1. Neatkarīgas valsts atjaunošana 1990. gada 4. maijā/1991. gada 21. augustā
Lielākā daļa aptaujāto ekspertu šo atzīst par pēdējo divdesmit gadu svarīgāko notikumu. Taču viedokļi dalās par to, kurš no abiem datumiem ar šo notikumu saistāms vairāk – Neatkarības deklarācijas pieņemšanas diena vai diena, kad Augstākā padome lēma par Latvijas Republikas valstisko statusu.
«Tā ir milzīga un nepārvērtējama vērtība, ka mums ir pašiem sava valsts. Ka valsti, par kuru mūsu senči ir lējuši tik ļoti daudz asiņu un asaru, mums izdevās atjaunot salīdzinoši mierīgā ceļā,» žurnāla Santa galvenā redaktore Santa Dansberga–Anča.
«Šai dienai (1991. gada 21. augustam) ir ļoti liela nozīme, jo sākās mūsu valsts atzīšana starptautiskā mērogā. Tai vajadzētu būt vismaz karogotai, bet vislabāk – arī brīvdienai, tāpat kā Igaunijā,» rakstniece, LR pirmā vēstniece Somijā un Igaunijā Anna Žīgure.
2. Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā
«Šī procesa laikā nacionālās augstākās izglītības un zinātnes iestādes ir pilnvērtīgi iekļāvušās starptautiskajā izglītības un zinātnes telpā, kas paver daudz plašākas sadarbības un izaugsmes iespējas,» LU rektors Mārcis Auziņš.
«Nekad agrāk nebijušas drošības garantijas mūsu valstij, mūsu atgriešanās Eiropas vērtību, kultūras, tiesiskuma, ekonomiskajā telpā,» bijusī laikraksta Diena galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte.
3. Vienošanās par Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas 1992. gada 1. februārī
«Tam pakārtojās visa politiskā situācija un tās turpmākā attīstība. Tas bija pirmais solis NATO virzienā, lai arī tobrīd par to pat nesapņojām,» bijušais Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns.
«Šis notikums bija būtiska valsts neatkarības nostiprināšanas pazīme,» Latvijas valsts eksprezidents Guntis Ulmanis.
4. Latvijas iestāšanās NATO 2004. gada 2. aprīlī.
«Notikums nozīmīgs ne tikai saistībā ar valsts ģeopolitisko orientāciju, bet arī kā mērķis un process, kas daudzus vienoja un disciplinēja, un nepieļāva politiskas, ekonomiskas un tiesiskas, maigi sakot, vaļības, kas sekoja pēc tam,» žurnālists Jānis Domburs.
5. Ekonomiskā krīze 2008. gada nogalē.
«Tā iezīmēja būtiskas pārmaiņas ne vien ekonomikā, bet iezīmēja arī politisko un ekonomisko paaudžu nomaiņu. Procesu vadīšanai ir nepieciešama jauna pieeja, profesionāļi, kuri to varēs darīt lēnas un taupīgas izaugsmes apstākļos,» antropologs Roberts Ķīlis.
«Notikušo es salīdzinu ar Bībeles sižetu par faraona sapni (1. Mozus 41,1 – 36): treknie un liesie gadi – Latvijas versija. Pirms tam privatizācijas epopeja, sabiedrības noslāņošanās bagātajos un nabagajos,» arhibīskaps Jānis Vanags.