Karadarbība Ukrainā un pret Krieviju vērstās sankcijas ietekmēs īres īpašumu tirgu Rīgā. Gada sākumā namīpašnieki bažījās, ka augsto komunālo maksājumu dēļ īrnieki pārcelsies uz nelielākiem mājokļiem, lai gan īres cenas pašas par sevi nav paaugstinājušās. Situāciju varētu mainīt bēgļu pieplūdums.

"Uz mājokli ekonomiskās klases segmentā piesakās gan vietējie īrnieki, gan iebraucēji, kas var izraisīt pieprasījuma kāpumu un īres cenu pieaugumu. Bet dzīvokļu vajadzētu pietikt visiem," stāsta izraēļu investors Aleksejs Kaškarovs, "KA Invest" uzņēmumu grupas dibinātājs .

Oficiāli Latvija ir gatava uzņemt 10 000 ukraiņu bēgļu – pēc Iekšlietu ministrijas plāniem šos cilvēkus sākotnēji ir plānots izvietot, piemēram, viesnīcās. Taču patiesībā šo cilvēku varētu būt daudz vairāk, jo daļai nav bijis laika reģistrēties vai arī viņi to nedarīs, norāda uzņēmējs.

"Mūsu valstij, kurai ir negatīvs iedzīvotāju skaita pieaugums, tai nevajadzētu būt problēmai. Tikai Rīga vien var uzņemt līdz 10-20 tūkstošiem cilvēku kas būtiski uzlabotu demogrāfisko situāciju. Atšķirībā no Varšavas, kur, pēc dažādām aplēsēm, ir vairāk nekā 200 000 bēgļu, mums nav problēmu ar šo cilvēku izvietošanu. Rīgas viesnīcu fondā ir aptuveni 200-300 viesnīcu, kuras ir gatavas uzņemt līdz 20-30 tūkstošiem cilvēku, neskaitot sanatorijas, hosteļus un viesu namus. Ja ieskatāmies sludinājumu portālos, tad ir atrodams daudz piedāvājumu, kuru cenas svārstās ap 30-40 eiro dienā. Šī cena, neskatoties uz lielo bēgļu plūsmu, ir zemāka, nekā tā bija pirms pandēmijas. Tāpat ir arī pieejami īres dzīvokļi, daudz bēgļu dzīvo pie radiem, draugiem un paziņām. Turklāt ir arī milzīgs skaits dzīvokļu, kuri nesen ir uzcelti vai renovētu," situāciju īres tirgū komentē Aleksejs Kaškarovs.

Īrijā pērn reģistrējušies 2195 iebraucēji no Latvijas, viesstrādnieku skaitam turpinot samazināties jau trešo gadu pēc kārtas, liecina Īrijas Sociālo un ģimenes lietu ministrijas apkopotie dati.

2010.gadā darbam Īrijā reģistrējās 3134 Latvijas iedzīvotāji, bet 2009.gadā 3919 un 2008.gadā 3727 iebraucēji no Latvijas, vēsta Īrijas latviešu ziņu portāls Baltic Ireland.

Kopumā Īrijā 2011.gadā reģistrēti 67 840 iebraucēji no citām valstīm, salīdzinot ar 69 039 iepriekšējā gadā.

2011.gadā Latviju iebraucēju skaita ziņā pārspēja astoņas valstis - Polija ar 8087 imigrantiem, Lielbritānija ar 7423, Brazīlija ar 4939, Rumānija ar 3841, Lietuva ar 3555, ASV ar 2705, Francija ar 2664 un Spānija ar 2604 iebraucējiem.

Kā liecina Īrijas Sociālo un ģimenes lietu ministrijas dati, laika posmā no 2000.gada jūnija līdz 2011.gada decembrim Īrijā personas kods (PPS) piešķirts 48 031 Latvijas iedzīvotājam.

