Atpūta

Piektdienas intervija ar naktskluba Coyote Fly vadītāju Madaru Maulvurfu

Lelde Petrāne,07.11.2014

Jaunākais izdevums

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild naktskluba Coyote Fly vadītāja Madara Maulvurfa.

2013. gadā dzīvestila rallija Gumball 3000 jubilejas tūre veda pa Eiropu, piestājot arī Rīgā. Coyote Fly tika izvēlēts par oficiālo Gumball 3000 klubu Baltijā. «Aizraujoši izklaides pasākumi ir viena no Gumball vizītkartēm, un organizatori katrā valstī izvēlas ekskluzīvākos un augstākā līmeņa klubus un restorānus, tāpēc mums bija īpašs prieks, ka bija iespēja uzņemt pasaules līmeņa zvaigznes un miljonārus. Šis gan laikam uzskatāms par mūsu vissarežģītāko un darbietilpīgāko projektu, jo papildu kluba aktivitātēm, mums bija jānodrošina arī mašīnu izvietošana Rīgas ielās, kas prasīja iziet neskaitāmus birokrātiskos labirintus un diezgan lielas investīcijas,» stāsta M. Maulvurfa.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man patīk dinamiskā darba vide un atmosfēra! Uzņēmums ir vērsts uz attīstību un izaugsmi, turklāt mums vēl ir tik daudz iespēju sevi pilnveidot un attīstīties. Kluba vadīšanā nekad neiestājas rutīna. Katru nedēļu notiekošie pasākumi atspoguļo komandas ieguldīto darbu, laiku un citus ieguldītos resursus. Šajā uzņēmumā viennozīmīgi ir lieliskākais un saliedētākais kolektīvs, ar kādu man ir nācies strādāt.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā? Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Pastāvošā birokrātija ir tik liela, ka bieži vien grūti sagaidīt elastīgu risinājumu no valsts iestādēm. Tas nozīmē arī to, ka mums viss ir jāizplāno ļoti tālu uz priekšu un spontānas idejas ir grūti realizēt. Izklaides nozare pati par sevi ir ļoti sarežģīta, konkurence ir liela mazā iedzīvotāju skaita dēļ. Pēdējā laikā saskaramies arī ar vēl vienu būtisku faktoru – izlutinātu auditoriju. Apmeklētāji ir pieraduši pie augsta līmeņa pasākumiem, bet par tiem maksāt nav gatavi, jo Rīgā valda stereotips par bezmaksas ieeju visos klubos, kas tikai pamazām sāk mainīties.

- Vai Jūs un Jūsu pārstāvēto uzņēmumu var atrast interneta sociālajos tīklos un sociālajos portālos. Kāpēc – jā vai nē?

Jā, esam sociāli aktīvi, izmantojot gan Facebook, gan Twitter, gan Draugiem, gan Instagram un Youtube. Tā ir lieliska iespēja komunicēt ar tiešo mērķauditoriju, iegūstot atgriezenisko saiti.

- Vai darbinieku trūkumu izjūtat?

Jā, izjūtam darbinieku trūkumu, turklāt ir arī bieža darbinieku maiņa, jo Latvijā bārmeņu un viesmīļu darbs tiek uzskatīts kā iespēja studiju laikā papildu piepelnīties un reti kurš darbinieks ar šo nozari nopietni saista savu nākotni.

- Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu pārstāvētajā uzņēmumā?

Pirmkārt, nakts darba laiks, kas nebūt nav tik viegli kā izskatās. Mēs savā komandā meklējam ieinteresētu, uz attīstību vērstu personību, kā arī, protams, vēlama arī iepriekšēja darba pieredze viesmīlības jomā.

- Kādi ir uzņēmuma tuvākie un tālākie mērķi?

Katru sezonu izvirzām sev jaunus mērķus, iedvesmojoties no pasaules pieredzes, bet tāds skaidrāks un nedaudz tālāks mērķis, uz kuru pamazām arī virzāmies – Coyote Fly koncertzāle. Vēlamies piedāvāt arvien vairāk pasaulē zināmu mākslinieku koncertus.

- Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu un to, kāds bija Jūsu pirmais darbs?

Mana darba pieredze izklaides industrijā sākas no pašiem pamatiem, kas šobrīd man pilnīgi noteikti atvieglo daudzus procesus vadītājas amatā.

Coyote Fly strādāt par bārmeni sāku 18 gadu vecumā, turklāt bez pieredzes. Izturējusi pārrunas, visu vasaru nomācījos bārmeņu kursos un rudenī sāku strādāt. Darbs man ļoti patika, padevās, turklāt es to varēju savienot ar savām mācībām Ekonomikas un Kultūras augstskolā, kur pabeidzu bakalaura programmu Kultūras vadība, vēlāk iestājos jau Latvijas Kultūras akadēmijā, pabeidzot maģistrantūras programmu Kultūras menedžmentā. Kad biju beigusi studijas, Coyote Fly strādāju gan kā bārmene, gan kā bāra un saimniecības nodaļas vadītāja. Tajā brīdī šķita, ka jāiet tālāk un jāmeklē citi izaicinājumi, bet tieši laikā nāca lielisks piedāvājums kļūt par Coyote Fly vadītāju. Protams, no šāda piedāvājuma nespēju atteikties!

- Kā un kad radies Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums un logo?

Par nosaukuma rašanos nav precīzu datu, bet jaunais logo radās 2011. gadā, kad klubs no Vecrīgas telpām pārcēlās uz Tērbatas ielu, mainoties konceptam radās arī nepieciešamība pēc modernāka un klubam piemērotāka logo.

- Atklājiet kādu faktu, kuru mūsu lasītāji, iespējams, vēl nezina par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

Bieži vien, no malas raugoties, šķiet, ka klubā strādā piecpadsmit cilvēki, bet, lai nodrošinātu uzņēmuma pamatvajadzības, domātu par attīstību un nākotnes projektiem, nodarbinām vairāk nekā 50 darbiniekus

- Vai ir kas tāds, kas Jūs pēdējā laikā ir patiesi pārsteidzis – patīkami vai nepatīkami?

