Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Pazīstamu zīmolu viltojumu apjomi Latvijā ir lieli - viltots tiekot viss, ko cilvēki vēlas iegādāties. Policija norāda, ka pēdējā laikā visvairāk viltojumu tiek piedāvāts tieši internetā, jo tur esot visgrūtāk pieķert izplatītājus.

Atkritumu biznesā turpina ieplūst miljoni

Otrreizējas pārstrādes vietā eksports

Darbs

Harisma - tā ir uzvedība

Kļūstot par līderi, ir jāatsakās no tiesībām būt pesimistam, tā starptautiskā personālvadības uzņēmuma Profiles International viceprezidents Deiriks Makens, skaidrojot - mazas pārmaiņas uzvedībā var radīt lielas izmaiņas.

Nodokļi

Konsolidācijai cels nodokļus

Iespējams, jau šogad pieaugs degvielas akcīze un azartspēļu nodokļi, bet valsts pārvaldē strādājošo skaits tiks samazināts.

IT

Planšetdatoru tirgu izaicinās

«Tas arī mums bija pārsteigums, bet cilvēkiem kaut kāda nauda vēl ir. Ja skatās uz tirgu, tad lielākā daļa darījumu vispār notiek skaidrā naudā,» intervijā laikrakstam Dienas bizness, atbildot uz jautājumu, vai cilvēkiem ir nauda pirmajai iemaksai, norāda Nordea bankas Klientu apkalpošanas tīkla direktore, valdes locekle Jana Strogonova.

«Sērijveida dzīvokļu segmentā 60 - 70% no darījumiem notiek skaidrā naudā, jaunos projektos tie ir 50 - 60%, un šos darījumus veic Latvijas rezidenti. Klusajā centrā gan pamatā nerezidenti un banku līdzfinansējums minimāls.

Vai tas varētu liecināt, ka cilvēki uzpērk īpašumus, veidojot portfeļus, lai vēlāk varētu veicināt spekulāciju uzplaiksnījumu, kad tirgus kļūs aktīvāks? Grūti pateikt. Nespējam kontrolēt darījumus, kas notiek skaidrā naudā. Bankas kredītus spekulantiem vairs neizsniedz, vismaz, cik man zināms. Bet man šķiet, ka ir gan tā, gan tā, ir cilvēki, kas izmanto šo situāciju,» skaidrojusi bankas pārstāve.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Būvuzņēmumi līdzīgi kā citu nozaru pārstāvji, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā (ES), steidzās izmantot lielo tirgu piedāvātās iespējas. Taču ne visiem tas ir izdevies, jo darbības izvēršana un objektu iegūšana ārvalstīs nav vienas dienas vai pat mēneša process. Tas prasa ne tikai daudz laika, bet arī lielas investīcijas no paša uzņēmuma gan finanšu, gan darbaspēka resursu jomā.

Liela daļa no uzņēmumiem, kas šobrīd aktīvi pievēršas eksportam ir būvuzņēmumi, kas zaudējušas savu tirgus daļu Latvijā, tādējādi cenšoties to kompensēt. Taču darbības potenciāla pārlikšana uz ārvalstu tirgiem nereti var negatīvi atspoguļoties iekšējā tirgū, jo samazinās veikto darbu kapacitāte, kas kavē nozares kopējo attīstību. Turklāt ārvalstīs iegūtais kapitāls ne vienmēr tiek ieguldīts tajā valstī, no kurienes nāk uzņēmums, nereti tas ieplūst citu valstu ekonomikā – dažādu maksājumu un jaunu investīciju veidā eksporta darbības attīstībai.

Vienlaikus darbības izvēršana ārvalstīs viennozīmīgi ir vietējo būvuzņēmumu turpmākās attīstības iespēja, jo Latvijas būvniecības tirgus stagnē un par iespējamu tirgus attīstību šobrīd nav iespējams runāt. Vienlaikus, uzņēmumu mērķtiecīga darbība eksporta tirgos, kas aktualizējusies pēdējo gadu laikā, skaidri norāda uz to, ka iekšējā tirgū ir būtiskas, neatrisinātas problēmas, kas kavē tirgus attīstību kopumā.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Krievijas baņķieru straujā aktivizēšanās pēdējā laikā Latvijas banku tirgū turpināsies, eksperti to vērtē pozitīvi.

Šogad Latvijā notikuši vairāki darījumi, iespējams, vairāku desmitu miljonu latu apjomā, kuru rezultātā Krievijas izcelsmes kapitāls palielinājis savu ietekmi banku tirgū. Tajā skaitā no ASV korporācijas General Electric Capital banku GE Money Bank iegādājās viena no Krievijas lielākajām finanšu grupām Otkritie, jaunu banku - Rigensis Bank - izveidoja Krievijas baņķieris Igors Ciplakovs, par biznesa paplašināšanu Latvijā paziņojusi nelielā banka LTB Bank, bet par banku Citadele aktīvi interesējas Krievijas banka M2M. Aptaujātie eksperti prognozē, ka Krievijas kapitāla ienākšana Latvijas banku tirgū turpināsies, kas vērtējams pozitīvi, ja vien jaunienācēji ievēros Latvijas finanšu tirgus noteikumus.

Kā izrādās, Arnolda Švarcenegera sirdslieta ir jaunu darba vietu un tīrākas vides radīšana. Kalifornijas gubernators ekskluzīvā sarunā LD atklāj, kā ar atjaunojamiem energoresursiem stimulēt parādos esošu ekonomiku un veicināt nodarbinātību.

Kalifornijas štatam ir liels budžeta deficīts, tomēr vienlaikus notiek lielas investīcijas atjaunojamos energoresursos. Vai ar tādu deficītu Kalifornija varēs turpināt investēt zaļajās tehnoloģijās? Varbūt tieši atjaunojamie energoresursi ir vainīgi pie tik liela budžeta deficīta?

Vispirms jāsaka, ka mums ir izveidojies tik liels deficīts, jo tērējam vairāk naudas, nekā ieņemam. Tam nav pilnīgi nekāda sakara ar vides lietām – te tiek jaukti kopā divi atšķirīgi jautājumi. Otrkārt, neviens no atjaunojamo energoresursu projektiem, kas tiek realizēts Kalifornijā – vai tie būtu vēja parki, saules stacijas, biodegviela vai biomasa – nav ticis apmaksāts no štata kases. To ir darījuši privātie investori: Kalifornijā ar savām investīcijām ierodas kompānijas no visas pasaules. Pašlaik mēs esam apstiprinājuši atjaunojamo energoresursu projektus, kuru kopējā jauda būs ap 4000 MW, no tiem ievērojamu daļu veido saules enerģijas stacijas, 12 no tām atradīsies Mohavi tuksnesī. Tos, tāpat kā vēja stacijas, apmaksā gan Kalifornijas uzņēmumi, gan uzņēmumi no citiem ASV štatiem, bet īpaši daudz investīciju nāk no citiem kontinentiem. Mums ir uzstādījums: lai Kalifornijā izveidotu kopuzņēmumu, kapitālam vismaz par 50–57% jānāk no ārpuses. Kapitāls Kalifornijā ieplūst tāpēc, ka esam radījuši šīm investīcijām pievilcīgu vidi.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, strauji audzis arī kontrabandas gadījumu skaits, tomēr, neskatoties uz to, paaugstinājusies arī atbildīgo iestāžu un dienestu spēja atklāt šos noziegumus, piektdien informē laikraksts Dienas bizness.

Tam piekrīt arī Valsts robežsardzes pārstāve Kristīne Pētersone, kura uzsver, ka galvenais kontrabandu veicinošais apstāklis ir ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, kas īpaši izjūtama Latvijas austrumu reģionos. Pieaugot bezdarbam, aizvien vairāk iedzīvotāji, izmantojot preču cenu starpību, pievēršas akcizēto preču nelikumīgai ievešanai no Krievijas un Baltkrievijas.

Latvija lielajiem kontrabandistiem ir tikai tranzītvalsts ceļā uz Rietumeiropu, laikrakstam norāda M. Burijs.

http://db.lv/uploads/ck/images/Clipboard03(52).jpg

Krievijas energouzņēmums Inter RAO strauji un vērienīgi būvē jaunas stacijas Lietuvas pierobežā. Tas nozīmē, ka Baltijā iecerētie jauno staciju projekti no ekonomiskā un tehniskā viedokļa var arī nerealizēties. Ja tā notiks, tas nozīmē, ka Baltijas elektroenerģijas patērētāji arvien vairāk būs spiesti iepirkt Krievijas elektrību pēc Krievijas diktētas cenas, kas noteikti nebūs zemāka par Nord Pool biržas tirgus cenu.

Kā liecina Inter RAO pārstāvja Nikolaja Stepanova prezentētie kompānijas attīstības plāni Kaļiņingradā, jaunu staciju būvniecība jau notiek. Inter RAO arī neslēpj, ka šajā reģionā pēc dažiem gadiem uzcelto staciju jaudas (pirmo AES bloku paredzēts pabeigt jau 2016. gadā) ievērojami pārsniegs pašas Kaļiņingradas vajadzības, tāpēc elektroenerģiju paredzēts eksportēt uz Lietuvu, Latviju, Igauniju un Poliju, uzbūvējot starpsavienojuma kabeli, arī uz Vāciju un Nīderlandi.

