās jomās.

VK konstatēja, ka valstī politikas plānošanas dokumentos nav skaidri definēti lielo investīciju projektu mērķi. Nacionālas nozīmes kultūras objektu būvniecības prioritārie uzdevumi un rīcības virzieni noteikti tikai 2006.gadā, kad jau bija uzsākti Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB), Akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja projekti. Rezultātā sabiedrības ieguvums nav atbilstošs izlietotajam līdzekļu apjomam.

Tā, piemēram, Akustiskās koncertzāles projekta īstenošanai izlietoti gandrīz miljons latu, taču rezultātā ir tikai apstiprināta skice, savukārt Laikmetīgās mākslas muzeja projekta realizācijai piešķirtā valsts budžeta finansējuma 74.3 tūkst. Ls izlietoti ar projekta īstenošanu nesaistītiem mērķiem. Noslēdzot vienošanos ar SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums, Jaunie Trīs brāļi pārkāpa tās pārstāvības tiesības un radīja juridiskus un finanšu riskus vismaz 526.9 tūkst. Ls apmērā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien, 19.jūnijā, izskatīja un atbalstīja grozījumus Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta īstenošanas likumā, kas paredz, ka LNB projekts īstenojams līdz 2013. gada 31.decembrim.

Komisija nolēma virzīt likumprojektu steidzamības kartībā, lai 21.jūnijā Saeima to pieņemtu 1. un 2. (galīgajā) lasījumā.

Atbilstoši aktualizētajam projekta īstenošanas grafikam, LNB ēkas būvdarbi pamatā tiks pabeigti līdz 2012. gada beigām, savukārt projekta pilna realizācija un LNB darbības uzsākšana jaunajā ēkā plānota 2013.gada nogalē.

LNB projekta īstenošanas likums pašreiz noteic, ka LNB projekts jāpabeidz līdz 2012.gada 18.novembrim. Ēkas būvdarbus uzsāka 2008. gadā, taču, ņemot vērā kraso ekonomiskās situācijas pasliktināšanos 2008.gada beigās, valsts budžetā samazināja LNB projekta īstenošanai sākotnēji paredzēto finansējumu 2009.un 2011.gadā.

Gaismas pils būvnieka Nacionālās būvkompāniju apvienības apgrozījums pērn sasniedzis 22,72 miljonus latu, liecina Firmas.lv informācija.

Tas ir par 36,8% vairāk nekā 2010.gadā, kad pilnsabiedrības apgrozījums bija 16,6 miljoni latu.

Nacionālās būvkompāniju apvienības peļņa pieaugusi par 27% - no 32 109 latiem 2010.gadā līdz 40 791 latam 2011.gadā.

Pilnsabiedrības vadības ziņojumā teikts, ka kopā 2008.-2011.gadā paveiktais veido 56,98% no akceptētās līguma summas par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecību.

Pērn pabeigti jumta hidroizolācijas pirmā slāņa izbūves darbi un uzsākta jumta sendvičtipa paneļu montāža. Veikti 95% no fasādes norobežojošo konstrukciju montāžas darbiem, un ēka tika pieslēgta Rīgas siltuma siltumapgādes sistēmai. Šādā veidā tika nodrošināta Gaismas pils aizsardzība pret nokrišņiem, kā arī nodrošināti apstākļi iekšdarbu izpildei - uzsākta starpsienu un pacelto grīdu izbūve, piekārto griestu montāža utt.

Kultūras ministrija (KM) aprēķinājusi, ka jaunās LNB ēkas jeb Gaismas pils uzturēšana gadā nodokļu maksātājiem izmaksās aptuveni trīs miljonus eiro, kas ir būtiski vairāk, nekā mēs pašlaik maksājam par pašreizējo LNB sešu ēku ekspluatāciju (420 000 eiro gadā). Visu LNB šobrīd izmantoto telpu kopējā platība ir apmēram 17 000 kvadrātmetru, jaunās ēkas platība ir 2,5 reizes lielāka - 45 250 kvadrātmetru. Rodas pamatots jautājums: ja jaunuzceltās ēkas platība ir tikai divarpus reižu lielāka, kādēļ ekspluatācijas izmaksas ir septiņas reizes dārgākas, šodien raksta laikraksts Diena.

