Jau trešo gadu pēc kārtas Swedbank kopā ar sadarbības partneriem organizē Pasaules Uzņēmējdarbības kausa (Entrepreneurship World Cup) Nacionālo finālu, kas ir unikāla iespēja Latvijas jaunajiem uzņēmumiem savu biznesa ideju ne tikai prezentēt globālai žūrijai, bet arī uzrunāt savus potenciālos investorus un klientus visā pasaulē. Šogad par ceļazīmi uz Pasaules Uzņēmējdarbības kausa Globālo finālu un kopējo balvu fondu 1 miljona ASV dolāru apmērā šogad cīnīsies pieci Latvijas jaunuzņēmumi, kas katrs savā jomā piedāvā revolucionārus risinājumus – no ilgtspējīgas pārtikas ražošanas līdz inovatīvām medicīnas tehnoloģijām.

Latvijas nacionālā fināla uzvarētājs sacentīsies par iekļūšanu TOP100 labāko uzņēmumu vidū un nokļūšanu Globālajā finālā Rijādā, Saūda Arābijā šī gada nogalē. Kā skaidro Nacionālā fināla žūrijas pārstāve Elīna Volāne, starptautiski konkursi ar iespēju savu biznesa ideju prezentēt plašam ekspertu lokam ir nozīmīgs atspēriena punkts ikvienam uzņēmumam:

“Līdzās tehnoloģiju attīstībai ilgtspējas kontekstā, šogad finālistu vidū redzam vairākus uzņēmumus, kas risina medicīnas nozares izaicinājumus un piedāvā inovatīvus risinājumus. Pasaules Uzņēmējdarbības kauss šiem uzņēmumiem ir lieliska iespēja veidot atpazīstamību, sasniegt potenciālos klientus un investorus. Man ir gandarījums, ka arī šogad finālistu vidū ir konkurētspējīgas un uz inovācijām balstītas biznesa idejas, kas radītas pie mums Latvijā," teic Elīna Volāne, Swedbank Mazo uzņēmumu segmenta vadītāja, Pasaules Uzņēmējdarbības kausa Nacionālā fināla žūrijas pārstāve.

Vieds implantējams filtrs, kas cilvēku laikus brīdinātu par insulta risku – šī ir ideja, pateicoties kurai Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studentu komanda "Smart Umbrella" decembrī Parīzē aizvadītajā prestižajā Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta veselības kopienas (EIT Health) Inovācijas dienu konkursā bija starp trim laureātiem.

Konkursā par godalgām sacentās 33 komandas no tādiem vadošajiem Eiropas zinātnes un studiju centriem kā Karolinska institūta, Oksfordas Universitātes un Sorbonas Universitātes.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, katra piektā nāves gadījuma iemesls Latvijā ir insults un, kā pētījumā "The Burden of Stroke in Europe" (2017) norāda Eiropas Insulta alianse (Stroke Alliance for Europe), gadā šīs slimības ārstniecība Latvijas ekonomikai izmaksā vairāk nekā 21 miljonu eiro. Taču, ja vien laikus diagnosticēts un ja pacients strādā pie riska faktoru izslēgšanas, insults ir profilaktiski novēršama slimība.

"Smart Umbrella" ideja vērsta uz precīzu diagnostiku visizplatītākā – išēmiskā – insulta gadījumā, kas rodas, kad smadzeņu asinsvadiem ir traucēta asinsapgāde.

Latvijas kompānija SIA Simbios CFV ar pūļa finansējuma platformas starpniecību plāno piesaistīt 521 tūkstoti eiro virtuālās realitātes ķiveres ražošanai, informē uzņēmuma dibinātājs un direktors Konstantīns Mamonovs.

Septiņu gadu laikā ierīces izveidē ir ieguldīti aptuveni 2 miljoni eiro. Jaunā ierīce, pēc K. Mamonova teiktā, spēj aizvietot simtiem ikdienā lietotu ierīču un kļūs par tehnoloģisku sasniegumu. Inovatīvās ierīces izstrādē tika izmantota modernākā pieeja, veicot unikālus pētījumus par cilvēka smadzeņu darbības simbiozi ar nākotnes tehnoloģijām. Projekta īstenošanas gaitu konsultēja Baltkrievijas neiroķirurgi, bet tehnisko izstrādi veica Latvijas programmētāji. Atsevišķi ierīces izstrādes posmi ir patentēti Latvijā un vairākās citās valstīs.