Nesen devos līdzi draugiem uz dzīvnieku patversmi izvēlēties mājdzīvnieku, redzētais mani patiesi pārsteidza - gan pozitīvā ziņā, gan negatīvā. Biju tikai dzirdējusi par patversmes dzīvnieku lielo mīlestību pret cilvēkiem, kuri izvēlas viņus par saviem ģimenes mīluļiem, bet, esot tur, to redzēju arī pati savām acīm.

- Kurš ir Jūsu mīļākais ēdiens un dzēriens?

Mans mīļākais ēdiens ir jūras veltes, kā arī pasta. Nespēju attiekties no itāļu ēdieniem. Ļoti pie sirds iet arī šrilankiešu karijs. Pati gan mājās reti gatavoju, bet par nelielu gurmānu sevi nebaidos dēvēt. Protams, pie laba ēdiena klāt ir jādzer labs vīns. Vīnu pasaules garšas ceļojumā esmu principā devusies nesen un vēl mācos atpazīt un baudīt šīs dažādās vīna garšas buķetes.

- Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?

Mani iedvesmo spilgtas personības un cilvēki, kuri izceļas pūlī. Darba vidē sastopu dažādus cilvēkus, un ir brīnišķīgi ar viņiem iepazīties un aprunāties.

Tāpat ir arī ar filmām un grāmatām - tā kā lasīšana ir viens no maniem hobijiem, tad ik pa laikam atklāju kaut ko ļoti inspirējošu. Šobrīd pilnīgi noteikti esmu aizrāvusies ar mūsdienu mistiķa Ošo grāmatām.

- Kur un kā vislabāk atpūsties pēc darba un smelties enerģiju?

Pēc darba vislabāk atpūšos savu draugu un ģimenes lokā. Patīk, ka ģimene un man mīļie cilvēki spēj mani relaksēt ar saviem jokiem un stāstiem.

Enerģiju viennozīmīgi smeļos sportā, skrienu, dejoju! Aktīvas pastaigas svaigā gaisā dara brīnumus!

- Izstāstiet, lūdzu, savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.

Darba vidē ir piedzīvots ļoti daudz smieklīgu atgadījumu, bet viens no maniem vismīļākajiem stāstiem ir par vizināšos pa Coyote Fly telpām ar krosa moci.

Pēc motokrosa pasākuma, kad no rīta klubā gaismas jau tika iedegtas un apmeklētāji bija devušies prom, palicis bija tikai apkalpojošais personāls, dzima traka ideja.

Uz skatuves bija uzlikti divi krosa moči un izdomājām, ka apsargiem tie ir jānoceļ nost, to izdarījām, atradām starp savējiem vienu, kas ar močiem brauc (un, protams, nebija lietojis alkoholu) un likām vizināt meitenes pa kluba iekštelpām un Vērmaņdārza parku. Protams, jautrība bija ļoti liela un par to, cik tas ir neprātīgi, neviens neiedomājās, bet katrā ziņā - rīts bija ļoti izdevies!

- Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.

Katru dienu svinēt kā svētkus, lai nav nožēlas par to, ka kāda diena ir nevērtīgi izdzīvota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Naktskluba Coyote Fly un restorāna Bibliotēka No.1 īpašnieki izlemj nodalīt saimniecisko darbību

NOZARE.LV,22.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naktskluba Coyote Fly un restorāna Bibliotēka No.1 īpašnieki izlēmuši nodalīt saimniecisko darbību, informēja Coyote Fly mārketinga komunikāciju vadītāja Kristīne Dombrovska.

Lai nodalītu naktskluba un restorāna saimniecisko darbību, šī gada maijā veiktas izmaiņas uzņēmuma SIA Pasākumu apkalpošana īpašnieku un amatpersonu sastāvā. «Izmaiņas Pasākumu apkalpošanā, kas nodrošina nakts kluba Coyote Fly un restorāna Bibliotēka No.1 ikdienas darbu, tika plānotas jau sen,» atzīmē Dombrovska.

Firmas.lv informācija liecina, ka 27.maijā par uzņēmuma Pasākumu apkalpošana vienīgo īpašnieci un vienīgo valdes locekli kļuvusi Madara Maulvurfa, kas iepriekš bijusi Coyote Fly direktore. Līdz tam vienīgais uzņēmuma īpašnieks bija Oskars Skara, bet vienīgais valdes loceklis bija Jānis Paeglītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Papildināts - Naktskluba Coyote Fly rekonstrukcijā ieguldīti 345 tūkstoši eiro; mainījusies vadība

Lelde Petrāne,21.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamnedēļ klubs Coyote Fly prezentēs vērienīgās pārmaiņas, kas īstenotas jūnija beigās uzsāktajos remonta darbos, izveidojot amfiteātra tipa kluba interjeru ar koncertzāles akustiku un četrām dažādām kluba zonām. Kluba rekonstrukcijas darbos ieguldīti aptuveni 345 tūkstoši eiro.