Nevaram atrisināt visas Latvijas ekonomiskās problēmas, taču Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma dalībniekiem – latviskas izcelsmes profesionāļiem, pētniekiem, uzņēmējiem - ir interese par projektu īstenošanu Latvijā, norāda Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdis Jānis Kukainis LNT raidījumā 900 sekundes.

Saistībā ar lielajiem emigrācijas rādītājiem J. Kukainis norāda, ka būtu «jāaptur asiņošana» un jāveido Latvija par valsti, kurā cilvēki var paēdināt un apģērbt savus bērnus.

Jāatgādina, ka Rīgā norisinās pirmais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums (PLEIF), kurā piedalās vairāk nekā 300 latviskas izcelsmes uzņēmēji, pētnieki, finansisti, inženieri, juristi un citu nozaru profesionāļi no divdesmit valstīm. Foruma galvenais organizators ir Pasaules brīvo latviešu apvienība.

Latvija piedzīvojusi gan augšupeju, gan krīzi, taču kopumā Latvijas tēls ārvalstīs ir pozitīvs, uzskata J. Kukainis. Viņš uzsver, ka lietas, pie kurām Latvijā būtu jāstrādā un kuras būtu jāuzlabo, ir korupcija, tieslietu sistēma un birokrātija.

«Ideja par uzturēšanās atļauju piešķiršanu ārzemniekiem, pērkot īpašumu Latvijā par noteiktu summu, nemaz nav slikta,» tā LNT raidījumā 900 sekundes paziņoja nekustamo īpašumu kompānijas Latio īpašnieks Edgars Šīns.

«Pašlaik iedzīvotāji brauc prom no Latvijas, bet termiņuzturēšanās atļaujas dotu iespēju dažiem desmitiem turīgu ārzemnieku dzīvot iegādātajos mājokļos Latvijā. Viņi strādātu un maksātu nodokļus,» teica viņš, piebilstot, ka tā varētu būt viena no iespējām nopelnīt.

Db jau ziņoja, ka Latvijas valsts varētu izsniegt uzturēšanās atļaujas visiem ārzemniekiem, kas iegādāsies nekustamos īpašumus Latvijā par noteiktu summu - tā intervijā radiostacijai Eho Moskvi paziņojis Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Iebraucēji, kuri Īrijā ieradušies nesen un slikti runā angliski vai pat nerunā angliski nemaz, tagad darbu Īrijā var atrast tikai pāris dienas nedēļā, vēsta BBC.

BBC raksta par kādu darba ņēmēju - 24 gadus veco Henriku, kurš Īrijā strādā jau septiņus gadus. Viņš labi runā angliski un viņam ir regulārs darbs celtniecībā. Redzot šādus veiksmīgus piemērus, uz Īriju devušies daudzi viņa tautieši, bet tagad situācija esot mainījusies.

Henriks strāstījis, ka viņam joprojām maksā labi - 85 eiro dienā. Ja viņš papildus strādā arī vakaros un nedēļas nogalēs, dzīvot varot labi.

«Taču šajās dienās viņš ir izņēmums,» akcentē BBC.

«Šis ir sliktākais laiks, kādu es esmu redzējis Īrijā,» viņš stāstījis.

BBC raksta, ka agrāk ieceļotāji no Brazīlijas Īrijā tika aktīvi nodarbināti, piemēram, gaļas kombinātos, kur tie darīja netīru un nepatīkamu darbu, ko vietējie nevēlējās darīt. Brazīlieši bija nodarbināti arī lauksaimniecībā, mazās rūpnīcās, būvlaukumos, bērnu aprūpē un veikalos. Lielākā daļa no viņiem runāja tikai portugāļu valodā, bet drīz spēja apgūt minimālas angļu valodas zināšanas.

Plašu rezonansi medijos un sabiedrībā izraisījuši britu premjera Deivida Kamerona plāni saistībā ar imigrāciju Lielbritānijā. Saskaņā ar premjerministra imigrācijas ierobežošanas plānu, iebraucējiem no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm tiktu liegta iespēja iegūt jebkādus sociālos pabalstus, kamēr nav nostrādāti vismaz četri gadi, bet bezdarbnieki tiktu izraidīti no valsts, ja sešu mēnešu laikā neatrastu darbu, atsaucoties uz The Irish Times, vēsta Īrijas latviešu portāls Baltic Ireland.

D. Kamerons aicina ierobežot imigrācijas straumi, norādot, ka šajā gadā Lielbritānijā iebraukuši 280 tūkstoši cilvēku, kas vairāku gadu desmitu laikā ir lielākais skaits. Neskatoties uz to, viņš uzsvēra esošo imigrantu ieguldījumu un nozīmi sabiedrībā un ekonomikā, un teica, ka Apvienotās Karalistes spēks ir tās atvērtā ekonomika.

Saskaņā ar premjera plānu ES migranti nevarētu pretendēt uz tax credit jeb piemaksām, kas tiek piešķirtas zema atalgojuma saņēmējiem – līdz pat 700 £ mēnesī ģimenēm ar diviem bērniem, kas ir divreiz vairāk nekā tiek maksāts Vācijā un trīs reizes vairāk nekā Francijā, informē Baltic Ireland.

Jūlijs atnāca ar pozitīvām izmaiņām drošības pasākumos, taču bezrūpība iebraucēju kontrolē un tās sekas izraisīja paniku ierēdņos un pārtrauca uzņēmējdarbības atdzimšanu. Mūsuprāt, vajadzēja ierobežot "berzēšanās" un "rīvēšanās" iespējas, nesodot "miermīlīgos" ēdinātājus.

Ēdinātāji atmesti atpakaļ par mēnešiem, samazinot iespējas atpelnīt zaudējumus, kā arī uzliktas papildus administratīvās prasības, pie kam uzspiežot latviskā vidē obligāti lietot svešvalodas. Pie kam jau šodien uzsāktas policijas pārbaudes par tā esamību.

Kaut Veselības ministrijas eksperti atzīst, ka iebraucēji ir galvenais risks vīrusa izplatībai, vienlaikus tikai tagad uzsākta iebraucēju uzskaite. Iebraucēji no ASV un citām riska valstīm netiek pārbaudīti ar temperatūras mērījumiem. Ne lidostā, ne citos iebraucēju ieceļošanas punktos nav temperatūras mērītāju un informatīvo punktu. Kaut šādas ierīces temperatūras mērīšanai cilvēku plūsmā izmaksā tikai ap 2500 eiro, tomēr 2 miljardu budžetā vīrusa profilaksei naudas nav.

Amatos, kur tiek vadīti un kontrolēti procesi, ir jābūt augstas raudzes profesionāļiem, jo neprofesionālas valsts pārvaldes dēļ Latvija dažādos projektos zaudē miljoniem latu, norāda ekonomists Uldis Osis.

«Vienam no pasaules bagātākajiem cilvēkiem Vorenam Bafetam, kurš ir biržas spekulants, bieži vien jautā, kāds ir viņa noslēpums, kā nopelnīt tik daudz naudas. Viņa atbilde ir – galvenais talants ir naudu nezaudēt. Ja jūs iemācīsieties nezaudēt naudu, jūs būsiet miljonāri un miljardieri,» pastāstīja ekonomists.

Viņš uzsvēra, ka Latvija zaudē naudu, jo valsts pārvaldē trūkst profesionāļu. «Tādēļ es arī visu laiku velku uz to, ka tajos amatos, kur tiek vadīti un kontrolēti procesi, ir jābūt augstas raudzes profesionāļiem. Ļoti lielas rezerves ir tieši tajā, lai naudu izmantotu racionāli. Rezultāts varbūt nebūs redzams jau viena gada laikā. Tomēr, ja mēs paskatāmies, cik daudz naudas tiek zaudēts neprofesionālisma dēļ, paliek baisi,» sacīja Osis.

Lai mazinātu saspīlējumu darba tirgū un līdzsvarotu algas produktivitāti, vajadzētu Latvijā kontrolēti ievest darbaspēku.

Šādu viedokli Db pauda Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Kārlis Bauze, norādot, ka Latvija pašlaik atrodas ekonomiskā cikla atdzišanas fāzē, kas sekojusi ļoti straujai izaugsmei. Taču izaugsmei par pamatu bijis liels iekšējais patēriņš uz aizņēmumu bāzes un pārāk straujš algu kāpums, salīdzinot ar produktivitāti. «Augsta inflācija ir viens no šādas izaugsmes blakus produktiem kā pēdējais ekonomikas rādītāju ķēdē, kas reaģē uz lēnāku izaugsmi un patēriņa kritumu.

Galvenais solis, kas Latvijai varētu nodrošināt labklājības kāpumu, ir viennozīmīgi eksports, tāpēc jāstrādā pie valsts atbalsta prioritārām nozarēm. Jo īpaši jāatbalsta šo nozaru izglītība un pētniecība. Savukārt saspīlējumu darba tirgū, ko rada algas nesamērība ar produktivitāti, palīdzētu risināt kontrolēti ievests kvalificēts darbaspēks,» tā K.Bauze.

Liela daļa cilvēku uzskata, ka efektīva motivācija var nākt no ārienes – ka, izmantojot prasmīgas metodes, viens cilvēks var motivēt otru. Kā, piemēram, pārliecinošs treneris, kurš saka uzmundrinošu runu komandai pirms spēles, kaunina vai slavē spēlētājus treniņu laikā, vai skolotājs, kurš izmanto apbalvojumus un sodus, lai pārvērstu mazos mežoņus paklausīgos skolniekos.

Tomēr, kā rāda visi Edvarda L. Deci un Raiena pētījumi, patiesība ir pilnīgi pretēja – cilvēka kreativitātes, atbildības izjūtas, veselīgas uzvedības un noturīgu pozitīvu izmaiņu pamatā ir cilvēka pašmotivācija, nevis ārējā motivācija. Ārējais spiediens var panākt cilvēka paklausību, piekāpību, bet tai līdzi nāk dažādas negatīvas sekas, tai skaitā – nepakļāvība.

Ir divu veidu kontrolēta uzvedība. Pirmais veids ir pakļaušanās, un tā ir tāda pakļaušanās, kādu vēlas panākt autoritārās varas piekritēji. Pakļaušanās nozīmē darīt to, kas ir likts tāpēc, ka to liek. Savukārt otra veida reakcija uz kontroli ir nepakļaušanās, kas nozīmē darīt pretēji, nekā tiek sagaidīts. Abas šīs reakcijas ir savstarpēji saistītas – ja ir viena, tad pastāv iespēja rasties otrai. Piemēram, izcili paklausīgs padotais, kurš izpilda visas vadītāja prasības atriebjoties var iesaistīties nodevīgā sazvērestībā.

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Uhaņa, kur decembrī sākās koronavīrusa uzliesmojums, trešdien beidzot atvērta un cilvēkiem atļauts atstāt pilsētu, ja viņi ir veseli, paziņojušas Ķīnas varasiestādes.

Hubei provinces galvaspilsēta 23.janvārī tika pilnīgi noslēgta no ārpasaules, lai ierobežotu vīrusa izplatīšanos, un Ķīnas komunistu līderi ir nosaukuši Uhaņu par "varoņpilsētu" tās 11 miljonu iedzīvotāju ziedošanās dēļ.

Uhaņā ar jauno koronavīrusu inficējās vairāk nekā 50 000 cilvēki un vairāk nekā 2500 ir miruši no šī vīrusa izraisītās slimības Covid-19, liecina oficiālie dati.

Taču pēdējās dienās Covid-19 dēļ noteiktie ierobežojumi Uhaņā ir atviegloti, jo jauni inficēšanās gadījumi ir sarukuši līdz minimumam. Pēdējās 21 dienas laikā Uhaņā reģistrēti tikai trīs jauni inficēšanās gadījumi.