Papildu parastajām viedtālruņa funkcijām, SimbiosOne lietojumprogrammas iekļauj veselības analīzi un migrēnas profilaksi, automātisku ātrās medicīniskās palīdzības izsaukumu un ziņojumus ģimenes ārstam, atbalstu sporta nodarbībās un svara kontroli, gaisa un radiācijas piesārņojuma analīzi, kā arī melu detektoru, cenu aprēķinu veikalā un pat kriptovalūtas izgatavošanas iespēju. Tāpat ierīce piedāvās arī izklaides funkcijas, piemēram, filmas un mūziku. SimbiosONE radītāji sola, ka ierīce izpildīs arī balss komandas.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroķirurģijas klīnikā trešdien, 10. maijā veikta pirmā operācija, izmantojot jauno Medtronic StealthStation S7 System neironavigācijas iekārtu, informē slimnīcas komunikācijas daļas vadītāja Lāsma Sīle.

Jaunā iekārta iegādāta šajā pavasarī un tās aprīkojums paver plašas iespējas neiroķirurgiem - papildus iepriekšējās iekārtas iespējām ar precizitāti līdz milimetra desmitdaļai lokalizēt patoloģiskos veidojumus galvas smadzenēs un plānot vissaudzējošāko ķirurģisko pieeju.

Ar jaunās iekārtas datoru būs iespējams iezīmēt svarīgākos smadzeņu ceļus, lai tos apietu operācijas laikā, kā arī pielietot ar iekārtu integrētu ultrasonogrāfiju, lai operācijas laikā precizētu audzēja lokalizāciju un atlieku audu apjomu to radikālākai izdalīšanai. Latvijas un Stradiņa slimnīcas neiroķirurgiem ir plaša pieredze darbā ar nieronavigācijas iekārtām, tomēr jaunā iekārta un tās speciālās programmas ir tehnoloģiski progresīvākas.

Aptuveni trešdaļa jeb 35% uzņēmēju pasaulē plāno pēc Covid-19 pandēmijas darbinieku atgriešanos pilnībā klātienes darbā, liecina auditorkompānijas EY (agrāk "Ernst & Young") jaunākais nākotnes darba vides pētījums "2021 EY Work Reimagined Employer Survey", kurā noskaidrots darba devēju viedoklis par darba procesu organizāciju pēc pandēmijas krīzes.

Pētījums parāda darba devēju un darbinieku viedokļu atšķirību, jo EY darba ņēmēju pētījums iepriekš parādīja, ka pat 88% darbinieku vēlētos elastīga darba iespējas pēc pandēmijas.

EY pētījums parāda arī citas viedokļu atšķirības starp darba devējiem un darbiniekiem, piemēram, 72% darba devēju uzskata, ka darba kultūra uzņēmumā pandēmijas laikā ir uzlabojusies, kamēr tam piekrīt vien 48% darba ņēmēju. Tāpat arī 82% darba devēju uzskata, ka produktivitāti šobrīd ir iespējams mērīt arī attālināti. Tam piekrīt 67% darbinieku.

Līdztekus arī 51% darba devēju vēlas samazināt ar uzņēmējdarbību saistītu ceļojumu apjomu, taču 66% darbinieku vēlētos biznesa braucienu atsākšanos.

Latvijā caurmērā ir līdzīga tiešsaistes pakalpojumu intensitāte kā Baltijā un Rietumvalstīs, taču valsts pakalpojumu izmantošanā tiešsaistē Latvija jau būtiski apsteidz vadošās pasaules ekonomikas.

Tā liecina EY (agrāk Ernst & Young) jaunākais sabiedrības daudzpusējas attīstības un digitalizācijas mijiedarbības pētījums Connected Citizens, kas veikts 22 pasaules valstīs, ieskaitot Latviju. Pētījums atklāj gan aktīvus tiešsaistes lietošanas paradumus, gan cilvēku ekspektācijas pēc jauniem digitālo pakalpojumu uzlabojumiem.

Jau šobrīd Latvijā valsts pakalpojumus ar interneta starpniecību izmanto 62% iedzīvotāju, kamēr to dara tikai 23% Vācijā, 51% Francijā, 46% Lielbritānijā, 29% ASV un tikai 17% Japānā. Arī citās Baltijas valstīs valsts pakalpojumu izmantošana tiešsaistē ir augstā līmenī – Lietuvā to dara 66%, bet Igaunijā – 73%.

