Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots, atzina Latvijas piensaimnieku centrālā savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

"Nevis nopietna, bet traģiska," uzsvēra Šolks. "Šodien ļoti aktuāli nozarē ir tas, ka ir pienācis brīdis, kad notiek nozares dziļa un nopietna krīze, kuru, diemžēl, valsts institūcijas, kurām mēs par šo esam mēģinājušas stāstīt, vēl nav sapratušas un apzinājušās," skaidroja LPCS vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo pāris gadu laikā jeb kopš pandēmijas sākuma notikuši vairāki būtiski procesi, tostarp negaidīti paaugstinājušās piena iepirkuma cenas. Pēc viņa paustā, līdz šim piena iepirkuma cena bija stabila un prognozējama -aptuveni 30 centi par kilogramu, taču patlaban piena iepirkuma cena sasniegusi jau 35,8 centus par kilogramu. Savienības aplēses liecina, ka piena iepirkuma cena decembrī palielināsies līdz 38 centiem kilogramā, savukārt nākamā gada sākumā tā pieaugs līdz 40 centiem par kilogramu.

Ņemot vērā ražošanas procesa izmaksas un svaigpiena iepirkuma cenu sadārdzinājumu Latvijā ražotu piena produktu cenas kāps arī turpmāk, sacīja aptaujātie nozares pārstāvji.

AS "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētājs Agris Skvarnovičš komentēja, ka pašreizējā situācija apstākļos, kuros pieaug uzņēmuma izmaksas dažādās pozīcijās, arvien pasliktinās.

Viņš skaidroja, ka, lai arī elektrības biržas cena patlaban Latvijai samazinājusies, joprojām turpina augt, piemēram, apkures, tostarp gāzes, cena. Līdztekus piena iepirkuma cenas kāpumam, energoresursu sadārdzinājums ir viens no būtiskākajiem produktu pašizmaksas ietekmējošajiem faktoriem.

Pēc "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētāja aplēsēm kopējā uzņēmuma produkcijas pašizmaksa pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos, salīdzinājumā ar analogu periodu 2020.gadā, pieaugusi par aptuveni 10%.

Latvijas zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS) un Lietuvas lauksaimniecības ministrs Ķēstutis Navicks vienojušies saskaņot darbības un kopīgi vērsties Eiropas Komisijā (EK) pēc palīdzības piena nozarei, pēc abu ministru tikšanās Birģos, Lietuvā, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Tikšanās laikā nolemts, ka abas puses pieprasīs steidzamu ārkārtas finansiālo atbalstu piena ražotājiem no Eiropas savienības (ES) krīzes rezerves fonda lauksaimniecības nozarē.

ZM informē, ka sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis, ka krīze piena nozarē vienlīdz skārusi gan Lietuvu, gan Latviju - pie pietiekami atšķirīgas ražošanas un pārstrādes struktūras, piena cenu kritums abās valstīs ir līdzīgs, tādēļ nevar meklēt risinājumus katrā valstī atšķirīgi, tie jāmeklē, raugoties vismaz Baltijas mērogā.

Minot valstu atšķirības, ministrijā norāda, ka Latvijas piena ražotāji dod priekšroku ilgtermiņa piena iepirkuma līgumiem ar pārstrādātājiem, savukārt lietuvieši no vienošanās ilgākā termiņā izvairās.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) piena pārstrādes nozares krīzē aicina samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pienam un piena produktiem līdz 5%, kā arī piešķirt valsts atbalstu desmit miljonu eiro apmērā par decembri-februāri, liecina LOSP Piena nozares darba grupas protokols.

LOSP pārstāvji norāda, ka situācija piena tirgū liek bažīties par piena lopkopības un piena pārstrādes nākotni Latvijā. Papildus strauji pieaugošajām ražošanas izmaksām, situāciju vēl vairāk saasina karš Ukrainā un importa pārtraukšana no Krievijas un Baltkrievijas. "Te būtisks ir fakts par minerālmēslu, lopbarības pieejamību," uzsver LOSP.

Nepārdomāta pieeja Zaļajam kursam var rezultēties ar neticamu pārtikas cenu trilleri  

Latvijā mēs varam lepoties ar daudz zaļāku un klimatam draudzīgāku zemes apsaimniekošanu...

Tāpat padomē atzīmē, ka ir parādījušās pazīmes par iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos, kā arī veikalos ir samazinājies piena un piena produktu apgrozījums. Veikali atsaka iepirkt atsevišķas preces, un pieaudzis arī mazumtirdzniecības veikalu uzcenojums, kas vidēji sasniedzis 67%.

LOSP skaidro, ka kopumā veikalu uzcenojums svārstās no 30% līdz 80%, taču ir arī produkti, kuru uzcenojums pieaudzis divkārt.

Padomē norāda, ka piena pārstrāde jau vairākus mēnešus strādā ar krīzes menedžmentu - ražošanas izmaksas, pēc LOSP biedru rīcībā esošās neoficiālās informācijas, ir palielinājušas piena produktu pašizmaksu. Turklāt importētie piena produkti ar vien vairāk kļūst grūti izkonkurējami.

Pēc LOSP paustā, šīs ir pirmās indikācijas par vietējās piena pārstrādes likvidēšanos. Turklāt pieredze rāda, ka ārvalstu piena iepircēji augstās piena iepirkuma cenas saglabā vien tik ilgi, kamēr Latvijā ir nepietiekamas piena pārstrādes jaudas.

