Biedrības Publicētava ideja veidot e-grāmatu izdevniecību transformējusies SIA Lasītava, kas veido e-grāmatu tirdzniecības platformu las.am.

Šobrīd Publicētava vairāk koncentrējusies uz grāmatu sagatavošanu un lasīšanas veicināšanas pasākumiem, bet grāmatu tirgošana un veikala uzturēšana atdalīta atsevišķā uzņēmumā. «Sapratām – lai e-grāmatas ieviestu Latvijā stabili un uz palikšanu, ir jāpalīdz arī citiem izdevējiem apgūt jaunās tehnoloģijas. Taču izdevēju kā jebkuru parastu uzņēmēju tehnoloģija pati par sevi neinteresē, tā nevar būt pašmērķis. Izdevējam nav nepieciešamas e-grāmatu datnes un/vai e-veikals. Tam vajag pārdotas kopijas un veikals ir tikai instruments. Tā kā Publicētavā nejutām, ka ar esošiem resursiem varam paši radīt to, ko izdevējam vajag, meklējām palīdzību. Izveidojās sadarbība ar uzņēmēju Jāni Bergu, kuram IT lietas droši vien jau ir asinīs un kuram bija iespēja un gribēšana investēt strādājoša e-grāmatu veikala radīšanā. Tapa SIA Lasītava – e-grāmatu tirgotājs,» stāsta Kārlis Žilvinskis, e-grāmatnīcas las.am izveidotājas SIA Lasītava īpašnieks.

Latvijas start-up uzņēmums Fastr Books pabeidzis darbu pie sava e-grāmatu veikala izstrādes un noslēdzis līgumus ar vairākiem grāmatu izdevējiem, līdz ar to kļūstot par lielāko e-grāmatu tirgotāju Latvijā.

Fastr Books noslēgti sadarbības līgumi ar izdevējiem Zvaigzne ABC, Jumava, Mansards un The White Book. Fastr izveidotājs Eldars Loginovs pauž, ka jaunuzņēmuma mērķis turpmāk ir izvērst darbību Eiropā un ASV. Šobrīd Fastr Books piedāvā vairāk nekā četrus tūkstošu e-grāmatu septiņās valodās. Savukārt «tuvākajā laikā» tiek solīts grāmatu piedāvājumu klāstu papildināt ar grāmatām angļu valodā, lai e-grāmatu piedāvājums veikalā sasniegtu simts tūkstošus e-grāmatu.

«Līdz šim e-grāmatu lasīšana Latvijā lielai daļai mobilo ierīču lietotāju nebija kļuvusi par ikdienā ierastu nodarbi. Šis risinājums potenciāli ir spējīgs piesaistīt gan tehnoloģiju fanu, gan grāmatu lasītāju interesi, tāpēc mums šķita ļoti būtiski iesaistīties šajā projektā,» savu līdzdalību Fastr Books e-gramātu veikala izveidē komentē Zvaigzne ABC e-grāmatu projektu vadītāja Kristīne Pastare-Skutele.

Jaunās paaudzes rakstnieki cenšas pielāgoties tirgus pieprasījumam un vērtē, kādā veidā autors var būt pieprasīts un sevi nodrošināt, intervijā DB norāda Apgāda Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka.

Lai gan šobrīd vietējo autoru loks ir kļuvis krietni plašāks, pasaulē atzītu latviešu rakstnieku joprojām nav daudz. Par vienu no celmlaužiem šajā ziņā V. Kilbloka sauc latviešu rakstnieci Noru Ikstenu, kura pavasarī pārstāvēja Latviju Londonas grāmatu tirgū. Potenciālu iekarot pasaules tirgu Apgāda Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja saskata arī citos latviešu rakstniekos.

Fragments no intervijas

Tuvojas pirmais septembris, vai varētu teikt, ka finansiāli šis laiks gada griezumā izdevniecībai ir viens no veiksmīgākajiem?

Gada griezumā veiksmīgākais laiks izdevniecībai noteikti ir Ziemassvētki. Kādreiz vasara mums bija lielais strādāšanas laiks, jo uz pirmo septembri vajadzēja pagūt izdot jaunas grāmatas un burtnīcas, taču līdz ar izglītības satura reformu akcenti ir mainījušies. Šobrīd vasara ir ļoti mierīgs periods – mūsu ķīmiķi, matemātiķi, fiziķi, biologi un citi speciālisti ir atvaļinājumos un atpūšas. Darbs ir padarīts. Pārdošanā aktīvākie mēneši ir novembris un decembris, taču tā tas ir visā pasaulē. Izdevēji īpaši gatavojas Ziemassvētkiem, kad pieprasījums pēc grāmatām kļūst lielāks.

Latvijas publiskajās bibliotēkās reģistrētie lasītāji turpmāk 114 latviešu rakstnieku darbus varēs lasīt bez maksas, informē apgāds Zvaigzne ABC.

Lai turpmāk izmantotu šo lasīšanas iespēju, būs nepieciešama tikai ierīce (dators, viedtālrunis, e-grāmatu lasītājs) ar interneta pieslēgumu. Starp pieejamajiem darbiem ir Aivara Freimaņa romāns «Katls», Jāņa Ezeriņa «Stāsti un noveles», Ingas Gailes šarmanti stilīgais detektīvromāns «Neredzamie» un pat daudz apspriestie Karīnas Račko romāni «Debesis pelnos» un «Saplēstās mežģīnes».

Visās Latvijas pašvaldību publiskajās bibliotēkās 2019. gadā lasītājiem tiek piedāvāts jauns, inovatīvs pakalpojums – «3td e-grāmatu bibliotēka» vietnē www.3td.lv . To nodrošina Kultūras informācijas sistēmu centrs sadarbībā ar SIA «Tieto Latvia», Apgādu Zvaigzne ABC un publiskajām bibliotēkām.

Radiovadāmo bezpilota lidaparātu jeb tā dēvēto dronu neapdomīga un vieglprātīga lietošana var apdraudēt cilvēku drošību. Teju ik nedēļu tiek fiksēti gadījumi, kad dronu lietotāji izmanto aviācijas frekvences, traucējot lidmašīnu radiosakarus. Turklāt neatbilstošu frekvenču izmantošana var radīt sakaru zudumu arī starp tālvadības pulti un dronu, norāda VAS Elektroniskie sakari.

Lai no šādiem gadījumiem izvairītos, VAS Elektroniskie sakari aicina pārliecināties par sava drona darbības frekvencēm un to atbilstību Latvijas frekvenču plānam.

Arī Latvijā dronu kļūst vairāk – arvien biežāk ar tiem tiek uzņemti videomateriāli un fotogrāfijas koncertos, dabā, virs pilsētām un citur. Kā stāsta par frekvenču piešķiršanu un uzraudzību atbildīgās institūcijas Elektroniskie sakari radiokomunikāciju inženieris Mārtiņš Glūdiņš, radiovadāmo lidaparātu iekārtām nav nepieciešamas individuālas radiofrekvenču spektra lietošanas atļaujas, ja to vadīšanai un informācijas pārraidīšanai izmanto Nacionālajā radio frekvenču plānā tikai šiem mērķiem paredzētās frekvences.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, no kuriem izriet samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes 5% apmērā piemērošana arī grāmatām, presei un ziņu portālu abonementu sadaļai.

Šis ir viens no nākamā gada valsts budžetu pavadošajiem likumiem.

Līdzšinējās 12% likmes vietā samazināto 5% likmi piemēros grāmatu, tostarp mācību literatūras, brošūru, bukletu un tamlīdzīgu iespieddarbu, bilžu, zīmējamo un krāsojamo grāmatu bērniem, iespiestu nošu un nošu rakstu, karšu un hidrogrāfisko vai tamlīdzīgu shēmu piegādei iespieddarba un elektroniska izdevuma formā, tajā skaitā grāmatu piegādi tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot.

Samazināto 5% likmi piemēros arī iespieddarba vai elektroniskā izdevuma formā, tostarp tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot izdotas preses un citu masu informācijas līdzekļu izdevumu vai publikāciju, tostarp avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisko izdevumu, informācijas aģentūru paziņojumu, kas paredzēti publiskai izplatīšanai, kā arī publikāciju interneta vietnē piegādei, kā arī to abonentmaksai.

Grāmatu rakstīšana un to izdošana pasaules tirgū ir ne tikai talantīga cilvēka pašizpausme, bet arī labs naudas gūšanas avots, ja lieta padodas. Vai šāda biznesa niša ir arī Latvijā un kā tajā veicas, Dienas Bizness jautāja grāmatu autoram, publicistam Lato Lapsam.

Vai grāmatu rakstīšanu un izdošanu Latvijā var dēvēt par biznesu?

Es neatklāšu jaunu Ameriku, sakot, ka jebkurā tirgū ir dažādas nišas. Savas nišas meklējums tirgū dažkārt ir samērā ilgstošs process. Ir cilvēki, kam tas padodas ātrāk, ir - kam ilgāk. Nenotiek jau tā, ka cilvēks tikai ar savām priekšzināšanām, ieraugot jaunu tirgu, uzreiz apjēdz, kas tieši un kā tieši viņam nesīs prieku, laimi un labumu, un, sācis darīt, tūdaļ arī gūst kāroto. Pirmkārt, zināšanas un pieredze nāk ar laiku. Otrkārt, arī izpratne par to, ko cilvēks patiesībā vēlas, ar laiku mainās kā viss šajā pasaulē. Es, kad atgriezos no dienesta PSRS armijā, vienkārši meklēju darbu. 1990. gada maijā sāku strādāt laikrakstā Diena, kad pats laikraksts vēl neiznāca. Nezināju jau tobrīd, ko es īsti gribu, vienkārši vajadzēja darba vietu un nopelnīt kaut kādu naudu papildus studijām. Un tādu kā es tur bija daudz – viss reportieru korpuss, kas bija absolūti izcilākais visu laiku ziņu dienests Latvijā. Tikai, ejot gadiem un beigu beigās nonākot līdz aģentūras LETA galvenā redaktora postenim, sāku sev uzdot jautājumus – vai es vēlos vadīt ziņu dienestu un strādāt 12 un 14 stundas dienā, kas ir nepieciešams, ja šādu darbu grib izdarīt kārtīgi, godprātīgi un kvalitatīvi – ne tā, kā to dara pašreizējie, piemēram, tā sauktie sabiedriskie mediji. Tad arī parādās jautājums - vai tu to vēlies, vai tu kļūsti laimīgāks no šāda darba vai tikai strādā citu cilvēku dēļ. Tā arī nonācu pie savas personiskās tirgus nišas – grāmatu rakstīšanas un publicistikas.

Šobrīd aktuālas ir pašpalīdzības grāmatas un literatūra bērniem, bet daiļliteratūru pie mums lasot mazāk kā iepriekš

Tā novērojusi Santa Svaža, grāmatu izdevniecības SIA The White Book īpašniece. «Pirms trim gadiem bija ideja par izdevniecību, bet tagad The White Book patiešām ir izdevniecība. Tad es biju viena pati, tagad esam lielāks pulks,» viņa saka. Birojā ir trīs darbinieki, bet komandā ir vēl vairāki cilvēki – ārštata maketētāji, korektori, tulkotāji, redaktori. «Šobrīd esam pārmaiņu posmā. Sākuma posms ir pārvarēts un apjoms ir pieaudzis. Domāju, ka nākotnē paaugsimies straujāk,» saka Santa. Turpmāk viņa gada laikā gribētu izdot 30 grāmatas.

Veiksmīga pirmā

Latvijā ir daudzi grāmatizdevēji, kas izdevuši vien dažas grāmatas. The White Book trīs gados ir izdevusi ap 30 grāmatu. Santa uzskata, ka izdevēja veiksmīgam startam vajadzīga laba pirmā grāmata. «Mūsu gadījumā visu likām uz pirmo grāmatu. Tajā ieguldījām ar pārliecību, ka tas ir labs produkts. Un tā arī izrādījās. Tajā laikā daudziem kolēģiem no citām izdevniecībām šķita, ka tirāža ir liela un žanrs ne visiem saprotams, bet risks ir pilnībā atmaksājies. Principā uz šīs vienas grāmatas mēs esam uzbūvējuši to, kas tagad esam,» norāda Santa. The White Book pirmā izdotā grāmata bija Džordža R. R. Mārtina Troņu spēle. Šobrīd uzņēmuma grāmatu portfelis ir visai raibs – šīs grāmatas turpinājumi, bērnu un pusaudžu literatūra, aforismi, pašpalīdzības grāmatas. «Tirgus ir tik mazs, ka nav iespējams specializēties. To var tikai lielas izdevniecības. Vienkāršā patēriņa jomā specializēties tikai uz daiļliteratūru vai bērnu literatūru ir sarežģīti, un man to nemaz negribas. Man patīk dažādas grāmatas,» saka Santa. Viņai ir īpašs prieks par pašu radītajiem produktiem, piemēram, Latvijas karti un Kāzu iedvesmas grāmatu. «Otras tādas grāmatas Latvijā nav, šādas grāmatas parasti ir tulkotas. Tāpēc man ir liels prieks, ka šī grāmata, manuprāt, kvalitātes ziņā neatpaliek no ārzemju izdevumiem. Šobrīd top citi mūsu pašu produkti,» saka Santa. Pagaidām gan viņa nav ar mieru atklāt, kas tās būs par grāmatām, bet sola tās izdot gada nogalē. «Ir prieks un lepnums izdot vietējo,» viņa teic.

Noslēdzot pēc Izglītības un zinātnes ministrijas lūguma uzsākto mācību literatūras tirgus uzraudzību, Konkurences padome (KP) secinājusi, ka konkurences tiesību pārkāpumi tirgū nav notikuši.

Vienlaikus KP norāda, ka, lai mācību literatūru iegādātos lētāk, pašvaldību vai valsts līmenī plašāk jāizmanto pastāvošās iespējas iepirkt to bez mazumtirdzniecības uzcenojuma, kā arī jāturpina meklēt risinājumus konkurences veicināšanai mācību literatūras tirgū.

KP norāda – situācijā, kad publiskais finansējums ir nepietiekams, ir būtiski, lai skolas mācību literatūru iepirktu vairumtirdzniecībā, tā izvairoties no mazumtirdzniecības uzcenojuma, kas mācību literatūrai svārstās no aptuveni 20 līdz pat 70%. Par līdz galam neizmantotām iespējām iepirkt grāmatas bez mazumtirdzniecības uzcenojuma liecina lielais grāmatu apjoms, ko izdevēji pārdod grāmatnīcām.

Jo zemāka ir grāmatām piemērotā likme, jo grāmatniecība ir stabilāka, aģentūrai LETA pauda Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka.

Pēc viņas sacītā, grāmatniecības nozare mēģina panākt valdības un arī Finanšu ministrijas izpratni - lai nozare turpmāk pastāvētu un varētu sekmīgi gan saglabāt savu darbību, gan arī nodrošināt pilnvērtīgu attīstību, Latvijai būtu jāseko Eiropas lielāko valstu piemēram un jāsamazina pievienotās vērtības likme (PVN) no 12% uz 5%.

Punka norādīja, ka ir divi iemesli, kāpēc PVN likme ir jāsamazina pēc iespējas ātrāk. Viņa uzsvēra, ka Ministru Kabinets nebija iekļāvis grāmatnīcas to tirdzniecību vietu skaitā, kam bija dotas iespējas strādāt nedēļas nogalēs.

"Tas diezgan būtiski ietekmēja mūsu apgrozījumu grāmatu veikalos. Lai gan internetā ir pieaudzis pārdoto e-grāmatu skaits, tomēr tas nespēj kompensēt naudas plūsmas kavējumus, kādi radās," skaidroja Punka.

Ekspluatācijā nenodotajā Gaismas pilī izstādīti Rīgas bilžu grāmatu kvadriennāles Attēlu stāsts laureātu darbi. Tie nav pieejami plašākai publikai.

Kā pastāstīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova, izstādi iespējams parādīt apmeklētājiem - bibliotēkas potenciālajiem sadarbības partneriem - tikai īpašās grupās, pēc to instruēšanas par drošības noteikumiem. Kaut arī procedūra ir sarežģīta, izstādi katru dienu redzot kāda cilvēku grupa, kas nāk novērtēt telpu piemērotību saviem pasākumiem.

LNB sabiedrisko attiecību speciālists Augusts Zilberts paskaidroja, ka kvadriennāles dalībnieku izstāde bijusi paredzēta, lai žūrija varētu izvērtēt iesniegtos darbus. Tā, pēc viņa teiktā, nav paredzēta plašākai auditorijai. Zilberts pauda cerību, ka nākamā pasākuma - Rīgas fotomēneša portfolio skates - laikā 9.maijā Gaismas pils būs nodota ekspluatācijā.

Šodien Jūrmalā atklās divas jaunas kultūras infrastruktūras celtnes, kurā atradīsies Jūrmalas Mūzikas vidusskola un Jūrmalas Centrālajā bibliotēka. Apvienojumā ar līdzās esošo 2015. gadā uzcelto Jūrmalas Mākslas skolu visas trīs ēkas un to iekšpagalms veido Dubultu Kultūras kvartālu.

Kūrortpilsēta ieguvusi jaunu, daudz plašāku mūzikas vidusskolas ēku, koncertzāli ar 400 skatītāju vietām, kā arī jaunu, modernu centrālo bibliotēkas ēku. Mūzikas vidusskolas telpās mācību gadu jau uzsākuši 520 skolas audzēkņi, kas ir par 60 vairāk nekā pagājušajā gadā. Skolā strādā 70 pedagogi.

Trīsarpus stāvu augstajā Mūzikas vidusskolas ēkā izvietotas 45 mācību klases. Iepriekšējā skolas ēkā bija 26 mācību klases. Katras klases arhitektoniskais risinājums ir aprēķināts, lai klases konfigurācija un tās apdares risinājumi nodrošinātu labu akustiku, neradot koncentrētus skaņas punktus, bet skaņa tiktu izkliedēta.

Mūzikas vidusskolas ēkā izbūvēta arī akustiskā koncertzāle, kam dots nosaukums «Dubultu koncertzāle», tajā ir 400 skatītāju vietas un skatuve 180 kvadrātmetru platībā. Koncertzāles apjoms ēkas vidusdaļā ir vairāk nekā 15 metru augstumā, un katra skatītāju rinda izvietota uz amfiteātra veida paaugstinājuma. Pirmajā stāvā ir kamerzāle ar amfiteātri 130 apmeklētāju vietām, plašs vestibils, mācību klases, bibliotēka ar lasītavu, ģērbtuves māksliniekiem, administrācijas telpas, kā arī mēģinājumu studija. Otrajā, trešajā un jumta stāvā izvietotas mācību klases un jumta terase.

Pasaulē popularitāti gūst dažādu pakalpojumu abonēšanas biznesa modelis, šo ceļu izvēlējušies arī lasīšanas programmas Fastr izstrādātāji

«Mēs vairs neesam tikai ātrlasīšanas programma. Šobrīd Fastr var saukt par e-grāmatu Spotify. Tā ir lielākā mūzikas abonēšanas vietne, kur tiek maksāts nevis par katru dziesmu vai albumu, bet par fiksētu mēneša maksu ir pieeja visam katalogam. Līdzīgi Netflix ASV piedāvā abonēt filmas, taču e-grāmatu abonēšana ir jauns pakalpojums. Mums ir visas iespējas kļūt par pirmajiem vai otrajiem un sākt attīstīt jaunu pakalpojumu,» spriež Eldars Loginovs, lasīšanas rīka Fastr līdzīpašnieks un idejas autors.

Šobrīd visā pasaulē izdevēju galvenais arguments pret e-grāmatu abonēšanas rīkiem ir pieņēmums, ka cilvēki nelasa tikpat daudz grāmatu, cik skatās filmas un klausās mūziku. «Abonēšanas modelis kļūst izdevīgs, ja satura patēriņš ir salīdzinoši liels,» spriež E. Loginovs.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild VAS Elektroniskie sakari valdes priekšsēdētāja Vita Štelmahere:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Mani vienmēr ir saistījušas tehniskas lietas. Pēc izglītības esmu inženiere. Arī mana profesionālā karjera līdz šim bijusi saistīta ar transportu un tehnoloģijām. Ja transporta parku vadības sfēra man zināma līdz sīkākajām niansēm, tad radiofrekvenču spektra pārvaldība ir pilnīgi jauna joma. Turklāt ļoti interesanta, jo Elektroniskie sakari piedalās nākotnes veidošanā ne tikai Latvijā, bet arī pasaules mērogā. Būtībā mēs jau šodien redzam, kāda tehnoloģiju jomā būs pasaule pēc desmit, divdesmit un pat trīsdesmit gadiem. Piemēram, vairs nav aiz kalniem inteliģento transporta līdzekļu laiks, kad cilvēki vairs nevadīs transporta līdzekļus, bet tie, sazinoties savā starpā ar viedtehnoloģijām, paši izvēlēsies optimālāko braukšanas ātrumu, distanci un maršrutu.

Līdz ar "220.lv" attīstīto tirdzniecības platformu "marketplace" un noslēgto sadarbību ar grāmatnīcu tīklu "Globuss" interneta veikals uzsācis grāmatu tirdzniecību.

Grāmatas kopumā ir jauna preču kategorija interneta veikalā "220.lv", norāda tiešsaistes tirdzniecības platformas marketplace vadītājs Raimondas Žilēnas. "Grāmatas visā pasaulē interneta veikalos ir viena no pieprasītākajām preču kategorijām un redzam tās potenciālu arī Latvijā, līdz ar to sadarbības uzsākšana ar "Latvijas Grāmata" ir likumsakarīgs solis. Nenoliedzami fakts, ka grāmatu tirdzniecību aizsākam, pateicoties "marketplace", mums kā uzņēmumam ir svarīgs, tādējādi apstiprinot platformas priekšrocības un ieguvumus gan no uzņēmējdarbības, gan klientu viedokļa. Turpinot darbu pie kategorijas pilnveides, sagaidām, ka tuvākajā nākotnē "marketplace" būs viens no lielākajiem grāmatu tirdzniecības kanāliem Latvijā. Šobrīd sortimentā ir dažādu žanru un dažādiem vecumiem domātas grāmatas," norāda R.Žilēnas.

SIA Jelgavas tipogrāfija ir pabeigusi šogad ieplānoto ražošanas procesa modernizāciju kopumā investējot 2,5 miljonus eiro, informē kompānijā.

Jelgavas tipogrāfijā ir uzstādīta grāmatu cietā sējuma ražošanas jaunā līnija, jauna vāku izgatavošanas iekārta, uzstādīta atgriezumu nosūkšanas sistēma, kā arī iegādātas jaunās iespiedformu izgatavošanas iekārtas. Šī ir lielākā investīcija Jelgavas tipogrāfijā pēc astoņkrāsu iespiedmašīnas iegādes 2012.gadā.

Būtiskākais jauninājums ir Jelgavas tipogrāfijas grāmatu cietā sējuma ražošanas jaunā līnija.

SIA Jelgavas tipogrāfija valdes priekšsēdētājs Juris Sīlis uzsver, ka līdz ar grāmatu cietā sējuma ražošanas jaunās līnijas darba uzsākšanu, uzņēmums nostiprina savu konkurētspēju Latvijas un ārvalstu tirgos, paaugstina grāmatu kvalitāti un ražošanas procesu efektivitāti, kā arī atvieglo darbu cehā strādājošiem darbiniekiem.

Šā gada pirmajā ceturksnī e-grāmatu pārdošanas ieņēmumi ASV pārspējuši cietos vākos iesietu grāmatu ieņēmumus, liecina Amerikāņu izdevēju asociācijas (AAP) apkopotie dati.

Kopumā asociācija apkopojusi datus par 1,2 tūkstošiem izdevēju, tajos gan nav iekļauti dati par bērnu grāmatām. Kopumā gada pirmajos trijos mēnešos ieņēmumi no e-grāmatu pārdošanas bijuši 282,3 miljonu apmērā, kas gada griezumā ir pieaugums 28,4% apmērā.

Savukārt ieņēmumi no cietos vākos iesietu grāmatu pārdošanas bija 229,6 miljonu ASV dolāru apmērā, kas gada griezumā ir pieaugums 2% apmērā.

E-grāmatu popularitātes pieaugumu ASV eksperti skaidro ar e-grāmtu lasīšanas ierīču daudzveidību – sākot ar populāriem planšetdatoriem un viedtālruņiem, beidzot ar pazīstamiem e-grāmatu lasītājiem.

Starp e-grāmatu popularitātes kāpuma iemesliem analītiķi min Amazone Kindle ierīču popularitāti ASV, kā arī to, ka Apple izdevies piesaistīt lasītājus, kuriem interesē jaunākās tehnoloģiskās iespējas.

2015. gads grāmatu izdevēju vērtējumā ir līdzīgs iepriekšējam; bažas rada 2017. gads, kad autoriem būs jāveic obligātās sociālās iemaksas no autoratlīdzības, kas, visticamākais, cels grāmatu cenas, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Nekādu satricinājumu, paldies Dievam, nav bijis, nodokļi nav aiztikti,» par šo gadu izsakās SIA Apgāds Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka. Līdzīgus vārdus, lai vērtētu šo gadu, izvēlas arī Grāmatu izdevēju asociācijas izpilddirektore Dace Pugača.

Lai arī nekādu statistikas datu par šo gadu vēl nav, ir skaidrs, ka tirāžas nepalielinās, arī apgrozījums no grāmatu tirdzniecības nekļūst lielāks. Lai arī iedzīvotāju maksātspēja ir augusi, sarūkot iedzīvotāju skaitam, grūti sagaidīt lielākus pārdošanas apjomus. «Lai arī grāmatu apglabāt vēl nevajag, tik un tā bažījamies, ka pērk mazāk. Un tas nav tikai tāpēc, ka mazāk lasa. Iedzīvotāju skaits samazinās,» DB iepriekš (01.07.) teica arī SIA Jānis Roze valdes locekle un līdzīpašniece Ināra Beļinkaja. «Turklāt krīzes gadu valsts nostāja – lasīsiet, kad būs labāki laiki – padarījusi savu melno darbu, grāmatu tirdzniecībā pauze nav beigusies,» piebilst D. Pugača. Grāmatu izdevējiem nav arī lielu līdzekļu mārketingam.

Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) ārkārtas akcionāru sapulcē trešdien, 21.septembrī, atbilstoši nominācijas komisijas ieteikumiem, iecēla jauno valsts akciju sabiedrības Elektroniskie sakari valdes sastāvu, informē VARAM.

Par VAS Elektroniskie sakari valdes priekšsēdētāju iecēla Jāni Bārdu, valdes locekļu amatos – Viju Gēmi un Kasparu Paupi.

Valdes priekšsēdētājam Jānim Bārdam ir ilggadēja pieredze VAS Elektroniskie sakari dažāda līmeņa vadošos amatos. Iepriekšējā darba pieredzē ir iegūtas zināšanas par tiesību aktu sistēmu, likumdošanas procesu gaitu un uzņēmuma darbības jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī uzņēmuma stratēģiskajiem, finanšu un nefinanšu mērķiem.

Vija Gēme ir VAS Elektroniskie sakari valdes locekle kopš 2012. gada un labi pārzina kapitālsabiedrības darbību elektronisko sakaru nozares un valsts attīstības kontekstā.

Saeimā pieņemtie grozījumi Elektronisko sakaru likumā, kas stājās spēkā šā gada aprīlī, paredz, ka turpmāk elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības pārraudzība būs pašvaldību būvvalžu kompetencē. Šāds lēmums pieņemts būvniecības administratīvā sloga mazināšanai, no kā ieguvēji būs gan uzņēmēji, gan valsts un pašvaldību iestādes, kas plāno izveidot elektronisko sakaru tīklus, informē VAS Elektroniskie sakari.

Jaunā kārtība paredz, ka turpmāk sakaru tīklu būvniecības projekti ir jāiesniedz saskaņošanai attiecīgās pašvaldības būvvaldē, kas, ņemot vērā normatīvos aktus, arī to saskaņo noteiktajā kārtībā un izsniedz būvatļauju.

Pirmskrīzes periodā, kad būvniecības apjomi pieauga straujāk, nekā tos bija iespējams kontrolēt, būtiski palielinājās nelegāli izbūvētu elektronisko sakaru tīklu skaits. Tādēļ 2008.gadā tika izmainīta būvniecības procesu regulējošo normatīvo aktu bāze, nosakot, ka būvniecības projekti, pirms saskaņošanas ar būvvaldi, ir jāsaskaņo ar VAS Elektroniskie sakari. Šobrīd šī joma ir sakārtota, tāpēc būvniecības process esot vienkāršots.

Latvijas grāmatu izdevēju nozares pārstāvji akcijas "Atdodiet grāmatām 5% PVN likmi" ietvaros dosies uz Kultūras ministriju, lai svētku noskaņās turpinātu atgādināt par situāciju nozarē, kas prasa no valdības izlēmīgu rīcību un politisko gribu jau tuvākajos mēnešos, kad tiks uzsāktas sarunas par nākamā gada budžeta izveidi, informē Latvijas Grāmatizdevēju asociācija.

Turpinot, šī gada 25.maijā uzsākto akciju "Atdodiet grāmatām 5% PVN likmi", Latvijas grāmatu izdevēji jau ir tikušies ar sešiem no trīspadsmit LR ministriem, lai skaidrotu situāciju nozarē un dāvinātu ministriju bibliotēkām grāmatas dažādās nozarēs, parādot nozares nozīmi izglītotas nācijas un izkoptas latviešu valodas saglabāšanā.

Pirmssvētku dienā, skandējot Ineses Zanderes sacerētās Līgo dziesmas, nozares pārstāvji - Ainārs Roze, SIA Jānis Roze un Jāņa Rozes apgāds valdes priekšsēdētājs; Ināra Beļinkaja, SIA Jānis Roze direktore; Vija Kilbloka, Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja; Renāte Punka, Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja, Ingrīda Segliņa, apgāds Zinātne vadītāja; Māris Matrevics, Jelgavas tipogrāfijas valdes priekšēdētājs un citi, pulcēsies pie Kultūras ministrijas, lai aplīgotu Nauri Puntuli un uzmundrinātu ministru vēl uzstājīgāk atbalstīt grāmatu izdevēju aizsākto akciju 5% PVN grāmatām nākamā gada budžetā.

«RBSSKALS bankrotēja valsts dēļ. Par Nacionālo bibliotēku RBSSKALS nesaņēma piecus miljonus! Protams, var jau formāli teikt – viņiem nepienācās. Bet, ja firma bankrotē, uzceļot tādu objektu kā Gaismas pils, tas nav normāli! Valsts nebankrotētu, ja viņa tos piecus miljonus samaksātu, firma paliktu tirgū. Tā ir tikai valsts vaina,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka būvuzņēmējs, agrāk būvuzņēmuma PBLC vadītājs Jānis Lancers.

Nu jau viņš gandrīz 10 gadu ir pensijā un nesen klajā nākusi viņa sagatavotā grāmata Latvijas būvniecība 100 gados – apjomīgs un fundamentāls 1600 lappušu darbs trīs biezos sējumos.

Tas arī bija pamudinājums aicināt uz piektdienas sarunu pašu grāmatas autoru. Savulaik J. Lancers bija biežs viesis Dienas Biznesa lappusēs – ar Jāni tikāmies un sazinājāmies daudz un bieži, un viņš nekad neatteica paust savu viedokli un domas par nozares norisēm un problēmām – arī tad, ja šis viedoklis ne visiem bija glaimojošs un tīkams. Lai gan mūsu tikšanās iegansts ir grāmata, arī šoreiz tomēr neiztiekam bez sarunas par būvniecību – gan par nozares pagātni, gan pašreizējām norisēm. Un, lai arī Jānis pats sakās esam no visa tā kā malā pagājis, tomēr atļaušos tam nepiekrist – jautājot un uzklausot atbildes, ir jūtams, ka laikam jau nav tik vienkārši paiet malā no tā, kam veltīta visa dzīve.

Cilvēki, kuri portālos ievieto sludinājumus, ka vēlas nopirkt grāmatas, ne vienmēr iedomājas, ka tās tiks nozagtas. No bibliotēkām, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

«Veikalos vairs nenopērkamas grāmatas iegādājos vai mainījos grāmatmīļu portālos, bet nesen ievietoju sludinājumu ss.lv. Pēc pāris dienām telefonā saņēmu īsziņu ar piedāvājumu. Tobrīd nebija laika tikties, domāju – pagaidīšu vēl kādu piedāvājumu, bet grāmatas pārdevējs ik pēc dienas atgādināja par sevi. Visbeidzot norunājām tikties. Atnāca jauns puisis, iedeva grāmatu, es viņam – naudu, un šķīrāmies. Nedaudz vēlāk, pārlapojot grāmatu, ievēroju bibliotēkas spiedogus. Piezvanīju uz bibliotēku cerībā, ka grāmata ir norakstīta, jo man prātā neienāca, ka kāds varētu zagt. Protams, grāmata bija nozagta, man pateica arī, kurā no Rīgas bibliotēkām. Ar «atpakaļejošu» skatu tagad domāju – varēju uzreiz pārbaudīt atzīmes grāmatā, vajadzēja just aizdomas, ka pārāk neatlaidīgs bija grāmatas piedāvātājs, bet ko nu vairs. Turpmāk vairs nebūšu tik labticīga,» stāsta rīdziniece, kura savā īpašumā vēlējās iegūt Venedikta Jerofejeva poēmu Maskava-Gailīši.

Grāmatām un periodiskajiem izdevumiem piemēros pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 5% apmērā, ceturtdien lēma valdībā.

Grāmatām, kas iznāk drukas vai elektroniska izdevuma versijā, PVN tiks samazināts no 12% uz 5%, arī preses izdevumiem, kas iznāk drukas un elektroniskā izdevuma versijā, samazinās PVN likmi šādā apjomā.

Samazinātās likmes piemērošana ir Kultūras ministrijas (KM) iniciatīva, lai veicinātu kvalitatīvu grāmatu un periodisko izdevumu pieejamību sabiedrībai un to daudzveidību, tādējādi nodrošinot sabiedrības kultūras, izglītības un informētības vajadzības.

KM skaidroja, ka patlaban PVN likme grāmatām Latvijā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā (ES) - vidēji ES grāmatām noteiktā PVN likme grāmatām ir 6,6% un tā tiek attiecināta uz visu formātu grāmatām, tostarp e-grāmatām.

Izveidojot e-grāmatnīcu Jumava pluss un sadarbojoties ar portālu E-gramatas.lv, kā arī uzrunājot izdevniecības, vēlamies popularizēt e-grāmatu un dot iespēju arī latviešiem ārzemēs arvien vairāk lasīt grāmatas latviešu valodā, pastāstīja apgāda Jumava prezidents Juris Visockis.

Sākotnējās izmaksas e-grāmatnīcas izveidē ir visai nelielas, saistītas ar e-grāmatu izveidi, kā arī WiFi bezmaksas interneta un citu papildpiedāvājumu, piemēram, kafijas nodrošināšanu grāmatnīcas apmeklētājiem.

Vienas grāmatas pārveide - konvertācija par e-grāmatu - izmaksā 100 - 400 latu. Pašlaik Jumavai ir septiņas e-grāmatas, taču ar laiku to skaits pieaugs. Lai visas Jumavas grāmatas pārveidotu e-grāmatās, vajadzētu aptuveni 200 000 latu.

Pēc Visocka teiktā, e-grāmatnīca Jumava pluss ir pirmā šāda veida grāmatnīca Baltijā. Rīgā e-grāmatnīca tika atvērta šodien, savukārt Aizkrauklē to plānots darīt nākamnedēļ.