KM pārstāvis Uldis Zariņš laikrakstam skaidrojis, ka veco ēku un jaunās LNB ekspluatācijas izmaksas tiešā veidā salīdzināt nebūtu korekti, jo ir gana daudz būtisku atšķirību. Turklāt LNB jaunajā ēkā piedāvās daudz plašāku un atraktīvāku pakalpojumu klāstu - tai skaitā izstādes, koncertus, konferences, seminārus un apmācības. Apmeklētājiem būs pieejami arī diennakts pakalpojumi, līdz ar to būtiski palielināsies LNB klientu skaits. Visi jaunās LNB ēkas ekspluatācijas izdevumi gan ir provizoriski, balstīti uz būvinženieru aprēķiniem, līdz ar to realitātē var būt korekcijas, uzsver Diena.

Viena no pozīcijām, kur izmaksas jaunajā LNB ir būtiski augstākas, ir izdevumi par elektroenerģiju. Pašreizējo sešu LNB ēku elektrības rēķins ir 86 000 eiro, jaunajā ēkā tas sasniegs 770 000 eiro. Galvenais iemesls izdevumu kāpumam - jaunās ēkas infrastruktūra un inženiertehniskais aprīkojums ievērojami atšķiras no vecajām ēkām. Tā, piemēram, šobrīd LNB izmantotajā ēkā kopā ir trīs lifti, bet jaunajā LNB ēkā to būs 11, kā arī elevators. Jaunā ēka būs aprīkota ar ventilācijas un klimata iekārtām, kādu pašreizējās ēkās nav. Arī IT un audiovizuālais aprīkojums jaunajā ēkā būs ievērojami daudzskaitlīgāks nekā šobrīd. Ietekmi uz resursu patēriņu atstāj pat tādi faktori kā ievērojami lielāks labierīcību skaits jaunajā ēkā, kā arī ēdināšanas iestāžu darbošanās, kas arī patērēs kā ūdeni, tā elektrību, skaidro laikraksts.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) iekšdarbu veikšanu apgrūtina LNB pasūtītāja - Kultūras ministrijas (KM) - laikus nenodrošinātā inženierkomunikāciju (apkures, kanalizācijas, elektrības) pieslēgšana ēkai, šodien žurnālistiem sacīja LNB būvdarbu vadītājs Valdis Koks.

«Līgumā, kas noslēgts ar Nacionālo būvkompāniju apvienību (NBA), nav paredzēts, ka NBA nodrošina ārējās infrastruktūras pieslēgšanu, tāpat kā iekšējo informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju pieslēgšanu. Objekta pasūtītājam KM ir jānodrošina šie pieslēgumi, lai būvnieki varētu turpināt darbu,» sacīja Koks.

Viņš skaidroja, ka siltumapgāde LNB ēkai pieslēgta tikai 2011.gada 6.decembrī, divus mēnešus vēlāk, nekā bija paredzēts. «Patlaban temperatūra LNB pirmajā stāvā jau sasniegusi plus 13 grādus, augšējos stāvos tā jau ir sasniegusi plus 16 grādus, bet mitrums telpās vēl ir augsts. Tur, kur mitrums atļauj, apdares darbi jau ir sākti,» skaidroja Koks.

Nacionālā būvkompāniju apvienība (NBA) iecerējusi ar Kultūras ministriju un Hill International N.V slēgt papildu vienošanos par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas Gaismas pils būvniecību, piedāvājot līgumu sadalīt kārtās un atsakoties no būvizmaksu indeksācijas. Savukārt NBA noliedz izskanējušās ziņas un sauc to par dokumenta interpretāciju.

Nodomu protokolā par darbu pabeigšanas optimizāciju, ko 21.februārī iesniedzis NBA valdes loceklis Māris Vidauskis, tiek rosināts līguma vērtību turpmāk fiksēt kā «nepārsniedzamu cenu», kas ir nosakāma ar pārmērīšanu un izmaiņu pieprasījumu. Vienošanās projekts paredz, ka ir jāatlīdzina galvenajam būvuzņēmējam papildus vadības izmaksas, ieskaitot pagarināto līguma garantiju par vērtību. Tiek rosināts līguma vērtību turpmāk fiksēt kā «nepārsniedzamo cenu», kas ir nosakāma ar pārmērīšanu un izmaiņu pieprasījumiem.

«Nepārsniedzamās cenas» vērtība ietvertu prognozētās pārmērīšanas rezultātus - 81 711 703,29 latus, izmaiņu pieprasījumus - 23 503 846,99 latus, un prasījumus par noraidītajiem pieprasījumiem - 180 000 latu.

Pēc Nacionālās Būvkompāniju apvienības (NBA) izteiktā aicinājuma 16.septembrī ir sasaukta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta īstenošanas Uzraudzības padome, informē NBA pārstāvji.

Ņemot vērā to, ka valsts Kultūras ministrijas (KM) personā nepilda saistības pret NBA un neveic līgumā noteikto maksājumu par LNB būvniecību, kā arī netiek pildīti agrākie lēmumi saistībā ar būvniecības izmaksu indeksāciju, NBA sagaida, ka Uzraudzības padome efektīvi un konstruktīvi īstenos savus pienākumus un pieņems konkrētus lēmumus situācijas atrisināšanai.

NBA iepriekš informēja, ka KM, pretēji līguma noteikumiem, neizmaksā NBA par paveiktajiem un valstij nodotajiem būvdarbiem ieturētās naudas pirmo daļu 4,812 miljonu eiro apmērā, lai gan būve tika nodota valstij jau pirms pusotra gada, 2013.gada decembrī.

Otrā ieturētās naudas daļa tādā pašā apjomā saskaņā ar līgumu jāizmaksā pēc garantijas termiņa, kas būs šī gada beigās. Tāpat nav veikta samaksa 569,8 tūkstošu eiro apmērā par būvdarbu papildus apjomu, ko KM ir rakstiski atzinusi. KM arī kavē jautājuma risināšanu attiecībā uz būvdarbu izmaksu indeksāciju un cenas korekciju sakarā ar deflāciju būvniecības laikā.

Ņemot vērā, ka Ivara Godmaņa valdības deklarācijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības uzsākšana 2008. gadā ir viena no kultūras nozares prioritātēm, Kultūras ministrija ir iesniegusi Ministru kabinetā rīkojuma projektu Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanu. Jaunās ēkas aprises pilsētas ainavā, iespējams, būs redzamas jau pēc diviem gadiem.

Rīkojuma projekts, kas izstrādāts, konsultējoties ar Iepirkumu uzraudzības biroju, ir saskaņots Finanšu un Tieslietu ministrijās, informēja Valsts aģentūras Jaunie Trīs brāļi pārstāve Elīna Bīviņa.

Rīkojuma projekta paskaidrojumā ir norādīts, ka LNB projekts ir saistīts ar būtisku valsts interešu aizsardzību, taču projekta īstenošana ir tikusi vairākkārt aizkavēta. Kultūras ministrija uzsver, ka LNB projekta īstenošanu nedrīkst pārtraukt.

Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz, ka LNB būvniecība tiks īstenota divās kārtās, vispirms izbūvējot ēkas nulles ciklu, tad pārējo ēkas daļu jeb virszemes ciklu. Paredzams, ka, pieņemot šo lēmumu, LNB ēkas celtniecību varētu sākt šogad un projektu kopumā īstenot līdz 2011. – 2012. gadam. Jaunās ēkas aprises pilsētas ainavā būtu redzamas jau pēc diviem gadiem.

Šodien valdība iepazinās ar Kultūras ministrijas ziņojumu par turpmākajām darbībām Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta pabeigšanai, apstiprinot 4 795 650 latu papildu apropriāciju LNB projekta īstenošanai.

Paredzēts Kultūras ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt pieprasījumu Finanšu ministrijā apropriācijas palielināšanai budžeta apakšprogrammā «Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošana» 4 795 650 latu apmērā.

Tāpat atļauts Kultūras ministrijai sarunu procedūru rezultātā pagarināt LNB ēkas būvdarbu uzraudzības līguma termiņu, ievērojot saistības būvdarbu garantijas periodā, līdz 2015.gada 31.decembrim un autoruzraudzības līguma izpildes termiņu - līdz 2014.gada 30.jūnijam.

Pamatojoties uz Kultūras ministrijas rīkotās sarunu procedūras "LNB infrastruktūras objektu pirmās kārtas būvdarbi" rezultātiem ministrija šā gada 28.februārī noslēdza līgumu par LNB infrastruktūras objektu pirmās kārtas būvdarbiem par summu 10 768 992 lati, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas par 2 635 553 latiem pārsniedz LNB infrastruktūras objektu pirmās kārtas būvdarbiem paredzēto finansējumu.