“Mūsu pētījuma dati skaidri parāda, ka Latvijas sabiedrība neatpaliek no Rietumvalstīm tiešsaistes pakalpojumu izmantošanā un atsevišķos gadījumos pat esam soli priekšā, kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā būtiskus valsts ieguldījumus e-pārvaldes jomā. Tāpat redzam arī, ka cilvēki apzināti sagaida jaunus uzlabojumus, kas kopumā liek secināt, ka Latvijas iedzīvotāji ir ne tikai gatavi, bet arī vēlas jaunu digitālās transformācijas vilni. Tai pat laikā redzams, ka Latvijā vēl ir neizmantots digitalizācijas potenciāls it sevišķi veselības aprūpē un izglītības jomā, kur digitālo iespēju izmantošana nav tik attīstīta kā valsts pārvaldes vai finanšu jomās. Cilvēki vēl nezina, ko varētu gaidīt no digitālajiem pakalpojumiem veselības aprūpē, taču tas mainīsies līdz ar jaunu iespēju ieviešanu, līdzīgi kā tas bija, piemēram, finanšu sektorā” saka Nauris Kļava, EY partneris.

Sievietes, kuras prot prasmīgi lietot tehnoloģijas, palīdz mazināt vīriešu skaita pārsvaru darba tirgū, liecina starptautiskā IT uzņēmuma Accenture veikts pētījums

Accenture globālā pētījumā Accenture Digital Fluency Model skaidroti veidi, kā digitālā pratība varētu palīdzēt risināt sieviešu nevienlīdzības jautājumu. Kopumā aptaujāti gandrīz 5000 respondenti 31 valstī. Pētījuma dalībnieki atbildēja uz jautājumiem par digitālo ierīču pieejamību, tostarp viedtālruņiem un viedajām ierīcēm, to lietošanas ieradumiem, kā arī digitālo risinājumu, piemēram, tiešsaistes kursu izmantošanu darbam un mācībām. Tāpat ņemti vērā konkrēto valstu statistikas dati par interneta lietojumu, izglītību, nodarbinātību, algām un sieviešu skaitu vadības pozīcijās. Pētījums apliecina, ka digitālā pratība jebkurā sieviešu karjeras posmā kalpo kā katalizators – tas nozīmīgi ietekmē gan izglītību, gan nodarbinātību.

Pēdējā gada laikā pasaulē 40 % patērētāju jau ir izmantojuši kādus finanšu pakalpojumus, ko sniedz nebanku finanšu tirgus uzņēmumi, bet vēl divi no desmit cilvēkiem grasās šādus pakalpojumus izmantot jau tuvākajā laikā, liecina jaunākais EY vispasaules pētījums The Relevance Challenge, kas aplūko plaša pakalpojumu klāsta komercbanku nozīmes izmaiņas cilvēku ikdienā.

EY Komercbanku nozīmes pētījums ir lielākā EY līdz šim veiktā aptauja, kurā piedalījušies aptuveni 55 tūkstoši respondentu 32 pasaules valstīs.

Tradicionālās komercbankas pārdzīvo uzticības krīzi – ja 48 % pētījuma respondentu atzīst, ka viņu pamata banka «droši glabā manu naudu», tad tikai 26 % uzskata, ka tradicionālās bankas «man sniedz nesavtīgus padomus». Saskaņā ar pētnieku viedokli tieši šī uzticēšanās krīze paver iespējas nebanku finanšu pakalpojumu sniedzējiem apdraudēt tradicionālo banku sektoru, plaši izmantojot mobilo tehnoloģiju radītās iespējas.

Daļa politiskās elites, kas Latvijā ir pie varas, nav gatava jaunajam laikam, tāpēc cenšas turēties pie varas regulējumiem, lai būtu vajadzīgi

To intervijā DB stāsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents un Biznesa augstskolas Turība īpašnieks Aigars Rostovskis. Viņš norāda, ka ir vajadzīgi jauni cilvēki, nevis pēc gadiem, bet pēc domāšanas veida un attieksmes, kuri var radīt normālu, civilizētu, attīstītu Latviju. Tikko mainīsies šī sabiedriski politiskā elite, tā daudzas lietas arī Latvijā pamainīsies.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir pašreizējā situācija?