Kā ilgtermiņa risinājumu piena pārstrādes nozares problēmām LOSP saskata Latvijai piemērot Eiropas Savienības (ES) valstu praksi samazināt PVN likmi līdz 5% pienam un piena produktiem.

Vienlaikus, pēc LOSP pārstāvju minētā, PVN likme būtu jāsamazina arī citiem Latvijai raksturīgajiem pārtikas produktiem, piemēram, gaļai, graudaugiem, proteīnaugiem, olām un zivīm. PVN likme būtu jāsamazina arī lopbarībai, minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī veterinārmedicīnas zālēm.

Tāpat LOSP aicina piena pārstrādes uzņēmumu krīzes pārvarēšanai un Latvijas piena pārstrādes saglabāšanai piešķirt valsts atbalstu desmit miljonu eiro apmērā par decembri-februāri, kas vidēji nozīmē 56 eiro par katru pārstrādāto svaigpiena tonnu.

Līdztekus LOSP prasa valdībai izdot Ministru kabineta noteikumus, kuros tiktu noteikts, kā tiks nodrošināta iedzīvotājiem pieejama pārtika par adekvātu samaksu, karam Ukrainā turpinoties ilgstoši.

LOSP Piena nozares darba grupas sanāksmē, kas notika otrdien, 22.martā, pieņemtie lēmumi un aicinājumi nosūtīti Saeimai, valdībai, Finanšu ministrijai un Zemkopības ministrijai.

LETA jau vēstīja, ka Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) lūgumu atbalstīt piena pārstrādātājus saistībā ar dažādu ražošanas pozīciju izmaksu kāpumu Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) uzdevumā izskatīs zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kā arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Valsts kancelejas nosūtītajā atbildē LPCS norādīts, ka ministriem jāizskata LPCS lūgums pēc finansiāla atbalsta un jāsniedz savstarpēji saskaņota atbilde. Vienlaikus norādīts, ka Zemkopības ministrijai par sniegto atbildi būs jāinformē arī Kariņš.

Tāpat ziņots, ka Zemkopības ministrija pašlaik vērtē situāciju piena produktu tirgū un analizē pieejamos datus, lai varētu izstrādāt priekšlikumus adekvātam risinājumam.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks iepriekš norādīja, ka situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots. Pēc savienības aplēsēm, nozares lielākie uzņēmumi patlaban cieš vairāku miljonu eiro zaudējumus.

LPCS aicināja Ministru kabinetu rast iespēju šajā situācijā daļēji kompensēt nenosegtās, bet objektīvās izmaksas. Minimālais kompensācijas apjoms būtu 56 eiro uz vienu tonnu pārstrādātā piena. Kopējās kompensācijas apmērs būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro mēnesī. Potenciāli šāds atbalsts būtu nepieciešams par 2021.gada decembri, kā arī 2022.gada janvāri un, iespējams, februāri.

Piena produktu cenas veikalu plauktos gan vēl pagaidām nerāda samazinājuma pazīmes, tomēr arī Latvijas piena pārstrādātāju eksporta apjoms krasi krītas.

Tā secinājusi Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija, aptaujājot biedru saimniecības. Piemēram, svaigpiena iepirkuma cenas, kas martā vidēji bija 0,29 eiro par litru piena, jau no marta vidus sākušas un turpina samazināties. Piena iepirkuma cena vidēji nokritusi vairāk kā par 10-15%, ja salīdzina marta sākumu ar aprīļa sākuma periodu.

Piena ražotājus māc bažas, ka krīze piena nozarē varētu atkārtoties un būt smagāka kā pēc Krievijas embargo sankcijām.

"Piena saimniecības ir un bija vieni no retajiem uzņēmumiem, kas laukos nodarbina lielu cilvēku skaitu. Saimniecības ieguldījušas investīcijas modernizācijā, lielai daļai ir kredītu slogs, liela daļa ar mīnusiem pārdzīvoja 2014.gada krīzi, daļa arī to nepārdzīvoja. Tagad izskatās, ka tuvojas otrais vilnis un ceram, ka tas neparaus zem ūdens vēl kādas saimniecības. Jau tagad redzams, ka turpinās slaucamo govju skaita lejupslīde, kaut arī ražība palielinās, tomēr tie ir indikatori, kas liek mums apzināties, ka situācija mainās. Jādomā plāns valsts līmenī, kā Latvijā noturēt tos ražotājus, kas vēl ražo, spēj nodrošināt darbavietas un šajā smagajā laikā dod pienesumu tautsaimniecībai un budžetam. Krīze jau ir, jautājums tik, cik smaga un ilga tā būs! Šis ir īstais brīdis, lai ieviestu samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi arī pienam, gaļai, maizei un olām," teic asociācijas izpilddirektors Kaspars Melnis.

Piena nozarē krīzes zemākais punkts ir pārdzīvots, aģentūrai LETA pauda piensaimnieku kooperatīva "Piena loģistika" biedrs un AS "Pampāļi" valdes loceklis Mārtiņš Vaļko.

Viņš gan arī uzsvēra, ka Latvijas piena nozare kopš šā gada 1.februāra joprojām strādā zem pašizmaksas.