#Kultūras ministrija uzskata, ka būvnieki šobrīd nodokļu maksātājiem izvirza juridiski un finansiāli nepamatotas prasības.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvnieki - pilnsabiedrība Nacionālā Būvkompāniju apvienība (NBA) – Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā š.g.15. janvārī iesniegusi prasības pieteikumu par 11 449 483,09 eiro piedziņu no valsts.

Šo summu būvnieka ieskatā, veido: parāds 9 242 595,33 eiro, līgumsods 924 259,53 eiro un nokavējuma procenti 1 223 497,80, kā arī procenti par termiņā nesamaksātajiem procentiem 59 130,43 eiro apmērā.

NBA padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns norāda, ka «prasība nepārsniedz Latvijas Nacionālās bibliotēkas kompleksa celtniecībai paredzēto finansējumu. Tā arī nav papildu samaksa jau nolīgtajai summai. NBA vēlas saņemt pienākošos, nolīgto atlīdzību par reāli paveikto darbu».

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas arhitekts Gunārs Birkerts uzskata, ka Gaismas pils projektā saules paneļiem ir jābūt un to izmaksas ir pamatotas, apgalvoja būvfirmas RBSSKALS komunikācijas konsultants Jānis Andžāns.

Pēc arhitekta domām, ir būtiski apzināties to, ka saules paneļa uzstādīšanas izmaksas sevi neattaisnos pirmajos būvniecības gados un šīs investīcijas atmaksāsies pēc vairākām paaudzēm.

Tāpat Birkerts norādot, ka mūsdienu pasaulei ir nepieciešams, lai jebkura jaunā celtne dotu ieguldījumu sevis patērētās enerģijas ražošanā. Tādēļ, lai ēka sevi uzturētu, ir nepieciešams, lai enerģijas ražošanas mehānismi būtu ietverti pašā ēkā.

LNB gadījumā izstrādātais tehniskais risinājums faktiski paredz nevis vienkāršu saules paneļu uzstādīšanu uz bibliotēkas jumta, bet gan komplicētas sistēmas integrēšanu pašā ēkā. Proti, atšķirībā no citiem projektiem, LNB jaunās ēkas projektā saules paneļi pildītu arī īpašas arhitektoniskas un jumta funkcijas, jo pēc būtības ir paredzēts uzstādīt stikla paneļu jumtu ar iebūvētām fotovoltiskām šūnām, kas ražos elektrību.

Mēbeļu izgatavošana un uzstādīšana Gaismas pilī ir līdz šim lielākais mēbeļu iepirkums Latvijā, preses konferencē par Gaismas pils mēbelēm pauda mēbeļu ražotāju, pilnsabiedrības 4MB, pārstāvji Andris Jansons un Aldis Circenis.

A. Circenis pastāstīja, ka 90% mēbeļu ražošana notikusi Latvijā. Arī dizaina un tehniskie risinājumi tapuši šeit. A. Circenis norādīja, ka daudzas mēbeles ir komplicētas. Tajās esot izmantoti tādi paņēmieni, kurus ražotāji ikdienā nelieto. Prasības, pie kurām mēbeļu ražotāji centušies turēties, pēc A. Circeņa teiktā, ir ļoti augstas.

A. Jansons pauda, ka pilnsabiedrības 4MB ražotāju projekti parasti ir orientēti uz eksportu, tāpēc ir liels pagodinājums ražot mēbeles nacionālai būvei Latvijā. Viņš norādīja, ka, lai gan bibliotēkas ēkas aprīkošana ar mēbelēm aizkavējās līguma slēgšanas un konkursa norises gaitā, mēbeļu ražotāji pašlaik dara visu iespējamo, lai iekļautos līgumā noteiktajā termiņā - sešos mēnešos.

Gaismas pils uzturēšanas izmaksas var svārstīties no 2,5 līdz 4 miljoniem eiro gadā.

Aktuāli kļuvuši vairāki jautājumi, kas jau faktiski tūlīt būs jārisina – vai Kultūras ministrijai jānodarbojas ar būvniecību, cik īsti būs jāmaksā par jaunās bibliotēkas uzturēšanu, vai, ceļot kultūras infrastruktūru, netiek aizmirsts par tajā strādājošajiem, kur tiks celts laikmetīgās mākslas muzejs un tamlīdzīgi. Par to visu intervijā stāsta kultūras ministre Dace Melbārde.