Pagājušajā nedēļā tika pabeigts Rīgas ostas tranzīta kompānijas Man-Tess pārdošanas darījums. Konkrēti lēmumi par grupas uzņēmumiem pieņemti pēc katra uzņēmuma izvērtēšanas, intervijā DB stāsta Roberts Eihorns, Man-Tess jaunā īpašnieka - Nīderlandē reģistrētās kompānijas Alandam Capital (AC) - direktors.

Lūgts pastāstīt par sevi, Roberts Eichorns DB saka: «Man ir bizness pie Roterdamas, ieņemu amatus dažādās kompānijās. Man ir kontakti Roterdamas ostā, esmu pazīstams ar lielu loģistikas kompāniju īpašniekiem. Vairāk gan esmu darbojies finanšu jomā. Šo eksperta zināšanu dēļ tiku iecelts par Alandam Capital direktoru. Pastāv iespēja, ka kompānijā tiks iecelti amatos vēl kādi cilvēki. Taču šobrīd esmu vienīgais direktors, kas Holandē ir normāla prakse. Mūsu nodomi ir attīstīt Man-Tess biznesu.»

Ēnu ekonomika Latvijā gandrīz 40%

Nelegālā ekonomika Latvijā gada laikā augusi gandrīz par diviem procentiem.

Kompresoru ražotājs SIA Fonons atradis jaunu biznesa nišu, kļūstot par vienīgo siltumsūkņu ražotāju Latvijā, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

«Jau vairāk nekā 10 gadus ražojam gaisa skrūves kompresorus. Produkcijas sortimenta paplašināšanas nolūkā nolēmām attīstīt tehnoloģiski līdzīgu nozari - siltumsūkņu ražošanu,» laikrakstam stāstīja SIA Fonons valdes loceklis Juris Zvirgzds (attēlā).

Siltumsūkņu ražošanas projektu SIA Fonons uzsāka 2007. gadā ar LU Cietvielu fizikas institūtu, 2009. gadā uzņēmumam izdevies saņemt LIAA atbalstu programmā Jauni produkti un tehnoloģijas.

Valsts organizēts garantiju fonds būtu labs tramplīns mazajam biznesam, no kā iegūtu valsts. Tā rāda BDO Zelmenis & Liberte veiktais pētījums par mazā biznesa atbalstu Eiropā, šodien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kapitāla trūkums ir galvenais šķērslis mazā biznesa attīstībai, savukārt bankas īsti netic daudzu mazo uzņēmēju biznesa idejām (augsts risks), un arī pašiem uzņēmējiem nav īsti vērtīgas mantas, ko ieķīlāt bankā. Savukārt baņķieri norāda, ka nauda kredītiem ir, tikai trūkst kvalitatīvu un pārliecinošu biznesa plānu, kā arī kredīta nodrošinājuma - augstā riska mazināšanai. Ir arī bankas, kurām ir īpašas mazā biznesa kreditēšanas programmas. Latvijā šobrīd tiek realizētas vairākas mazā biznesa valsts atbalsta pro-grammas, kuras pieejamas Latvijas Hipotēku un zemes bankā (LHZB). Pagājušajā valdības sēdē tika nolemts izveidot vēl vienu jaunu 18 milj. Ls lielu atbalsta programmu, kas būtu pieejama arī mazajiem uzņēmumiem. Ekonomikas ministrijas ES fondu ieviešanas departamenta directors Edmunds Valantis atzīst, ka Latvijā ir vairākas valsts atbalsta programmas, kurās šādu atbalstu var saņemt gan lielie, gan vidējie, gan arī mazie uzņēmumi. LHZB ir īpaša valsts programma, kas paredzēta tieši uzņēmējdarbības uzsākšanai projektiem līdz 60 000 Ls ar kredītņēmēja līdzdalību vismaz 10% apmērā. Turklāt kredītņēmēja līdzdalība nav nepieciešama, ja aizdevuma summa nepārsniedz 5000 Ls. E. Valantis nenoliedz, ka Latvijā ir programma, kuras ievaros var piesaistīt arī garantijas no Eiropas Investīciju fonda (EIF), tomēr tieši tāda mehānisma, kāds ir Vācijā, Latvijā tomēr neesot. Latvijā un Vācijā ir atšķīrīga izpratne par to, ko kurā valstī saprot ar mazo biznesu, un līdz ar to var atšķirties arī atbalsta apjoms, nosacījumi utt.