«Izklaides bizness nebūt nav tik vienkāršs, kā tas bieži vien izskatās no malas, jo, lai gūtu panākumus, nemitīgi jāattīstās un jāmainās, tāpēc visi jaunā interjera un koncepta sagatavošanas darbi aizsākti jau pirms pusotra gada. Sekojot līdzi pasaules tendencēm izklaides nozarē, turpmāk mēs vēlamies sevi saukt par lounge klubu, jo tas pilnībā raksturo mūsu darbību un nospraustos mērķus nākamajiem gadiem. Tai pašā laikā vēlamies būt atvērti un pieejami ikvienam, tādēļ arī jaunajā kluba interjerā katra kluba zona ir izdalīta atsevišķi, radot komfortablus apstākļus gan tiem, kuri vēlas uzturēties kādā no VIP zonām, gan tiem, kuri plāno vakaru pavadīt, izklaidējoties pie bāra,» stāsta kluba jaunā vadītāja Liene Bukbārde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 17. oktobrī paredzētais DMX koncerts Rīgā tiek atcelts mākslinieka finansiālo problēmu un pilnīgi nekontrolējamās uzvedības dēļ. Tiek atcelti arī pārējie plānotie koncerti Eiropā, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Vakar saņēmām informāciju par kārtējo reizi atcelto DMX šovu. Tikai šoreiz mums atklāja patieso informāciju. Neiedziļinoties detaļās, DMX izvairās maksāt saviem bērniem alimentus, kā arī nevēlas norēķināties ar kreditoriem. DMX menedžeris maksā milzīgu naudas summu, lai norēķinātos ar DMX kreditoriem un dabūtu atpakaļ viņa pasi, kas šobrīd ir arestēta un liedz viņam iespēju izceļot no valsts. Izskatās, ka tuvākajā laikā viņam būs arī jāstājas tiesas priekšā. Diemžēl pēc pēdējo ziņu saņemšanas esam spiesti domāt, ka arī iepriekš sniegtā informācija nav bijusi patiesa un koncerti nenotika šī paša iemesla dēļ. Toreiz koncerta rīkotāji par iemeslu minēja nopietnu mēles traumu, kas liedza viņam uzstāties vairākas nedēļas. Jāsaka, ka pirmo reizi uz savas ādas izjutām, cik grūti ir strādāt ar šāda līmeņa zvaigznēm, kurām vēl, neskaitot visas finanšu nepatikšanas, visdrīzāk ir arī dažādu atkarību problēmas. Tas gan, protams, ir mūsu pieņēmums, bet citu izskaidrojumu tik bezatbildīgai rīcībai neredzam,» stāsta naktskluba Coyote Fly vadītāja Madara Maulvurfa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Restorānu Kolonādē cer atvērt augusta beigās; investīcijas var pārsniegt pusmiljonu eiro

NOZARE.LV,19.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorāns Kolonāde. Mūsu stāsti... Brīvības pieminekļa laukumā durvis apmeklētājiem varētu vērt augusta beigās, stāsta Kolonādes kafejnīcas nomas tiesības ieguvušā uzņēmuma SIA Pasākumu apkalpošana pārstāve Kristīne Dombrovska.

Ēkas stāvoklis, kad tā tika nodota uzņēmuma rīcībā, bijis sliktāks, nekā tika novērtēts projekta sākumā, kā arī, ņemot vērā, ka nomas līgums ir uz ilgu laiku, uzņēmums vēlas veikt kvalitatīvu un ilgtspējīgu būvniecību. Taču tādēļ tiek patērēts vairāk laika, nekā sākumā plānots.

«Restaurēta tiek ne tikai ēkas fasāde, bet tiek labiekārtota arī teritorija ap Kolonādi. Iekšdarbus plānojam pabeigt līdz augusta beigām. Taču nevēlamies solīt konkrētu restorāna darba sākšanas datumu. Plānojam darbu sākt augusta beigās. Turklāt personāls ir gatavs sākt strādāt, tiklīdz būvniecības darbi tiks pabeigti,» atzīmē Dombrovska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SAKRET OU Igaunijā kāpinājis ražošanas jaudu, pieņemot papildu darbaspēku un pārejot vasaras sezonā uz darbu divās maiņās. Darbs divās maiņās ļauj SAKRET nodrošināt augošo pieprasījumu un būt elastīgam jaunu materiālu ražošanā un pielāgošanā pēc pieprasījuma. Kopumā šā gada pirmajos piecos mēnešos SKARET OU realizētās produkcijas apjoms Igaunijā audzis par 13 %, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pērn.

Kaspars Pacēvičs, SAKRET OU vadītājs Igaunijā, skaidro, ka kaimiņvalstī pieprasījums vienlīdz audzis gan pēc produktiem, kas paredzēti iekšdarbu veikšanai, gan ārējās apdares darbiem. «Tas saistīts ar to, ka pavasara un vasaras sezonā iedzīvotāji arvien aktīvāk veic dažādus remontdarbus savos mājokļos. Turklāt Igaunijā strauji noris arī jaunu dzīvojamo un biroju ēku projektu attīstīšana. Iedzīvotāji plaši apgūst arī ēku siltināšanas programmu, par ko liecina pārdošanas apjomu pieaugums restaurācijas un fasāžu apdares materiāliem.»

SAKRET OU ir AS SAKRET HOLDINGS filiāle Igaunijā, kas dibināta 2005. gadā, drīz pēc tam uzsākta arī ražotnes celtniecība, kas tolaik bija visnozīmīgākā Latvijas uzņēmuma kapitāla investīcija Igaunijā. Rūpnīca tika atvērta 2007. gadā ar ražošanas jaudu 150 tūkst. tonnu gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši pirms desmit gadiem - 2007. gada 13.jūlijā - tika atklāta AS Sakret Holdings Igaunijas rūpnīca, ieguldot vairāk nekā astoņus miljonus eiro. Tobrīd tās bija lielākās Latvijas uzņēmuma investīcijas kaimiņvalstī, informē kompānijas pārstāvji.

Desmit gadu laikā uzņēmums izveidojis profesionālu un veiksmīgu darbinieku komandu, kas pēdējā pusgada laikā veicinājusi apgrozījuma pieaugumu par 11%, lai arī būvniecības tirgus valstī palielinājies vien par 7%.

«Pēdējos gados Igaunijas rūpnīca palielinājusi darbības jaudu, pavisam nesen pārgājusi uz divu maiņu darbu, tādējādi kļūstot vēl produktīvāka. Ņemot vērā to, ka Igaunijas tirgus ir augošs un investīcijas arvien palielinās, esmu pārliecināts, ka tuvāko gadu laikā Sakret spēs iekarot arvien lielāku patērētāju uzticību,» saka rūpnīcas direktors Kaspars Pacēvičs, piebilstot, ka apgrozījums pērn sasniedzis 5,7 miljonus eiro.

Gada laikā plānots investēt vēl papildu līdzekļus ražošanas jaudu palielināšanai, tādējādi turpinot audzēt tirgus daļu un apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tekstilizstrādājumu ražošanas uzņēmums Latvijas Tekstils turpmāk nodrošinās arī digitālo druku, informēja uzņēmuma vadītājs Oskars Polmanis.