Plānots, ka šovasar durvis apmeklētājiem beidzot vērs jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka jeb Gaismas pils. Nenoliedzami tās būvniecība uzsākta vēl ilgi pirms tam, kad jūs kļuvāt par ministri. Un tomēr – cik optimāls jūsu skatījumā ir šis projekts?

Komentējot plašsaziņas līdzekļos publicētos pretējos viedokļus starp Kultūras ministriju (KM) un pilnsabiedrību Nacionālā Būvkompāniju apvienība (NBA) par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas – Gaismas pils – nesakārtoto būvniecības izmaksu jautājumu, LNB norāda, ka šis temats noteikti jāaplūko kontekstā ar nepabeigtajiem būvdarbiem un būtiskiem fiksētajiem defektiem LNB ēkas infrastruktūrā, ko NBA vēl joprojām nav novērsusi.

Kopumā, kopš 2013. gada decembra līdz šim brīdim pastāv 78 pozīcijas par nepabeigtiem darbiem un defektiem (nav pabeigta grīdu apdare; nav novērsta sāļu izdalīšanās no ārsienām, granīta plātņu šuvēm; nav rasts ilglaicīgs tekošā jumta problēmas risinājums; nav novērsta ūdens sūce Rīgas IT Demo centra telpā u.c.) LNB ārējā un iekšējā infrastruktūrā, ko NBA vēl aizvien nav novērsusi.

Tādējādi NBA apgalvojums par valsts parādsaistībām šajā situācijā ir morāli nekorekts un juridiski nepamatots, paziņojumā medjiem norāda LNB pārstāvis Augusts Zilberts.

Pamatojoties uz oficiālo vēstuli, ko 2015. gada 24. augustā būvuzraudzības uzņēmums Hill International nosūtīja NBA par nepabeigto darbu un defektu novēršanas stāvokli LNB jaunbūvē, LNB pauž bažas un stingru kritiku NBA par tās bezdarbību konkrētās situācijas risināšanā. Saskaņā ar Hill International sniegto informāciju LNB ēkas ārējās un iekšējās infrastruktūras defektu, nepabeigto darbu un garantijas laika perioda defektu novēršana praktiski nenotiek. Tādējādi netiek pildīta vienošanās, ko paredz 2008. gada 15. maijā starp KM un NBA noslēgtais līgums par LNB būvdarbiem.

Ažiotāža publiskajā telpā saistībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jeb Gaismas pils restorāna nosaukumu Kleever ir pārmērīga, norāda restorāna pārvaldītājas SIA OZRT valdes loceklis Lauris Streņģe.

Kā atzīmē Streņģe, ņemot vērā, ka LNB ir jauna, apjomīga un ilgi tapusi celtne, atsevišķi ar to saistīti notikumi nereti tiek uztverti emocionāli. Līdz ar to Kleever pārstāvji iepriekš nojauta, ka arī restorāna nosaukuma paziņošanu radīs dažādus viedokļus un jautājumus.

Taču publiskajā vidē izskanējušie komentāri, kas apšauba restorāna pārvaldītāju latvisko domāšanu, ir nekorekti, piebilst Streņģe.

«Lai kāds būtu restorāna nosaukums, uzskatām, ka ažiotāža publiskajā telpā par vienu vārdu ir pārmērīga. Pateicamies ikvienam, kas veltījis labus vārdus restorāna nosaukumam, taču skarbos komentārus, jo īpaši tos, kas apšauba mūsu latvisko domāšanu un cieņu pret valsts valodu, uzskatām par nekorektiem,» uzsver Streņģe.

Andris Šķēle un citi Tautas partijas dibinātāji pastarpināti ziedojuši Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, raksta laikraksts Dienas bizness.

Likvidējot sabiedriskās izglītības fondu Jaunā akadēmija, kuru veidojuši Tautas partijas biedri, uzņēmēji un dažādu radošo profesiju pārstāvji, prasījuma tiesības pret stipendiātiem, kas vēl nav atdevuši no fonda mācībām saņemtos kredītus, nodotas Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) atbalsta biedrībai.

Lai gan jau šā gada pavasarī tika runāts par Jaunās akadēmijas likvidēšanu, oficiāli tas noticis tikai šā gada 20. novembrī, liecina Lursoft datu bāzē rodamā informācija. Savukārt LNB atbalsta biedrība par Jaunās akadēmijas tiesību un saistību pārņēmēju kļuvusi, pamatojoties uz 22. oktobrī parakstītu vienošanos.