Tāpat Vaļķo atzina, lai gan prognozes bija cerīgākas, pēdējos mēnešos situācija piena nozarē nav būtiski mainījusies, tostarp dati liecina, ka Latvijā augustā un septembrī piena cenai kāpums praktiski nebija, savukārt oktobrī varētu būt bijis neliels piena cenas pieaugums.

Viņš prognozēja, ka piena cena turpinās kāpt, bet pieaugums nebūs tik straujš, lai pārsniegtu pašizmaksu, jo tam nav pamata.

"Diemžēl virkne saimniecību bija spiestas pārtraukt savu darbību, un jau vasaras nogalē plānoja noganīt govis, izbarot sagatavoto barību un pārtraukt piena ražošanu." stāstīja Vaļko.

Ja martā piepildīsies sliktākās prognozes un piena cena pietuvosies kritiskajai robežai, kas ir 25 centi par litru, arī Latvijas piena ražotāji ir gatavi plašiem protestiem, paziņoja Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Melnis.

Asociācijā norāda, ka Latvijas piena ražotāji ir gatavi gan boikotēt veikalus, gan izliet piena cisternas pie valdības mājas durvīm, lai krīzē nonākusī piena nozare valdībā tiktu sadzirdēta.

Melnis paredz, ka daļa nozares iznīks, ja situācija netiks uzlabota valstiskā līmenī. Ja uzņēmums strādā ar lieliem zaudējumiem, tas ilgi pastāvēt nevar un ir jāver ciet.

Viņš uzver, ka grūtības skar nevis vienu saimniecību vai uzņēmumu, bet veselu nozari. Saimnieki būšot spiesti pieņemt lēmumu likvidēt ganāmpulkus.

"Nozares krīze un apdraudējums ir ļoti nopietns, un skaidrs, ka cilvēki nevēlas iekļūt parādu jūrā, bet gan laicīgi izvairīties no apjomīgiem zaudējumiem," uzsver Melnis.

Atbildīgās institūcijas Lietuvā veic darbības, kuras var pilnīgi apturēt augsti kvalitatīva neapstrādāta piena ievešanu no Latvijas un Igaunijas, tā sagraujot visu Lietuvas piena nozari un izraisot "piena karu" starp Baltijas valstīm, apgalvo Lietuvas piena pārstrādātāji.

Pēc Lietuvas piena pārstrādātāju asociācijas "Pieno centras" vadītāja Egidijus Simoņa teiktā, lielākie valsts piena pārstrādes uzņēmumi ir saņēmuši Valsts pārtikas un veterinārijas dienesta paziņojumus, ka tos apmeklēs inspektori un veiks tikai no kaimiņu Baltijas valstīm ievestā piena paraugu ņemšanu neplānotām laboratoriskajām pārbaudēm. Pašlaik uzņēmumi paši veic katra piena sūtījuma laboratoriskos izmeklējumus.

LASI ARĪ : Krīze jau jūtama arī piena ražošanas un pārstrādes nozarēs

"Rodas reāli draudi, ka pārspīlētas pārbaudes var izmantot, lai aizliegtu piena importu no Latvijas un Igaunijas. Tas Lietuvā pilnīgi sagrautu ne tikai pārstrādes rūpniecību, bet arī visu piena nozari, kā arī piena ražošanas saimniecības. Daļai pārstrādes uzņēmumu nāktos uzņēmumu slēgt, daļai - atlaist lielāko daļu darbinieku, jo apstātos to produktu ražošana, kas rada vislielāko pievienoto vērtību. Tad būs jautājums nevis par to, par kādu cenu piens tiek iepirkts no Lietuvas saimniecībām, bet - kas vispār spēj to iepirkt," apgalvo E. Simonis.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps, iegādājoties maksātnespējīgā kooperatīva Trikāta KS piederošās 53,66% kapitāldaļas, kļūst par vadošo piena pārstrādes uzņēmuma SIA Latvijas Piens dalībnieku ar 73,28% kapitāldaļu, informēja uzņēmumā.

Līdz ar to pārējiem līdzšinējiem īpašniekiem piensaimnieku kooperatīvam Dzēse pieder 20,84% un Vidzemes graudkopības kooperatīvam VAKS- 5,88% kapitāldaļu.

Kā norādīja Trikāta KS administratore Rudīte Klikuča, šodien noslēgts līgums par Trikāta īpašumā esošo SIA Latvijas Piens kapitāldaļu un prasījuma tiesību pret uzņēmumu pārdošanu Latvijas lauksaimnieku kooperatīvam Latraps par 512 000 eiro.

«Jau janvārī publiski tika izsludināta iespēja pieteikties uzņēmuma kapitāldaļu iegādei. Sludinājumā noteiktajā termiņā pieteicās četri pretendenti, taču trīs no pretendentiem savus piedāvājumus atsauca. Vienīgi Latraps savu saistošo piedāvājumu uzturēja, to atbalstīja vairākums balsstiesīgo Trikāta nenodrošināto kreditoru, kā arī nodrošinātais kreditors AS Attīstības finanšu institūcija Altum,» norādīja Klikuča.

Piena krīzi ir jārisina pārstrādes uzņēmumiem un tirgotajiem, pauda Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.

"Zemnieki ir visu izdarījuši - visus šos gadus uzlabojuši konkurētspēju, visu laiku strādājuši ar zemāko cenu, kas Eiropā ir bijusi. Tas nozīmē, ka viņi ir viskonkurētspējīgākie. Diemžēl tā neizdarība ir pārstrādes, tirdzniecības un Zemkopības ministrijas pusē," teica Norkārklis.

Viņš arī norādīja, ka jau 30 gadus piena krīzēs pārstrādātāju un tirgotāju riski vai biznesa neveiksmes tiek noveltas uz lauksaimnieku pleciem.

Tāpat Norkārklis atzīmēja, ka cēlonis pašreizējai situācijai ir "piena kari" starp Latviju, Lietuvu un Poliju.

Pēc viņa teiktā, būtu jāstrādā pie tā, lai zemniekiem tiktu maksāta Eiropā līdzvērtīga piena pamatcena. Arī stratēģijā "No lauka līdz galdam" atrunāta lauksaimnieku loma pārtikas ķēdē un Zemkopības ministrijai ir jādomā par aktivitātēm, kas nodrošinātu, ka lauksaimnieks saņem godīgu samaksu par saražoto produkciju, bet zemkopības ministram būtu jānostājas lauksaimniecības un sabiedrības pusē un jāsakārto pārstrādes tirgus un tirdzniecība.

Vidzemes piensaimnieki – četras zemnieku saimniecības un viena privātpersona - tiesā iesūdzējuši bijušo iekšlietu ministru un kādreizējo Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāju Dzintaru Jaundžeikaru.

Viņa piena uzpirkšanas uzņēmums «Kalnbudes» pērn palicis parādā lielas summas par piegādāto svaigpienu, - ceturtdien vēstīja LNT Ziņas.

Procesi pret Jaundžeikaru sākti Limbažos, Madonā un Valmierā.

No Jaundžeikara uzņēmuma «Kalnbudes» piensaimnieki tiesā vēlas piedzīt kopsummā 110 255 eiro kā pamatsummu, plus vēl kavējuma soda procentus, jo prasības celtas par notikumiem 2018.gada sākumā. No izdalītajiem atsevišķajiem pieciem procesiem šodien Vidzemes rajona Limbažu tiesa skatīja Siguldas novada Allažu pagasta piensaimniecības «Jaunveltiņi» prasību atgūt 29 tūkstošus eiro.

Naudas nesaņemšana laikā zemniekiem radījušas problēmas, LNT Ziņām skaidroja z/s «Jaunveltiņi» piensaimnieks Aivars Krūmkalns: «Pirms pavasara, kad jāiegādājas visi materiāli lauku apstrādei, kad ir lielākie izdevumi, tajā brīdī parādās lielākais robs vairāk nekā mēneša budžeta apjomā. Tas, protams, rada zaudējumus, jo ir jāaizņemas papildu līdzekļi, par ko savukārt jāmaksā procenti.»

Saistībā ar piena krīzi, svaigpiena pārprodukcijai Latvijā sasniedzot rekordapjomus, un tālāku iepirkuma cenu samazināšanos, piena pārstrādes uzņēmums Food Union atkārtoti piemēro atlaides visai Limbažu piens produkcijai ar mērķi turpināt iepirkt vietējo zemnieku ražoto svaigpienu līdzšinējā apjomā. No šā gada 1.maija līdz 30.jūnijam Limbažu piens piens (1l) un kefīrs (1l) būs nopērkams par vienu ieteicamo cenu – 0,65 EUR, savukārt Limbažu piens biezpiens un skābais krējums – par 0,69 EUR, informē uzņēmums.

«Krīze nebeidzas un par to ikviens var pārliecināties pie veikalu plauktiem. Ja pirms diviem gadiem litrs piena maksāja tuvu 1 EUR, pērn tas maksāja ap 0,80 EUR, tad šodien piens maksā jau 0,65 EUR. Tas nav labi piena nozarei, bet ir labi pircējiem. Tādēļ mēs atkal meklējam veidus, kā varam apmierināt pircēju vēlmes pēc pievilcīgām cenām, vienlaikus palielinot piena produktu patēriņu un pārvēršot to tiešā atbalstā zemniekiem,» skaidro AS Rīgas piena kombināts (Food Union grupa) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs. «Atbalsta mehānika ir vienkārša – jo vairāk Limbažu piens produkciju pirks, jo ilgāk mēs spēsim iepirkt vietējo zemnieku svaigpienu līdzšinējā apjomā un turpināt maksāt zemniekiem virs vidējas iepirkuma cenas valstī,» papildina N. Staņēvičs.

Izvērtējot saasināto situāciju pārtikas sektorā un pieaugošās mazumtirdzniecības cenas, Konkurences padome (KP) 2023.gada pavasarī uzsāka tirgus uzraudzību olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgū.

Pētījums par piena produktu grupu neatklāj tirgotāju aizliegtas vienošanās par cenu vai Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) pārkāpumus mazumtirgotāju un piegādātāju sadarbībā. Vienlaikus dažādu piena produktu (siera, skābā krējuma) ražošanas un tirdzniecības posmos cenu pārnesē konstatētas nepilnības - cenu izmaiņas notikušas novēloti vai neproporcionāli. Lai uzlabotu situāciju nozarē, KP sniedza priekšlikumus tostarp atbildīgajām nozares institūcijām.

