Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest", kas apgalvo, ka aprīlī kļuvis par SIA "Olmafarm" piederošo 42,5% zāļu ražotāja AS "Olainfarm" īpašnieku, ir zaudējis astoņos atsevišķos tiesu procesos Latvijas un Čehijas tiesās, pavēstīja "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis.

Viņš piebilda, ka manipulācijas "Black Duck Invest" apgalvojumos par akciju pirkuma līguma slēgšanas apstākļiem izgaismojuši arī divi starptautiski uzņēmumi - auditorkompānija "PriceWaterhouseCoopers" un zvērinātu advokātu birojs "Sorainen".

Rubenis pavēstīja, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 30.augustā noraidīja "Black Duck Invest" pieteikumu atcelt par labu "Olmafarm" piemērotos pagaidu aizsardzības līdzekļus. "Līdz ar to "Black Duck Invest" vairākkārtējie mēģinājumi ietekmēt "Olmafarm" rīcību un traucēt tai piederošo balsstiesību izmantošanu kārtējo reizi ir izrādījušies nesekmīgi. Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams," informēja Rubenis.

Viņš arī pauda viedokli, ka "Black Duck Invest" nelabvēlīgie tiesas nolēmumi konsekventi apliecina, cik apšaubāmi ir "Black Duck Invest" apgalvojumi par "Olainfarm" akciju iegādi, taču nu tiesu nolēmumiem pievienojušies arī divu starptautiski atzītu uzņēmumu atzinumi, kas apgāž "Black Duck Invest" pārstāvja Vojteha Kačenas 2021.gada 4.augustā preses konferencē un paziņojumā medijiem klāstīto, ka "Olainfarm" akciju iegādes darījuma sagatavošana bijis ilgs process, kurā "Olmafarm" pārstāvējis "PriceWaterhouseCoopers", Čehijas banku - "Sorainen", bet "BHM Group" kompāniju "Black Duck Invest" - "Walles" juridiskie eksperti.

Auditorkompānija PriceWaterhouseCoopers vienojusies par konsultāciju uzņēmuma Booz&Company iegādi, tādā veidā veicinot konsultāciju biznesa attīstību, raksta Bloomberg.

Darījuma finansiālās detaļas netiek atklātas, tomēr tiek prognozēts, ka šis būs PriceWaterhouseCoopers lielākais pirkums vairāku gadu laikā.

Tiesa gan, šo uzņēmumu apvienošanos varētu pārbaudīt regulatori vairākās pasaules valstīs, jo darījums var izraisīt interešu konfliktu.

Darījuma rezultātā PriceWaterhouseCoopers iegūs papildu aptuveni 3000 darbinieku 57 pasaules vietās.

Uzņēmums Booz tika nodibināts pēc tam, kad privātā kapitāla kompānija Carlyle Group iegādājās Booz Allen Hamilton valdības konsultāciju uzņēmumu 2008. gadā. PriceWaterhouseCoopers patlaban nodarbina vairāk nekā 184 tūkstošus cilvēku 157 pasaules valstīs, un 2013. fiskālajā gadā tā ienākumi veidoja aptuveni 32 miljardus ASV dolāru.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) nav noslēdzis un neplāno noslēgt vienošanos par mediācijas izmantošanu sarunās ar SIA Internet, kas saistīts ar sludinājumu portālu ss.lv, vai jebkuru citu nodokļu maksātāju, jo spēkā esošie normatīvie akti neparedz iespēju izmantot mediāciju administratīvajā strīdā ar nodokļu maksātāju, skaidroja VID Sabiedrisko attiecību daļā.

Savukārt uzņēmumam ir tiesības brīvi izvēlēties savu juridisko interešu pārstāvi. VID tās nevar ierobežot, un uzņēmuma izvēlētais mediators var piedalīties uzņēmuma un VID komunikācijā.Patlaban joprojām turpinās VID un uzņēmuma Internet pārstāvju komunikācija un tikšanās ar mērķi rast abpusēji pieņemamu situācijas risinājumu.«Mēs joprojām ceram, ka sarunās ar uzņēmēju izdosies panākt savstarpēju vienošanos par informācijas sniegšanu, tās apjomu un termiņu. Ja šāda vienošanās tiks panākta, tā tiks nostiprināta, parakstot VID un uzņēmuma administratīvo līgumu par administratīvā strīda risinājumu. Tas VID arī ļautu atjaunot uzņēmuma saimniecisko darbību, un uzņēmums arī varētu atsākt līdzšinējā domēna izmantošanu,» skaidroja VID.

Septembrī pirms Eiropas sliežu platuma Rail Baltica projekta līguma slēgšanas ar Eiropas Savienību (ES) par finanšu saņemšanu pirmajai kārtai 442,2 miljonu eiro apmērā jāpieņem būtisks lēmums - kas un kādā veidā kontrolēs projekta naudas plūsmas visās trijās Baltijas valstīs un kurš maksās par neattiecināmiem izdevumiem, norāda Rail Baltica projekta koordinējošās institūcijas - trīs Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail - valdes loceklis Edvīns Bērziņš.

Viņš norāda, ka ir noslēgts līgums ar PricewaterhouseCoopers, kurai divu tuvāko mēnešu laikā jāpiedāvā precīza Rail Baltica kopuzņēmuma finanšu un atbildības struktūra - kādi līgumi jānoslēdz ar valstīm, lai naudas summas izlietotu korekti. Nekāda valstu grūstīšanās par naudas summām nevarot būt, jo tās ir precīzi noteiktas katrai valstij. Latvijai tie ir 238 miljoni eiro.

Līdz septembra beigām tikšot atbildēts, kā lielie iepirkumi notiks. Te esot runa gan par naudas plūsmām, gan par to, kas izsludinās iepirkumus. «Tas var būt centralizēts iepirkums, ko veic RB Rail, un izpilde tiek nodota nacionālajām valstīm un konkrētām kompānijām. Konkrētos gadījumos iepirkumu varētu veikt valstis, piemēram, par valstī projektam nepieciešamo šķembu iegādi. Precīzi, kāda būs iepirkuma struktūra, PricewaterhouseCoopers konsultanti ieteiks, un lēmums tiks pieņemts septembrī. Svarīga būs kopuzņēmuma koordinējošā darbība, jo nevar būt vienā pusē sliedes pēc vienām tehniskajām specifikācijām un otrā robežas pusē - pilnīgi citādākas. Vai vienā pusē ir viena diametra elektriskie vadi, bet otrā - citādāki. Tas ir vienots koridors, un arī no izmaksu viedokļa - lai dzelzceļš būtu efektīvi uzturams, būtu jābūt vienotiem tehniskiem standartiem,» uzsver Bērziņš.

Apvienojot SIA BITI zināšanas un PwC globālo pieredzi, Latvijā nodibināts informācijas tehnoloģiju konsultāciju uzņēmums PricewaterhouseCoopers Information Technology Services SIA jeb PwC ITS, informē uzņēmuma pārstāvji.

Šī uzņēmuma izveide ir nākamais solis PwC informācijas tehnoloģiju pakalpojumu attīstībā Latvijā, vienlaikus paplašinot klientu portfeli Baltijā, kā arī Centrālajā un Austrumeiropā.

«Tehnoloģiju lomu biznesā pieaug, un mēs saprotam, ka tālredzīga priekšrocību izmantošana var celt gan efektivitāti, gan pavērt ievērojamas inovāciju iespējas. PwC globālās zināšanas un izcilības centru pieejamība padara mūs par uzticamiem un ērtiem projektu partneriem Latvijā,» ir pārliecināta Zlata Elksniņa-Zaščirinska, PwC valdes priekšsēdētāja.

«Tehnoloģijas biznesā aplūkojam kontekstā ar kopējiem uzņēmuma mērķiem un procesiem, tāpēc varam palīdzēt visdažādāko nozaru uzņēmumiem izmantot tehnoloģiju sniegtās iespējas tieši viņu konkrētajā situācijā. Piemēram, mazināt kiberdrošības riskus, ko veicina dramatiski pieaugošā informācijas pieejamība un vispārējā tehnoloģiju attīstība. Mūsu komanda piedāvās IT intensīvus risinājumus, kā arī palīdzēs efektīvi un gudri izmantot pieejamos datus, kā arī kvalitatīvi tos novērtēt,» uzsver PwC ITS valdes loceklis Ēriks Dobelis.

Kopējā nodokļu likme Latvijā turpina samazināties un veido 35,9%, kas ir 11.zemākais rādītājs Eiropas Savienības un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EFTA) reģionā, liecina jaunākais Pasaules Bankas, IFC (International Finance Corporation) un PwC sagatavotais ziņojums par nodokļu situāciju pasaulē.

Nodokļu likme Latvijā ir vismazākā arī Baltijas valstīs, un Lietuvā tā ir 43,1%, bet Igaunijā - 49,4%.

Vidējo nodokļa likmi Latvijā veido 4,9% uzņēmuma ienākuma nodokļa daļa, 27,3% - darbaspēka nodoklis, savukārt 3,7% ir pārējie nodokļi. Patērētais laiks saistību nokārtošanai Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem - 264 stundas, savukārt veicamo maksājumu daudzums ir viens no mazākajiem Eiropā – tikai 7. Tik mazs maksājumu skaits citur Eiropā ir vien Igaunijai, Francijai un Maltai.

«Šie skaitļi salīdzinājumā ar Eiropu un pārējo pasauli uzskatāmi rāda to, ka Latvijas uzņēmēji nodokļos samaksā ievērojami mazāk un attiecīgi

Auditoru firma PricewaterhouseCoopers, kas atbild par ASV Kinoakadēmijas balvu Oskars nonākšanu līdz to ieguvējiem, atvainojusies par pieļauto kļūdu labākās filmas nosaukšanā.

Jau vēstīts, ka Oskara balvu pasniegšanas ceremonijā svētdien Losandželosā kategorijā Labākā filma sākotnēji par uzvarētāju tika paziņots mūzikls La la Land, lai gan balvu bija ieguvusi filma Moonlight (Mēnessgaisma).

Kļūda tūlīt pat tika izlabota, taču radīja manāmu apjukumu ceremonijas izskaņā.

«Mēs no sirds atvainojamies Moonlight, La La Land, Vorenam Bītijam un Fejai Danavejai un Oskara skatītājiem par kļūdu, kas tika pieļauta Labākās filmas balvas paziņošanā,» teikts PricewaterhouseCoopers izplatītajā paziņojumā.

Aktīvu pārvaldes kompāniju pārziņā patlaban ir aptuveni 64 triljoni ASV dolāru, taču šis skaitlis līdz 2020.gadam pārsniegs 100 triljonus dolāru, liecina PricewaterhouseCoopers aplēses.