Ideja radusies pirms diviem gadiem, apmeklējot pasaules tekstila izstādes un lūkojoties pēc tekstila apdrukas inovācijām. Šā gada sākumā atrastas piemērotākās idejas īstenošanai. «Gadu sākām ar eksperimentiem, pasūtot šo pakalpojumu ārpus Latvijas, lai saprastu, kāds ir šīs produkcijas noiets. Tirdzniecības rādītāji bija pārliecinoši, tādēļ nolēmām riskēt un investēt, lai šo tehnoloģiju atvestu uz Latviju. Nav tā, ka Latvijā nav iespējama digitālā druka uz lina un kokvilnas, bet problemātika ir tirāža un pieejamība. Mūsu uzsvars - nelielas tirāžas plašākam interesentu lokam,» sacīja O. Polmanis.

Viens no pamudinājumiem investēt šajā tehnoloģijā ir gadu mijā uzsāktais projekts 119 Latvijas skati, kura ideja ir simtgades gadā radīt katram Latvijas novadam auduma maisiņus ar raksturīgiem fotoattēliem. «Līdz ar iekārtu atvešanu un testa režīma pabeigšanu, tas būs pirmais projekts, ko drukās šīs iekārtas. Galvenais, ko gribu akcentēt - mēs no kreklu apdrukātājiem atšķirsimies ar to, ka kreklus mēs neapdrukāsim,» uzsver O. Polmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Piedāvās picas un vīnu

Lelde Petrāne,21.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Pica Rīga, kas ilgstoši bija pazīstams kā e-picērija, nupat ir vēris vaļā arī restorānu Rīgā, Strēlnieku ielā, kur piedāvās jaunu recepšu picas ar vīniem. Uzņēmums nodrošināšot arī picas ar strausa un brieža gaļu.

Plānots, ka restorāna apmeklētājus sagaidīs paši vietas saimnieki – Eva un Normunds.

Zīmola mērķauditorija ir «cilvēki gardēži, kas novērtē no augstvērtīgām izejvielām gatavotu kvalitatīvu ēdienu», viņi skaidro.

Precīza investīciju summa pašlaik tiek apkopota, bet domājams, ka tās atpelnīt varētu būt iespējams 3 gadu laikā.

«Sākotnēji picas bija iespējams pasūtīt tikai internetā, bet restorāna atvēršana vienmēr bijusi plānā. Iespējams, ka sākotnēji kā pārdrošs sapnis, kas nu pārtapis realitātē. Ikviens dizaina elements telpās ir īpaši pārdomāts,» saka restorāna līdzīpašniece Eva Broda-Bērziņa.

Piektdienas intervija ar Pica Rīga līdzīpašnieci Evu Brodu – Bērziņu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konditorejas un uzkodu ražotājs Orkla Confectionery & Snacks Latvija 2017. gada maijā Ādažu Čipsi ražotnē saražojis par 19% vairāk produkcijas nekā 2016. gada maijā, sasniedzot 598 tonnas. Tas ir lielākais čipsu un sāļo uzkodu ražošanas apjoms mēnesī kopš ražotnes dibināšanas 1979.gadā.

Šāds ražošanas apjoma pieaugums galvenokārt ir saistīts ar sāļo uzkodu un kartupeļu čipsu pieprasījuma pieaugumu Latvijā un eksporta tirgos, kā arī veiktajām investīcijām tehnoloģiskajos uzlabojumos.

Orkla Confectionery & Snacks Latvija ir lielākais kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražotājs Latvijā. Uzņēmuma produkcija ar zīmolu Taffel tiek eksportēta uz Baltijas valstīm, Skandināviju, ASV, Krieviju, Lielbritāniju, Gruziju, Kazahstānu un Azerbaidžānu.

2016. gadā Orkla Confectionery & Snacks Latvija ieguldīja Ādažu Čipsi ražošanas procesos, investējot 320 000 eiro kartupeļu pirmapstrādes līnijā un 60 000 eiro čipsu ražošanā, lai uzsāktu jauna veida vafeļčipsu izgatavošanu un virzīšanu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Augšupejas līkne sākās ar Ziemeļblāzmu

Linda Zalāne,16.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvuzņēmums Restaurators vairāk nekā 65 gadu pastāvēšanas vēsturē spēcīgāko turbulenci piedzīvoja tieši ekonomiskās lejupslīdes gados. «2010. gadā uzņēmuma apgrozījums bija samazinājies līdz aptuveni 200 tūkst. eiro, tas bija zemākais punkts tā pastāvēšanas vēsturē. Pirms tam šādu apjomu tērējām administrācijas izdevumiem, un, lai izdzīvotu, mums nācās atlaist 100 darbiniekus, turklāt 80 no tiem vienā dienā. Tiem, kas palika, bija jāsamierinās, ka algu izmaksāsim, iespējams, ar trīs mēnešu kavēšanos,» atminas AS Būvuzņēmums Restaurators valdes priekšsēdētājs Mareks Mamajs.

Pēc izkļūšanas no bedres sekoja uzņēmuma atkopšanās un attīstības gadi. Būvuzņēmums Restaurators kāpināja apgrozījumu no miljona eiro 2013. gadā līdz gandrīz trīs miljoniem 2016. gadā. Šogad uzņēmums ir iecerējis sasniegt četru miljonu eiro slieksni. Tas ļāvis kompānijai iekļūt Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošu uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā.

Pirms krīzes uzņēmums daudz strādāja privātajā segmentā, tad valsts un pašvaldības pasūtījumu bija mazāk. «Iestājoties krīzei, kā ar nazi tika nogriezti privātie pasūtījumi, un, ja mēs darbiniekiem būtu izmaksājuši vēl vienu algu par dīkstāvi, tad būtu bankrotējuši, jo naudas kontā bija tik, cik bija. Mūsu produkts un pakalpojums parādīja to, cik dzīvotspējīga ir valsts ekonomika, jo restaurācija ir dārgāks pakalpojums nekā vienkārši būvniecība, tāpēc ka specifika ir cita,» skaidro M. Mamajs. Uzņēmuma apgrozījuma augšupejas līkne sākās līdz ar restaurācijas darbu veikšanu kultūras pilī Ziemeļblāzma, kas bija pirmais vērienīgais projekts pēc ekonomikas lejupslīdes gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražotāja AS «Sakret Holdings» koncerna uzņēmums UAB «Sakret LT» decembrī saņēma vairākas nozīmīgas balvas par sasniegumiem Lietuvā, tostarp «Lietuvas eksporta balvu 2017», zelta medaļu par ražoto produktu, kā arī balvu «Labākais uzņēmums 2017» kategorijā mazie un vidējie uzņēmumi, informē kompānijas sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane.