Pētījums aptver laika periodu no 2021.gada janvāra līdz 2023.gada maijam. KP vērtēja piegādātāju un mazumtirgotāju sadarbību, kā arī vērtēja cenu izmaiņu korelāciju piegādes ķēdes posmos un mazumtirdzniecības cenu mainību. Kopā tika pieprasīti dati no 28 mazumtirgotājiem un 40 ražotājiem/piegādātājiem no Latvijas un ārpus Latvijas, piemēram, no Baltijas valstīm, Vācijas, Itālijas. Kopā izanalizēti vairāk nekā 100 000 pirmajā kārtā iegūtie dati un vairāk nekā 70 000 otrajā kārtā iegūtie dati.

Efektivitāti, konkurētspēju un lielāku sadarbību – šīs trīs lietas Latvijas piena nozares dalībniekiem nesen notikušajā Food Union piensaimnieku forumā vēlēja Īrijas dzīvnieku un zālaugu pētniecības un inovāciju programmas vadītājs Pats Dilons (Pat Dillon). Viņš Latvijā ieradās, lai dalītos pieredzē ar savas valsts sasniegto piensaimniecības nozarē.

Un jāsaka, ka sasniegtais ir vērā ņemams – saražotā piena apjoms arvien palielinās – ja 2009. gadā valstī tika saražoti 4,9 miljardi litru piena, tad pērn tie jau bija 7,25 miljardi litru. Govju skaits šajā laikā audzis no 1,05 miljoniem līdz 1,4 miljoniem. Un tas viss, pateicoties mērķtiecīgai nozares stratēģijai, kas izstrādāta pirms desmit gadiem. Arī Īrijā valda tendence, ka mazo saimniecību skaits sarūk, bet pieaug lielo saimniecību skaits. Vidēji vienā saimniecībā ir 76 govis ar vidējo izslaukumu 5249 l. Dilons neslēpj, ka svarīga ir efektivitāte un produktivitāte un tas pats attiecas uz piena pārstrādi. Lai paaugstinātu pārstrādes kapacitāti, nesenā periodā uzņēmumos ieguldīti ap 850 miljoniem eiro, un tas dod atdevi. Faktiski katrs ieguldītais eiro ir nesis divu eiro peļņu. Kas īpaši svarīgi – ja saražots pārāk daudz piena, tad pārstrādes uzņēmumi sadarbojas un pienu piegādā tiem, kam tā pietrūkst. Turklāt Īrija var lepoties ar to, ka teju viss saražotais piens tiek pārstrādāts uz vietas un eksportā aiziet piena produkti ar augstu pievienoto vērtību. Arī kaimiņvalstī Igaunijā, pateicoties nozares stratēģijai, produktivitāte aug, taču pagaidām nozare ir tālu no mērķa – sasniegt vienu miljonu tonnu piena gadā. Igaunijas eksperts Aadi Remmiks neslēpj, ka nozari stipri vien ietekmēja pēdējā krīze, kad daudzi pameta šo nozari, taču tie, kas palika, «ir ar biznesa domāšanu », un tas ir faktors, uz ko nākotnē paļauties. Tomēr, lai strādātu efektīvi, jāmeklē iespējas samazināt izmaksas un ieviest jaunas tehnoloģijas.

Piena produktu eksporta vērtība sasniedz rekordaugstu apjomu, pieaugumu dod izdevīgās cenas, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Piena produktu eksports pēc provizoriskām ziņām pērn sasniedzis rekordvērtību – 143 miljonus eiro, kas ir par 32 % vairāk, nekā 2016. gadā. Kopumā 2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, piena produktu eksports par 13 047 tonnām jeb 15,67 miljoniem eiro pārsniedz piena produktu importu.Kopumā pagājušajā gadā tika eksportēti 90 tūkstoši tonnu piena produktu, neskaitot svaigpienu, kas gan ir par 9 % mazāk, nekā 2016. gadā.

«Piena nozarē bija ilgstoša krīze, ko esam pārdzīvojuši. Piena cena beidzot paaugstinājās, kas notika uz fona, ka atsevišķu piena produktu cenas visā pasaulē kāpa. Tas saistīts ar eksportu. Sviestam un saldajam krējumam tirgos bija rekordaugstas cenas, kas atstāja iespaidu uz nozari kopumā gan pozitīvi, gan ar zināmu problemātiku. Ja pienā vidēji ir ap 4 % tauku un taukus gan sviesta, gan saldā krējuma veidā varēja pārdot neierobežoti par labu cenu, tā ir medaļas saulainā puse. Otra puse – paliek pāri vājpiens, no kā jāražo produkcija. Piena pulveru, tajā skaitā sūkalu pulvera cenas bija krietni vien zemākas. Jārēķinās, ka Eiropā gada garumā sausais vājpiens, kas tika iepirkts intervencē krīzes brīdī, bija nepilni 400 tūkstoši tonnu, kas vēl nav realizēts un stāv noliktavās. Tas ir milzīgs apjoms, kuru ielaižot tirgū, var būt katastrofa. Eiropas Komisija labi saprot, ka to darīt nedrīkst. Tā ir nezināma lieta un grūti pateikt, kā tā tiks risināta. Tāda precedenta nav, ka tik liels apjoms bijis iepirkts intervencē. Turklāt produkta tirgus cena bija zemāka par iepirkuma cenu intervencē un tā ir medaļas otra puse,» kopējo situāciju raksturo Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) Jānis Šolks.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Piena ceļš no tam piederošā piena pārstrādes uzņēmuma Jaunpils pienotava saņēmis 75 000 eiro dividendēs.