Korim Kamēr... izpildot Jāzepa Vītola Gaismas pili un Ulda Stabulnieka dziesmu Barons, otrdien pusdienas laikā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) topošās ēkas spicē spāru svētkos svinīgi novietots vainags.

Spāru svētki rīkoti, jo būvniecības gaitā sasniegta augstākā virsotne – ēkas spice, kas ir 67,07 metru augstumā.

Valsts prezidents Valdis Zatlers, uzrunājot būvkompāniju vadību, celtniekus, premjeru, bijušos kultūras ministrus un citus sanākušos, pateicās, ka LNB ēkas spāru svētki ir realitāte, uz ko iets ļoti ilgs un grūts ceļš. Tāpēc celtnieki šajā dienā ir pelnījuši dāsnu atlīdzību, lai nebūtu iemesla vainaga vietā ēkas augstākajā virsotnē uzkarināt zābaku vai bikses.

Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) uzrunā norādīja, ka Latvijā par Nacionālās bibliotēkas tapšanu runāts jau kopš 1928.gada, bet pašreiz jau tapušās ēkas pamatakmens ielikts 2008.gadā un tās tapšanas gaitā trekno gadu laikā bijusi doma, ka to iespējams uzbūvēt ātri, traču praksē izrādījies citādi. Viņš pastāstīja, ka pēdējo divu gadu laikā ekonomiskās krīzes apstākļos, bieži vien ar toreizējā kultūras ministra Inta Dāldera neatlaidību, bija jāpieņem smagi lēmumi, lai varētu atrast nepieciešamo papildu finansējumu un ēkas būvprojektu varētu turpināt – aizvadītajos gados līdz ar valsts budžeta izdevumu samazināšanu Gaismas pils būvniecībā no valsts budžeta līdzekļiem ieguldīti vairāk nekā 60 miljoni latu.

Lauku bibliotēku atbalsta biedrība (LBAB) savu ilggadējo akciju Atbalsts lauku bibliotēkām šogad bija iecerējusi noslēgt īpaši simboliski, par decembrī paredzētā gada noslēguma sarīkojuma vietu izraugoties Gaismas pili. Taču no valsts galvenās - Latvijas Nacionālās - bibliotēkas vadības saņemts laipns atteikums, kas pamatots ar «saspringtu pārkārtošanās darbu, lai pirmos četrus ēkas stāvus atbrīvotu un sagatavotu Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē vajadzībām,» vēsta laikraksts Diena.

Gaismas pilī izvietota viena koncertzāle ar 500 vietām un piecas dažāda lieluma konferenču zāles. Vēl divas telpas atvēlētas izstādēm. Tās visas atrodas celtnes pirmajos četros stāvos, kas «vienkāršajiem ļaudīm» nebūs pieejamas līdz pat nākamā gada septembrim, norāda laikraksts. Kā iepriekš sacījis LNB Stratēģiskās attīstības nodaļas vadītājs Uldis Zariņš, tajās notiks Latvijas prezidentūras ES Padomē galvenās norises. Kultūras ministrijas (KM) pārstāve Dagnija Grīnfelde skaidrojusi, ka to paredz starp iestādi, LNB un Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariātu pērn noslēgtā vienošanās: «LNB šajā laikā turpinās veikt savas pamatfunkcijas un būs pieejama lasītājiem, tomēr citi pasākumi ārpus Latvijas prezidentūras norisēm nenotiks.»

Ideja par saules paneļu izvietošanu uz Nacionālās bibliotēkas ēkas (Gaismas pils) jumta pieder bibliotēkas projekta autoram Gunāram Birkertam, kurš to ierosināja, ņemot vērā pasaules tendences – gan arhitektūrā, gan «zaļās enerģijas» attīstībā un izmantošanā, portālam db.lv pastāstīja Kultūras ministrijas pārstāve Annija Senakola.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šā gada augustā atbalstīja Kultūras ministrijas sagatavoto projekta pieteikumu Saules paneļu izbūve uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas jumta līdzfinansējuma saņemšanai no budžeta programmas Klimata pārmaiņu finanšu instruments. Projektā paredzēts LNB ēkas jumta plaknē ievietot īpaša dizaina monokristāliskā silīcija šūnu saules bateriju moduļus elektroenerģijas ieguvei un ievadei ēkas kopējā elektrotīklā.

