Eksperti

Nenoteiktība Francijas politikā ietekmē eirozonas akciju tirgu

Kārlis Purgailis, CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs,10.07.2024

Jaunākais izdevums

Jūnijs finanšu tirgus rezultātu ziņā kopumā izvērtās labvēlīgāks riskantākiem segmentiem. ASV akciju tirgus indeksi turpinājuši savu augšupeju un sasnieguši jaunus rekordus. Kas šobrīd veicina pasaules finanšu tirgus augšupeju, un kā izskaidrot eirozonas tirgus negatīvo sniegumu?

Aizvadītajā mēnesī labākos rezultātus demonstrēja attīstības valstu akciju tirgi ar 4 % pieaugumu, kamēr ASV nedaudz atpalika, uzrādot 3,6 % ienesīgumu. Izņēmums bija Eiropas akciju tirgus, kas indeksa līmenī jūnijā uzrādīja negatīvu sniegumu, proti, -1,2 %. Obligāciju pusē cenu kāpumu varēja novērot visos lielākajos sektoros. Visspilgtāk izcēlās Vācijas valdības obligācijas ar 1,3 % kāpumu, kam sekoja ASV valdības obligācijas ar 0,9 %.

ASV akciju tirgus turpina izrāvienu

Cenu kāpumu ASV akciju tirgū galvenokārt veicināja informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju pakalpojumu sektori. Arī pastāvīgais entuziasms par mākslīgo intelektu turpināja veicināt saistītos uzņēmumus, ņemot vērā paziņojumus par spēcīgajiem finanšu rezultātiem. Starp obligācijām pozitīvāko rezultātu uzrādīja ASV valdības parāda vērtspapīri, kam sekoja ASV paaugstināta riska obligācijas ar 0,8 %.

Jūnija sēdē ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) bāzes procentu likmes atstāja nemainīgas, vienlaikus paceļot īstermiņa un ilgtermiņa likmju prognozes. FRS paredz, ka nākamā gada laikā likmes varētu tikt pazeminātas par 1 procenta punktu līdz 4,125 %, ilgākā termiņā redzot bāzes likmi pie 2,75 %. ASV inflācijas cipari maijā bija zemāki nekā gaidīts, patēriņa cenām paliekot aprīļa līmenī. Pēc negatīviem rezultātiem aprīlī ASV ražošanas un tirdzniecības sektori maijā atgriezās pie izaugsmes. Mazumtirdzniecības apjomi maijā palielinājās par 0,1 %, bet ASV mājokļu pārdošanas apjomos maijā varēja novērot trešo samazinājumu pēc kārtas, lielāko kritumu piedzīvojot jauno mājokļu segmentam.

Vēlēšanas Francijā ietekmē Eiropas tirgu

Eirozonas akciju negatīvo sniegumu lielā mērā ietekmēja bažas par Francijā izsludināto ārkārtas vēlēšanu iznākumu un arī gaidas par ne tik strauju likmju mazināšanu, kā sākotnēji cerēts. Galēji kreiso partiju uzvara Francijas parlamenta vēlēšanās radīja bažas investoros attiecībā uz nodokļu politiku un budžeta tēriņiem nākotnē. Šīs nenoteiktības bažas atspoguļojās gan Francijas uzņēmumu akciju vērtības samazinājumā, gan lielākā riska prēmijā Francijas valdības obligācijām, samazinot to cenu.

Labāk veicās informāciju tehnoloģiju un čipu ražošanas sektoriem, kamēr automobiļu un luksusa preču sektoros bija vērojams kritums. Starp obligācijām vislabāk veicās Vācijas valdību vērtspapīriem ar 1,3 %, kamēr Eiropas investīciju reitinga parāda vērtspapīri un paaugstināta riska obligācijas atpalika par attiecīgi 0,7 % un 0,3 %.

Jūnija sēdē ECB kā pirmā no vadošajām pasaules centrālajām bankām sāka pazemināt procentu likmes, samazinot tās par 0.25 procenta punktiem. Līdz ar to depozīta un refinansēšanas likmes šobrīd, attiecīgi, atrodas pie 3,75 % un 4,25 % atzīmēm. Eirozonas ražošanas izlaide un mazumtirdzniecības apjomi aprīlī saruka par, attiecīgi, 0,4 % un 0,5 %. Jūnijā arī bija vērojama eirozonas uzņēmēju noskaņojuma pasliktināšanās, PMI indeksam samazinoties līdz 50.8 no 52.2 mēnesi iepriekš, ko galvenokārt ietekmēja vājāka pieprasījuma dinamika.

Pieaug investoru aktivitāte Indijā

Attīstības valstu akciju indekss jūniju noslēdza ar pozitīvu 4 % sniegumu. Liels nopelns tam ir joprojām pieaugošā investoru aktivitāte Taivānas informāciju tehnoloģiju un mākslīgā intelekta sektoros. Tikmēr pēc vairāku mēnešu pozitīva snieguma Ķīna jūnijā atgriezās negatīvajā teritorijā, akciju indeksa vērtībai krītot par nepilniem 3 %.

Obligāciju pusē attīstības valstu indeksa vērtība pieauga par 0,5 %. Ķīnā ražošanas sektorā rezultāti izrādījās vājāki nekā gaidīts, mājokļu pirkšanas aktivitāte turpināja pazemināties, savukārt mājokļu cenas turpināja noturīgi iet uz leju. Indijā joprojām bija novērojams globālo investoru aktivitātes pieaugums, it sevišķi pēc ziņām, ka viena no lielākajām investīciju bankām iekļaus Indijas valdības obligācijas attīstības valstu tirgus indeksā.

Mežsaimniecība

Ekspertu viedokļi par Sodra grupas Latvijā esošo meža īpašumu iegādi atšķiras

LETA,16.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ekspertu viedokļi par "Sodra" grupas Latvijā esošo meža īpašumu iespējamo iegādi valsts vai Latvijas pensiju fondu īpašumā ir atšķirīgi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis domā, ka "Sodra" mežu portfeļa iegādes iespēju Latvijas kapitālam vajadzētu censties izmantot. Gašpuitis uzskata, ka pensiju līdzekļu pārvaldītāji varētu būt ieinteresēti šādām investīcijām, taču tad ir jāizveido pensiju fondu ieguldījumiem piemērota juridiskā struktūra ar labu pārvaldības mehānismu. Ekonomists uzsver, ka ļoti svarīga būs arī meža cena un sagaidāmā investīciju atdeve.

Ekonomists vērtē, ka "Latvijas valsts mežu" (LVM) speciāli šim darījumam veidots meitasuzņēmums varētu būt viens no risinājumiem. Ja to kotētu biržā, tad tas būtu nozīmīgs solis arī vietējā kapitāla tirgus attīstībā, norāda Gašpuitis. Ekonomists piebilst, ka šādam uzņēmumam primāri būtu efektīvas pārvaldes sistēmas izveidošana.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No ekonomiskā viedokļa premjeres Evikas Siliņas (JV) pieteiktajā valdības "restarta" plānā nav redzams nekas, kas varētu dot papildu uzrāvienu, intervijā atzina bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.

"Tās lietas, kas premjeres prioritātēs ir norādītas attiecībā uz ekonomiskajiem jautājumiem, manuprāt, ir vairāk tādi ierindas higiēnas jautājumi, nevis kaut kas ārpus kārtas, kas dotu papildu uzrāvienu. Līdz ar to es nesaskatu, ka šis "restarts" dos kaut ko jūtamu ekonomikai," sacīja Purgailis.

Jautāts, ko valdības darba plānā gribētu redzēt, Purgailis uzsvēra, ka vēlētos redzēt konkrētus punktus, kā valdība rīkojas, lai veicinātu Latvijas konkurētspēju. Tā varētu būt darbaspēka nodokļu tālāka pārskatīšana un regulējuma efektivizācija.

Tāpat viņš minēja, ka beidzot gribētu redzēt, ka valdība pāriet no vārdiem uz darbiem kapitāla tirgus attīstības jautājumos, par kuriem gadiem ilgi tiek runāts, bet realitātē nekas nav izdarīts.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizsardzības nodrošināšanai nepieciešamais papildu finansējums ir atrodams valsts pārvaldē, bet lēmumi par izdevumu samazināšanu būs sāpīgi un visdrīzāk valdība tādus nespēs pieņemt, tādēļ tiks pārskatīti arī nodokļi, intervijā prognozēja bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.

Viņš atgādināja, ka jau pagājušajā gadā, veidojot šā gada budžetu, tika nolemts palielināt budžeta ienākumus, nevis mazināt izdevumus citos sektoros. Tostarp tika palielināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tika izveidoti jauni nodokļi atsevišķiem sektoriem, piemēram, bankām, kā arī tika palielinātas akcīzes nodokļa likmes.

"Iespēja šādā veidā turpināt kāpināt budžeta ienākumus ir diezgan limitēta, jo tas tiešā veidā ietekmē Latvijas uzņēmumu konkurētspēju starptautiski, kā rezultātā diezgan ievērojami var ciest ekonomika, jo Latvijas ražotājiem būs grūtāk piesaistīt jaunus pasūtījumus, eksportētāji vairs nebūs tik konkurētspējīgi. Tādēļ jautājums ir, kā aizsardzību papildus finansēt, mazinot izdevumus citās sfērās," teica ekonomists.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par bankas "Citadele" galveno ekonomistu iecelts Kārlis Purgailis, informē bankas pārstāvji.

Purgailim ir vairāk nekā 20 gadu pieredze un zināšanas finanšu nozarē, tostarp pēdējos septiņus gadus ieņemot bankas "Citadele" meitasuzņēmuma "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētāja amatu. Purgailis šo amatu saglabās arī turpmāk.

Jau ziņots, ka Saeimas deputāti 19.septembrī atbalstīja bankas "Citadele" ekonomista Mārtiņa Āboliņa apstiprināšanu Valsts kontroles padomes locekļa amatā.

Pirms balsojuma par Āboliņa iecelšanu Valsts kontroles padomes locekļa amatā Saeima Āboliņu atbrīvoja no Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amata.

Šogad 6.septembrī noslēdzās Ineses Kalvānes astoņu gadu pilnvaru termiņš darbam Valsts kontroles padomē un Pirmā revīzijas departamenta direktores amatā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotāja "Rimi Baltic" pārdošana Dānijas "Salling Group" varētu Latvijā veicināt konkurenci zemāku cenu preču sortimentā, komentējot Zviedrijas koncerna "ICA Gruppen" lēmumu pārdot "Rimi Baltic", atzina banku ekonomisti.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norādīja, ka patiesie darījuma iemesli var palikt nezināmi, tomēr ir pozītīvi, ka pircējs ir labi pazīstams un apjomīgs Dānijas uzņēmums.

"Salling Group" ir vadošais mazumtirgotājs Dānijā, kura tirgus daļa ir aptuveni 36%, kā arī kompānija darbojas Vācijā un Polijā. Grupai ir arī nozīmīga līdzdalība citās uzņēmējdarbības jomās, tostarp universālveikalos un franšīzes uzņēmumos, tostarp "Starbucks" un "Carls Jr.". "Salling Group" pārvalda aptuveni 1726 veikalus, kuru kopējie ieņēmumi 2023.gadā bija 70,3 miljardi Dānijas kronu.

"Tādējādi, lai arī uzņēmums nav nācis klajā ar savu skatījumu par tā stratēģiju Baltijas tirgū, mans pieņēmums ir, ka varētu pieaugt tirdzniecības politikas centralizācija Baltijas līmenī, ar visiem izrietošajiem plusiem un mīnusiem," norādīja Gašpuitis, piebilstot, ka tā ietekmē pamainīsies arī preču sortiments un var parādīties jauni, līdz šim nezināmi zīmoli.