Šādas summas izmaksa notiek pirmo reizi, kas pierāda – zemniekiem piederoša piena pārstrāde spēj darboties veiksmīgi un dot labumu tā īpašniekiem. Jaunpils pienotava dividendes 75 000 eiro apmērā izmaksājis no 2016. gada peļņas, kas kopumā bija 829 289 eiro.

Uzņēmuma īpašnieki LPKS Piena ceļš nolēmis lielāko daļu peļņas jeb 754 289 eiro ieguldīt uzņēmuma tālākai attīstībai – biezpiena ražošanas jaudu palielināšanai par 30% un ūdens apgādes un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu modernizēšanā.

LPKS Piena ceļš valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa: «Mums ir izdevies ievērojami kāpināt Jaunpils pienotavas peļņu, jo veiksmīgi esam strādājuši gan vietējā, gan eksporta tirgos. Esam atraduši alternatīvu siera eksportam uz Krieviju un šobrīd mūsu saražotais biezpiens un siers ir pieprasīts Vācijā, ASV un virknē citu valstu.» Kooperatīva vadītājs norāda, ka šis gads piena pārstrādes jomā solās būt tikpat veiksmīgs kā iepriekšējais, tādējādi nākamgad Jaunpils pienotavas kooperatīvam dividendēs izmaksājamā summa, iespējams, būs lielāka.

Valdībai varētu būt jālemj par ilgtermiņa līgumiem piena nozarē, lai nākotnē izvairītos no krīzēm, ko rada būtisks cenu kritums, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS).

"Laikam būs jārīkojas pašai valdībai," teica Šmits, norādot, ka Eiropas Komisija kopš 2013.gada ir devusi tiesības dalībvalstīm nacionālā līmenī noteikt obligātas prasības ilgtermiņa līgumiem, tostarp gan prasības attiecībā uz līgumu garumu, gan arī attiecībā uz nosacījumiem kā veidojas cena.

Piena krīze jārisina pārstrādes uzņēmumiem un tirgotajiem 

Piena krīzi ir jārisina pārstrādes uzņēmumiem un tirgotajiem, pauda Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības...

D. Šmits akcentēja, ka līdz šim gan piena pārstrādātāji, gan arī piena ražotāji ir kategoriski attiekušies no šāda risinājuma, izvēloties svārstīgās cenas, lai varētu vairāk nopelnīt, kad cena ir augsta.

"Ja atsakāmies no ilgtermiņa līgumiem, tad nav īsti korekti katru reizi [kad cena būtiski samazinās] nākt pēc papildu finansējuma," uzsvēra Šmits.

Latvijas piena ražotāji gatavi boikotēt veikalus un izliet piena cisternas pie valdības mājas 

Ja martā piepildīsies sliktākās prognozes un piena cena pietuvosies kritiskajai robežai, kas...

Ministrs teica, ka negrasās prasīt ārkārtas finansējumu no budžeta, jo cenu "kalniņi" ir faktiski visās nozarēs, tostarp arī meža nozarē un būvniecībā.

"Karš Ukrainā ir radījis nestabilitāti, kas vienā brīdī uzdzina cenas ļoti augstu, bet tagad šīs cenas krīt. Ļoti daudzi ir saražojuši produkciju par ļoti augstu cenu, bet tagad nespēj to realizēt. Tāpēc ir pārprodukcija. Kaut kad šī situācija, protams, iztaisnosies," sacīja Šmits.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka šobrīd nav iespējams pateikt, vai cenu kritums piena nozarē ir mēneša parādība, divu vai trīs.

"Ja tā ir mēneša vai pat divu mēnešu parādība, tā tiks pārdzīvota. Šādi notikumi lauksaimniecības nozarē notiek ar regularitāti reizi piecos gados. Ja šī krīze ieilgs, mums būs jārūpējas par to, lai mums ir pietiekami piena resursi piena pārstrādei un attiecīgi eksportam. Tad būs ārkārtas lēmumi," teica ministrs, piebilstot, ka šobrīd cenu kritums ir divas nedēļas un divas dienas, kamēr pagājušā gada beigās piena cena bija sasniegusi Latvijas visu laiku augstāko cenu.

SIA Pampāļi šoruden pabeigs jauno fermu, plāno strauji audzēt izslaukumu, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Viena no lielākajām piena lopkopības un augkopības saimniecībām Latvijā SIA Pampāļi Saldus novadā pagājušo gadu pabeigusi ar 4,8 milj. eiro apgrozījumu, kas ir nedaudz mazāk nekā 2015. gadā. Ieņēmumu samazināšanos ietekmēja krīze piena nozarē un piena iepirkumu cenu samazinājums. Saimniecība specializējusies piena un augkopības produktu ražošanā, kā arī biogāzes ražošanā. No augkopības kultūrām Pampāļos audzē kviešus, miežus un rapsi.