SIA Infoeksperts piesaka sevi ne vien kā jaunu uzņēmumu, bet arī drosmīgi iezīmē jaunu biznesa nišu - zīmola žurnālistiku, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

«Tradicionālie masu informācijas līdzekļi paņem to informācijas daļu, kas viņiem ir aktuāla, kas palīdz attīstīt savu biznesu - mediju komercializēšanās ir neizbēgams fakts. Savukārt cilvēki sabiedriskās attiecības joprojām uztver kā reklāmu. Pētījumi liecina, ka 85% cilvēku cenšas izvairīties no reklāmas satura. Paliek tukšums - kā gan izstāstīt savu ziņu interesantā un auditorijai saprotamā valodā?» tā Līga Dzirnekle, SIA Infoeksperts līdzīpašniece.

Lai aizpildītu šo tukšumu, tapuši zīmola mediji un zīmola žurnālistika, kur apvienojas vairākas tendences: krīzes ietekmē uzņēmumiem nepieciešams aktīvāk komunicēt ar auditoriju un ir daudz nenodarbinātu žurnālistu. Tāpēc uzņēmumi piesaista profesionālas žurnālistu komandas, lai viņi sagatavotu žurnālistisku informāciju par kompānijas rūpju lokā esošajām sfērām un pasniegtu šīs ziņas gan klientam, gan produkta pircējam, gan akcionāram. «Tas arī ir mūsu darbības lauciņš - jāsaliek kopā uzņēmuma mērķi un vērtības, izvēlētā mērķauditorija, jāatrod tēmas, kas šajā rāmī cilvēkiem ir interesantas un jāpasniedz žurnālistikā pieņemtā veidā. Ja mēs paskatāmies uz sabiedrisko attiecību ziņām - tās top no vadības, kompānijas un produkta pārdošanas viedokļa, bet ne vienmēr tās interesē auditoriju un dažkārt nav interesanti pasniegtas,» Līga stāsta. «Ir sadalītas lomas - sabiedriskās attiecības, tradicionālie mediji, bet te uzrodas kaut kas, par ko nevar saprast, vai tas ir gulbis vai neglītais pīlēns. Mums jāpastāsta vīzija, ka šis neglītais pīlēns būs gulbis,» skaidro Līga. Amerikā zīmola žurnālistika jau esot paziņota par korporatīvo komunikāciju nākotni.

Starpvalstu līguma par investīciju aizsardzību starp Latviju un Krieviju sagatavošana un parakstīšana ir atkarīga no Krievijas, trešdien ziņo laikraksts Dienas bizness.

Tā uz uzņēmēju aprindās svarīgo jautājumu par investīciju aizsardzības līguma parakstīšanu atbild ekonomikas ministrs Artis Kampars. Viņš savu teikto pamato ar to, ka Krievija vēlas, lai šis Latvijas un Krievijas investīciju aizsardzības starpvalstu līgums neskartu vairākas Krievijas stratēģiskās jomas, savukārt Latvijai tādu nav. «Latvija ekonomiski ir ļoti liberāla valsts un tāpēc ārvalstu investori, arī no Krievijas, var investēt visās jomās, un uz tām darbotos investīciju aizsardzības starpvalstu līguma nosacījumi,» tā A. Kampars. Viņš norāda, ka šobrīd Latvija no Krievijas gaida šo stratēģisko jomu sarakstu, lai ar to iepazītos un sniegtu savu vērtējumu, un tad varētu gatavot attiecīgo līgumprojektu, ko varētu arī perspektīvā parakstīt.

Latvijas- Krievijas kravu apgrozījums šogad sasniedzis pirmskrīzes līmeni.

Par to DB rīkotajā Latvijas transporta un loģistikas forumā 2010. informēja Krievijas Federācijas muitas dienesta pārstāvis Latvijā Genādijs Hobotovs. «Šā gada deviņos mēnešos Krievijas- Latvijas kravu apgrozījuma vērtība sasniedza 5 miljardus rubļu (aptuveni 85,5 miljonus latu), līdz gada beigām kravu apgrozījums, visticamāk, sasniegs 6 miljardus rubļu (apmēram 103 miljonus latu), kas atbilst pirmskrīzes līmenim. Tieši robežšķēršošanas tempa uzlabošanai Krievijas Federācijas muita sūtīja uz Latviju savu pārstāvi,» tā G. Hobotovs, piebilstot, ka Latvija ir tikai ceturtā valsts Eiropā pēc Vācijas, Beļģijas un Somijas, kur šāda Krievijas muitas pārstāvniecība ir atvērta.