Jaunākajā ziņojumā par aktīvu pārvaldes nozari, kompānija norāda, ka aktīvu pārvaldes kompāniju rīcībā esošo aktīvu apjoms ik gadu aug vidēji par 6%. Apjomi lielā mērā augs, pateicoties Dienvidamerikas, Āzijas, Āfrikas un Tuvo Austrumu ieguldījumiem.

Saskaņā ar PricewaterhouseCoopers pētījumu 36,5% no aktīvu pārvaldes kompāniju aktīviem ir pensiju fondi un apdrošināšanas kompānijas.

Pensiju fondu apjoms kopš 2004.gada, kad tas bija 21,3 triljoni dolāru, ir audzis līdz 33,9 triljoniem dolāru 2012.gadā, un paredzams, ka 2020.gadā tie sasniegs 56,5 triljonus dolāru, kas ir vairāk nekā puse no visiem aktīviem.

Ieguldījumu fondi laika periodā līdz 2020.gadam augs vidēji par 5,4% gadā – no pašreizēiem 27 triljoniem dolāru līdz 41,2 triljoniem dolāru.

Pirms ķerties pie jebkādām pārmaiņām nodokļu sistēmā, ir jābūt skaidram mērķim, ko Latvija vēlas sasniegt, turklāt priekšlikumus vispirms vajag pakļaut situācijas modelēšanai, kā arī ieguvumu un zaudējumu analīzei

To intervijā Dienas Biznesam stāsta auditorkompānijas SIA PricewaterhouseCoopers valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska. Viņasprāt, lai kaut ko darītu, vispirms ir jāsaprot, kur esam, kas un kāpēc nedarbojas, un tikai tad var ķerties pie pārmaiņu veikšanas. Tomēr grozījumi normatīvajos aktos nesasniegs savu mērķi, ja sabiedrības vairākums nodokļu nemaksāšanu uzskatīs par pašsaprotamu normu, bet nodokļu nemaksātāji nebaidīsies no soda.

Fragments no intervijas:

Lai arī Baltijas valstīs nodokļu likmes ir līdzīgas, tomēr Pasaules Bankas un PricewaterhouseCoopers pētījumā secināts, ka Latvijā kopējais nodokļu slogs jeb likme uzņēmumiem ir par 13,5% zemāka nekā Igaunijā, bet salīdzinājumā ar Lietuvu – par 6,7% zemāka. Uzņēmēji ir neizpratnē par to. Kā tāds rezultāts ir iegūts?

AS Liepājas metalurgs (LM) no auditorkompānijas SIA PricewaterhouseCoopers ir saņēmusi atsaukuma vēstuli par iepriekš iesniegto sadarbības piedāvājumu attiecībā LM 2013.gada pārskata un 2013.gada konsolidētā pārskata revīziju.

Kā liecina LM paziņojums NASDAQ OMX biržā, informācija par šo faktu ir iesniegta arī administratoram Haraldam Velmeram. Uzņēmuma valde līdz 25. oktobrim plāno šo jautājumu izskatīt un apstiprināt cita revidenta kandidatūru, kuru iesniegt apstiprināšanai ārkārtas akcionāru sapulcē 30.oktobrī.

LM akcionāri par uzņēmuma pārskatu revidentu jūlija beigās nolēma ievēlēt SIA PricewaterhouseCoopers.

Uzņēmuma pērnā gada pārskatu revidēja zvērinātu revidentu sabiedrība AS BDO.

Db.lv jau rakstīja, ka Liepājas tiesa ir pieņēmusi uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākumu plānu, ko ir izstrādājuši uzņēmuma speciālisti un kas ir saskaņots ar visiem nodrošinātajiem un vairāk nekā 55% nenodrošināto kreditoru, kā arī ar kreditoru kluba pieaicināto finanšu konsultantu Prudentia Advisers.

Šā gada rudenī Latvijā darbu sācis revīzijas un biznesa konsultāciju uzņēmumu tīklā PricewaterhouseCoopers International Limited ietilpstošais zvērinātu advokātu birojs PricewaterhouseCoopers Legal, kas būs plašāk zināms ar nosaukumu PwC Legal, liecina medijiem sniegtā informācija.

PwC Legal nodrošinās juridisko palīdzību, kas būs izsvērta no nodokļu, biznesa un finanšu aspektiem.

PwC Legal juridiskā prakse šobrīd ir pieejama apmēram 80 pasaules valstīs, tostarp arī Lietuvā un Igaunijā, kopumā nodarbinot 2400 juristus. Biroja galvenās prakses jomas ir uzņēmumu iegāde un apvienošana, reorganizācija, restrukturizācija un maksātnespēja, banku un finanšu tiesības, nekustamais īpašums un būvniecība, korporatīvās tiesības, nodokļu tiesības, darba tiesības, imigrācijas tiesības, datu aizsardzība, intelektuālais īpašums, konkurences tiesības, publiskā un privātā partnerība, publiskās un administratīvās tiesības, strīdu risināšana un pārstāvība tiesā.

AS "Latvenergo" izsludina publisku atlasi saules elektrostaciju iegādei, informē uzņēmums.

Pieteikumi līdz 30. augustam jāiesniedz neatkarīgajam konsultantam SIA PricewaterhouseCoopers.

Ambiciozi attīstot saules enerģijas ražotnes, lai līdz 2026. gada beigām visā Baltijā sasniegtu 400 MW jaudu, AS "Latvenergo" turpina veiksmīgo praksi, iegādājoties saules elektrostacijas un to projektus. Ir izsludināta otrā atlases procedūra, kurā attīstītāji var pieteikt savus saules parku projektus Latvijā.

Atlases ietvaros AS "Latvenergo" plāno iegādāties saules elektrostacijas ar kopējo jaudu līdz 200 MW, tādējādi turpinot īstenot Latvenergo koncerna vidēja termiņa darbības stratēģijas mērķi attīstīt enerģijas iegūšanu no atjaunīgajiem energoresursiem.

Latvijā daudz tiek strādāts ar uzdevumiem pirms uzņēmumu apvienošanas vai iegādes darījuma, kā arī posmā, to noslēdzot, taču tiek atstāta novārtā fāze, kas sākas pēc uzņēmumu apvienošanas vai iegādes, norāda PricewaterhouseCoopers (PwC) eksperti.

PricewaterhouseCoopers (PwC) jaunākajā pētījumā «Success factors in post-merger integration» ir aplūkoti vairāki ieteikumi sekmīgai apvienoto uzņēmumu integrēšanai un atklātas interesantas atšķirības starp sekmīgiem un nesekmīgiem darījumiem. Aptaujā piedalījās vairāk nekā 50 uzņēmumu pārstāvju. Tās rezultāti atspoguļo pieredzi, kas gūta vairāk nekā 260 darījumos, ko pēdējos trīs gados veikuši aptaujātie uzņēmumi.

No pētījuma izriet, ka sekmīgos darījumu slēdzējus vieno labi panākumi četrās jomās – efektīva integrācijas projekta vadība, sinerģiju sasniegšana, savlaicīga integrācijas pabeigšana, kā arī sekmīga abu uzņēmumu kultūru apvienošana. Šie faktori ir savstarpēji cieši saistīti, jo uzņēmumi, kas uzrāda labus rezultātus vienā no tiem, parasti demonstrē izcilību arī pārējos. Īpaši tas attiecas uz uzņēmumiem ar efektīvu integrācijas projektu pārvaldību – šādiem uzņēmumiem daudz biežāk izdodas iekļauties termiņos un sasniegt nospraustos sinerģijas mērķus, kā arī īstenot savus kultūras un pārmaiņu plānus. Tāpat šiem uzņēmumiem ir daudz lielāka iespēja sasniegt nospraustos ROI (ieguldījumu atdeves) mērķus.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja ceturtdien, 9.decembrī, plāno lemt par SIA "Rīgas nami", SIA "Rīgas pilsētbūvnieks", SIA "Rīgas Centrāltirgus" un SIA "Rīgas serviss" apvienošanu vienā uzņēmumā.

Kā norādīts deputātiem iesniegtajā informācijā, minēto priekšlikumu izstrādājusi SIA "ZAB PricewaterhouseCoopers Legal" sadarbībā ar SIA "PricewaterhouseCoopers" finanšu konsultantiem.

Apvienošana tiek piedāvāta, "Rīgas pilsētbūvnieku", Rīgas Centrāltirgu" un "Rīgas servisu" pievienojot uzņēmumam "Rīgas nami" un izveidojot uzņēmumu "Rīgas nekustamie īpašumi".

Tajā norādīts, ka uzņēmumu apvienošana notiktu ar mērķi virzīties uz nekustamo īpašumu pārvaldības centralizāciju un esošo kapitālsabiedrību darbības efektivitātes paaugstināšanu, kā arī korporatīvās pārvaldības un administratīvās kapacitātes stiprināšanu.

Plānots, ka reorganizācijas rezultātā tiks iegūta efektīvāka un vairāk pieredzējusi vadības komanda, pieļauts mazāk kļūdu un nepilnību vadībā. Tāpat iecerēts panākt efektīvāku cilvēku, iekārtu un platību un citu resursu izmantošanu, kā arī sagaidāms privātajam sektoram nodoto funkciju un apjoma pieaugums.

SIA PricewaterhouseCoopers, kas nodrošina plašu revīzijas un konsultatīvo pakalpojumu klāstu dažādu nozaru vadošajām vietējām un starptautiskajām sabiedrībām, kā arī valsts un pašvaldību institūcijām, apgrozījums pērn samazinājies par 2,38%, sasniedzot 6,24 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma peļņa arī pērn kritās, pērn tā mērojama ar 954,94 tūkstošiem eiro pēc nodokļu nomaksas. PwC rentabilitātes rādītājs šobrīd ir 37,03. Uzņēmums pērn nodarbinājis 108 darbiniekus.

Par uzņēmuma vienīgo īpašnieku šogad kļuva Ungārijā reģistrētais PricewaterhouseCoopers Konyvvizsgalo Kft.

Aizvadītajā gadā tika veikta virkne pasākumu, lai nostiprinātu PwC konkurētspēju un reaģētu uz tirgus pieprasījuma kvalitatīvajām un kvantitatīvajām izmaiņām, pieprasījums pēc PwC profesionālajiem pakalpojumiem ir stabils.

Uzņēmuma vadība kā nākotnes perspektīvas norāda plānu veikt ieguldījumus uzņēmuma darbinieku kvalifikācijas un profesionalitātes paaugstināšanai, kas nākotnē ļautu nodrošināt augstākas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu klientiem, tādējādi nodrošinot uzņēmuma izaugsmi un rentabilitāti.

Stretēģiski nozīmīgākie tirgi Latvijas uzņēmēju biznesa attīstībai 2015. gadā ir Krievija, ko norādījuši 53% aptaujāto uzņēmēju, Igaunija (24%) un Vācija (21%). Par būtiskiem Latvijas uzņēmēji uzskata arī Ķīnas, Ukrainas, Somijas, ASV un Baltkrievijas tirgus, liecina vispasaules uzņēmumu vadītāju aptauja, ko Latvijā veica auditorkompānija PricewaterhouseCoopers (PwC).

Latvijas uzņēmumu vadītāji, tāpat kā uzņēmēji Centrālajā un Austrumeiropā (CAE), uzskata, ka globālā ekonomikas izaugsme nākamā gada laikā saglabāsies līdzšinējā apmērā vai samazināsies, liecina vispasaules uzņēmumu vadītāju aptauja, ko Latvijā veica auditorkompānija PricewaterhouseCoopers (PwC).

Tikai 9% Latvijas uzņēmēju uzskata, ka ekonomiskā izaugsme uzlabosies.

Neskatoties uz to, uzņēmēji saglabā pārliecību par sava uzņēmuma izredzēm palielināt ieņēmumus, sevišķi īstermiņā. 71% Latvijas uzņēmumu vadītāju ir pārliecināti par ieņēmumu pieaugumu tuvākajos 12 mēnešos.

Liela daļa Latvijas uzņēmēju, tāpat kā uzņēmēji CAE reģionā, vēlas palielināt darbinieku skaitu. To plāno darīt 41% Latvijas respondentu un 42% CAE reģiona uzņēmumu vadītāju. Tikai 15% vadītāji Latvijā ir izteikuši viedokli par štatu samazināšanu tuvāko 12 mēnešu laikā.

Piemēroti nodrošinājumi pieciem uzņēmumiem, kuros viens no līdzīpašniekiem ir sludinājumu portāla ss.lv līdzīpašnieks Juris Līnis, liecina Firmas.lv informācija.

Kā nodrošinājums ir piemēroti aizliegumi atsavināt kapitāla daļas, mainīt kapitāldaļu nominālvērtību un veikt darbības, kas samazina Līnim piederošo daļu vērtību, kā arī aizliegums reģistrēt komercķīlas uzņēmumiem SIA Internet un SIA SS, kuri saistīti ar sludinājumu portālu ss.lv darbību, kā arī uzņēmumiem SIA Enio, SIA Multisistēma Rīga un SIA Octa.

Visus šos nodrošinājumus 15.augustā piemērojusi zvērināta tiesu izpildītāja Aiga Augustova.

Tiesu izpildītājas Augustovas birojā norādīja, ka parādu piedziņa ir sensitīvs jautājums un informācija par to trešajām pusēm netiek atklāta, piebilstot, ka Augustovas piemērotie nodrošinājumi pieciem uzņēmumiem nekādā veidā nav saistāmi ar Valsts ieņēmumu dienesta pirms divām nedēļām veiktajām darbībām pret sludinājumu portālu ss.lv un tā pārvaldošo uzņēmumu Internet.

Vadītāja ar atvērtu prātu un sirdi - Ieva Tetere, SEB bankas valdes priekšsēdētāja un prezidente, Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētāja.

"Man jāteic, ka esmu darījusi ļoti dažādus darbus. Pirmais darbs man ir bijis maizes cepšana maizes ceptuvē, kad vēl mācījos skolā, tāpēc darīju to paralēli mācībām, vēlos vakaros, agros rītos vai nakts maiņās. Esmu bijusi arī skolotāja, tāpēc es domāju, ka mana darba pieredze ir ļoti dažāda," par savu pirmo darba pieredzi stāsta SEB bankas valdes priekšsēdētāja un prezidente Ieva Tetere.

Un tajā pašā laikā viņai profesionāli ir divi lieli balsti un divi lielāki darba dzīves posmi: viens no tiem – desmit gadu pieredze auditoru kompānijā PricewaterhouseCoopers, bet otrs – esošā darba vieta SEB bankā. Vaicāta, kā nonākusi PricewaterhouseCoopers, I. Tetere stāsta: "Tas noteikti bija laiks, kad mūsu valstī notika ļoti daudz pārmaiņu un bija pirmie neatkarības, mūsu pašu nacionālās apzināšanās gadi, un līdz ar to, es domāju, tajā brīdī bija ļoti daudz iespēju, un varbūt vajadzēja drosmi tās iespējas izmantot. Es pievienojos auditoru kompānijai kā tulkotāja, un pēc nostrādāta mēneša uzņēmuma vadība man jautāja, vai es esmu gatava mācīties. Es domāju, ka lielākais veiksmes faktors profesionālajā dzīvē bieži vien ir nevis zināšanas, bet attieksme un vēlme kaut ko mācīties un darīt".

Uzņēmējam ir jāmīl izaicinājumi, jo ar tiem biznesa vidē nākas saskarties ik dienu, uzsver AS BDO Latvia un SIA BDO Law vadošā partnere, zvērināta advokāte Vita Liberte.

Katra diena ir kā jauns pārbaudījums, un, ja tu no tā baidies, tu vienkārši nevari būt uzņēmējs, secina V. Liberte, atzīstot, ka stresa līmenis jebkurā biznesā vienmēr būs augsts. Tas nav viegli, taču jebkurš izaicinājums ir jāuztver ar smaidu, jo tas palīdz tikt galā pat ar vissarežģītākajām situācijām, atzīst V. Liberte.

No apkopējas līdz sapņu piepildījumam

Esmu strādājusi jau kopš sešu gadu vecuma, jo patstāvība man vienmēr ir bijusi svarīga, stāsta V. Liberte. “Nevarētu teikt, ka mēs bijām pārtikusi ģimene, tāpēc es jau ļoti agrā vecumā uzskatīju, ka nauda ir jānopelna man pašai, nevis jāprasa mammai. Sākumā strādāju par apkopēju skolā, kurā mācījos. Ļoti labi atceros, ka pa dienu sēdēju klasē, bet vakarā to tīrīju. Vienmēr pamanīju, ja kāds klasesbiedrs pielipināja pie galda apakšas košļājamo gumiju, jo zināju, ka vakarā man būs tā jānoņem. Tīņu gados par apkopēju strādāju arī VEF Kultūras pilī. Esmu piepelnījusies, ravējot biešu vagas, un tirgojusi Baltcom pakalpojumus. Arī tā bija interesanta pieredze, kas man daudz iemācīja, jo īsā laikā bija jāizveido kontakts ar jebkuru cilvēku. Es staigāju pa mājām, klauvēju pie durvīm un piedāvāju iegādāties abonementu. Nekad nevarēja zināt, kas tevi sagaida durvju otrā pusē, tāpēc jādomā bija ātri – kamēr durvis vēl nebija aizvērušās,” atminas V. Liberte, uzsverot, ka viņas sapnis gan vienmēr bija iegūt labu izglītību un strādāt intelektuāli izaicinošu darbu.

Sludinājumu portāls ss.lv piekritis sniegt nepieciešamo informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID), telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš norādīja, ka pēc pēdējās informācijas, veiksmīgi noslēdzies sarunu process un panākta vienošanās, ka VID no ss.lv saņems nepieciešamo informāciju un nav gaidāma «bēgšana» no Latvijas.

Premjers mudināja uz savstarpēju sapratni, kopīgai tīrākas Latvijas veidošanai. «Tikai kopīgi varam izmainīt sistēmu, kas saka, ka maksāt nodokļus, neskaitās labi,» teica Kučinskis.

VID un ss.lv mediācijas procesa vadītājs un PricewaterhouseCoopers Legal (PwC Legal) vadošais partneris Jānis Lagzdiņš sacīja, ka mediācijas process turpinās. «Ir notikušas konstruktīvas sarunas, kas ved pie tuvināšanās, taču pašu procesu atturēsimies komentēt, iekams tas pilnībā nebūs noslēdzies,» viņš norādīja.

Lai modernizētu Latvijas Universitātes studiju programmas atbilstoši sabiedrības un nozares attīstības vajadzībām, uzsākts studiju programmu satura analītisks pētījums, kurā paredzēts izstrādāt rekomendācijas konkurētspējas paaugstināšanai.

Pētījuma "Latvijas Universitātes esošo studiju programmu satura, struktūras analīze un nozares cilvēkresursu attīstības vajadzību un nepieciešamo prasmju izpēte studiju programmu satura pilnveidei" mērķis ir stiprināt Latvijas Universitātes konkurētspēju, modernizējot studiju programmas atbilstoši sabiedrības un nozares attīstības vajadzībām, veicinot pētniecības un studiju sasaisti, kā arī pilnveidojot pārvaldības procesus un paaugstinot vadības personāla prasmes.

Cer mainīt doktoru skaitu: divi no trim līdz grādam netiek 

No nākamā studiju gada doktorantūrā studējošajiem būs iespēja saņemt atalgojumu – vismaz 1000...

Pētījumā paredzēts izvērtēt Latvijas Universitātes visos studiju virzienos un līmeņos piedāvāto programmu saturu, struktūru un īstenošanu studentcentrētas mācīšanās un konkurētspējas kontekstā, kā arī novērtēt studiju programmu atbilstību darba tirgus vajadzībām un nozares attīstības tendencēm.

"Šīs pētījums ir nozīmīgs solis, lai Latvijas Universitāte ietu līdzi laikam un kļūtu stiprāka un konkurētspējīgāka nākotnē. Pētījuma rezultāti tiks ņemti vērā arī universitātes ilgtermiņa stratēģijas izstrādē," norāda LU rektors profesors Indriķis Muižnieks, mudinot Latvijas Universitātes personālu, neskatoties uz vasaras atvaļinājumu laiku, būt atsaucīgiem un rast laiku pētījuma pilnvērtīgai norisei.

Pētījuma rezultātā katrai vērtētai programmai tiks izstrādātas rekomendācijas satura un īstenošanas pilnveidei atbilstoši potenciālā darba tirgus vajadzībām, kā arī piedāvāti risinājumi studiju virzienu konkurētspējas stiprināšanai Latvijā un starptautiskā mērogā. Tiks izstrādāts arī rekomendāciju ieviešanas plāns un veikta nepieciešamo resursu apzināšana.

Pētījumu veic uzņēmuma "PricewaterhouseCoopers Latvija" ekspertu komanda, kuru pārstāv Raimonds Dauksts un Diāna Kurpniece.

Pētījuma rezultātus paredzēts apkopot līdz 2020.gada oktobrim.

Biežās izmaiņas Latvijas nodokļu sistēmā un grāmatvedības uzskaitē liecina par sistēmas nestabilitāti, kas ilgtermiņā nelabvēlīgi ietekmē uzņēmējdarbību, seminārā Grāmatveža svētki 2014 secināja nodokļu un grāmatvedības eksperti.

«Likumdošana Latvijā mainās tik strauji, ka uzņēmumiem un to finanšu speciālistiem ir grūti ne vien ievērot un izpildīt normatīvo aktu prasības, bet pats galvenais - laikus iepazīties ar šīm izmaiņām un to būtību. Tam ir arī sekas. Pirmkārt, ja grāmatveži uzņēmumos nepaspēj laikus iepazīties un pats galvenais saprast izmaiņas, tad tas apdraud uzņēmuma darbu. Otrkārt, biežās likumdošanas izmaiņas norāda, ka nodokļu sistēma Latvijā ir nestabila, līdz ar to pat – riskanta. Šie riski apgrūtina ne tikai ikdienas darbu uzņēmumā, īpaši gada sākumā, bet arī ietekmē biznesa stratēģijas plānošanu un ieviešanu ilgtermiņā,» uzsver rīkotājuzņēmuma 1C:ANDI direktors Dmitrijs Muratovs.

Covid-19 izraisītā ārkārtējā stāvokļa un epidēmijas izplatības ierobežošanas pasākumu ietekmē vairākās sfērās ir būtiski cietusi konkurence, tās problēmjautājumi par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību lomu raisa strīdus, bet lielo ostu pārvaldības reformas rezultātā iespējamie reģionālās konkurences jautājumi risināsies jau Eiropas struktūrās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vecākais vadītājs Māris Butāns. Viņš atzīst, ka Konkurences padomes pēdējā gada darbība nav īsti bijusi dzirdama, tāpēc tai pēdējais brīdis aktīvi iesaistīties procesos, nevis notiekošo novērot no malas.

Fragments no intervijas

Vai Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi konkurences tiesības, to piemērošanas praksi?

Pandēmija ir ietekmējusi visas jomas, un konkurences sfēra nav izņēmums – tā arī ir cietusi. Pirmais, kas man nāk prātā, ir Latvijas valsts atbalsts (kas Eiropas Savienības struktūrās vienmēr ir ticis vērtēts ļoti kritiski) Covid-19 skartajiem uzņēmumiem. Protams, valsts atbalsts ārkārtējos apstākļos tiek vērtēts pēc citiem nosacījumiem, un vietā ir atruna par to, ka lēmumi ir jāpieņem lielā steigā, tādējādi nenotiekot rūpīgai izvērtēšanai. Tādēļ vienā un tajā pašā sfērā strādājošas kompānijas ar privāto kapitālu šādu atbalstu nesaņēma, bet to saņēma uzņēmumi ar valsts kapitālu, vai labākajā gadījumā privātais nevarēja saņemt tik lietu atbalstu, kādu varēja saņemt valstij piederošās kapitālsabiedrības. Šis fakts būtiski ietekmē ne tikai kompāniju spēju izdzīvot pandēmijas situācijā, bet arī atjaunot saimniecisko darbību pēc pandēmijas izplatības ierobežošanas nosacījumu atcelšanas. Otrs pandēmijas upuris konkurences sfērā ir publiskie iepirkumi. Protams, ne viens vien iepirkums bija jāveic ļoti ātri, tādējādi izlaižot nepieciešamās procedūras, kā dēļ atsevišķos veselības aprūpes iepirkumos to veicējiem ir paslīdējusi kāja. Šajos iepirkumos nebija iespējama arī pārsūdzība. Manuprāt, pandēmijas laikā Konkurences padome ir bijusi ļoti klusa un nemanāma, kaut arī jautājumi par konkurences nosacījumu nodrošināšanu ir bijuši ļoti aktuāli. Varbūt Konkurences padomes aktivitātes bija, taču tās nebija pamanāmas publiskajā telpā.

Par zāļu vairumtirdzniecības uzņēmuma Tamro Baltics, kam pieder arī Benu aptiekas visā Baltijā izpilddirektoru kļuvis Leons Jankelevičs, informē uzņēmuma pārstāvji.

Jaunā izpilddirektora pienākums būs vadīt zāļu vairumtirdzniecības uzņēmumu Tamro un Benu aptieku mazumtirdzniecības tīklu Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Pēc L.Jankeleviča teiktā, Tamro darbība Baltijā ir bijusi stabila, un arī turpmāk viņš vēlas nodrošināt Tamro Baltija veiksmīgu attīstību.

Līdz šim L.Jankelevičs strādājis kompānijā PricewaterhouseCoopers, ir bijis Eesti Post valdes loceklis un zāļu tirdzniecības uzņēmuma Magnum Medical valdes priekšsēdētājs. L.Jankelevičam ir maģistra grāds starptautiskajā uzņēmējdarbības vadībā, kas iegūts Heriota-Vata Universitātes Edinburgas Biznesa Skolā.

Zāļu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmums Tamro Baltics, kas darbojas visās trijās Baltijas valstīs, nodarbina gandrīz 1200 strādājošo un ietilpst PHOENIX koncernā, kurš darbojas 25 Eiropas valstīs.

Par pandēmijas laikā ieviesto ierobežojumu atcelšanu šoreiz nerunājam. Jo tas jau izrunāts. Pozīcija skaidra – ja omikrons nav dzīvībai bīstams, proti, ja tā bīstamība ir pielīdzināma saaukstēšanās bīstamībai, visi ierobežojumi bija jau pirms pāris nedēļām atceļami bez liekas runas. Bet tā nav.

Tā vietā ir garas runas ap un gar. Politiskais priekšvēlēšanu teātris, raušanās pēc tā, kurš izpelnīsies lielākus aplausus. Nesaprotot, ka aplausi faktiski ir par komisko neizlēmību.

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #7 

Birokrātisko procesu slogs finanšu, būvniecības un migrācijas jomā un fokusēta atbalsta trūkums...

Aplausi caur asarām. Pie kā noved šāda garo runu un tukšo darbu politika – par to gan rakstām. Arī šajā izdevumā. Kolēģis Māris Ķirsons ir izpētījis PwC uzņēmēju aptaujas datus, izvaicājis par tiem arī eksperti PricewaterhouseCoopers Latvija vadošo partneri Zlatu Elksniņu-Zaščirinsku.

Aina, kas atklājas, ir visai bēdīga. Daudzos būtiskos rādītājos situācijas vērtējums Latvijā ir bijis bēdīgāks par to, kāds ir konstatēts kaut vai tepat Lietuvā un Igaunijā. To pašu atklāj arī Dienas Biznesā iepriekš publicētā statistika par investīcijām, IKP pieauguma tempiem, demogrāfiju reģionā utt. Un mums ne tā cerīgākā aina veidojas ne jau tāpēc, ka mēs paši būtu kūtrāki vai neprasmīgāki – vienkārši tā dēvētie spēles noteikumi biznesam Latvijā ir pārlieku smagi. Un aizvien vairāk tiek birokratizēti.

Kā arī Valsts kontrole nupat secinājusi, ka valsts pārvalde reformējas reformēšanās pēc – ir skaļi saukļi par cēliem mērķiem, ir milzu ieguldījumi, aktīva darbošanās, taču tā rezultātā valsts pārvalde efektīvāka nekļūst. Vien biznesa darbību apgrūtinošāka un dārgāka, kā redzam no budžeta likuma un neslēptas vēlmes slaukt naudu no nodokļu maksātājiem vēl vairāk un vairāk, kā arī visādiem savas haotiskās darbības izskaidrošanas projektiem, šķērdējot līdzekļus, tā teikt, pa labi un pa kreisi.

Arī Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss intervijā Jānim Goldbergam vērtē, ka šobrīd mūsu konkurētspēja ir sliktāka tieši lielāka birokrātiskā sloga dēļ. “Mums šogad ir liels risks zaudēt konkurences cīņā ar citām reģiona valstīm, zaudēt eksporta tirgus, kur mums ir konkurenti no tās pašas Lietuvas vai Igaunijas, Zviedrijas vai Somijas, galvenokārt Polijas. Arī Turcija ir ļoti aktīva Eiropā kopumā, un mēs to jūtam. Turkiem valūta ir ļoti nepieciešama, un viņi ļoti piestrādā, lai veicinātu tirdzniecības kontaktus ar Eiropu.”

Mēs esam lielā, vienotā tirgū, ir virkne mūsu uzņēmumu, kas ir ļoti spēcīgi un spēj ļoti veiksmīgi konkurēt globāli, taču tādu ir maz. Kopējo bildi tie nespēj uzlabot. Lai valsts izaugsmē neatpaliktu, lai mēs beidzot sasniegtu neatkarības gadu sākuma sapni dzīvot kā Eiropā, ir svarīgi, lai apstākļi uzņēmējdarbībai kopumā pie mums būtu labāki nekā vairumā citu valstu. Un tas, uzsvērsim, nav stāsts par to, ka viss ir slikti, – šis ir stāsts par to, ka viss ir nepietiekami labi. Arī jau pieminētajā intervijā ar Zlatu Elksniņu-Zaščirinsku par to varam lasīt: “Ņemot vērā, ka viens no lielākajiem uzņēmēju izaicinājumiem pēdējo gadu laikā ir bijis efektivitātes kāpināšana, līdzīgu rīcību uzņēmumu vadītāji sagaida arī no valsts, norādot, ka vēlas redzēt valdības efektīvāku darbību. 83% aptaujāto pauda neapmierinātību ar valsts paveikto administrācijas izmaksu samazināšanā, 60% neapmierina izglītības politikas atbilstība ekonomikas vides izmaiņām, 58% – nodokļu režīma konkurētspēja un 56% – biznesa vides attīstība.”

Šķiet, tās ir ābeces patiesības. Kāpēc virzība ir buksējoša? Politiķi nesaprot, ko dara? Paši saka, ka saprot, bet izskatās, ka šī saprašana nāk pārāk lēni, dažkārt pat par vēlu. Kā Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, kurš tikai nupat aptvēris, ka iepriekšējās epidemiologu prognozes bijušas katastrofāli nepareizas un ka, iespējams, šī iemesla dēļ valdība ir pieņēmusi kādu nepareizu lēmumu. Vai kā ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, kurš pēdējā laikā atkārto uzņēmēju jau sen pausto, ka Latvija ir “pazaudējusi savas pozīcijas Baltijas mērogā, jo kaimiņiem tā pieeja bija liberālāka, uzņēmēji varēja strādāt, un latvieši bieži vien brauca un sildīja mūsu kaimiņvalstu ekonomiku”.

Līdz ar to jāsaka: brīžiem šķiet, ka politiķi visu saprot, taču arī pārāk bieži aizraujas ar tukšu debatēšanu un ar stipri kreisu pieeju visu regulēt, visu noteikt, drošības pēc daudz ko ierobežot. Jo, tiklīdz kāds rosina kādas prasības atcelt, kādus spēles noteikumus biznesam liberalizēt, tā citi uzreiz atceras par saviem vēlētājiem un asi iebilst, ka tā, lūk, kāds būšot labākā situācijā nekā citi, jo esot jāmazina krāpšanās riski, esot jānodrošina, ka visiem vienādi apstākļi utt. Bet... mēs jau zinām, pie kā tāda novienādošana noved.