SIA Pampāļi valdes priekšsēdētājs Jānis Vaļko stāsta, ka pašlaik saražoto pienu realizē četriem iepircējiem – diviem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā un vienam Lietuvā, kurp aiziet lielākais piena apjoms. Vidējā iepirkuma cena ir 0,35 eiro/kg, kas šobrīd ir augstāka, nekā vidēji Latvijā – pēc LPCS iepriekš prognozētā, martā tā varētu būt 0,29 eiro/kg. Savukārt piena pašizmaksa pērn bija 0,26 eiro/kg, līdz ar to ar pašreizējo cenu jau var sākt segt zaudējumus, ko iepriekš radīja zemās piena iepirkuma cenas. Arī Vaļko piekrīt viedoklim, ka Latvijā piena pārstrādes uzņēmumu ir par daudz un ne visi strādā ar noslogotām jaudām. Tāpēc arī piena produktu pašizmaksa ir augsta.

Strenču novada saimniecībā Veckūkuri šogad uzbūvēts jauns piena pārstrādes cehs; uzņēmums lūkojas eksporta virzienā

Z/s Veckūkuri ar piena pārstrādi nodarbojas kopš 2009. gada, bet Jērcēnu pagastā saimnieko kopš 2000. gada, kad iegādāts īpašums. Sākumā nav bijis domas attīstīt piena lopkopību, bet nācies nopirkt četras govis, un ar to viss sācies. Slaucamo govju skaits ganāmpulkā izaudzis līdz 50-70, un viss saimniecībā saražotais tiek pārstrādāts produktos. Jaunajā cehā ieguldīti 130 tūkstoši eiro, piesaistīts arī Eiropas Savienības līdzfinansējums. Vidēji dienā ražotnē tiek pārstrādāta pusotra tonna piena.

Z/s Veckūkuri piena pārstrādi attīstīja laikā, kad valdīja ekonomiskā krīze, piena iepirkuma cenas bija ļoti zemas, un vajadzēja domāt, kā gūt ieņēmumus. Sākumā veiktas piena analīzes, un izrādījies, ka Veckūkuru nepasterizētais piens ir labāks nekā citām saimniecībām piens pēc pasterizācijas. Tādējādi zaļā gaisma savai pārstrādei bija dota. Laikā, kad bija piena bums, bijuši ļoti labi gadi, bet, kā jau tas vērojams tirgū, pēc kāpuma seko kritums. Saimniecībā pāri palicis piens, un nācies domāt, ko ar to darīt. Kāds Šveices tehnologs izteicies, ka Latvijā nav garšīgu jogurtu, un tas pamudinājis Veckūkuru saimnieci Ilviju Jakovinu pievērsties jogurtu ražošanai. «No saimniecībā saražotā piena sākām ražot jogurtu. Mēs pienu neatkrejojam un nehomogenizējam. Kādu pienu govs ir iedevusi, tādu lejam katlos un raudzējam. Tas pats piens lielākoties tiek izmantots siera lodīšu masai un jogurtiem.

Lielā sausuma dēļ piena lopkopji daudzviet Latvijā un gandrīz visā Kurzemē saskārušies ar zaļbarības trūkumu, tādēļ daudzi jau ķērušies klāt skābbarības ziemas krājumiem. Šī iemesla dēļ lopbarības trūkuma krīze vēl vairāk draud saasināties ziemā, un tā daudzām saimniecībām var radīt vairākus tūkstošus eiro neplānotus izdevumus vai pat nest zaudējumus, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas sešos».

«Barot jau var gan ar sienu, gan ar salmiem. Tā govs izdzīvots, bet izslaukums diemžēl nebūs pietiekams, jo zālē ir svarīgi elementi - proteīni, enerģija. Izslaukums kritīsies. Ja izslaukums krītas, tad to atpakaļ var atgūt tikai gada laikā, ja ir normāla barība,» stāsta Talsu novada Valdgales pagasta zemnieku saimniecības «Kalni» īpašnieks Oskars Tālbergs. «Kalnos» siens vienmēr sagatavots no savām pļavām 100 hektāru platībā, taču šobrīd nopirkti jau vairāki desmiti siena ruļļi un tie būs vajadzīgi vēl.

Lai zaļbarības trūkuma dēļ nezaudētu piena kvalitāti un izslaukuma apjomu, pie skābbarības ziemas krājumiem klāt ķērusies arī blakus kaimiņos esošā bioloģiskā saimniecībā «Mucenieki». «Ziemai paredzētā barība jau diezgan lielā tempā tiek barota ārā. Jauna zāle varbūt pēc pēdējā lietus kaut kā iznāks ārā, bet salīdzinoši maz. Barības ir maz - tikai 50% savākti no vajadzīgā,» saka «Mucenieku» pārstāvis Jānis Alhasovs. «Muceniekos» tāpat kā citās piena lopkopju saimniecībās ir nopietnas bažas, ka pašu sagatavotie barības krājumi varētu beigties ziemas vidū. «Ja mēs barotu ar skābbarību kā būtu normāli paredzēts, mums ap decembri, Ziemassvētkiem barība būtu beigusies. Šobrīd ir tā, ka ekonomijas nolūkos mēs vācam salmus no vietējiem saimniekiem. Jaunlopus mēs pastiprināti barojam ar salmiem. Jaucam skābbarību ar salmiem, lai ekonomētu barību.»

Durvis vērusi Lielbritānijā pirmā vegāniskā siera tirgotava La Fauxmagerie, bet britu piensaimnieki dažas dienas pēc tās atvēršanas jau pauduši savu nepatiku par vārda «siers» izmantošanu, vēsta ārvalstu mediji.