«Man ir patiess prieks, ka katrā no Baltijas valstīm »Sakret« spējis attīstīt veiksmīgas rūpnīcas, kas ne tikai nodrošina darba vietas un augstvērtīgus būvmateriālus, bet arī palīdz visam reģionam attīstīties. Šī balva ir tiešs pierādījums tam, ka latvieši arī kaimiņvalstīs var gūt atzinību,» saka AS «Sakret Holdings» padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Apbalvojumu par sasniegumiem eksportā pasniedza Panevēžas Tirdzniecības, rūpniecības un amatniecības kamera, godinot labākos šī reģiona uzņēmējus, savukārt balvu «Labākais uzņēmums 2017» kategorijā mazie un vidējie eksportspējīgie uzņēmumi sniedza Viļņas Tirdzniecības, rūpniecības un amatniecības kamera. Kā labākais UAB «Sakret LT» ražotais produkts novērtēts apmetums «HM-10», par ko zelta medaļu pasniedza Lietuvas Republikas premjerministrs Saulius Skvernelis un Lietuvas rūpniecības konfederāciju prezidents Roberts Dargis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kas tev jāzina

Kas Tev jāzina 23. maijā

Dienas Bizness,23.05.2014

Pasaulē.

Fotonedēļa: 17. maijs - 23. maijs

Db.lv turpina aizsākto tradīciju, piedāvājot rubriku Fotonedēļa - fotostāstu par aizvadītajā nedēļā notikušo pasaulē. Lasīt tālāk...

Foto: AP

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien biznesa portālā db.lv var lasīt divas interesantas intervijas. Viena no tām - laikrakstā Dienas bizness publicētā intervija ar būvuzņēmēju Aināru Pauniņu. Tajā viņš atklāj, ka lēmums par to, ka aiziet no uzņēmuma operatīvās vadības, ir pieņemts - tas notiks tuvākā gada laikā.

Otra ir Dienas Biznesa redaktora Didža Meļķa intervija ar Cemex valdes priekšsēdētāju Enriki Garsiju. Intervijā uzņēmuma boss brīdina, ka investoriem ir kārdinājums pamest Latvijas tirgu.

Portālā aplūkojama arī fotoreportāža no Dobeles dzirnavnieka spageti ražotnes, kas izvietota vertikāli, četros stāvos.

Savukārt, rubrikā Piektdienas intervija savas atbildes mums šoreiz sagatavojusi valodu pakalpojumu uzņēmuma Skrivanek Baltic vadītāja Aiga Veckalne.

Pārējie šīsdienas jaunumi, kā arī informācija par aktuālākajiem rakstiem laikrakstā Dienas Bizness - raksta galerijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mums ir divreiz lielāka pastkastīte par Gmail, divreiz lielāks atļautais e-pasta pielikumu apjoms, galu galā, mūsu serveri atrodas Latvijā, viss vienkārši ātrāk strādā,» lepojas vietējā e-pastu servisa Inbox līdzīpašnieks Andris Griķis. To viņš sacījis, atbildot uz izdevuma Ir jautājumu, vai pasaules interneta gigants Google nav Inbox bieds.

Viņaprāt, priekšstats par Gmail popularitāti esot tikai latviešu fobija: «Latvijā Gmail ir aptuveni trīs reizes mazāks par mums un mazāks arī par Mail.ru. Vidējai mājsaimniecei Gmail ir par sarežģītu, tas ir specifisks produkts.»

A. Griķis arī stāstījis, ka e-pasts ir otrais dārgākais IT segments aiz meklētāja, to attīstīt un uzturēt esot dārgi. «Mūsu tehnoloģiskās platformas uzturēšanai, attīstīšanai tērējam aptuveni vienu miljonu latu gadā,» stāstījis A. Griķis.

Jāatgādina, ka šogad A. Griķis atbildēja arī uz biznesa portāla db.lv Piektdienas intervijas jautājumiem. Viņš uzsvēra, ka Inbox.lv nav pārdots ārvalstu investoriem, un tā kapitāls joprojām ir 100% Latvijas uzņēmēju rokās. Inbox.lv ir otrais mīlētākais zīmols Latvijā. Pagaidām gan to apsteidz tieši ASV IT megakorporācija Google.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ēdināšanas pilsētiņā Rīgas centrāltirgū varēs ieturēties arī pēc pusnakts

Elīna Pankovska,18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošā ēdināšanas pilsētiņa atjaunotajā Centrāltirgus paviljonā būs kā flagmanis tirgus nākotnes vīzijai par vietu, kur ne tikai iepirkties, bet arī labi pavadīt laiku, atpūsties un pavakariņot, teic AS Rīgas Centrāltirgus (RCT) vadītājs Artis Druvinieks.