Ienākumus no valstij piederošo kapitāldaļu pārdošanas varētu ieskaitīt īpašā fondā, ar kuru atbalstītu jaunu ražotņu izveidi, otrdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

«Ja tiek pieņemts lēmums par to valstij piederošo uzņēmumu, (kas tirgū konkurē ar privātuzņēmumiem — SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais telefons) kapitāldaļu pārdošanu, tad no šādiem darījumiem iegūtā nauda jāinvestē atpakaļ ekonomikā - rūpniecības izaugsmei un attīstībai - Rūpniecības izaugsmes fondā,» uzsver ekonomikas ministrs Artis Kampars (attēlā).

«Latvijas finanšu politika šobrīd ļoti lielā mērā atgādina situāciju, kad tiek steigšus ielekts tramvajā, pat nepaskatoties, kāds ir tā numurs,» intervijā laikrakstam Dienas bizness saka Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis. Viņš arī norāda, ka šobrīd «iztur tas, kurš šiverējas».

«Man nav skaidrs, kāpēc netiek veidoti alternatīvie budžeta projekti, lai tos varētu nolikt uz galda un izvēlēties labāko. Pie mums notiek tā - kaut ko uztaisa, tad sāk bļaut, ka vairs nav laika, jo ir jau decembris, un pieņem, ļaujot priekšlikumu iesniegšanu veikt vienu dienu. Tajā pašā laikā man nav zināmi valdības pasūtīti pētījumi zinātniekiem par to, kāds būs, piemēram, 2013. gada valsts budžets, nu vismaz lielos makroekonomiskos jēdzienos. Mums tiek paziņots, ka nav laika un jālec iekšā tramvajā, bet tiek aizmirsts paskatīties, kāds ir tā numurs,» stāsta Ekmanis (attēlā).

«Esmu atgriezies pie savām saknēm,» laikrakstam Dienas bizness saka Jānis Buks (attēlā), kurš nesen kļuvis par Nordea bankas valdes locekli un Korporatīvo darījumu departamenta vadītāju.

«Lidojumi varbūt daudziem cilvēkiem šķiet romantiski, bet, kad tu ieej Šeremetjevas biznesa lounge un tevi sagaida, uzrunājot vārdā un tēvavārdā, tas jau kļūst par traku. Augustā biju atvaļinājumā kopā ar bērniem, kuriem ir seši un astoņi gadi, un vienu rītu atskārtu, ka divus gadus esmu pavadījis pārlidojumos, dzīvojis īrētos dzīvokļos un viesnīcās un nevēlos pamosties kādu dienu pēc desmit gadiem un saprast, ka mani bērni jau ir izauguši un es viņiem vairs neesmu vajadzīgs.»

Pēc pāris dienām J. Buks saņēmis zvanu ar darba piedāvājumu no Nordea bankas Latvijas filiāles vadītāja Valda Sikšņa. «Mans pirmais jautājums bija, cik daudz biznesa braucienu ir šajā amatā. Kad saņēmu atbildi, ka vidēji divi braucieni mēnesī, biju gatavs runāt tālāk. Maskavā bērni nebija kopā ar mani, bet kontakts ar viņiem man ir ļoti svarīgs, visu savu brīvo laiku es veltu bērniem. Mana sapņu profesija ir būt bērnudārza audzinātājam, un joprojām neesmu atmetis domu iegūt pedagoģisko izglītību,» viņš stāsta.

Lielākie kūdras ieguvēji un pārstrādātāji pērn kāpinājuši apgrozījumu. Šogad ienākumi turpinās celties, informē laikraksts Dienas bizness.

Pirmo reizi apkopotie dati par Latvijas lielākajiem kūdras ieguvējiem un pārstrādātājiem, pēc SIA Lursoft datubāzē iesniegtajiem nozares uzņēmumu gada pārskatu datiem, liecina par veiksmīgu pērno gadu. Tabulā ir redzami tikai 17 nozares uzņēmumi, kuru neto apgrozījums 2009. gadā bijis lielāks par vienu milj. Ls. Pēc Dienas biznesa aplēsēm šādu uzņēmumu nozarē ir vairāk, nekā norādīts tabulā, taču līderi ir tie paši. Lai arī šī nozare, neraugoties uz pasaules ekonomisko krīzi, pērn ir spējusi kāpināt savus ienākumus, tomēr to daudz būtiskāk ietekmē klimatiskie apstākļi.