La Fauxmagerie Brikstonā pārdod sieru, kas ražots no augu izcelsmes avotiem. Tas ir pirmais pilnībā vegāniska siera veikals, kas atvērts Lielbritānijā. Taču biznesa ideja izraisījusi tradicionālo piena pārstrādātāju sašutumu, kuri vēlas, lai netiktu pieļauta augu izcelsmes produkta dēvēšana par «sieru». Tiek akcentēts, ka tas maldina pircējus.

Savukārt, māsas - 26 gadus vecā Reičela un 30 gadus vecā Šarlote, kuras atvērušas La Fauxmagerie, piensaimnieku kritiku dēvē par smieklīgu un nevajadzīgu, uzsverot, ka tādējādi netiek novērtētas pircēju prāta spējas. Sabiedrībai esot skaidrs, ka augu izcelsmes produktā nav piena. Piemēram, zemesriekstu sviestā nav piena, un, kad cilvēki pasūta sojas latti, viņi saprot, kas ar to domāts, norāda uzņēmējas.

Atkāpjoties no transatlantisko attiecību seriāla, der paklausīties, ar kādām domām aizokeāna vēju pieņemšanos spēkā sagaida mūsu lauksaimnieki

Brīvās tirdzniecības līgumus gan ar Ameriku, gan Kanādu Eiropai rokas parakstīt te niez, te neniez. Šajā procesā bieži tās ir Eiropas Savienības iekšējās problēmas un nesaskaņas, kas pa laikam iztecina tinti uz līgumu projektiem gan attiecībā uz Transatlantiskās tirdzniecības līguma un investīciju partnerības (TTIP), gan Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) parakstīšanu. Lielu daļu spekulāciju par abiem līgumiem rada necenšanās līgumu jēgu skaidrot saprotamā valodā. Turklāt augsne dažādu pieņēmumu plūdiem bijusi sevišķi pateicīga – gan Brexit zemestrīce britu salās, gan ASV prezidenta priekšvēlēšanu populisma orģijas. Sviesta rozīti šai saldi sāļajai kūkai uzlika beļģi, reģionu parlamentiem bloķējot CETA, tādējādi sasienot rokas Beļģijas valdībai tās centienos atbalstīt līguma parakstīšanu. CETA savā ziņā ir sētas vārtiņi, pa kuriem ienākot, būtu lielākas iespējas atdarīt arī TTIP smagnējās durvis. Ekonomisti gaida to mirkli, kamēr vides organizācijas šo durvju eņģu čīkstēšanu dzird ļaunākajos murgos.

Lietuvā krītototies svaigpiena iepirkuma cenām, piensaimnieki rudenī iecerējuši rīkot protesta akciju pret piena pārstrādātājiem, ne tikai kādu laiku nepārdodot pienu, bet arī bloķējot piebraucamos ceļu pie tā uzņēmuma, kas par pienu maksā viszemāko cenu.

«Visus uzņēmumus nebloķēsim. Vienu - to, kurš maksās vismazāk. Saskaitām katra mēneša cenas, aprēķinām vidējo, piebraucm traktoros pie vārtiem un kādu nedēļu nevienu neielaižam un neizlaižam,» ziņu aģentūrai BNS sacījis Lietuvas Piena ražotāju asociācijas padomes priekšsēdētājs Jons Viļonis.

Viņš prognozējis, ka tāda akcija, ja vien cenas netiks būtiski paaugstinātas, varētu notikt oktobrī vai novembrī, pēc ražas novākšanas, lai gan pārstrādātāji viszemāko cenu par pienu maksā jūlijā un augustā.

Jaunieceltais Lietuvas zemkopības ministrs Andrjus Paļonis izteicis gatavību pulcināt gan piensaimnieku, gan pārstrādātāju pārstāvjus uz sarunām par iespējām paaugstināt iepirkuma cenas, taču abas puses noskaņotas diezgan skeptiski.

Kooperatīvs "Baltu piens" investējis 900 000 eiro bijušās Kazdangas pienotavas modernizēšanā, aģentūru LETA informēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) pārstāvji.

LLKA norāda, ka "Baltu piens" ir investējis bijušās Kazdangas pienotavas modernizēšanā, lai, attīstot piena pārstrādi, veicinātu Latvijas un Eiropas Savienības (ES) uzstādījumu "no lauka līdz galdam", tādējādi nodrošinot patērētājus ar vietējo produkciju. "Pārstrādes uzņēmumi, kas bieži vien nemaz nepieder Latvijas pilsoņiem, vēlas iepirkt svaigpienu pēc iespējas par zemāku cenu un tālab Latvijā ir viena no viszemākajām piena cenām Eiropā", skaidro kooperatīva "Baltu piens" vadītāja Mirdza Feldmane.

LLKA pārstāvji min, ka piena kooperatīvs "Viļāni" arī ir izvēlējies attīstīt savu piena produkcijas ražošanu, kur veiktās investīcijas būs 200 000 eiro. Attīstības mērķis ir atbalstīt nelielos piena ražotājus. Tāpēc arī jau iepriekš tika sperts solis savas pārstrādes izveidē, lai rezultātā piena ražotājs varētu saņemt pēc iespējas lielāku cenu par saviem produktiem, skaidro LLKA pārstāvji. "Izaicinājumi savai pārstrādei ir lieli, taču pašreizējos apstākļos tas ir labākais risinājums", skaidro piena kooperatīva "Viļāni" vadītāja Aija Kiserovska.