«Ēdināšanas daļu nevērs ciet līdz ar RCT darbalaiku. Šī paviljona daļa strādās ilgāk. Proti, ja RCT strādā līdz sešiem, tad šī daļa strādās ikdienā līdz 22:00, bet piektdienās un sestdienās līdz diviem naktī. Šādā veidā arī gribam mainīt cilvēku uztveri. Vēsturiski cilvēkiem ir izveidojies priekšstats, kas RCT teritoriju vakara stundās vairs neuztver kā pozitīvu vidi. Mēs strādājam pie tā, lai mainītu domāšanu, un mums ir labi piemēri, uz ko atsaukties, - Barselonas, Madrides tirgus, Eiropas tirgus etalons – Roterdamas tirgus, kam mēs mēģinām līdzināties ar šo ēdināšanas pilsētiņas konceptu,» intervijā stāsta A.Druvinieks.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Compensa Life Latvijas filiāles vadītāju Viktoru Gustsonu

Lelde Petrāne,27.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild dzīvības apdrošināšanas kompānijas Compensa Life Latvijas filiāles vadītājs Viktors Gustsons. «Apdrošināšana ir uzticības bizness,» uzsver V. Gustsons.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Strādāju apdrošināšanas nozarē jau kopš 1991.gada. Sāku strādāt apdrošināšanas akciju sabiedrībā Balta, pēc tam piecus gadus biju Vērtspapīru tirgus komisijas vadītājs. Kopš 2001. gada strādāju Compensa Life. Uzskatu, ka apdrošināšana ir ļoti interesanta biznesa sfēra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvnieks: Ja firma bankrotē, uzceļot tādu objektu kā Gaismas pils, tā ir tikai valsts vaina!

Uldis Andersons,03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«RBSSKALS bankrotēja valsts dēļ. Par Nacionālo bibliotēku RBSSKALS nesaņēma piecus miljonus! Protams, var jau formāli teikt – viņiem nepienācās. Bet, ja firma bankrotē, uzceļot tādu objektu kā Gaismas pils, tas nav normāli! Valsts nebankrotētu, ja viņa tos piecus miljonus samaksātu, firma paliktu tirgū. Tā ir tikai valsts vaina,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka būvuzņēmējs, agrāk būvuzņēmuma PBLC vadītājs Jānis Lancers.

Nu jau viņš gandrīz 10 gadu ir pensijā un nesen klajā nākusi viņa sagatavotā grāmata Latvijas būvniecība 100 gados – apjomīgs un fundamentāls 1600 lappušu darbs trīs biezos sējumos.

Tas arī bija pamudinājums aicināt uz piektdienas sarunu pašu grāmatas autoru. Savulaik J. Lancers bija biežs viesis Dienas Biznesa lappusēs – ar Jāni tikāmies un sazinājāmies daudz un bieži, un viņš nekad neatteica paust savu viedokli un domas par nozares norisēm un problēmām – arī tad, ja šis viedoklis ne visiem bija glaimojošs un tīkams. Lai gan mūsu tikšanās iegansts ir grāmata, arī šoreiz tomēr neiztiekam bez sarunas par būvniecību – gan par nozares pagātni, gan pašreizējām norisēm. Un, lai arī Jānis pats sakās esam no visa tā kā malā pagājis, tomēr atļaušos tam nepiekrist – jautājot un uzklausot atbildes, ir jūtams, ka laikam jau nav tik vienkārši paiet malā no tā, kam veltīta visa dzīve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieki ir gatavi atteikties no agresoru - Baltkrievijas un Krievijas - ražotajām izejvielām, tāpēc ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk atrast jaunus piegādātājus, un rast veidus kā pastiprināt investīcijas tehnoloģijās, kas palīdz mēslojumu izmantot maksimāli efektīvi, pauda biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš sacīja, ka lauksaimniekiem neizpratni raisījuši zemkopības ministra Kaspara Gerharda (NA) izteikumi piektdienas, 18.marta, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma". Ministrs intervijā paudis, ka nozarē pamatā nav problēmu ar minerālmēslu pieejamību, degvielas trūkumu vai darba roku trūkumu.

"Tāds skats uz esošo situāciju nozarē norāda vai nu uz nevēlēšanos, vai nespēju risināt reālas problēmas," sacīja Lazdiņš, piebilstot, ka ka pašlaik no ministrijas nav konkrētas atbildes par turpmāko situāciju.

Cita starpā zemnieku saimniecības īpašnieks Oļegs Hincenbergs pauda neizpratni par to, ka ministrs aicinājis mazināt mēslojuma lietojumu un tādējādi kļūt videi draudzīgākiem. Hincenbergs uzsvēra, ka samazināt mēslojumu nozīmē samazināt ražu un kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Kaņepēs ir spēks, intervijā DB saka Dailes teātra aktieris Ivars Auziņš, kurš jau septiņus gadus vada kaņepju pārstrādes uzņēmumu Transhemp.

Kaņepēs ir spēks, intervijā DB saka Dailes teātra aktieris Ivars Auziņš, kurš jau septiņus gadus vada kaņepju pārstrādes uzņēmumu Transhemp.

Savulaik viņam bija iecere Latvijā uzbūvēt lielu rūpnīcu, kurā no kaņepēm ražotu koksni un šķiedru. Jau tika piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums un atrasti investori, taču banka šo biznesu līdzfinansēt atteicās. Šobrīd I. Auziņš no kaņepēm ražo dažādus veselīgus pārtikas produktus – eļļu, proteīna pulveri un šķiedrvielas, kā arī lobītas un grauzdētas sēklas. Viņš joprojām aktīvi darbojas teātrī, filmējas vietējos seriālos un gaida piedāvājumu spēlēt lielās lomas ārpus mūsu valsts robežām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja tiešām ir superprodukts, tam tirgu var atrast. Ja neizdodas, tad ir jautājums, vai produkts nav tā pārcenots, ka uzņēmums otrā pusē nevar izveidot biznesu - tā intervijā Dienas Biznesam saka eksporta konsultāciju un tirgus izpētes uzņēmuma GatewayBaltic līdzīpašniece Inese Andersone.

Pirms 12 gadiem, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, viņa saskatīja iespēju piedāvāt eksporta konsultācijas sadarbības veicināšanai ar Zviedriju. Šī ideja ir attaisnojusies, un šobrīd uzņēmuma pakalpojumus izmantojuši ne vien daudzi Latvijas, bet arī ārzemju uzņēmumi. Plašāk par to, kādi ir Latvijas eksportētāji un kā šo gadu gaitā mainījušies, viņa stāsta intervijā.

Fragments no intervijas

Tu jau vairāk nekā desmit gadus palīdzi mūsu uzņēmējiem eksportēt. Kāpēc tev ir svarīgi to darīt?

Man liekas, ka eksportējošie uzņēmumi ir daudz stiprāki, ar ilgtspējīgāku pieeju, rada labāk apmaksātas darbavietas, ievieš inovācijas un attīstās. Tāpēc mums ir svarīgi viņiem palīdzēt, lai attīstība notiktu ātrāk. GatewayBaltic radās pirms 12 gadiem. Pusotru gadu es ar savu draugu un tagadējo vīru Kimu dzīvoju Zviedrijā, taču mēs izdomājām pārcelties uz Latviju. Tas bija laiks, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Apzinājāmies, ka visas robežas ir vaļā, bet nebija zināms, kā ieiet tepat blakus esošā tirgū. Izmantojām to, ka mums bija latviešu un zviedru valodas zināšanas, sākām ar Latviju un Zviedriju. Katru gadu sapratām, ka klienti prasa ne vien palīdzēt ieiet Zviedrijas tirgū, bet visā Skandināvijā. Tāpat parādījās interese no skandināviem un ne vien par Latviju, bet arī par Baltiju un Poliju. Tā mēs visu laiku esam likuši klāt jaunus tirgus, ir bijuši projekti arī Paragvajā, Meksikā un Honkongā. Robežas izzūd.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Universal Music Baltics direktors: Jaunie digitālie pakalpojumi Baltijā ir izaugsmes sākumposmā

Anda Asere,10.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas mūzikas nozarē nes straumēšanas vietnes, kas to padara ērti pieejamu, vienlaikus paverot iespējas par zvaigzni kļūt kādam sešpadsmitgadīgam dīdžejam no Latvijas vai jebkuras citas vietas pasaulē

Tā intervijā uzsver Universal Music Baltics direktors Petri Mannonens (Petri Mannonen). Un šādi piemēri ir – tieši internetā tika pamanīts Džastins Bībers, un arī Gangnam Style savu uzvaras gājienu piedzīvoja tieši virutālo iespēju dēļ. Vairāk par mūzikas klausīšanās paradumiem un izmaiņām industrijā viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Kā šobrīd mainās mūzikas industrija?

Ir lielas izmaiņas patēriņa paradumos – kā cilvēki klausās mūziku. To redzam globāli un arī Latvijā – mūzikas patēriņš virzās digitālajā virzienā un ir pamanāma tādu kanālu kā Spotify, Deezer, Apple Music izaugsme. Protams, joprojām radio klausās ļoti liela daļa – 43%. Tam seko telefons ar tikai 12%, bet tas ir plaši izplatīts tieši gados jaunā auditorijā starp 15 līdz 29 gadiem. Šo cilvēku mūzikas patēriņš virzās uz digitālo pusi. To var redzēt notiekam it visur – vispirms kaut ko lieto jaunā paaudze, kam vēlāk seko masas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbildība par OIK skandālu primāri jāuzņemas tiem ministriem un valsts sekretāriem, kas strādāja Godmaņa un Kalvīša valdībā, to intervijā DB pauda bijušais ekonomikas ministrs, tagad jaundibinātās partijas Kustība Par! valdes priekšsēdētāja Daniels Pavļuts.

Viņš atzīmē, ka obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas radīšanā savu vainu viņš neredz, jo no pirmās dienas ministra amatā mēģinājis atļauju izsniegšanu apturēt.

Fragments no intervijas

Kā kopumā vērtējat šobrīd izveidojušos situāciju saistībā ar OIK?

To, ka OIK slogs kļūs nepanesams, es prognozēju jau 2012. gada sākumā, kas bija burtiski mēnesi vai divus pēc manas nonākšanas ekonomikas ministra amatā. Es aizgāju uz valdību ar, manuprāt, pirmo visaptverošo ziņojumu par to, kādas būs OIK izmaksas. Lielie likumi un Ministru kabineta (MK) noteikumi, balstoties uz kuriem vēlāk izsniegtas atjaunojamo energoresursu (AER) un koģenerācijas ražošanas atļaujas, pamatā pieņemti Godmaņa un Kalvīša valdības laikā. Mēs neatradām, ka toreiz, pieņemot lēmumus, veiktas nopietnas analīzes, kādas sekas tas ilgtermiņā atstās uz Latvijas tautsaimniecību. Līdz ar to, jau uzsākot darbu ministra amatā, man bija pilnīgi skaidrs, ka OIK ir bumba ar laika degli. Tieši tāpēc es ķēros klāt pie moratorija – sākām novembrī un februārī, gājām uz valdību ar priekšlikumu pilnībā slēgt jaunu atļauju izsniegšanu. Pagāja ilgs laiks, kamēr mēs šo priekšlikumu dabūjām cauri. Lēmumu slēgt jaunu atļauju izsniegšanu valdība pieņēma tikai 2012. gada augustā, balstoties uz mūsu prognozēm, ka tās būs miljardiem lielas izmaksas, kas būtiski samazinās Latvijas uzņēmēju konkurētspēju un radīs tālākus nabadzības riskus Latvijas sabiedrības sociāli un materiāli neaizsargātākajai daļai. Augustā šo moratoriju pielēma, taču pat tad tika nolemts, ka MK noteikumi stājas spēkā nevis ar publicēšanas brīdi Latvijas Vēstnesī, bet iedeva laiku vēl līdz septembrim. Pa šo laiku tad arī saskrēja tas papīra atļauju vilnis, ko mums ar Juri Pūci piedēvē. Atļaujas nevarēja neizsniegt, jo likums to paredzēja. Ierēdnis nevar neizsniegt atļauju, ja likums paredz, ka viņam tā ir jāizsniedz. Pēc tam gan mēs veicām veselu virkni pasākumu, kas bija saistīti gan ar atļauju atcelšanu, gan ar stingrāku prasību noteikšanu par būvniecību, par lietderīgās enerģijas izmantošanu un daudzām citām lietām, kas ļāva gan mūsu laikā, gan pēc tam faktiski teju visas no šīm izsniegtajām atļaujām vienkārši likvidēt. Absolūti lielākā daļa no tām netika realizēta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs intervijā laikrakstam Diena.