Gaidāms, ka Uhaņu šodien ar vilcienu atstās aptuveni 55 000 cilvēku. Vairāk nekā 10 000 ceļotāju jau atstājuši pilsētu ar lidmašīnām pēc tam, kad Uhaņā atsākta aviosatiksme. Taču lidojumi uz Pekinu un starptautiskie reisi nav atjaunoti."

Ceļu satiksmes drošības kontrolē Latvijā darām par maz, šādu viedokli LTV "Rīta panorāmā" pauda Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis, komentējot, kāpēc Latvijā neizdodas samazināt uz ceļiem bojāgājušo skaitu.

Krapsis skaidroja, ka minētajam esot objektīvi iemesli, kas saistīti ar policijas nepietiekamo kapacitāti - ja cilvēki neredz policiju ielās, pārkāpumu ceļu satiksmē kļūst vairāk. Visvairāk cilvēku ceļu policijai trūkstot Rīgas reģionā, kur esot vakanti līdz pat 30% štata vietu. Policijas pārstāvis pastāstīja, ka ceļu policija izmanto 100 stacionāros un 14 pārvietojamos fotoradarus, taču tehniskos palīglīdzekļus vajadzētu vēl.

Policija ir sākusi izmantot dronu, lai fiksētu agresīvus autovadītājus. Kā ziņots, no šodienas nedēļas garumā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs norisināsies Eiropas ceļu policijas tīkla (Roadpol) organizētā akcija "Roadpol Drošības dienas", kurā policija pastiprināti uzraudzīs ceļu satiksmes drošību, aģentūru LETA informēja Valsts policija.

Veikalu tīklos "Mego" un "Citro" novērota pastiprināta iepirkšanās aktivitāte un to vadība aicina iedzīvotājus nekrist panikā, bet saprātīgi izvērtēt nepieciešamību veidot pārtikas uzkrājumus.

Salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļas ceturtdienu vakar, 12. martā, mazumtirdzniecības veikalu tīkla "Mego" apgrozījums pieaudzis par 30%. Visvairāk tiek izpirkts tualetes papīrs, konservētie produkti un preces ar ilgu derīguma termiņu, biznesa portālam db.lv pastāstīja "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Jautāts, kādā veidā "Mego" nodrošina sabiedrības un darbinieku veselību ārkārtas situācijas laikā, I. Šihmans sacīja, ka "tiek ievērotas visas sanitārās normas un regulāri tiek veikti uzkopšanas un dezinfekcijas darbi – tiek tīrīti iepirkumu grozi un ratiņi, kasieri pastiprināti dezinficē kases aparātu zonas, kā arī tiek izmantoti cimdi visos nepieciešamajos gadījumos".

Rudens atnācis ar jaunām iepirkšanās tendencēm būvmateriālu apdares materiālu un saimniecības preču tirgū, liecina veikalu tīkla K-rauta veiktā analīze par iepirkšanās tendencēm septembrī. Šogad vairāk nekā citus gadus iedzīvotāji veic iepirkumus, kas vērsti uz mājokļa ekspluatācijas izmaksu samazināšanu.

Šoruden vislielāko pārdošanas apjoma pieaugumu ir piedzīvojuši celtniecības un apdares materiāli, kas paredzēti mājokļu siltināšanai, apkures un citu energoresursu izmaksu samazināšanai. Septembrī pircēji pastiprināti iegādājās akmens vates, minerālvates un ekovati, kas izgatavota no makulatūras atlikumiem. Pastiprināti pirkti krāsns un dūmvadu ķieģeļi, mazās autonomās apkures krāsniņas - kas liecina, ka iedzīvotāji vēlas sagatavot savu mājokli ziemas sezonai. Pieprasījumu papildina arī pircēju interese par radiatoriem, termoregulatoriem, elektriskajiem eļļas radiatoriem, siltā gaisa pūtējiem un ekonomiskajām elektrospuldzēm, kuru cenas pēdējā laikā ir ievērojami kritušās.