Kā skaidroja A. Senakola, projektā tiks izmantoti īpaši šim gadījumam izgatavoti paneļi, jo līdztekus elektriskajiem parametriem ir izvirzīti arhitektoniskie un konstruktīvie nosacījumi - saules paneļu krāsai ir jābūt iespējami līdzīgai nerūsējošā tērauda jumta seguma paneļu krāsai; saules paneļu izmēri ir vienādi ar jumta nerūsējošā tērauda paneļiem, tie tiek iestrādāti jumta plaknē, aizvietojot nerūsējošā tērauda paneļus, tādējādi tiem jānodrošina arī jumta seguma funkcijas.

Pēc Valsts kontroles (VK) revīzijā paustajiem iebildumiem par to, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) ir nodrošināta nepietiekama iekšējā kontrole pār pamatlīdzekļu un inventāra uzskaiti, pieņemts lēmums, ka materiālo vērtību uzskaiti saskaņā ar LNB rīkojumu un uzdevumu un laika plānu, pakāpeniski līdz šī gada 15. septembrim veiks inventarizācijas komisijas. Inventārs tiks gan aplīmēts ar reģistrācijas uzlīmēm, gan ievadīts grāmatvedības uzskaites sistēmā, informē LNB Sabiedrisko attiecību speciālists Komunikācijas departaments Augusts Zilberts.

LNB pārstāvji atzīmē, ka 2014. gads bija Gaismas pils atklāšanas gads. Tā laikā uz Gaismas pili tika pārvesti aptuveni 3 miljoni krājuma vienību, bibliotēku apmeklēja 255 tūkstoši cilvēku, un tika sekmīgi aizvadīti vairāk nekā 500 dažādu pasākumu. Īpaši jāizceļ fakts, ka līdz ar jūniju LNB sāka pildīt savas tiešās funkcijas – apkalpot lasītājus.

Paralēli intensīvajai darba uzsākšanai jaunajā ēkā, tika īstenotas arī konkrētas saimnieciskas darbības – inventāra uzstādīšana un uzskaite. Proti, laikā no 6. jūnija līdz 30. decembrim LNB no Kultūras ministrijas saņēma vairāk nekā 81 tūkstoti materiālo vienību. Tiesa, jāņem vērā, ka, pirmkārt, tās bija jāizvērtē pēc normatīvajiem aktiem un jāsadala vienībās atbilstošos grāmatvedības uzskaites kontos (kas pēc VK ieteikuma tika arī izdarīts), kā arī jāpiešķir unikāli identifikācijas numuri.

Sabiedrība par atklātību Delna ir apmierināta ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta virzību un uzskata projektu par sabiedrībai atklātu un pieejamu, turklāt sola atbalstīt atklātības nodrošināšanu arī būvdarbu laikā, Db uzzināja Delnas rīkotajā diskusijā par LNB projektu.

Uz jautājumu, par to, vai Delna uzskata LNB projektu par tīru, sabiedrības direktora pienākumu izpildītājs Mārcis Gobiņš atbildēja, ka "projekts ir vistīrākais no līdz šim īstenotajiem šāda mēroga projektiem Latvijā".

Ņemot vērā to, ka pašlaik visas projektā iesaistītās puses ir apmierinātas ar slēdzamā būvniecības līguma saturu, tad tajā nekādas izmaiņas vairs ieviest nav plānots un līgumu par būvniecību slēgs rīt. Pēc tam LNB būvnieki saņems 5 miljonu latu avansu, bet pirms Jāņiem iecerēts sākt būvdarbus. Savukārt vēl šodien, 14.maijā, iecerēts slēgt būvdarbu uzraudzības līgumu ar iepriekš izvēlētu būvuzraugu Hill International.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvdarbi jāpabeidz līdz šā gada beigām. Taču plānotās apakšzemes autostāvvietas gan pagaidām nebūs. Taupības vārdā pie Gaismas pils tiek būvēta virszemes stāvvieta 110 mašīnām, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

LNB sabiedrisko attiecību un mārketinga vadītāja Signe Valtiņa sacījusi – šajā būvniecības kārtā autostāvvieta netiks paplašināta.

Laikraksts gan atgādina, ka vēl nesen LNB direktors Andris Vilks stāstīja - pēc atklāšanas 2014. gadā bibliotēku varētu apmeklēt 3000 cilvēku dienā.

Kultūras ministrijas LNB projekta īstenošanas nodaļas vadītājs Indriķis Builis informējis, ka bibliotēkas projekta īstenošanā prioritāri paredzēts pabeigt ēkas būvdarbus, LNB infrastruktūras objektu 1. kārtas būvniecību un pilnībā aprīkot Gaismas pili ar mēbelēm un iekārtām. Viņš skaidrojis, ka infrastruktūras objektu projekta 1. kārta ietver LNB daudzfunkcionālās tehniskās ēkas daļēju izbūvi (tajā tiks izvietotas mikroklimata uzturēšanas iekārtas un datu centrs), kā arī 110 automašīnu stāvvietu iekārtošanu. Valsts budžeta konsolidācijas pasākumi neesot ļāvuši vienlaikus pabeigt bibliotēkas pamatēkas un visu infrastruktūras objektu izbūvi.

Latvijas Nacionālā Bibliotēka (LNB) iegādājusies jaunākās paaudzes skenēšanas robotu TREVENTUS ScanRobot 2.0 MDS, kas ļaus ieskenēt 200 lappušu grāmatu aptuveni sešu minūšu laikā. Skeneris tiks izmantots galvenokārt bibliotēkas vajadzībām, kā arī kā ekskluzīvs pakalpojums LNB apmeklētējiem, kas vēlēsies saglabāt īpašas grāmatas, piemēram, ģimenes relikvijas.

Kopumā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta «Digitālās bibliotēkas izveide» ietvaros par ERAF finansējumu iegādātas divas skenēšanas iekārtas un programmatūra, kas kopumā izmaksāja 50 tūkstošus latu. «Šī cena ir zem vidējās cenas tirgū,» Db.lv norāda LNB pārstāve Signe Valtiņa, piebilstot, ka vidēji jaunākās paaudzes skeneri maksā ap 75 tūkstošiem eiro.

Skeneri bibliotēkā iespējams izmantot jau šobrīd, tomēr skenēšanas robots LNB apmeklētājiem vairāk paredzēts retu izdevumu, ģimenes relikviju skenēšanai. LNB pārstāve norādīja, ka tas vairāk būs ekskluzīvs pakalpojums.

Partijas Jaunais laiks (JL) Saeimas frakcijas deputāti iesnieguši jautājumus kultūras ministrei Helēnai Demakovai par valsts resursu izšķērdēšanu, izvēloties būvnieku Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas celtniecībai, liecina sniegtā informācija medijiem.

Demakovai iesniegtajos jautājumos JL aicina ministri skaidrot, kādēļ atšķirības projekta izmaksu ziņā starp apvienības A/S Merko Ehitus un SIA Merks un apvienības Nacionālā būvkompāniju apvienība piedāvājumiem ir tik būtiskas un sasniedz 27 miljonus latu.

Tāpat JL aicina Demakovu atbildēt, vai, izvērtējot abu dārgāko būvnieku piedāvājumus, tika lūgta informācija arī Latvijas tiesībsargājošajām institūcijām par apvienībās iesaistīto uzņēmumu saistību ar krimināllietām un kriminālprocesiem, kas ierosināti par koruptīvu darbību veikšanu.

Ņemot vērā, ka LNB finansēšanas modelis ir būtiski mainījies, JL arī vēlas noskaidrot, vai šajā situācijā nebūtu jāizsludina jauns konkurss par tiesībām būvēt LNB.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunajā ēkā jeb Gaismas pilī nogādāta pirmā grāmatu krava no LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas lasītavas.

LNB periodiskie izdevumi, letonika, kartogrāfiskie materiāli, kā arī retās grāmatas un rokraksti lasītājiem varētu būt pieejami jau šā gada jūnijā.

Krājumi no LNB nodaļas Jēkaba ielā 6 ceļu uz jauno ēku Mūkusalas ielā 3 sāka 14. aprīlī. No Jēkaba ielas krājuma tiks pārvietoti aptuveni 740 000 dažādu iespieddarbu.

LNB Galvenās grāmatu krātuves vadītāja Anita Arājuma pastāstīja, ka lielāka problēma pārcelšanās laikā ir, ka Jēkaba ielas krājumā ir dažāda izmēra iespieddarbi - no viena milimetra līdz vairākiem metriem. Arājuma pauda, ka testa režīmā aizvestas jau divas kravas. Grāmatas tiekot paņemtas no plaukta Jēkaba ielā un noliktas plauktā jaunajā ēkā Mūkusalas ielā. Pārcelšanās esot organizēta šādi, lai nebūtu aizkavēšanās tad, kad bibliotēku atvērs apmeklētājiem.