Jautājums par termiņuzturēšanās atļaujām (TUA) apmaiņā pret investīcijām sabiedrībā raisa visai pretrunīgas attieksmes. Kā jūs to vērtējat, būdams Latvijas Bankas prezidents, tātad – eksperts naudas lietās?

Ekonomiski tas nav pretrunīgs. Tas ir pilnīgi skaidri saprotams, pozitīvs, pozitīvs un vēlreiz pozitīvs. Vienkārši varbūt ir cilvēki, kas, izmantojot šo jautājumu, mēģina nopelnīt politiskas dividendes. Ja mēs palūkojamies uz statistiku, aizvadītajos gados ir izsniegtas 6645 uzturēšanās atļaujas. Salīdzinājumam ar šo skaitli Latvija 2010. gadā vien izsniedza 140 000, 2011. gadā – 160 000 un 2012. gadā 180 000 Šengenas vīzu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji no iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitātes baidās, jo ir bažas, ka tam varētu sekot kapitāla pieauguma nodokļa progresivitātes ieviešana, intervijā DB skaidro LTRK padomes priekšsēdētāja amata kandidāts Guntis Belēvičs.

Fragments no intervijas

Kas bija jūsu galvenā motivācija, piesakoties kandidēt uz LTRK padomes priekšsēdētāja amatu (vēlēšanas notiks 20.martā – red.)?

Mani uzrunāja vairāki uzņēmēji, kuri acīmredzot ir novērtējuši manu līdzšinējo darbību. Lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu ir likumi par kamerām, un vairākās valstīs uzņēmumiem dalība tajās ir obligāta. Latvijā uzņēmēji stājas LTRK, lai sekmīgāk spētu aizstāvēt savas intereses un panākt uzlabojumus uzņēmējdarbības vidē. Kļūt par kameras prezidentu ir katra biedra tiesības. Es uzskatu, ka ir ļoti labi, ja uz šo amatu ir konkurence, jo ir jābūt ideju sāncensībai, konkurējošiem priekšlikumiem, lai biedriem ir no kā izvēlēties. Jāpiemin, ka Latvijā ir daudzas ārvalstu uzņēmēju tirdzniecības kameras, kas savas problēmas risina ar attiecīgo vēstniecību palīdzību. Latvijas uzņēmējiem nav savas vēstniecības. Par šādu vēstniecību jākļūst LTRK. Vienīgā iespēja ir pašiem iet un darīt. Tā arī ir mana galvenā motivācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligātā iepirkuma komponentes sistēmas (OIK) likvidēšana nākotnē varētu novest pie siltumenerģijas tarifu pieauguma Rīgā, piektdien intervijā laikrakstam Dienas Bizness pieļauj Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Uzņēmuma Rīgas siltums īpašumā ir vairākas koģenerācijas stacijas, kas saņem atbalstu elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros. N.Talcis intervijā DB atklāj, ka, ja atbalsts koģenerācijas stacijām tiks atņemts, uzņēmums būs spiests paaugstināt siltumenerģijas tarifus Rīgā, kas vēsturiski ir vieni no zemākajiem Latvijā.

Fragments no intervijas

Kāds uzņēmumam bija aizvadītais finanšu gads?

Finanšu gads, kas sākās 2016. gada oktobrī un noslēdzās pērnā gada septembrī, bija veiksmīgs. Tas saistāms ar apkures sezonas ilgumu, kas bija līdz šim garākā Rīgas siltums pastāvēšanas vēsturē. Uzņēmuma gūtā peļņa no siltumenerģijas un elektroenerģijas pārdošanas, kā arī citas saimnieciskās darbības iepriekšējā finanšu gadā bija 1,82 miljoni eiro, bet papildus gūtā peļņa - 5,94 miljoni eiro, kas veidojusies saistībā ar to, ka no 2018. gada Latvijā ieviesta jauna uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un tāpēc gadiem uzkrātais uzņēmumu ienākuma nodoklis tika novirzīts pagājušā gada peļņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālie pakalpojumi finanšu nozarē transformējas un nākotnē liela nozīme būs pakalpojumu personalizācijai, ņemot vērā konkrētās klienta vajadzības, intervijā prognozē bankas Citadele E-biznesa daļas vadītājs Mārtiņš Bērziņš.

Likumdošanai jāspēj sekot strauji mainīgajam tirgum, taču dažās jomās šobrīd esam priekšā kaimiņvalstīm.

Kādas tendences vērojamas digitālo pakalpojumu jomā patlaban?

Banku un finanšu tehnoloģiju kompāniju piedāvātie pakalpojumi kļūst aizvien personalizētāki, un tie dati, ko klients ir gatavs sniegt finanšu institūcijām, tiek izmantoti, lai gandrīz reālā laikā viņam piedāvātu individualizētu pakalpojumu, kas pielāgots tieši viņa vajadzībām. Vēl pirms desmit gadiem, piedāvājot produktus, cilvēki tika dalīti grupās, kas atbilda noteiktiem kritērijiem, un tad, balstoties uz piederību noteiktai grupai, pakalpojumu sniedzējs sūtīja viņiem piedāvājumu. Tagad pakalpojumi ir attīstījušies, un, ņemot vērā, ka bankai ir pieejama plašāka informācija par klientu, balstoties uz viņa vajadzībām, iespējams sagatavot personalizētu piedāvājumu, – gan patēriņa kredītu, maksājumu karti, apdrošināšanu un citus pakalpojumus. Šobrīd cilvēka draugi sociālajos tīklos var uzzināt, cik viņš ir aktīvs, ar kādu sporta veidu nodarbojas, kāds ir viņa dzīvesveids. Tā arī mēs, balstoties uz datiem, ko redzam, piemēram, Latvijas Bankas (LB) kredītu reģistrā, varam piedāvāt aizdevumus, un, redzot, kā viņš atmaksā, piedāvāt aizdevumus ar zemāku procentu likmi un augstākas summas. Šīs tendences raksturo mūsdienu laikmetu, līdz ar to, jo klienti būs gatavi sniegt vairāk informācijas par sevi, jo mēs varēsim viņiem sniegt personalizētāku pakalpojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru