Ņemot vērā savu kompetenci valsts apbalvojumu lietās, kā arī, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 47.pantu, Valsts prezidents Valdis Zatlers ierosina Latvijas Republikas Saeimai izvērtēt iespēju veikt grozījumus Valsts apbalvojumu likumā, informēja Prezidenta preses dienests.

Savā pamatojumā Valsts prezidenta norāda:

''1. Latvijas valsts apbalvojumu nēsāšanas noteikumi ir vienoti gan dāmām, gan kungiem. Savukārt starptautiskā ordeņu nēsāšanas prakse liecina par atšķirībām ordeņu nēsāšanā abu dzimumu pārstāvjiem, it sevišķi augstākās – otrās šķiras un trešās šķiras apbalvojumiem, kas nēsājami ap kaklu.

Saskaņā ar starptautiskā protokola normām un vispārpieņemtajām tradīcijām, valsts apbalvojumi tiek nēsāti svētkos un svinīgos gadījumos pie svētku vai vakara tērpa. Kungiem ap kaklu nēsājamie ordeņi tiek apsieti zem virskreklu apkakles.

Tā kā dāmu svētku tērpi ir garās vakarkleitas, tad ordeņu nēsāšana ap kaklu sievietēm rada praktiskas dabas problēmas. Jāatzīmē, ka arī starptautiskajā praksē nav pieņemta valsts apbalvojumu nēsāšana, apsienot tos līdzīgi kaklarotai vai kopā ar kaklarotu tieši ap kaklu. Daudzu Eiropas Savienības valstu, tai skaitā arī Igaunijas normatīvajos aktos ir iestrādātas normas, paredzot dažu šķiru valsts apbalvojumu pielāgošanu to nēsāšanai pie dāmu apģērbiem, atbilstoši ordeņa nēsāšanas prasībām un tradīcijām.

Maizes kvalitātes konkursā pēc žūrijas vērtējuma zelta diplomio un medaļas par izcilu maizes kvalitāti tika piešķirti 15 maizes paraugiem.

Sudraba diplomi un medaļas par ļoti labu kvalitāti piešķirtas 23 maizes paraugiem, savukārt bronzas diplomi un medaļas par labu kvalitāti – 6 maizes paraugiem, vēsta konkursa rīkotāji.

AS Hanzas Maiznīcas saņēma zelta diplomu par Kuršu sēklu maizi, kā arī sudraba diplomus par Kuršu rudzu maizi un Kungu baltmaizi. SIA Fazer Maiznīcas saņēma sudraba apbalvojumus par Druva Mākoņmaize un Fazer Gardā baltmaize, kā arī bronzas apbalvojumu par Druva Māras rudzu maize. SIA Iļģuciema maiznīca konditoreja saņēma zelta apbalvojumus par Tiroles maize, savukārt bronzas apbalvojumu - par Ciabata ar tomātiem un baziliku un Ciabata Natture. SIA Dona saņēma sudraba apbalvojumus par trīs produktiem – Saldskābā maize, Rudzu maize un Piena baltmaize. SIA Lāči saņēma zelta apbalvojumu par Īsta rupjmaize, kā arī sudraba apbalvojumus par Īsta baltmaize un Gaišā augļu maize. SIA Saldus maiznieks piešķirts bronzas apbalvojums par Zemnieku rudzu maize.

Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA) iepirks helikopteru rezerves daļas Valsts robežsardzes vajadzībām. Iepirkumu konkursā uzvarējis vācu helikopteru ražotājs Rotorflug Gmbh un Zviedrijā reģistrētais aizsardzības un aviācijas uzņēmums Patria Helicopters AB, par iepirkumu piedāvājot kopējo līgumcenu 500 tūkstošus latu.

Rezerves daļas par 250 tūkstošiem latu tiks piegādātas diviem helikopteriem Augusta 109E Power, kā arī helikopterim Augusta Bell 206B – arī par 250 tūkstošiem latu, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētā informācija. Rezerves daļas paredzēts iepirkt uz četriem gadiem, un Robežsardzes aviācijas pārvaldes rīcībā kopumā ir trīs helikopteri.

«Valsts nauda tiek minimāli piesaistīta Valsts Robežsardzes aviācijas pārvaldes tehniskā nodrošinājuma uzturēšanai – 90% no aviācijas tehnikas iegādes tika segta Šengenas konvencijas finanšu programmas Schengen Facility ietvaros,» Db.lv stāstīja Valsts Robežsardzes Aviācijas pārvaldes priekšnieks Aleksandrs Šukšins. Šengenas konvencijas finanšu programma tika realizēta no 2005. līdz 2007. gadam. Db.lv neizdevās sazināties ar projekta pasūtītāju Nodrošinājuma valsts aģentūras Iepirkumu un realizācijas nodaļas vecāko referenti Ivetu Varlamovu, tomēr A. Šukšins stāstīja, ka helikopteru remontam nepieciešamo detaļu saraksts ir garš. Iegādāti tiks dzinēji, planieri un avionika.

Latvijas proklamēšanas 90. gadadienas pasākumu ietvaros piektdien, 26. septembrī Rīgas Kongresu namā, Kronvalda parkā un Daugavmalā notiks Iekšlietu ministrijas organizēta jauniešu interaktīvā diena Drošība un kārtība – Latvijai 90.

Šīs dienas laikā dažādos pasākumos un aktivitātēs ikvienam interesentam, bet jo īpaši jauniešiem, būs iespēja iepazīties ar Rīgas pašvaldības policijas un Iekšlietu ministrijas dienestu – Drošības policijas, Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts robežsardzes un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes – vēsturi, šodienu un nākotnes vīziju, Db.lv informē Laura Karnīte Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta direktores vietniece, Preses centra vadītāja.

Vērienīgais pasākums tiks atklāts Rīgas Kongresu namā plkst. 10.00, piedaloties Iekšlietu ministrijas valsts sekretāram Aivaram Straumem, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātiem un Iekšlietu ministrijas vadības pārstāvjiem.

Uzstādīt septiņas robežsargu skulptūras dabīgā izmērā, izlietojot 70 kg tīra sudraba katrai statujai, Latvijas valstij jau ir lētāk, nekā sagatavot vienu zemākā līmeņa augstākās izglītības kvalifikācijas robežsargu. Viens 2019. gada Valsts robežsardzes koledžas absolvents ar zemāko augstākās izglītības grādu mums visiem izmaksāja vairāk nekā 240 000 eiro.

DB 7. februāra rakstā Cik mums izmaksā viens valsts augstskolas absolvents? tikai aizsākts apskats par Latvijas augstskolās 2017. gadā uzsāktā augstskolu absolventu monitoringa rezultātiem, kurā es sāku analizēt valsts augstskolu, bet DB 14. februāra numurā arī privāto augstskolu rezultātus. Tagad ir turpinājums, kurā ir apskats par valsts koledžu izglītības rezultātiem.

Fragments no raksta

Ja augstskolas ir visai vienkārši salīdzināt, kaut vai vērtējot absolventu skaitu, tad salīdzināt valsts koledžas un koledžām atbilstošām valsts augstskolu aģentūrām nav tik vienkārši. Ir koledžas, kuras gatavo tikai 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības speciālistus, kas var veikt sarežģītu izpildītāja darbu, kā arī organizēt un vadīt citu speciālistu darbu (https://www.niid.lv/prof_kval), bet ir koledžas, kas vienlaicīgi sagatavo arī speciālistus ar profesionālo vidējo izglītību un arodizglītību.

Šodien Valsts prezidents Valdis Zatlers, izmantojot Valsts prezidentam Satversmes 71.pantā noteiktās tiesības, ir nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai šī gada 20.decembrī pieņemto likumu Grozījumi Robežsardzes likumā, informēja Prezidenta preses dienests.

Savā pamatojumā Valsts prezidents norāda: "Šā gada 20.decembrī Saeima, pieņemot likumu Grozījumi Robežsardzes likumā, atbalstīja Robežsardzes likuma papildināšanu ar 46.1 pantu ar nosaukumu Citas sociālās garantijas robežsargiem.

Minētā tiesību norma paredz robežsargiem tiesības ārpus kārtas iekārtot pirmsskolas izglītības iestādē savu bērnu sešu mēnešu laikā no lūguma iesniegšanas dienas.

Vēlos norādīt, ka pilnībā atbalstu nepieciešamību noteikt un nodrošināt papildus vai īpašas sociālās garantijas valsts dienestā nodarbinātajiem, lai piesaistītu kvalificētus darbiniekus, novērstu kadru trūkuma problēmu arī Latvijas attālākajās vietās, un radītu šajā dienestā strādājošiem viņu dienesta pienākumu raksturam atbilstošus darba apstākļus. Jo īpaši svarīgas šādas garantijas ir tām personām, kuras valsts dienestā tiek pakļautas pārcelšanai uz citu dienesta vietu ievērojot tā dēvēto rotācijas principu.

Starp pieciem starptautiskā reklāmas festivāla Golden Hammer uzvarētājiem dažādās kategorijās ir arī Latvijas sabiedrisko attiecību aģentūra.

Latvijas sabiedrisko attiecību aģentūra Repute un reklāmas aģentūra The Matter ieguva galveno balvu par izcilību kategorijā PR Frame par labāko sabiedrisko attiecību risinājumu, kā arī Zelta Āmuru šajā pašā kategorijā. Repute un The Matter vērtējumam konkursā iesniedza kampaņu Tetra Pak juice pack collecting game, kuras gaitā skolēniem divus mēnešus bija jākrāj tukšās sulu pakas, jāievieto to skaits speciālā kampaņas interneta mājas lapā un jāsacenšas ar citām klasēm par lielākā virtuālā torņa uzbūvēšanu, kas būtu augstāks par augstāko būvi Igaunijā, Lietuvā un Latvijā. «Kampaņa guva fenomenālus rezultātus, jo bērni sakrāja pakas 42,5 km augstumā, pārspējot augstākās pasaules virsotnes,» norāda Repute pārstāvji.

Bērza saplākšņa ražotāju Kuldīgā SIA Stiga RM pārsteigušas robežsardzes regulārās pārbaudes rūpnīcā un vairāku darbinieku administratīva sodīšana par to, ka pasei beidzies derīguma termiņš vai nav deklarēta dzīvesvieta, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai pievērstu uzmanību šādai Valsts robežsardzes darbībai, SIA Stiga RM valdes loceklis Andris Ramoliņš uzrakstījis vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim.

Savā vēstulē A. Ramoliņš norāda, ka kopš 2014. gada, kad SIA Stiga RM pārņēma maksātnespējīgā uzņēmuma ražotni, tajā ieguldīti teju 30 milj. eiro un tiek plānotas vēl 7 milj. eiro investīcijas. Ražotnē nodarbināti 177 darbinieki, bet nākotnē to skaits pieaugs. Tomēr ar skumjām A. Ramoliņs atzīst, ka joprojām daudzas valsts institūcijas vēlas savu darbu organizēt represīvā un uzbrūkošā formā. Šāda situācija nav normāla. «Esam spiesti secināt, ka atsevišķas valsts iestādes, iespējams, pārkāpjot pilnvaras un neievērojot procedūras, sākušas īstenot agresīvu kontrolējošo darbību ne tikai pret uzņēmumiem, bet arī tieši pret darbiniekiem, tādējādi faktiski aizbiedējot jau tā trūkstošas darba rokas,» vēstulē raksta A. Ramoliņš. «Stiga RM viennozīmīgi piekrīt viedoklim, ka valstī jāvalda likumam un noteiktai kārtībai, bet iebilst pret formu, kādā institūcijas un ierēdņi, kurus algo nodokļu maksātāji, savas pilnvaras īsteno,» raksta A. Ramoliņš.

Līdz šim bēguļojošo Ralfu Tokaho, kuru apsūdz bruņotas laupīšanas izdarīšanā Rēzeknē, izdevies atrast izmantojot robežsardzes helikoptera termovizoru.

Valsts robežsardzes Galvenā pārvalde norāda, ka, izmantojot robežsardzes helikoptera nakts redzamības iekārtu – termovizoru, tika konstatēts siltuma izdales avots kādā Rēzeknes pilsētas nomales dārza mājiņā. Pārbaudei uz doto objektu tika nosūtīta robežsargu grupa, kas dārza mājiņā konstatēja gulošu personu. Persona - Ralfs Tokaho - tika aizturēta un nodota Valsts policijai (VP).

Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Normunds Garbars izteicis palīdzību robežsardzes personālam par profesionalitāti un efektīvu sadarbību ar VP aizvadītās nakts kopējā operācijā, aizturot policijas meklēšanā izsludināto personu. N. Garbars norādīja, ka šis gadījums apliecina robežsargu teicamo profesionālo sagatavotību un dienesta rīcībā esošās tehnikas prasmīgu pielietošanu.

Ar Valsts apbalvojumu likuma grozījumiem paredzēts ieviest starptautiskajai praksei atbilstošus apbalvojumus nēsāšanai uz dāmu apģērbiem, informē Saeimas preses dienests.

Saeimā īpaši izveidota darba grupa trešdien, 14.janvārī, turpinās skatīt priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem Valsts apbalvojumu likumā. Paredzēts pārskatīt atsevišķu apbalvojumu izskatu, kā arī precizēt apbalvojumu nēsāšanas noteikumus. Tāpat grozījumi konkretizēs laiku, kad Valsts prezidentam, stājoties amatā, tiek pasniegti likumā noteiktie apbalvojumi. Priekšlikumi izstrādāti pēc Valsts prezidenta iniciatīvas, kurš norāda, ka pirms vairākiem gadiem pieņemtā likuma piemērošanas gaitā ir radusies nepieciešamība to pilnveidot vairākos ar valsta apbalvojumu piešķiršanu un nēsāšanu saistītos jautājumos. Darba grupu vada Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedrs Dzintars Rasnačs. Sēdē aicināti piedalīties pārstāvji no Valsts heraldikas komisijas, Ārlietu ministrijas Valsts protokola, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Latvijas Kara muzeja un citām iestādēm.

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) 11. februārī pasniedza “Gada investors 2020” apbalvojumus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Balvu “Gada investīcija” privāto investoru sektorā saņēma Kārlis Cerbulis par investīciju digitālajā rehabilitācijas programmā pēc insulta “Vigo Health”. Par “Gada investīciju” investīciju fondu un korporatīvo investoru sektorā atzīta “INVL Baltic Sea Growth Fund” investīcija vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupā “Eco Baltia”.

LVCA un LatBAN gada investora noteikšanas iniciatīva kopš 2015. gada veicina investīciju nozares attīstību, apkopo investoru paveikto un izceļ tos nozares atbalstītājus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā. “Gada investors” ietvaros tiek apbalvoti gan privātie investori jeb biznesa eņģeļi, gan investīciju fondu un korporatīvā sektora investori.

Pasniegtas e-komercijas gada balvas labākajiem e-veikaliem Latvijā vienpadsmit dažādās kategorijās. Žūrijas vērtējumā par kopvērtējuma līderi un Grand Prix ieguvēju atzīts uzņēmums VeloSock.

Tāpat noskaidrotas arī iedzīvotāju iemīļotākās iepirkšanās interneta vietnes, kā arī pasniegtas konkursa "E-komercijas zvaigzne 2022" sadarbības partneru simpātiju balvas.

Konkursā žūrijas vērtējumā par līderi kopvērtējumā un Grand Prix ieguvēju atzīts uzņēmums VeloSock, kuru pazīst velo entuziasti visā pasaulē, pateicoties tā ražotajam inovatīvajam produktam – velosipēdu pārvalkiem. VeloSock apbalvots ar īpašu stikla kausu, ko izgatavojis latviešu mākslinieks un dizaineris Artis Nīmanis.

Sekojot pasaules tendencēm, šogad konkursā ieviestas trīs jaunas kategorijas - "Ilgtspēja", "Pieejamība" un "E-komercijas kampaņas". Kategorijā "Ilgtspēja" Zelta apbalvojumu saņēma uzņēmums Burka. Uzņēmums TestDevLab veiktā pieejamības audita rezultātā Zelta apbalvojumu nominācijā "Pieejamība" saņēma interneta veikals Es Mīlu Kafiju. Savukārt kategorijā "E-komercijas kampaņas" augstāko - Sudraba - novērtējumu saņēma Bite un Pranamat.

Apbalvoti Latvijas Zinātņu akadēmijas un AS Latvenergo rīkotā ikgadējā konkursa Gada balva laureāti un AS Latvenergo studiju noslēguma darbu konkursa uzvarētāji, informē AS Latvenergo.

AS Latvenergo sadarbībā ar LZA pasniedz Gada balvu par zinātniskajiem sasniegumiem, lai motivētu Latvijas zinātniekus veikt pētījumus, īpaši lietišķos pētījumus, enerģētikas attīstības un inovāciju vides veicināšanai.

Svinīgajā pasākumā Gada balvas laureātus un studiju noslēguma darbu konkursa uzvarētājus sveica Āris Žīgurs, AS Latvenergo galvenais izpilddirektors, un Ojārs Spārītis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents. Gada balva šogad tiek pasniegta 17. reizi un tās tradīcija ir iedibināta 1999.gadā. Šajā laikā balvas kopumā saņēmuši 116 pieredzes bagāti zinātnieki un arī jaunie zinātnieki, kā arī vairāki desmiti labāko augstskolu beidzēji, kuru bakalaura un maģistra darbi saistīti ar enerģētiku.

Lai gan pārtraukta iepirkuma dēļ Salu tilta rekonstruētāja izvēle ieilgs, Rīgas dome sola, ka būvdarbi tiks sākti šogad; Pārdaugavā papildus notiks arī plaši ielu remontdarbi.

Gada sākumā izsludinātais konkurss par Salu tilta rekonstrukciju šomēnes tika pārtraukts, lai precizētu nolikumu, tikko izsludināts atkārtots iepirkums.

Ir izmaiņas

Uzņēmēji, kas ieinteresējušies par tilta rekonstrukciju, vētījot iepirkuma nolikumu, uzdevuši vairāk nekā 100 jautājumu. Apkopojot tos, departamenta speciālisti konstatējuši, ka ar nelieliem grozījumiem nolikumā nepietiks, tādēļ iepirkums pārtraukts un nolemts sludināt jaunu, lai izvairītos no pārmetumiem un aizdomām par to, ka nosacījumi sašaurina pretendentu loku vai pretendentu iespējas izpētīt iepirkuma objektu, skaidro Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora p.i. Krišjānis Peters. Viņš atzīst, ka uzņēmēju jautājumi ir pamatoti – kopš Salu tilta rekonstrukcijas projekta izstrādes pagājuši četri gadi, kopš tehnisko noteikumu saņemšanas – vēl vairāk, pa šo laiku tilta stāvoklis ir pasliktinājies, attīstījušās arī tehnoloģijas, kuras varētu izmantot darbos. Atkārtotu iepirkumu plānots izsludināt uz pilnu termiņu – 56 dienām –, kuru laikā visiem interesentiem būšot iespēja izpētīt piedāvājumu, ja būs kādi jautājumi, departaments kopā ar projekta autoru SIA L4 atbildēšot. Uzņēmēju interese par tilta rekonstrukciju ir liela, jautājumus iesniegušas septiņas, astoņas kompānijas, no kurām daļa gan ir materiālu un konstrukciju piegādātāji, nevis būvnieki, DB uzzināja Satiksmes departamentā. Lielākoties tās ir vietējās kompānijas.

Latvijas nacionālai aviokompānija airBaltic apstiprināta jauna padome, kurā tagad vairs nestrādā Rīgas lidostas valdes priekšēdētājs Krišjānis Peters.

Jaunā padome ievēlēta 2009. gada 6. aprīlī akciju sabiedrības airBaltic Corporation akcionāru sapulcē. Jaunievēlētās airBaltic padomes pārstāvji ir Edmunds Krastiņš, Arnis Muižnieks, Daiga Falkane, Ilmārs Razumovskis un Žans-Šarls Korsaks (Jean-Charles Korsak). No airBaltic otra lielākā akcionāra - SIA Baltijas aviācijas sitēmas puses padomē ir iecelti Ilmārs Razumovskis un Žans-Šarls Korsaks.

Padomes priekšsēdētājs un viņa vietnieks tiks ievēlēti pirmajā padomes sēdē. Līdz jaunās padomes sastāva apstiprināšanai airBaltic padomē darbojās Edmunds Krastiņš (padomes priekšsēdētājs), Inga Pelša, Arnis Muižnieks, Krišjānis Peters, Ilmārs Razumovskis.

Turpinot izmeklēšanu par kontrabandas organizēšanu un ievešanu, kriminālprocesa ietvaros šā gada 14.oktobrī tika aizturētas vēl 3 amatpersonas – Valsts ieņēmumu dienesta Latgales reģionālās iestādes Muitas maiņas priekšniece, vecākā muitas uzraudze un Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Silenes robežkontroles punkta inspektors, Db.lv informēja Valsts robežsardzes Preses un sabiedrisko attiecību dienesta galvenā inspektore Kristīne Pētersone.

Kā jau ziņots, šā gada 21.septembrī Valsts robežsardzes Kriminālizmeklēšanas struktūrvienību amatpersonas par kontrabandas organizēšanu un ievešanu Latvijā aizturēja 3 civilpersonas – Latvijas valsts piederīgos un Valsts policijas Daugavpils pilsētas un rajona policijas pārvaldes amatpersonu.

Tālākās izmeklēšanas gaitā uz aizdomu pamata par noziedzīga nodarījuma, kas atbilst Krimināllikuma XXIV nodaļai "Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā" izdarīšanu papildus aizturēti Valsts ieņēmumu dienesta Latgales reģionālās iestādes vecākais muitas uzraugs un trīs Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Silenes robežkontroles punkta robežsargi.

«ABLV Bank nav sistēmiska banka. Par ietekmi uz citām bankām - ceru, ka ietekme būs minimāla, jo - kā mēs varam novērot - tirgū valda pietiekami liela stabilitāte, bankas savas naudas plūsmas pārvalda labi. Tāpēc es ceru, ka šis gadījums neatstās nekādas dziļas pēdas,» šorīt preses konferencē sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš. ABLV Bank garantēto atlīdzību izmaksu varētu uzticēt kādai komercbankai.

Citām privātajām bankām FKTK šobrīd negrasās noteikt maksājumu ierobežojumus, apliecināja FKTK vadītājs.

Kopējie ārvalstu noguldījumi turas apmēram 20 miljardu līmenī, apjoms ir nemainīgs un tas ļauj izdarīt secinājumu, ka situācija kopumā no banku puses tiek kontrolēta, viņš apliecināja.

Pēters Putniņš arī uzsvēra, ka nav taisnība, ka ABLV Bank netika sodīta: «Es jau esmu vairākkārt par šo jautājumu stāstījis, varu izstāstīt vēlreiz. Nav taisnība, ka ABLV Bank netika sodīta, ABLV Bank bija pirmā banka, kas vispār tika sodīta. Bankai tika paredzēts trūkumu novēršanas periods. Skatot jautājumu par Ziemeļkoreju, mēs konstatējām, ka faktiski banka ir izdarījusi savu pienākumu. Tieša sankciju pārkāpuma nav, vismaz pagaidām tādu pierādījumu nav. Pretējā gadījumā tas ir noziedzīgs nodarījums. Skatot Ziemeļkorejas jautājumu, mēs lietu neslēdzām vienkārši tāpat, Latvijā nav otras tādas bankas, kurai tiktu no komisijas puses uzlikta tik smaga pienākumu nasta. ABLV Bank ir tikusi sodīta ar vislielāko sodu Latvijas vēsturē. Tāpēc visas šīs spekulācijas ir absolūti nepamatotas.»

Jau 2009. gada vasarā ekspluatācijā plānots nodot pagaidu termināli starptautiskajā lidostā Rīga, kas apkalpos tikai zemo cenu un čarterreisu aviokompānijas, raksta laikraksts Dienas bizness.

Rīgas lidosta bija izsludinājusi konkursu par tiesībām projektēt un būvēt zemo izmaksu aviokompāniju apkalpošanas termināli, kas pēc savas konstrukcijas visticamāk būs ļoti vienkāršs, un iecerēts kā pagaidu variants, lai līdz lidostas lielā izlidošanas termināļa rekonstrukcijai, ko varētu pabeigt 2012. gadā, varētu nodrošināt nepieciešamo kapacitāti pasažieru apkalpošanai.

Lidosta norāda, ka termināli iecerēts izbūvēt, lai zemo izmaksu aviosabiedrībām un to veiktajiem reisiem piedāvātu visiem vienādu pakalpojumu kvalitātes līmeni, kā arī samazinātu termināla ekspluatācijas izmaksas uz vienu apkalpoto pasažieri. Jauno termināli, visticamāk, izmantos arī otra lielākā pēc apkalpoto pasažieru skaita Rīgas lidostā strādājošā aviosabiedrība Ryanair.

Bijušais deputāts (LPP), satiksmes ministrs un starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Krišjānis Peters šobrīd konsultē gan Rīgas domes Satiksmes departamenta direktoru Edgaru Strodu, gan pašvaldības uzņēmumu SIA Rīgas ūdens, DB pastāstīja Rīgas vicemērs Andris Ameriks (LPP/LC).

Krišjānim Peteram, kuram esot neatsverama pieredze pildot pienākumus vadošos amatos, galvenie amata pienākumi ir konsultēt departamenta vadību pamatdarbības nozares stratēģiskajos vadības jautājumos, tai skaitā, sniegt priekšlikumus par nozares attīstības un investīciju piesaistes risinājumiem, jaunu apakšnozaru attīstības perspektīvām un darbību saistītos nozaru projektos, informēja Satiksmes departaments. Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora padomnieka amatalga ir 1265 Ls mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

Pats K. Peters atzina, ka jau vairākus mēnešus konsultējot abus uzņēmumus. Satiksmes departamentā viņš darbojas tiešā tā direktora E. Stroda pakļautībā, dodot padomus gan ikdienas darbā, gan infrastruktūras attīstības jautājumos. Savukārt Rīgas ūdeni Peters konsultē par priekšizpētes stadijā esošu jaunas kompānijas veidošanu saistībā ar dzeramā ūdens pildīšanu PET pudelēs. K. Peters arī norādīja, ka šobrīd aktīvajā politikā nepiedalās.

Līdz 2020. gadam, piesaistot ES līdzekļus, Rīgā iecerēti nopietni satiksmes infrastruktūras uzlabošanas darbi, tostarp paredzēti jauni tuneļi.

No 2014. gada līdz 2020. gadam Rīgai no Kohēzijas fonda būs pieejami 268 milj. eiro ar 70–85% līdzfinansējuma intensitāti, DB informē Rīgas domes Satiksmes departamentā. Trīs galvenie iezīmētie projekti ir Salu tilts, kura rekonstrukciju iecerēts sākt šogad, Austrumu maģistrāle un Kreisā krasta pievedceļi ostai jeb Raņķa dambja projekts. To saraksts iesniegts izvērtēšanai Satiksmes ministrijā, no kuras vasaras vidū tiek gaidīta atbilde.

Satiksmes ministrijā DB norāda, ka valdības apstiprinātajā programmā Izaugsme un nodarbinātība 2014.–2020. gada plānošanas periodam, kas nosaka ES fondu investīciju veikšanas principus un atbalstāmās darbības, kā viens no specifiskajiem atbalsta mērķiem ir «nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu», lai samazinātu sastrēgumus un novērstu infrastruktūras pārrāvumus pilsētas maģistrālo ielu tīklā. Cits specifiskais atbalsta mērķis – Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu – vērsts uz to, lai veicinātu lielo pilsētu transporta infrastruktūras integrētu sasaisti TEN-T tīklā.

Ministru Kabinets otrdien, 5. augustā, atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, kas paredz pašreizējā Valsts robežsardzes teritorijā Rūdolfa ielā 5 būvēt administratīvo ēku kompleksu vairāku Iekšlietu ministrijas dienestu vajadzībām.

Iformatīvais ziņojums par Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes nodrošināšanu ar darbam piemērotām telpām un par turpmāko rīcību būvniecības nodrošināšanai Rīgā, Rūdolfa ielā 5 paredz šajā teritorijā būvēt divas jaunas piecstāvu ēkas, pabeigt pirms sešiem gadiem iesāktā sporta kompleksa būvniecību, kā arī atjaunot pašreizējo Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes ēku.

Kompleksā iecerēts izvietot Valsts robežsardzes Galveno pārvaldi, Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldi, Drošības policiju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta centrālo aparātu un Rīgas pilsētas pārvaldi.

VRS Rīgas pārvaldes pārvietošana nepieciešama, jo pašreizējās telpas Rīgas brīvostā pārvalde nomā un īpašnieks SIA Rīgas centrālais termināls ir ievērojami paaugstinājis nomas maksu, turklāt Rīgas brīvostas attīstības plāni paredz jau nākamgad šo ēku nojaukt. Informatīvais ziņojums paredz VRS vajadzībām jaunajā kompleksā būvēt piecstāvu ēku, kurā tiks izvietots VRS Galvenā pārvalde un Rīgas pārvalde.

Saskaņā ar Valsts robežsardzes pavēli no 2008.gada 12. līdz 17.martam visos Robežkontroles punktos tika atjaunota pilna personu pārbaude, tajā skaitā datorizēta, visām Latvijas Republikā ieceļojošām un tranzītā šķērsojošām personu grupām, liecina sniegtā informācija medijiem.

Valsts robežsardzes Imigrācijas struktūrvienībām bija uzdots uz iekšējām robežām Latvijas – Lietuvas pierobežā veikt pastiprinātu ārzemnieku ieceļošanas, izceļošanas un ceļošanas tranzītā kontroli 24 stundas diennaktī uz valsts nozīmes autoceļiem pierobežā, sevišķu uzmanību pievēršot riska personu pārbaudēm un intervēšanai, lai noskaidrotu šo personu ieceļošanas mērķi Latvijā.

Pasākumi veikti, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību valstī un mēģinātu novērst publisku protesta akciju un nekārtību organizēšanu, kas saistītas ar iespējamo ekstrēmistisko kustību piekritēju ieceļošanu Latvijā.

Šā gada 15. un 16.martā Valsts robežsardzes Imigrācijas struktūrvienības pierobežā veica pārbaudi 11257 personām un 3032 transportlīdzekļiem, no tiem:

Kamēr tādi Iekšlietu ministrijas (IeM) pakļautībā esoši dienesti kā policija vai ugunsdzēsēji sūdzas par līdzekļu trūkumu, Valsts robežsardze tiek pie modernākiem helikopteriem, aviācijas bāzēm un kuģiem nekā valsts bruņotajiem spēkiem, raksta Diena.

Viens no iemesliem bija Eiropas Savienības (ES) un valsts budžeta naudas ieplūšana ES ārējās robežas nostiprināšanai, taču tas nebūtu noticis, ja Valsts robežsardzi ilgus gadus nebūtu vadījis Gunārs Dāboliņš. Tieši viņa ambīcijas bija galvenais iemesls milzu tēriņiem un apjomīgiem projektiem robežsardzē, norāda laikraksts.

Robežsardzes aviācijas bāzē Ludzā atrodas divi Latvijā modernākie helikopteri (Agusta 109 E Power), kuru viena cena ir 13 miljoni eiro. Valsts bruņotie spēki tajā pašā laikā iztiek ar krietni pieticīgākiem lidaparātiem - Krievijā ražotajiem Mi. Kāds ilggadējs robežsardzes aviācijas dienesta darbinieks, kurš vēlējies palikt anonīms, norādījis, ka robežsardzes pašas vajadzībām būtu bijis iespējams iztikt ar lētākiem helikopteriem.

Kravu plūsmas organizēšanai Terehovā tiks meklēts ilgtermiņa risinājums, savukārt Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijā iecerēts vienoties par robežkontroles punkta rekonstrukciju, aģentūru BNS informēja Iekšlietu ministrijas pārstāve Gunta Skrebele.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece un Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs, pirmdien apmeklējot Terehovas robežkontroles punktu, vienojušies, ka pirmssvētku laikā abu valstu pārstāvji uz robežas strādās pastiprinātā režīmā. Latvijas Valsts robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars jau pagājušajā nedēļā uzdeva robežsargiem strādāt pastiprinātā režīmā.

Ministre arī pavēstījusi, ka 2011.gada martā Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijā iecerēts vienoties par Terehovas un Buročku robežkontroles punktu rekonstrukciju, jo tas ir vienīgais ilgtermiņa risinājums rindu samazināšanai uz robežas.

Savukārt sadarbībā ar satiksmes ministru Uldi Auguli nākamā gada sākumā tiks meklēts risinājums, lai izveidotu papildu štata vietas rindu regulēšanai Latvijas pusē un atslogotu Valsts robežsardzes darbu.

Alvis Hermanis pie sev piešķirtā Triju Zvaigžņu ordeņa tā arī var netikt, ja gaidīs, kad Valdi Zatleru Rīgas pilī nomainīs jauns Valsts prezidents, no kura rokām mākslinieks būtu ar mieru to saņemt.

Ceturtdien Saeimas pieņemtie grozījumi Valsts apbalvojumu likumā noteic, ka piešķirtie Triju Zvaigžņu ordeņi, kuri dažādu iemeslu dēļ nav pasniegti, pēc Valsts prezidenta pilnvaru termiņa beigām tiek nodoti Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam.

Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš DB skaidroja, ka šīs normas piemērošana atkarīga no interpretācijas. Lai gan likums to skaidri nepasaka, viņaprāt, tas nerada šķēršļus, lai A. Hermanis saņemtu ordeni. Tad režisoram būtu vai nu jādodas pēc Triju Zvaigžņu ordeņa uz Latvijas Kara muzeju, vai jācer, ka nākamais Valsts prezidents to atprasa no muzeja un pasniedz A. Hermanim. «Bet tas atkarīgs no nākamā prezidenta,» teica G. Kusiņš. Jāatgādina, ka Triju Zvaigžņu ordenis Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskajam vadītājam Alvim Hermanim pasniegts jau pirms vairākiem gadiem, bet viņš neieradās uz tā pasniegšanas ceremoniju, protestējot pret Valda Zatlera ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā, kas notika tieši togad.