Finanses

Pētījums: Latvijā aizspriedumi par investīcijām vērtspapīros – iedzīvotāji domā, ka tas ir kazino, kur valda spekulanti

Žanete Hāka,05.05.2016

Jaunākais izdevums

Kaut arī Latvijā ir izveidota laba biržas infrastruktūra un ir pieejami augsti kvalificētu brokeru un ieguldījumu fondu pakalpojumi, Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu ieguldījumi vērtspapīros proporcionāli ir ceturtie zemākie Eiropas Savienībā (ES), liecina LKA Pensiju fondu apskata ekspertu pētījums.

Saskaņā ar Eurostat datiem, 2014. gadā tiešie ieguldījumi vērtspapīros (kotētās akcijās, obligācijās, fondos) veidoja zem 5% no Latvijas mājsaimniecību kopējiem finanšu aktīviem. Finanšu aktīvi šajā gadījumā ir nauda, noguldījumi, vērtspapīri, pensiju uzkrājumi, dzīvības polises, tie neiekļauj nekustamo īpašumu, privāto uzņēmumu daļas u.c. Tas ir 4. zemākais rādītājs ES. Situāciju daļēji “glābj” uzkrājumi pensiju 2. un 3. līmenī, kas arī pēc būtības ir ieguldījumi vērtspapīru tirgos, taču neapšaubāmi populārākais naudas turēšanas un uzkrāšanas veids Latvijā ir noguldījumi bankās – ar 75% no kopējiem finanšu aktīviem Latvijas mājsaimniecības ir 4. vietā Eiropā. Augstāks rādītājs ir tikai Kiprā, Bulgārijā un Grieķijā.

Savukārt attīstītajās Rietumvalstīs tieši investīcijas vērtspapīros veido lielāko daļu no mājsaimniecību finanšu uzkrājumiem – gan tiešā veidā, gan ar dažādu pensiju uzkrājumu shēmu starpniecību. Piemēram, ASV cilvēki gandrīz 40% no savas naudas ieguldījuši tieši akcijās, obligācijās un investīciju fondos, vēl 40% - pensiju fondos un shēmās. Un tikai 20% no aktīviem stāv bankās. Saskaņā ar LKA aplēsēm, kopumā pasaulē mājsaimniecību rīcībā ir finanšu aktīvi par aptuveni 100 triljoniem ASV dolāru, no kuriem teju puse ir investēti vērtspapīros.

Neapšaubāmi, būtiskā daļa izskaidrojuma par atšķirībām starp līdzekļu krāšanas paradumiem slēpjas naudā, precīzāk - tās daudzumā. Kā liecina LKA apkopotie dati, pastāv ļoti cieša saikne starp IKP uz vienu iedzīvotāju un banku noguldījumu daļu kopējos mājsaimniecību finanšu aktīvos. Jo zemāks dzīves līmenis valstī, jo lielāka daļu uzkrājumu nonāk banku kontos, no tiem liela daļa – īstermiņa saistību un izdevumu apmaksai.

«Taču tas nav tikai naudas jautājums. Latvijas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, strādājot ar vietējiem klientiem, tostarp, pārtikušiem, ikdienā pārliecinās, ka Latvijā joprojām ir plaši izplatīti aizspriedumi par investīcijām vērtspapīros – ka tas ir kazino, kur valda spekulanti, nekontrolējami riski. Taču tas ir mīts. Investīcijas vērtspapīru tirgos pēc būtības ir ieguldījums pasaules ekonomikas izaugsmē. Ekonomika ilgtermiņā aug un attīstās, un paralēli aug arī kompāniju peļņas apjomi, kas ir akciju tirgus izaugsmes un atdeves pamatā. Obligācijas, kas ir kompāniju aizņēmumi, līdzīgi kā banku kredīti, ieguldītājiem nes peļņu procentu jeb tā saukto kuponu maksājumu formā. Investīcijas vērtspapīros nav tikai marginālu dīvaiņu rotaļas, bet gan pasaulē visizplatītākais ilgtermiņa uzkrājumu veidošanas instruments,» norāda LKA ieguldījumu pārvaldes eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zemo procentu laikmeta ietekme uz investoru rīcību fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū

Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns,12.06.2018

Mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu eiro noguldījumu vidējās svērtās gada procentu likmes jauniem darījumiem Latvijas kredītiestādēs

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ABLV Bank nopelnījusi 61,4 miljonu eiro

Žanete Hāka,28.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS ABLV Bank 2016. gada deviņos mēnešos guva peļņu 61,4 miljonu eiro apmērā, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Bankas ieņēmumi no pamatdarbības 2016. gada deviņos mēnešos bija 115 miljoni eiro.

2016. gada 30. septembrī noguldījumu apjoms bankā bija 3,04 miljardi eiro, bet bankas aktīvu apjoms — 4,01 miljards eiro.

Bankas kredītportfelis sasniedza 1,01 miljardu eiro, tai skaitā komerckredītu apjoms pieaudzis līdz 635,9 miljoniem eiro.

Bankas kapitāls un rezerves sasniedza 307,7 miljonus eiro.

Bankas kapitāla pietiekamības līmenis 2016. gada 30. septembrī bija 18,72%, bet likviditātes līmenis – 78,04 %.

Kapitāla atdeves rādītājs ROE bija 28,94%, savukārt aktīvu atdeves rādītājs ROA – 1,86%.

ABLV Bank arī 3. ceturksnī turpināja obligāciju emisijas. Sestās obligāciju piedāvājuma programmas ietvaros — no jūlija līdz oktobrim — tika veiktas četras jaunas kupona obligāciju emisijas, kuru kopējie apjomi bija 150 miljoni USD un 40 miljoni EUR pēc nominālvērtības, kā arī viena subordinēto obligāciju emisija 20 miljonu EUR apmērā. Ieskaitot arī dzēstās obligācijas, banka līdz šim veikusi 39 publiskās obligāciju emisijas vairāk nekā 1 miljarda eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS ABLV Bank 2017. gada deviņos mēnešos nopelnīja 40,8 miljonus eiro, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Bankas ieņēmumi no pamatdarbības 2017. gada deviņos mēnešos bija 84,5 miljoni eiro.

2017. gada 30. septembrī noguldījumu apjoms bankā bija 2,67 miljardi eiro, bet bankas aktīvu apjoms — 3,63 miljardi eiro.

Bankas kredītportfelis bija 1,01 miljards eiro, tai skaitā komerckredītu apjoms uz 2017. gada 30. septembri pieauga līdz 638,4 miljoniem eiro.

Bankas kapitāls un rezerves — 341,2 miljoni eiro.

Bankas kapitāla pietiekamības līmenis 2017. gada 30. septembrī bija 22,94%, bet likviditātes līmenis — 75,87%.

Kapitāla atdeves rādītājs (ROE) bija 16,68%, savukārt aktīvu atdeves rādītājs (ROA) — 1,44%.

Kopējais vērtspapīru portfeļa apjoms 2017. gada 30. septembrī bija 1,66 miljardi eiro. Gandrīz visu bankas vērtspapīru portfeli veido parāda vērtspapīri ar fiksētu ienākumu. Vērtspapīri ar kredītreitingu AA- vai augstāku veido 66,2% no visa vērtspapīru portfeļa. Investīciju sadalījums pa valstīm ir šāds: ASV — 32,6%, Vācija — 14,3%, Latvija — 13,3%, Krievija — 10,9%, Zviedrija — 6,2%, Kanāda — 4,6%, Somija – 3,6%, Austrija – 2,2%, Ķīna – 1,7%, Norvēģija – 1,2%, Polija – 1,1%. Papildus 1,8% veido starptautisko institūciju emitētie vērtspapīri. Vērtspapīru portfeļa gada ienesīgums pārskata periodā bija 2,46%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Latvijas ieguldījumi ECB un ESM – divi riski

Gatis Eglītis, ekonomists,21.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija, pievienojoties eirozonai, uzņēmās saistības veikt iemaksas Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) pamatkapitālā: kopā ap 170 miljoniem eiro (0,27% no ESM kapitāla). ESM ir finansiālas palīdzības fonds eirozonas valstīm, tomēr vislielākā fonda «kliente» ir Grieķija, kura līdz šim aizņēmusies ap 40 miljardu eiro. Tas ir papildus jau eirozonas valstu un EFSF aizdotajiem 193 miljardiem eiro (Latvija šajos aizdevumos nepiedalās), tāpēc kopējais Grieķijas parāds ir izaudzis līdz 330 miljardiem eiro (ap 180% no IKP).

Laikam tikai retais tic, ka Grieķija spēs parādu atmaksāt pilnā apmērā, lai gan aizdevumu nosacījumi ir ļoti pretimnākoši: piemēram, ESM aizdevumiem ir gandrīz bezkuponu maksājumi ar pakāpenisku pamatsummas atmaksu, sākot no 20 gadiem un nākamo 20 gadu laikā. Tātad tos plānots pilnībā atmaksāt tikai pēc 40 gadiem, un nauda jāatdod pēc nomināla, pat ja šo gadu laikā būs bijusi liela inflācija.

Tas nozīmē, ka gadījumā, ja Grieķija dažādu apstākļu dēļ (piemēram, politiskā nestabilitāte, globāla finanšu krīze, nodokļu ieņēmumu sabrukums) nespēj vai atsakās atdot ESM parādu vai arī ESM dalībvalstis nolemj atlaist daļu parāda, piemēram, 10 miljardus eiro, tad visām ESM dalībvalstīm solidāri jāsedz zaudējumi, kas Latvijas gadījumā sastādītu 0,27% jeb ap 27 miljoniem eiro. Tā neapšaubāmi būtu nepatīkama ziņa Latvijas nodokļu maksātājiem. Lai gan pašreiz Grieķijas ekonomika pamazām atkopjas un nākamgad tiek plānota starptautiskās aizdevuma programmas izbeigšana, ir būtiski riski saistībā ar banku sektoru, kura lielākā daļa ir nonākusi valsts pārvaldībā. Banku sliktie kredīti pārsniedz 50%, un daudzi ar bažām gaida Eiropas Centrālās bankas (ECB) banku stresa testa rezultātus pēc jaunajiem IFRS 9 standartiem, kas var atklāt vēl lielākus zaudējumus un radīt finanšu nestabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Twino paplašina savu produktu piedāvājumu ar kapitāla vērtspapīriem ‒ jaunu ieguldījumu produktu, kas sniedz iespēju ieguldīt īstermiņa īres īpašumos (nekustamā īpašuma vērtspapīri), informē uzņēmums.

Ieguldījums īres īpašumā ir ieguldījums nekustamajā īpašumā, kas tiek izīrēts ar mērķi gūt peļņu no īres ienākumiem, kā arī no īpašuma vērtības pieauguma laika gaitā.

Twino ir pirmais uzņēmums Latvijā, kas piedāvā šāda veida ieguldījumus. “Ieguldījumu rīku inovācijas paver aizvien vairāk iespēju ieguldītājiem no jebkuras sociālekonomiskās vides ieguldīt tādās aktīvu klasēs, kas iepriekš tiem nav bijušas pieejamas un ir uzskatītas par nišas. Mūsu jaunais produkts ļauj gūt labumus, ko sniedz īres dzīvokļa īpašumtiesības, bet neprasa augstus kapitāla ieguldījumus, laika saistības, kā arī nerada ar nekustamā īpašuma iegādi un pārvaldību saistītos izaicinājumus, kas tradicionāli no ieguldītāju perspektīvas ir šķērslis šāda veida ieguldījumiem”, stāsta Helvijs Henšelis, Twino Investments izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV tehnoloģiju akcijas sasniedz rekordu; šim piemēram var sekot arī kopējais tirgus

Investoru riska apetītei sitot augstu vilni, atsevišķu sektoru akciju cena spējusi aizsniegties līdz jaunam rekordam. Šajā ziņā priekšzīmi rāda ASV tehnoloģiju uzņēmumu vērtspapīri - S&P 500 Information Technology akciju indeksā ietverto kompāniju vērtība šonedēļ pārsniegusi savu pagājušā gada oktobra vēsturisko maksimumu. Līdz ar to var teikt, ka akciju tirgum bija nepieciešami aptuveni pieci mēneši atelpošanās, un pašlaik jau atkal var sākt runāt par arvien jaunu cenu virsotņu iekarošanu. Daudz līdz vēsturisko maksimumu sasniegšanai nav palicis arī kopējam ASV Standard & Poor’s 500 indeksam un ASV Nasdaq Composite indeksam.

Daļai investoru vairāk uztverot pozitīvo un spriežot, ka pagājušā gada beigu izpārdošana tomēr bijusi pārspīlēta, topā ir riskantāki ieguldījumi. S&P 500 tehnoloģiju akciju indeksa (to veido 68 uzņēmumu cenu izmaiņa) vērtība kopš janvāra sākuma palēkusies jau par 23%. Rezultātā šim sektoram padevies labākais gada starts vēsturē, liecina Dow Jones Market Data informācija. Tas ir straujāk nekā S&P 500 pieaugums gandrīz par 16%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti atbild: Ko nozīmē negatīvas likmes Latvijas valsts parāda vērtspapīru izsolē?

Žanete Hāka,26.02.2016

Nordea bankas ekonomikas eksperts Gints Belēvičs

Latvijas Valsts parādzīmes ar negatīviem ienesīgumiem, kas praksē nozīmē to, ka Valsts Kase īstermiņa aizņemas no investoriem noteiktu summu, bet atmaksā mazāku, ir tiešs Eiropas Centrālās bankas monetārās politikas rezultāts. Eiropas Centrālā banka, uzpērkot eirozonas dalībvalstu vērtspapīrus un nosakot negatīvu depozītu likmi komercbanku noguldījumiem Eiropas Centrālajā bankā, ir panākusi, ka lielākajai daļai dalībvalstu obligāciju ienesīgums, vismaz īstermiņā, ir negatīvs. Kāpēc investoriem būtu jāizvēlas pirkt vērtspapīrus, jau iepriekš zinot, ka tie nesīs zaudējumus? Uz šo jautājumu ir vairākas atbildes.
Pirmkārt, institucionāliem investoriem nav izvēles, jo bieži vien to riska politikas nosaka, ka ieguldījumi ir jāveic pietiekami labas kvalitātes vērtspapīros, nevis, piemēram, korporatīvajās obligācijās, kur ienesīgums būtu pozitīvs, taču risks – daudz augstāks.
Otrkārt, sagaidot, ka likmes nākotnē kļūs vēl negatīvākas, ir iespējams pirms termiņa pārdot iegādātos vērtspapīrus un gūt peļņu. Treškārt, bankas pērk vērtspapīrus ar negatīviem ienesīgumiem, lai izbēgtu no negatīvām depozītu likmēm, ko piedāvā Eiropas Centrālā banka (pašlaik -0.30%). Jebkurš ienesīgums, kas ir mazāk negatīvs ir izdevīgāks nekā turēt līdzekļus ECB.
Likmēm kļūstot arvien negatīvākām, arī bankas saviem klientiem – finanšu institūcijām piemēro negatīvas likmes, un paredzams, ka situācija turpinās pasliktināties, raugoties no institucionālu investoru viedokļa. Tirgus prognozē, ka ECB jau martā veiks papildu monetārās stimulēšanas pasākumus, pirmkārt vēl vairāk, samazinot depozītu procentu likmi. Tirgus noskaņojums un prognozes liecina, ka atgriešanās pie pozitīvām likmēm tuvākajā laikā nenotiks.

Foto: Nordea

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai ārvalstīs, bet arī Latvijā parāda vērtspapīri tiek pārdoti ar negatīvu ienesīgumu - Valsts kase vairākas reizes izsolījusi Latvijas valsts parādzīmes ar negatīvu ienesīgumu.

Janvāra beigās notika konkurējošā daudzcenu izsole, kurā tika pārdoti visi Valsts kases piedāvātie vērtspapīri 50 miljonu eiro apjomā pēc nominālvērtības.

Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 176,1 miljons eiro un pārsniedza piedāvājumu 3,5 reizes.

Valsts kase maksimālo pieļaujamo likmi noteica -0,055% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme bija -0,199%.

Galerijā augstāk iespējams izlasīt, ko nozīmē, ja parādzīmes tiek izsolītas ar negatīvu ienesīgumu!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV 20 gadu veiksmīgākā akcija saistīta ar enerģijas dzērienu ražošanu

Ilgākā termiņā vienas no pašām labākajām ieguldījumu iespējām sagādā akciju tirgus. Vēsture rāda, ka šie vērtspapīri ir tendēti uz cenu izaugsmi, un turklāt likviditāte lielākajos šajos tirgos ir ievērojama. Tas nozīmē, ka pirkt un pārdot vērtspapīrus var gandrīz katru dienu bez būtiskas to cenas ietekmēšanas.

Var arī atskatīties uz to, kuru lielo kompāniju akcijām iepriekšējo 20 gadu laikā klājies vislabāk. Pirmie prātā nāk pašreizējie tehnoloģiju milži, un patiesībā daudz melots arī nebūtu, ja teiktu, ka tieši to vērtspapīri pēdējos gados ir bijis simbols cenu palielināšanās stāstam. Piemēram, Amazon.com akcijas cena kopš šīs tūkstošgades sākuma ir palēkusies par 2,3 tūkst. procentiem (faktiski par visu šo pieaugumu atbildīgi ir tieši 10 iepriekšējie gadi). Savukārt Apple akcija kopš 2000. gada palēkusies vēl straujāk – par 5,3 tūkst. procentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank ir iestājusies noguldījumu nepieejamība; ABLV Bank: var tikt uzsākts bankas likvidācijas process

LETA,24.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) naktī uz sestdienu pieņēmusi lēmumu, ka «ABLV Bank» ir iestājusies noguldījumu nepieejamība. «ABLV Bank» uzskata, ka FKTK padomes lēmums pēc būtības nozīmē, ka tuvākajā laikā var tikt uzsākts bankas likvidācijas process.

Komercbankai «ABLV Bank» izsniegtā Latvijas Bankas aizdevuma atgūšana neradīs sarežģījumus - ja būs nepieciešams pārdot šīs bankas ieķīlātos vērtspapīrus, to izdarīt būs salīdzinoši vienkārši, jo kā ķīla ņemti ļoti droši, augstākā reitinga vērtspapīri, tajā skaitā, ASV valdības obligācijas, skaidro Latvijas Bankā.

Ķīlas vērtība aptuveni divas reizes pārsniedz aizdotās naudas apjomu, līdz ar to pēc ķīlas pārdošanas centrālā banka gan atgūs aizdevuma pamatsummu un procentus, gan vēl paliks pāri līdzekļi, ko aizskaitīt atpakaļ komercbankai, apstiprināja Latvijas Bankā.

«Šis ir ļoti drošs darījums mums kā centrālajai bankai,» sacīja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns, atgādinot, ka darījumā nav izmantota nodokļu maksātāju nauda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Ko nozīmē Krievijas atgriešanās starptautiskajā obligāciju tirgū?

Arnis Blūmfelds, "Coface" direktors Latvijā,14.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maija beigās Krievija emitēja savas desmit gadu obligācijas 1,75 miljardu ASV dolāru apmērā, iezīmējot atgriešanos starptautiskajā obligāciju tirgū pirmo reizi kopš sankciju noteikšanas 2014. gadā. Lai gan vairums investoru bija no Krievijas un valsts vērtspapīru iegāde pašlaik saistāma ar vairākiem riskiem, pie apvāršņa saskatāms arī straujas izaugsmes potenciāls.

Krievijas bizness rit ierastajās sliedēs un ārvalstu noteiktie ierobežojumi tam nav kaitējuši - tāds šķietami bija galvenais Krievijas vēstījums ar obligāciju emisiju. Pēc obligāciju pārdošanas Krievija darījumu pozicionēja kā triumfu sankciju un «bezprecedenta spiediena» apstākļos no ASV un Eiropas Savienības. Turklāt paredzams, ka Krievija šogad varētu emitēt arī jaunas obligācijas, kas saskaņā ar šā gada budžetu ir iespējams 3 miljardu ASV dolāru apmērā.

Neskatoties uz darījuma oficiālo statistiku, tirgus eksperti iezīmē atšķirīgu ainu par pārdoto obligāciju sadalījumu. Lai gan ārvalstu investori patiesi iegādājušies vairāk nekā 70% no kopējā apjoma, izcelsme lielākajai daļai pieprasījuma meklējama tieši Krievijā - ar ārvalstīs reģistrētiem Krievijas kontiem, kas darījumā ņēmuši aktīvu dalību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Finanšu ministre: Situācija pārējā banku sektorā ir stabila

Dienas Bizness,24.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) deva laiku ABLV Bank pierādīt, ka tā spēj darboties, taču, kā izskatās, banka, neskatoties, ka ir intensīvi strādājusi, nav pārliecinājusi ECB, sestdien preses konferencē sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

No šī brīža 8 darbdienu laikā kļūs pieejama garantētā noguldījumu izmaksa. Šos garantētos noguldījumus izmaksā ne vairāk kā 100 tūkstošu eiro apmērā, banka varēs izmaksāt no saviem līdzekļiem, tādēļ nebūs nepieciešams NGF vai valsts finansējums, viņa informē.

Visu laiku ar FKTK veicam nepārtrauktu noguldījumu situācijas novērošanu Latvijā, tā ir stabila un depozīti turas apmēram 20 miljardu eiro apmērā, maksājumu plūsmas nav būtiski palielinājušās.

ABLV Bank nav sistēmiska banka, kas nozīmē, ka valsts no savas puses neiegulda līdzekļus, bankai nav būtiskas nozīmes ekonomikā, kaut arī tā ir trešā lielākā banka.

«Komunicējam ar FKTK, reitingu aģentūrām, un domāju - par to, ka situācija ir stabila, liecina tas, ka Standard&Poor’s pārapstiprinājusi reitingu,» viņa piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mainor Ulemiste obligācijas sāk kotēt First North tirgū

Žanete Hāka,12.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar šodienu Nasdaq Tallinn biržas First North Baltijas parāda vērtspapīru sarakstā tiek iekļautas Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītāja Mainor Ulemiste 2015. gada jūnijā emitētās 2000 obligācijas, liecina biržas paziņojums.

Mainor Ulemiste emitēs nākamo 3000 obligāciju emisijas sēriju 2015.gada 17.novembrī, līdz ar to palielinot obligāciju kopējo emisijas apjomu līdz pieciem miljoniem eiro. Vienas obligācijas nominālā vērtība ir 1000 eiro. Gada kupona likme ir 7% apmērā, ar procentu izmaksu reizi ceturksnī. Obligāciju dzēšanas datums ir 2018.gada 26.novembris.

Mainor Ulemiste ir iniciators un vadošais attīstītājs projektam Ulemiste City Tallinā, kas ir viens no lielākajiem komerciālā nekustamā īpašuma attīstīšanas projektiem Baltijā. Šobrīd Ulemiste City biznesa parkā atrodas 300 uzņēmumi, kuros nodarbināti aptuveni 6300 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Banka pērn nopelnīja 30 miljonus eiro, no tiem 19,5 miljonus eiro iemaksās valsts budžetā

LETA,16.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas peļņa 2015.gadā bija 30,04 miljoni eiro, aģentūru LETA informēja centrālajā bankā.

Saskaņā ar likumu par Latvijas Banku no pērnās peļņas 65% jeb 19,52 miljoni eiro tiks ieskaitīti valsts ieņēmumos, pārējā peļņas daļa - Latvijas Bankas rezerves kapitālā.

Latvijas Bankas valde šodien apstiprināja bankas 2015.gada finanšu pārskatus.

Pagājušajā gada finanšu pārskatā teikts, ka Latvijas Bankas procentu ienākumi pērn bija 64,7 miljoni eiro, bet procentu izdevumi - 19,7 miljoni eiro.

Tīrie procentu ienākumi 2015.gadā bija par 6,2 miljoniem eiro lielāki nekā 2014.gadā. Procentu ienākumu pieaugumu par 14,6 miljoniem eiro ietekmēja procentu ienākumu par ieguldījumiem kāpums 7,4 miljonu eiro apjomā, augot ieguldījumu apjomam un augstāka ienesīguma finanšu instrumentu īpatsvaram kopējā ieguldījumu apjomā. Procentu ienākumi par monetārajām operācijām palielinājās par astoņiem miljoniem eiro galvenokārt saistībā ar pērn valsts sektora aktīvu iegādes programmā īstenotajām vērtspapīru iegādēm un lielākiem saņemtajiem negatīvajiem procentiem par kredītiestāžu pieprasījuma noguldījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Revertai krasi samazinājies no NVS portfeļa atgūto līdzekļu apjoms

Žanete Hāka,08.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) otrdien iepazinās ar AS Reverta 2015. gada darbības rezultātiem un prognozēm par darbības plāna izpildi līdz 2017. gada beigām, informē MK.

Valdība pieņēma zināšanai prognozētos darbības rezultātus.

Ziņojumā valdībai uzsvērts, ka 2014. gadā Reverta pirmstermiņa veica lielākus pamatsummas maksājumus par emitētajiem parāda vērtspapīriem un ātrāk par plānoto tika dzēsti emitētie vērtspapīri 10,6 miljonu eiro apmērā. Līdz ar to faktiskais emitēto vērtspapīru pamatsummas atlikums 2014. gada beigās bija 455,4 miljoni eiro.

Attiecībā uz 2015. gada darbību ziņojumā uzsvērts, ka uz darbības rezultātu aizvien spēcīgāku ietekmi atstāj ģeopolitiskās situācijas ietekme, kā rezultātā ir krasi samazinājies no NVS valstu portfeļa atgūto līdzekļu apjoms. Kopš 2010. gada, kad Reverta uzsāka ieguldīto valsts līdzekļu atgūšanu, šis ir bijis smagākais un sarežģītākais periods gan kredītu izstrādes, gan atgūšanas jomā. Krievijas ekonomikas recesija un rubļa devalvācija apgrūtināja Krievijas un citu NVS valstu klientu kredītu atmaksas iespējas. Krievijas un Rietumu investoru intereses apsīkums par Latvijas nekustamo īpašumu tirgu ir negatīvi ietekmējis darījumus ar lielajiem investīciju objektiem. Neraugoties uz nelabvēlīgo situāciju Reverta no problemātiskajiem kredītiem 2015. gada deviņos mēnešos ir atguvusi 34,6 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas bankās saistībā ar Eiropas Savienības (ES) un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) noteiktajām sankcijām pret Krieviju līdz 25.marta dienas beigām bija iesaldēti apmēram 55 miljoni eiro, pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

"Iepriekšējā nedēļā kopējās iesaldētās summas būtisku palielinājumu veido iesaldētie vērtspapīri," skaidroja komisijā. Nedēļu iepriekš - līdz 18.marta dienas beigām - Latvijas bankās bija iesaldēti apmēram 17,5 miljoni eiro, tādējādi nedēļas laikā iesaldētajai summai palielinoties par 37,5 miljoniem eiro.

Pēc FKTK minētā, Latvijas bankās ir identificētas trīs fiziskās personas, kuras ir tieši pakļautas sankcijām, un 32 juridiskas personas, kuras nav tieši iekļautas sankciju sarakstos, bet konstatētas sankcijām pakļauto personu īpašumtiesības vai kontrole šajās juridiskajās personās, līdz ar to šo personu līdzekļi un vērtspapīri ir iesaldēti.

Tāpat FKTK norāda, ka bankas datus sniegušas atbilstoši līdz minētajam datumam veiktajam izvērtējumam, taču darbs turpinās. "Iesaldēto līdzekļu apjoms nākotnē var mainīties, ņemot vērā, ka izpētes vēl notiek, paaugstināta riska klientu kontu darījumi uz izpētes laiku ir apturēti un tiek noteiktas arvien jaunas sankcijas," piebilda komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nenoteiktība Francijas politikā ietekmē eirozonas akciju tirgu

Kārlis Purgailis, CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs,10.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnijs finanšu tirgus rezultātu ziņā kopumā izvērtās labvēlīgāks riskantākiem segmentiem. ASV akciju tirgus indeksi turpinājuši savu augšupeju un sasnieguši jaunus rekordus. Kas šobrīd veicina pasaules finanšu tirgus augšupeju, un kā izskaidrot eirozonas tirgus negatīvo sniegumu?

Aizvadītajā mēnesī labākos rezultātus demonstrēja attīstības valstu akciju tirgi ar 4 % pieaugumu, kamēr ASV nedaudz atpalika, uzrādot 3,6 % ienesīgumu. Izņēmums bija Eiropas akciju tirgus, kas indeksa līmenī jūnijā uzrādīja negatīvu sniegumu, proti, -1,2 %. Obligāciju pusē cenu kāpumu varēja novērot visos lielākajos sektoros. Visspilgtāk izcēlās Vācijas valdības obligācijas ar 1,3 % kāpumu, kam sekoja ASV valdības obligācijas ar 0,9 %.

ASV akciju tirgus turpina izrāvienu

Cenu kāpumu ASV akciju tirgū galvenokārt veicināja informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju pakalpojumu sektori. Arī pastāvīgais entuziasms par mākslīgo intelektu turpināja veicināt saistītos uzņēmumus, ņemot vērā paziņojumus par spēcīgajiem finanšu rezultātiem. Starp obligācijām pozitīvāko rezultātu uzrādīja ASV valdības parāda vērtspapīri, kam sekoja ASV paaugstināta riska obligācijas ar 0,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pasaules finanšu tirgi un mūsu pensiju uzkrājumi divu karu ēnā

Zigurds Vaikulis, "CBL Asset Management" investīciju direktors,07.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgi pēdējos gados nav bijusi nekāda mierīga pastaiga parkā (dēļ Covida, protams), taču galu galā visus satraukumus tirgus kompensēja ar cienījamu ieguldījumu atdevi.

Valsts fondēto pensiju sistēmas populārākā plānu grupa (ar pieļaujamo daļu akcijās līdz 50%) aizvadīto trīs gadu laikā ieguldītājiem pelnījuši vidēji 9% gadā, kopā 30%! Savukārt šis gads iesācies pavisam nelāgi – kopš gada sākuma visas plānu kategorijas ir mīnusos. Šogad cenas ir kritušas praktiski visos galvenajos finanšu tirgus segmentos – no ASV valdības papīriem līdz Ķīnas akcijām. Perfektā vētra.

Karš Ukrainā un karš pret inflāciju

Divi galvenie šī gada faktori, kas tā vai citādi atsaucas visos pasaules tirgus nostūros, ir globāls procenta likmju kāpums un karš Ukrainā. Ukrainas varonīgā pretošanās krievu agresoriem un pasaules reakcija uz notiekošo ir tēma, ar kuru mēs Latvijā jau vairāk nekā mēnesi ejam gulēt un mostamies, un loģiski, ka tā turpina dominēt arī globālajā ziņu plūsmā. Taču ticiet vai ne – visa šī vājprāta faktiskā ietekme uz pasaules finanšu tirgiem un arī Latvijas pensiju aktīviem ir ievērojami mazāka nekā procenta likmju kāpumam ASV un Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads akciju tirgos aizvadīts ar treknu plus zīmi – ieguldījumi šajā aktīvu klasē nodrošināja daudz augstāku atdevi nekā vidēji tas novērots pēdējās trīs desmitgadēs.

Arī šis gads solās būt labs investoriem, jo globālā ekonomika aug un uzņēmumu peļņa ir ar augšupejošu tendenci.

Jāatceras gan, ka ekonomika attīstās cikliski un pēc vairāku gadu kāpuma var sekot kritums. Šobrīd gan fundamentālie faktori neliecina, ka kritumu varētu sagaidīt tuvākā gada laikā, taču daudz var ietekmēt ģeopolitiskā situācija pasaulē. Savukārt pieaugošās izejvielu cenas varētu bremzēt ekonomisko attīstību, it sevišķi Eiropā, kas aizvadītajā gadā attīstījās straujāk nekā tika gaidīts.

2017. gadā daudz runāts par kriptovalūtu attīstību un to cenu kāpums veicināja sabiedrības interesi par šo ieguldīšanas veidu. Jāatceras gan, ka ieguldījumi kriptovalūtās nav nekādā veidā regulēti, tāpēc pastāv zināmi drošības riski. Tāpat arī cenu veidošanas mehānismi ir tik neskaidri, ka cenu svārstības pat vienas dienas laikā var būt milzīgas. Nevar gan izslēgt, ka nākotnē kāda no šīm kriptovalūtām varētu nostabilizēties kā uzticamāks norēķinu un uzkrāšanas veids. Arī blokķēdes tehnoloģija, kas ir pamatā, piemēram, Bitcoin, varētu tikt arvien vairāk izmantota arī ārpus kriptovalūtu pasaules.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Banka atguvusi ABLV Bank izsniegtos ārkārtas likviditātes aizdevumus 297,2 miljonu eiro

Dienas Bizness,02.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ir atguvusi «ABLV Bank» pagājušajā nedēļā izsniegtos ārkārtas likviditātes aizdevumus 297,2 miljonu eiro kopapjomā, informē LB.

Aizdevuma līgumi izbeigti pirms termiņa pēc Latvijas Bankas iniciatīvas, ņemot vērā «ABLV Bank» pašlikvidācijas procesa ierosināšanu, kā rezultātā ir zudusi ārkārtas likviditātes aizdevuma sākotnējā jēga.

Latvijas Banka par aizdevuma izmantošanas laiku ir saņēmusi procentu maksājumus, papildinot savus ienākumus. Savukārt visi «ABLV Bank» ieķīlātie vērtspapīri tiks atdoti šai bankai.

«Ceram, ka veiksmīgie aizdevumu darījumi vairos sabiedrības uzticību Latvijas Bankas darbam un spējai atbildīgi rīkoties ar valsts līdzekļiem. Tā arī bija laba iespēja plašākam cilvēku lokam uzzināt par vēl vienu nacionālās bankas funkciju – monetārajām operācijām un likviditātes nodrošināšanu banku sektorā,» uzsvēra Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns,29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krājējiem bieži piedāvātais aktīvu izvietojums vairs var nestrādāt

Investoram ļoti svarīgi ir izlemt par savu ieguldījumu sadali jeb - kādu daļu naudas pludināt riskanto akciju un kādu – drošo obligāciju virzienā. Bieži vien ierasts, ka tradicionāls ieguldījumu portfelis krājējiem tiek veidots no aptuveni 60% akcijām un 40% obligācijām.

Pamatā nav kāda ļoti pārliecinoša veida, kā pasargāt investīcijas no cenu svārstībām. Tiek spriests, ka šāds diversificēts 60/40 portfelis daudzmaz der visiem laika apstākļiem. Tas vienmēr nenodrošinās to pašu labāko atdevi, bet tas var mīkstināt sitienu lejupslīdes brīžos. Proti, laikam ejot, tā rezultāti būs spēcīgi. Savukārt, ja ieguldījumi izteikti pozicionēti straujas izaugsmes ekonomikai, tad samērā labi guvumi gaidāmi, ja investoram par šo izaugsmi ir bijusi taisnība. Tiesa gan, dārgi nākas samaksāt, ja tā tomēr nav. Tāpat, ja konstanti tiek gaidīta recesija un portfelis ir pārlieku konservatīvs, tad investors riskē negūt pietiekamu peļņu no akciju izaugsmes, ja lejupslīde tomēr spītīgi neatnāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas finanšu iestādēs identificētas piecas ES sankcijām tieši pakļautas fiziskās personas

LETA,02.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu iestādēs saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju identificētas piecas sankcijām tieši pakļautas fiziskās personas, pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Tāpat FKTK informēja, ka Latvijas finanšu tirgus dalībnieki ir identificējuši arī 33 juridiskas personas, kuras nav tieši iekļautas sankciju sarakstos, bet konstatētas sankcijām pakļauto personu īpašumtiesības vai kontrole šajās juridiskajās personās, līdz ar to šo personu līdzekļi un vērtspapīri ir iesaldēti.

Kopumā saistībā ar ES noteiktajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju Latvijas finanšu iestādēs līdz 2022.gada 22.aprīļa dienas beigām, tāpat kā aprīļa sākumā, bija iesaldēti aptuveni 56 miljoni eiro.

"Pēdējās nedēļas laikā iesaldēto līdzekļu apmērs pieaudzis nedaudz. To ietekmē arī nodokļu maksājumi un algu izmaksas, kas, pēc atbilstoša izvērtējuma veikšanas saskaņā ar FKTK vispārējo saskaņojumu, ir atļauta," atzīmēja FKTK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iemaksas privātajos pensiju plānos sasniegušas vēsturisko maksimumu

Lelde Petrāne,14.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā iepriekšējā gadā arī 2017. gadā, saglabājoties augstai iedzīvotāju interesei par pensijas uzkrājumu veidošanu, turpinājās dalībnieku skaita pieauguma tendence un tika sasniegts jauns vēsturiskais maksimums dalībnieku veiktajām iemaksām, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

2017.gadā pensiju plānos iemaksāti 77.6 miljoni eiro, t.i. par 8.1% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Dalībnieku iemaksas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 8.9%, savukārt darba devēju iemaksas par 4.8%. Gada beigās pensiju plānos uzkrātais kapitāls sasniedzis 434.5 miljonus eiro, gada laikā pieaugot kopumā par 14.1%.

No pensiju plānu kapitāla gada laikā tika izmaksāti 35.2 miljoni eiro jeb par 14% vairāk nekā 2016. gadā, t.sk. 97% tika izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

Vidējais pensiju plānu ienesīgums 2017. gadā bija 3.1% un individuāliem plāniem tas bija robežās no -7.5% līdz 8.6%. Gada ienesīgums bija negatīvs tikai diviem plāniem, kuru ieguldījumu valūta ir ASV dolārs, tā vērtība attiecībā pret eiro gada laikā saruka par 12.4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ko finanšu dati var pastāstīt par dabisko procentu likmi?

Latvijas Bankas ekonomists Viktors Ajevskis,14.01.2019

1 .attēls. ASV valdības viena gada un 10 gadu obligāciju peļņas likme (%)

Avots: ASV Federālo rezervju sistēmas valde

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākas desmitgades ir novērojams: lai gan īstermiņā procentu likmes mainās, ilgtermiņa tendence ir bijusi tikai uz leju.

Šāda tendence vērojama gan Eiropā, gan ASV. Japānā ilgtermiņa procentu likmes jau ilgāku laiku atrodas tuvu pie nulles līmeņa.

Katrā krīzē centrālās bankas samazina likmes, taču, ekonomikai atkopjoties, tās neatgriežas iepriekšējā līmenī. Kas ir likmju samazinājuma iemesls, un par ko tas liecina?

Pētnieki apgalvoja, ka no 1980. līdz 2000. gadam zemākas inflācijas gaidas bija galvenais faktors, kā dēļ procentu likmes samazinājās. Taču pēdējā laikā faktiskā inflācija, kā arī uz apsekojumu balstītas inflācijas gaidas ir stabilizējušās tuvu 2%. Tomēr procentu likmju samazināšanās kopš 2000. gada atspoguļo dažādus noturīgus ekonomiskos faktorus (par to sīkāk iepriekšējā rakstā [1]). Šie ilgtermiņa reālie faktori, piemēram, lēnāks produktivitātes pieaugums un iedzīvotāju novecošana ietekmē globālo ietaupījumu apjomu un ieguldījumus un var samazināt ienesīgumu, samazinot īstermiņa inflācijas koriģētās procentu likmes stabilo līmeni (Laubach un Williams (2016), Gagnon et al. (2016)). Šo reālo likmi bieži sauc par dabisku vai neitrālu procentu likmi vai vienkārši «r-zvaigzne», vai r*. Tomēr citi pētnieki noraida pierādījumus par jaunu, zemāku līdzsvara reālo likmi un piešķir mazāku nozīmi noturīgajiem faktoriem (Kiley (2015), Lo un Rogoff (2015), Taylor un Wieland (2016)). Viņi apgalvo, ka pēdējā desmitgadē procentu likmes samazinājās tādēļ, ka pēc 2008. gada finanšu krīzes seko īslaicīgi faktori, piemēram, kredītu tirgus atsvirošanās (deleveraging). Beidzoties šim pārejas periodam, likmēm vajadzētu atgriezties vēsturiskajos līmeņos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laiks rit nepielūdzami, un līdz ar marta izskaņu gals pienācis šā gada pirmajam ceturksnim. Ceturkšņa beigas parasti ir nozīmīgs atskaites posms, kas ļauj palūkoties, piemēram, uz to, kā gada skatījumā vai salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni mainījušās dažādas lietas.

Ceturkšņiem noslēdzoties, galus kopā mēdz savilkt arī finanšu tirgi. Piemēram, parasti šajos brīžos parādās dažādi apkopojumi, kā dažādiem aktīviem šajā periodā veicies to cenu izmaiņu ziņā. Jāteic, ka mūsdienās finanšu tirgū cena veidojas ļoti daudzām lietām.

Dārgās cūkas

Interesanti, ka no populārākajiem biržā tirgotajiem aktīviem šā gada pirmajos trīs mēnešos visvairāk palielinājusies dzīvu cūku cena. Proti, tā kopš janvāra ASV preču biržā palēkusies par veseliem 43% un pārsniegusi viena ASV dolāra atzīmi par mārciņu.

Pasaulē pieprasījums pēc cūkgaļas pandēmijā bijis liels. Turklāt tiek gaidīts, ka, pandēmijas ierobežojumiem vasarā mazinoties, ar jundu, iespējams, daudz apņēmīgāk nekā parasti, aizsāksies grilēšanas sezona. Šajā pašā laikā pār šo rukšķošo dzīvnieku piedāvājumu ēnu mēt cūku mēra epidēmija. Piemēram, Ķīnā, kas ir lielākā cūkgaļas ražotāja un patērētāja pasaulē, aptuveni katrs piektais šāds dzīvnieks tiekot nokauts pirms sasniedz savu optimālo svaru, liecina pieejamā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru