Eiropas Centrālā banka (ECB) deva laiku ABLV Bank pierādīt, ka tā spēj darboties, taču, kā izskatās, banka, neskatoties, ka ir intensīvi strādājusi, nav pārliecinājusi ECB, sestdien preses konferencē sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
No šī brīža 8 darbdienu laikā kļūs pieejama garantētā noguldījumu izmaksa. Šos garantētos noguldījumus izmaksā ne vairāk kā 100 tūkstošu eiro apmērā, banka varēs izmaksāt no saviem līdzekļiem, tādēļ nebūs nepieciešams NGF vai valsts finansējums, viņa informē.
Visu laiku ar FKTK veicam nepārtrauktu noguldījumu situācijas novērošanu Latvijā, tā ir stabila un depozīti turas apmēram 20 miljardu eiro apmērā, maksājumu plūsmas nav būtiski palielinājušās.
ABLV Bank nav sistēmiska banka, kas nozīmē, ka valsts no savas puses neiegulda līdzekļus, bankai nav būtiskas nozīmes ekonomikā, kaut arī tā ir trešā lielākā banka.
«Komunicējam ar FKTK, reitingu aģentūrām, un domāju - par to, ka situācija ir stabila, liecina tas, ka Standard&Poor’s pārapstiprinājusi reitingu,» viņa piebilda.
Banka nonāca izolācijā tieši reputācijas dēļ, kas ir skaidrs signāls bankām, kurās ir liels ārvalstu klientu īpatsvars, ka izmaiņām ir jānotiek daudz ātrāk nekā līdz šim, neskatoties, ka iepriekš jau ir veikts liels darbs.
Ministrija apsver iespēju ieviest nodevu čaulu kompānijām vai ārvalstu klientiem, kas ir augsta riska, lai demotivētu bankas nodarboties ar šo segmentu.
«Redzēs, kādi būs tālākie ECB soļi, bet gribam būt gatavi jebkurai situācijai, pirmdien lūgsim Saeimu steidzamības kārtā pieņemt Kredītiestāžu likuma grozījumus, kas paredz samazināt likvidatora atlīdzību, lai maksimāli daudz līdzekļu paliktu bankas klientu izmaksām,» skaidroja ministre.
ECB lēmums nosaka, ka banka nav spējīga norēķināties ar klientiem, tādēļ ir jāiedarbina noguldījumu garantiju mehānisms, bet tālākie lēmumi ir jāpieņem, viņa skaidro.
Tas nav politisks lēmums, to ir pieņēmusi ECB, balstoties uz bankas sniegto informāciju šajās dienās, ministre noraidīja ABLV Bank paziņojumā teikto. ECB strādā profesionāļi un pieņemot lēmumu, ņēmuši vērā visus aspektus, viņa piebilda.
Bankai noteiktā laikā bija jāsavāc noteikts skaits līdzekļu, un Latvijas Bankā tā vērsās pēc īstermiņa aizdevuma uz bankai neizdevīgiem noteikumiem. Ņemot vērā, ka pastāvēja tirgus izolācija, bankai nebija ātri iespējams atsavināt šos vērtspapīrus brīvajā tirgū. LB kā profesionāļi izvērtēja, vai piešķirt un kādi būs nosacījumi, secināja, ka vērtspapīri ir vērtīgi, nosacījumi LB bija izdevīgi, tādēļ tika aizdots, skaidroja ministre.
ABLV Bank biznesa problēmas radās ne jau likviditātes dēļ - bankā ir vērtīgi vērtspapīri, bet gan reputācijas dēļ, šāda situācija nevienai Latvijas bankai nav bijusi. Tādēļ patlaban nekas neliecina, ka pastāvētu būtisks risks kādai citai bankai, uzsver ministre.
Runājot par ASV ziņojumu, kura rezultātā iestājās esošās sekas, D. Reizniece-Ozola uzsvēra, ka lielā mērā, ja šādi pārkāpumi ir bijuši, tāda ir pašas bankas atbildība, jo tirgū ir skaidri spēles noteikumi.
«Var jau teikt, ka daudzus gadus politiķi ir auklējušies ar šīm bankām, bet pēdējos divus gadus ir doti skaidri signāli gan no Latvijas institūcijām, gan starptautiskajiem spēlētājiem, ka situācija ir mainījusies un sektoram ir jāmainās,» viņa piebilda.
Tas ir skaidrs signāls arī pārējām bankām, ka situācija ir nopietna un strauji jāmaina biznesa modelis, samazinot riskanto klientu skaitu, jo acīmredzot bankas pilnībā netiek galā ar šo rīcību. Noteikti kāda klientu un noguldījumu svārstība varētu būt, taču tādēļ nepieciešams monitorings. Valsts ir nodrošinājusies pret šo banku riskantāku biznesu finansiālā ziņā, jo bijušas augstākas likviditātes un kapitāla prasības, uzsver ministre.
«Atgādināšu, ka Latvijā nav banku krīzes, un ABLV Bank klienti noguldījumus zem 100 tūkstošiem eiro sāks saņemt, sākot no 7.marta. Ja līdzekļi ir virs 100 tūkstošiem eiro, tas notiks vēlāk,» uzsver ministre.
«Mēs esam apzinājuši, ka ABLV Bank līdzekļi ir divām pašvaldībām, taču ja ir nepieciešami līdzekļi, var aizņemties no Valsts kases,» viņa piebilda.