LTRK esam analizējuši situāciju un secinājuši, ka Latvijai kā valstij nav kompaktas vīzijas, kur jādodas un kas jādara, lai sasniegtu izvirzīto mērķi. Tajā pašā laikā Igaunija jau kādu laiku uzsvaru liek uz e-Estonia. Domnīca Certus ir veikusi vairākus pētījumus un piedāvā īstenot aktivitātes sešās nozarēs. LTRK priekšlikums – vīzija Latvijai – jākļūst par globālo zināšanu kompetences centru. Zināšanas visos laikos ir bijušas un arī būs ne tikai atsevišķu cilvēku, uzņēmēju, bet arī ne vienas vien valsts turības pamatā. Zināšanas ir saistītas ne tikai ar zinātni, bet arī gudriem, izglītotiem cilvēkiem. Tā dēvētā «smadzeņu zvejošana» ir notikusi gan pagātnē, gan tā notiek joprojām un turpināsies arī nākotnē. Šo tendenci spilgti parāda turīgo ES dalībvalstu rīcība, piesaistot gudras galvas ne tikai no Austrumeiropas, bet arī no Āzijas un Āfrikas. Nevar noliegt, ka vairākās specialitātēs šādu speciālistu aizvilināšanu uz turīgākajām ES dalībvalstīm var novērot arī pašlaik. Īpaši pieprasīti ir jaunie mediķi, ķīmiķi, IT jomas speciālisti. Pašlaik Latvijas galvenā problēma ir tieši zināšanām bagātu cilvēku trūkums. Šo problēmu var risināt tikai uz jaunu zinātkāru, talantīgu un strādāt gribošu cilvēku rēķina

Latvijas jaunuzņēmums BirgerMind ir iekļauts Pasaules Uzņēmējdarbības kausa TOP100 novatorisko uzņēmumu sarakstā, kas šogad pārstāvēs Latviju Globālajā finālā Rijādā, Saūda Arābijā.

Jaunuzņēmums BirgerMind iekļuvis Pasaules Uzņēmējdarbības kausa (Entrepreneurship World Cup – EWC) TOP100 uzņēmumu vidū, izturot konkurenci starp 16 400 pasaules uzņēmumu. Jāatzīmē, ka šogad Latvijas uzņēmums BirgerMind ir vienīgais no visas Baltijas, kas izcīnīja vietu TOP100.

No 5. līdz 9. novembrim BirgerMind piedalīsies Globālajā finālā Rijādā, Saūda Arābijā kopā ar citu 52 valstu uzņēmumu pārstāvjiem, lai turpinātu cīņu par balvu fondu viena miljona ASV dolāru apmērā.

BirgerMind ir veselības tehnoloģiju jaunuzņēmums, kas izstrādājis smadzeņu viļņu mērīšanas ierīci un programmatūru, kas smadzeņu aktivitāti spēj pārvērst tekstā, tādējādi dodot iespēju paralizētiem cilvēkiem sazināties patstāvīgi.

Jaunuzņēmums BirgerMind iekļuvis Pasaules Uzņēmējdarbības kausa (Entrepreneurship World Cup – EWC) TOP250 uzņēmumu skaitā, pārstāvot Latviju starp 85 citām valstīm tālākā cīņā par dalību Pasaules Uzņēmējdarbības kausa Globālajā finālā.

Jau trešo gadu pēc kārtas Swedbank un partneru rīkotā Pasaules Uzņēmējdarbības kausa Latvijas nacionālā fināla uzvarētājs tiek iekļauts starp prestižākajiem dalībniekiem.

BirgerMind ir veselības tehnoloģiju jaunuzņēmums, kas izstrādājis smadzeņu viļņu mērīšanas ierīci un programmatūru, kas smadzeņu aktivitāti spēj pārvērst tekstā, tādējādi dodot iespēju paralizētiem cilvēkiem sazināties.

Juris Kļonovs, BirgerMind dibinātājs norāda: “Dalība Pasaules Uzņēmējdarbības kausā devusi mums iespēju ne tikai iepazīties ar jaunuzņēmumiem no visām pasaules valstīm un apmainīties ar pieredzi, bet arī ar lepnumu pārstāvēt savu uzņēmumu, nesot Latvijas vārdu pasaulē. Kopā ar komandu ceram, ka iekļūsim Globālajā finālā, lai pastāstītu kā mūsu tehnoloģijas, kas radītas tepat Latvijā, sniedz iespēju pacientiem ar amiotrofisko laterālo sklerozi (ALS) un motoro neironu slimību (MND) atgūt spēju neatkarīgi sazināties. Kad tiek radīts kaut kas citu labā, esmu pārliecināts, ka visa pasaule sadodas rokās, lai to atbalstītu. Patiešām, Pasaules Uzņēmējdarbības kauss ir lieliska iespēja skaļi izteikt savas domas. Tas savukārt rada nenovērtējamu ietekmi globālā mērogā”.

Pētera Avena labdarības fonds Paaudze Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai uzdāvinājis medicīnisko monitoru, kas būtiski uzlabo veikto operāciju standartus, jo tagad par operācijas veiksmīgumu var spriest tās norises laikā, nevis tikai pēc pacienta atmošanās. Primāri monitors ir pielietojams neiroķirurģijā – kad tiek ārstētas problēmas, kas radušās galvas vai muguras smadzeņu, mugurkaula vai perifēro nervu bojājumu dēļ.

Šāds monitors esot modernākais Latvijā, tā cena ir 72 600 eiro. Pašlaik ir veiktas pirmās operācijas ar neiromonitorēšanas palīdzību. Vienas operācijas laikā tika veikta iedzimtas muguras smadzeņu trūces plastika, kurā tika novērsts nopietns bojājums muguras smadzenēm, kura rezultātā var attīstīties abu kāju paralīze un mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi. Otrā operācija bija skoliozes korekcija. Abiem minētajiem pacientiem pēc operācijām jaunus neiroloģiskus bojājumus nenovēro.

«Jaunā iekārta Bērnu slimnīcas darbā ir ļoti nozīmīga, jo tā veic svarīgas funkcijas, lai nodrošinātu pacientu drošību un kvalitatīvu ārstniecību,» uzsver Anda Čakša, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītāja.

Nacionālais rehabilitācijas centrs (NRC) Vaivari, šodien, 2. decembrī, atzīmējot starptautisko dienu personām ar invaliditāti, demonstrēja pirmo NRC Vaivari robottehnoloģiju rehabilitācijas procesa pilnveidošanai.

Šāda tehnoloģija Baltijas valstīs ir jaunums un gandrīz vienlaicīgi iegādāta Igaunijā un Latvijā. Ar šīs robottehnoloģijas palīdzību var ļoti agrīni uzsākt vertikalizāciju un mobilizāciju pacientiem.

Veicot pacientu agrīnu vertikalizāciju ar vienlaicīgām robotizētām kāju kustībām un soļošanas imitāciju, ir iespējams intensificēt rehabilitāciju, kas palīdz pilnīgāk izmantot smadzeņu neiroplasticitātes procesus un sasniegt labākus rezultātus pēc smagām saslimšanām un traumām. Šī jaunā tehnoloģija ir vēl viens solis rehabilitācijas ekselences centra attīstības virzienā.

Pasākumā viesojās arī Iveta Vējone, centra Vaivari attīstības fonda bērnu jauniešu projektu patronese un izglītības ministrs Kārlis Šadurskis.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centrā atklāta pirmā no trim jaunākās paaudzes staru terapijas iekārtām.

Jauno iekārtu kopējā iegādes summa ir 6,1 miljons eiro, un tā tika finansēta no valsts budžeta līdzekļiem.

Staru terapija Latvijas Onkoloģijas centrā tiek izmantota gan kā vienīgā ārstēšanas metode agrīni atklātu audzēju gadījumā un kā viena no terapijas sastāvdaļām kombinācijā ar ķirurģiju un ķīmijterapiju, gan kā sāpes un citus simptomus mazinoša terapija pacientiem ar ielaistiem audzējiem.

Ražotāja un Starptautiskās atomenerģētikas aģentūras ieteiktais lineāro paātrinātāju ekspluatācijas laiks ir 8-10 gadi. Iepriekšējie lineārie paātrinātāji ir kalpojuši jau vairāk nekā desmit gadus, vecākais pat 18.

Pirmā iekārta no Amerikas tika piegādāta šā gada septembra otrajā pusē, un to uzstādīja starptautiska speciālistu komanda. Modernizācijas laikā klīnikā strādāja 2 lineārie paātrinātāji.

Gudras komunikācijas trūkums, pārpratumi, izvairīšanās no darba un kavēšana – šie ir visbiežāk sastopamie iemesli, kāpēc darbinieks dienā izšķērdē vidēji trīs stundas.

To uzsver smadzeņu darbības uzlabošanas centra RigaBrain vadītājs Pēteris Urtāns. Viņš uzskata, ka jebkura uzņēmuma rezultāti vistiešākajā veidā ir saistīti ar darbinieku labsajūtu un viņu smadzeņu darbības veiktspēju.

RigaBrain konsultante Linda Rūsa norāda, ka smadzenēm un uzmanībai nepieciešama periodiska pārslēgšanās uz citiem stimuliem, tādēļ, lai darbā nodrošinātu maksimālu produktivitāti, prāts un uzmanības procesi periodiski jāatslābina. Viņa iesaka šos atslodzes brīžus veltīt kustībām – vingrinājumiem, īsai pastaigai svaigā gaisā, kakla pašmasāžai un ūdens dzeršanai.

«Cilvēks nav robots, tāpēc ik pa laikam atslābināšanās ir nepieciešama. Darbinieku labsajūta vistiešākajā mērā ir saistīta ar viņu fizisko un mentālo veselību, kā arī izturību,» uzsver konsultante. Arī pētījumos gūts apliecinājums, ka darbinieki, kuri jūtas labi, ir produktīvāki un pozitīvi ietekmē uzņēmuma veiktspēju.

Ar inovāciju konferenci Lisabonā ES mēģina digitālās inovācijas padarīt par Eiropas ekonomiskās izaugsmes dzinuli, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Emocijas atpazīstoši un runājoši roboti, sensori smadzeņu sūtīto signālu novadīšanai uz mākslīgajām ekstremitātēm, mākslīgā ožas sistēma, caur internetu savienotas iekārtas un ar neparastām spējām apveltīti materiāli – šīs ir tikai dažas no lietām, ko šonedēļ pētniecības institūti un uzņēmumi izrādīja Eiropas Savienības informācijas tehnoloģiju un inovāciju konferencē ICT 2015 – Innovate, Connect, Transform. Tomēr Portugāles galvaspilsētā Lisabonā notikušajā trīs dienu pasākumā, kurā pulcējās septiņi tūkstoši nozares gaišāko prātu, lepnums par gandrīz 150 stendos redzamajiem eiropiešu sasniegumiem mijās ar bažām par «vecās pasaules» konkurētspēju globālā mērogā un ierastās labklājības nosargāšanu.

Vienlaikus jāattīsta gan Latvijas, gan ārzemju noieta kanāli, uzskata funkcionālo batoniņu ražotājas SIA BrainBerry īpašnieki.

Ir jānostiprinās vietējā tirgū, bet tajā pašā laikā jādomā uz priekšu, atzīst kompānijas dibinātāji Mārtiņš Balodis un Kārlis Brants.

BrainBerry strādā funkcionālās pārtikas ražošanas jomā. Īpašs uzsvars tiek likts uz nootropu (uztura bagātinātāju, kas uzlabo smadzeņu darbību, koncentrēšanos un kopējās kognitīvās spējas) izmantošanu. Kā pirmais produkts tiek izstrādāts nootropais proteīna batoniņš ar dažādām garšām un funkcijām. Uzņēmums nodibināts pagājušā gada pavasarī. «Radām veselīgas nootropu uzkodas, kurām ir prāta spējas uzlabojošs efekts. Sastāvdaļas, kuras izmantojam, ir pētījuši zinātnieki,» apgalvo M. Balodis. Abi ar Kārli Brantu ir Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes studenti. «Zinām, ka visas sastāvdaļas ir zinātniski pētītas, izmantojam to labās īpašības. Savienojām tās ar veselīgu pārtiku, uzkodām un radījām inovatīvu, jaunu produktu. Pašā sākumā mums bija liels ideju mākonis; kādā brīdī mums abiem bija interese par veselīgu dzīvesveidu, tostarp pārtiku, uzturu, tāpēc atnāca «apgaismība» par šādiem produktiem,» saka K. Brants.

Ministru kabinets otrdien, 20. jūnijā, Konkurences padomes (KP) priekšsēdētajas amatā uz otru pilnvaru termiņu apstiprināja Skaidrīti Ābramu, kas šos pienākumus atzinīgi veikusi jau kopš 2012. gada jūnija, biznesa portālu db.lv informēja Ekonomikas ministrijā.

«Iepriekšējo piecu gadu laikā Konkurences padome kļuvusi par spēcīgu godīgas konkurences aizstāvi, vienlaikus esot valsts iestādes paraugs sadarbībā ar uzņēmējiem. Šajā laika periodā būtiski augusi iestādes darba efektivitāte, nodrošināts līdzsvars starp smagāko konkurences pārkāpumu atklāšanu un sodīšanu, un mazāku pārkāpumu novēršanu ar brīdinājumiem un mediācijām, jau kopš 2013. gada īstenojot principu «konsultē vispirms»,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, kurš pauž gandarījumu par valdības atkārtoti pausot uzticību S.Ābramai.

Viņš atzīmē, ka Konkurences padome bijusi aktīvs sarunu dalībnieks dialogā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Konkurences komiteju, kā rezultātā Latvija kļuva par pilntiesīgu organizācijas dalībvalsti. Tāpat KP regulāri sniegusi priekšlikumus Konkurences likuma pilnveidošanai, kā arī aktīvi veicinājusi sabiedrības izpratni par konkurences tiesībām un konkurences kultūras attīstību Latvijā.

Šā gada maijā SKDS veiktais iedzīvotāju attieksmes pētījums liecina, ka Latvijā un Lietuvā sabiedrība ir ievērojami tolerantāka pret kontrabandas preču iegādi nekā Igaunijā. Turpat trešdaļa jeb 30% Latvijas un Lietuvas sabiedrības nenosoda kontrabandas preču iegādi, kamēr Igaunijā to nenosoda tikai 20% respondentu.

Latvijā iecietība pret kontrabandas preču iegādi nav būtiski mainījies kopš 2019. gada, tomēr pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski samazinājusies, jo 2013.gadā turpat puse – 46% iedzīvotāju – nenosodīja kontrabandas preču iegādi. Savukārt Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi tiek mērīta pirmo reizi.

Populārākās kontrabandas preces Baltijā ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – Latvijā 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šīs kontrabandas preces un vēl 12% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Lietuvā kontrabandas tabakas izstrādājumus pirkuši 8% aptaujāto (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas) bet Igaunijā - vien 4% (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas).

Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā nedaudz mazinājusies – pērn 28% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, savukārt 60% norādīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav atbalstāma.

Salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem – 2013. gadā gandrīz puse, jeb 46% uzskatīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav nekas slikts un nosodāms, pretēji 42%, kas nosodīja kontrabandas preču pirkšanu. Vispirktākā kontrabandas prece Latvijā jau izsenis ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šos produktus, vēl 10% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Savukārt kontrabandas degvielu ir pirkuši 4% respondentu (5% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas), bet kontrabandas alkoholiskos dzērienus ir iegādājušies 3% aptaujāto (4% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas).

Latvijā pagājušā gada laikā uzsākti 53 jauni ārvalstu tiešo investīciju projekti, salīdzinot ar 38 gadu iepriekš, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju piesaistes pētījums Attractiveness Survey Europe 2018.

Latvijas 53 jaunie tiešo investīciju projekti ir mazāk nekā Lietuvā, kurā pērn uzsākti 74 projekti, bet vairāk kā Igaunijas 38 investīciju projekti. Tiešo investīciju projekti 2017. gadā Latvijā radījuši 2690 jaunas darba vietas .

Jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju piesaistes pētījums Attractiveness Survey Europe 2018, kas vērtē ārvalstu tiešo investīciju piesaisti Eiropas valstīs, parāda, ka kopumā pērn Eiropā uzsākti 6 653 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas ir par 10 % vairāk kā 2016. gadā. Visvairāk investīciju projekti pērn uzsākti Lielbritānijā (1205), kurai seko Vācija (1124) un Francija (1019). EY pētījums tiek valstīts uz publiski pieejamu, dažādu reģistru un datu bāžu datiem un parāda investīciju projektu un to radīto darba vietu skaitu, taču neatspoguļo ieguldījumu vērtību.

Salīdzinājumā ar attīstītākajām valstīm Latvijas biznesa līderi atzīst būtiski augstāku korupcijas līmeni Latvijas saimnieciskajā vidē, liecina jaunākais Rīga, EY (agrāk Ernst & Young) krāpšanas un korupcijas pētījums Fraud and Corruption – the easy option for growth?.

55% Latvijas biznesa līderu piekrīt apgalvojumam, ka korupcija Latvijā ir plaši izplatīta, salīdzinot ar tikai 35% attīstītākajās ekonomikās. Tajā pašā laikā Latvijas biznesa līderi vairāk pat nekā attīstītākajās ekonomikās uzskata, ka finanšu uzskaites prakse, caurskatāmība un precizitāte Latvijā ir augstā līmenī.

Kopumā EY Krāpšanas un korupcijas pētījums, kurā aptaujāti 3800 lielo uzņēmumu darbinieki 38 valstīs, parāda, ka 55% Latvijas uzņēmēju uzskata korupciju un kukuļdošanu par plaši izplatītu praksi Latvijā, kas ir tikai nedaudz labāk kā Krievijā (60%) un būtiski sliktāk nekā Francijā (29%), Vācijā (26%), Igaunijā (21%) un valstīs ar zemāko korupcijas uztveres līmeni – Zviedrijā (10%) un Dānijā (4%). Augstākais respondentu skaits Eiropas valstu lokā, kas korupciju savā valstī uzskata par plaši izplatītu, ir Horvātijā (92%) un Slovēnijā (87%).

Par nesaimniecisku rīcību mobilo sakaru publisko iepirkumu jomā Latvijā, kas iepirkumus padara formālus un konkurenci kropļojošus, publiski runājam jau daudzus gadus. Lai arī atsevišķas lietas ir uzlabojušās, vienlaikus nepamet sajūta, ka joprojām ar publisko iepirkumu palīdzību tiek saimniekots pēc saviem ieskatiem, nevis labiem pārvaldības principiem, un, acīmredzot, valda nesodāmības sajūta. Un tas nav mīts vai atsevišķu uzņēmumu viedoklis.

To apliecina arī starptautiskā audita un biznesa konsultāciju uzņēmuma “KPMG Baltics” veiktais mobilo sakaru nozares pētījums, kurā analizēti publiskie iepirkumi Latvijā un ārvalstīs.

Starptautisks pētījums apliecina – Latvijā tiek nesaimnieciski tērēta nauda telekomunikāciju iepirkumos

Iepriekš minētais “KPMG Baltics” pētījums atklāj visai nepatīkamu ainu – Latvijā analizētajos publiskajos iepirkumos izmantotie vērtēšanas kritēriji ierobežo pasūtītāja spēju izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Proti, iepirkumu kritērijos vienlaicīgi tiek vērtēta gan pieslēguma maksa (ikmēneša maksa) konkrētajam tarifu plānam, gan atsevišķi maksa par vienībām jeb pamatpakalpojumiem – zvaniem, īsziņām, datu pārraidei u.c.

Pandēmijas ietekmē visvairāk, jeb 64% Latvijas iedzīvotāju sagaida tehnoloģiju lomas pieaugumu ikdienas dzīvē, taču 60% iedzīvotāju bažījas arī par ienākumu nevienlīdzības saasināšanos, liecina EY (iepriekš Ernst & Young) jaunākais sabiedrības daudzpusējas attīstības un digitalizācijas mijiedarbības pētījums Connected Citizens, kas veikts 16 pasaules valstīs, ieskaitot Latviju, Lietuvu un Igauniju.

EY Connected Citizens ir liela mēroga pētījums par arvien ciešāk digitāli savienotas sabiedrības vērtībām, bažām un uzskatiem, kā arī tehnoloģiju lomu dzīves kvalitātes un ekonomikas izaugsmes attīstībā, tostarp COVID-19 kontekstā.

Igaunijā šie rādītāji ir samērā līdzīgi – tehnoloģiju lomas pieaugums arī tiek atzīts par galveno pandēmijas efektu – to sagaida 62% igauņu, tomēr par ienākumu nevienlīdzības pieaugumu bažījas nedaudz mazāk kā Latvijā – to norāda 51% igauņu. Lietuvā, savukārt, par galveno pandēmijas efektu tiek sagaidīta ekonomikas izaugsme (tā domā 57% iedzīvotāju), bet tehnoloģiju lomas pieaugumu sagaida vien 37% lietuviešu, kamēr par ienākumu nevienlīdzības saasināšanos satraucas 41% Lietuvas iedzīvotāju.

Pērn Eiropā būtiski audzis jaunu tiešo investīciju apjoms, liecina ikgadējais EY investīciju piesaistes pētījums EY Europe Attractiveness Survey.

Pagājušajā gadā Eiropā īstenoti 5083 jauni investīciju projekti, kas ir par 14% vairāk nekā 2014. gadā, kā arī radītas 217 666 jaunas darba vietas, kas ir par 17% vairāk nekā gadu iepriekš.

EY pētījums atklāj, ka no Baltijas valstīm visvairāk jaunu tiešo investīciju projektu pērn tika īstenoti Lietuvā – 43, kur arī novērots neliels investīciju projektu kāpums, savukārt Latvijā pērn tika īstenots 31 jauns tiešo investīciju projekts, kas ir mazāk nekā 2014. gadā, kad tika realizēti 36 jauni investīciju projekti. Baltijā investīciju ziņā atpaliek Igaunija, kur pērn tika īstenoti 22 jauni projekti.

«Mēs redzam, ka Eiropa piesaista arvien vairāk tiešo investīciju pat laikā, kad tās ekonomiskā izaugsme ir lēna un politiskajā dienaskārtībā dominē bēgļu krīze un terorisma draudi. Tas parāda, ka investori dod priekšroku ekonomiskai stabilitātei, tirgus jaudai, infrastruktūras un darbaspēka kvalitātei pat salīdzinoši nemierīgos laikos, kas valda Eiropā. Savā ziņā šie rezultāti parāda arī investoru fokusa maiņu no straujas attīstības valstīm par labu pārbaudītiem tirgiem,» saka Guntars Krols, EY partneris Baltijā.