Būvniecības izmaksas 2021.gadā pret 2020.gadu varētu pieaugt rekordaugsti par 6,6%, sasniedzot pēdējo deviņu gadu laikā augstāko pieaugumu.

Tā secināts Ekonomikas ministrijas veiktajā pētījumā par prognozētajām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksās 2021.-2025.gadam.

Nelabvēlīgas globālās situācijas gadījumā - loģistikas problēmas, augsts tirgus pieprasījums, ražotāju jaudu nepieaugšana un citi faktori - izmaksu pieaugums varētu sasniegt arī 11,4% pieaugumu, aplēsts pētījumā.

Vienlaikus pētījumā tiek prognozēts, ka laika periodā no 2022.gada līdz 2025.gadam būvniecības izmaksu pieaugums samazināsies, tomēr 2022.gadā joprojām pieaugums prognozēts 5,5% apmērā - nozīmīgi augstāks nekā pirmspandēmijas periodā. 2023.-2025.gada periodā paredzams, ka izmaksu pieaugums atgriezīsies pie pēdējās desmitgades vidējā līmeņa ar vidējo ikgadējo pieaugumu 3,3% gadā, kas ir zemāks nekā 2018. un 2019.gadā.

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Latvijas darba tirgū pieprasītākās specialitātes un prasmes, piemēram, būvniecībā un viesmīlības sektorā, ir tieši tās, kurās ir nodarbināti ļoti daudzi no aizbraukušajiem un ārzemēs strādājošajiem latviešiem.

«Atvainojiet par pesimismu, bet variants ir tikai viens – vai nu mēs panākam darba tirgus atjaunināšanu Latvijā ar remigrāciju, vai arī šīs vakances šeit aizpildīs iebraucēji,» tā Ārlietu ministrija notikušajā diskusijā par Latvijas darba tirgus informācijas pieejamību diasporai sacīja vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanīts. Viņa vērtējumā tieši darbaspēka pieejamība ir arī Latvijas tautsaimniecības lielākais izaicinājums jau tuvākajā laikā, kas šo jautājumu padara politiski jo aktuālāku.

Attiecīgās diskusijas ass bija Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījuma centra (DMPC) veiktā pētījuma «Latvijas darba tirgus informācijas nodrošinājums diasporai» publiskošana. Autoru grupas veiktais pētījums (https://www.diaspora.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/diaspora/petijumi/LU_DMPC_zinojums_darbiekartosanas.pdf) uzrāda ļoti augstu darba tirgus aspekta nozīmi latviešu remigrācijas plānos. 73% emigrantu atgriezties attur tas, ka Latvijā nav iespējams atrast viņiem pieņemamu darbu, bet 63% ‒ priekšstats, ka Latvijā viņiem nav profesionālās izaugsmes vai uzņēmējdarbības iespējas.

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Arvien vairāk cittautiešu vēlas palikt dzīvot Latvijā, noskaidrots pētījumā par trešo valstu pilsoņu portretu Latvijā.

Pēdējo gadu laikā gan termiņuzturēšanās atļauju (TUA), gan pastāvīgo uzturēšanās atļauju (PUA) īpašnieki arvien biežāk plāno palikt Latvijā ilgāku laiku vai pavisam. Pētījumā norādīts, ka 2009.gadā palikt Latvijā uz dzīvi vēlējās 33,2% TUA īpašnieku, savukārt šogad to vēlējās jau 52,3%.

Aptuveni 11 reizes sarucis to TUA īpašnieku skaits, kuri Latvijā vēlētos uzturēties ne ilgāk par vienu gadu.

Savukārt PUA īpašnieku vidū šogad Latvijā uz dzīvi vēlējās palikt 81,1%.

Pētījumā noskaidrots, ka 60% trešo valstu pilsoņu ar TUA un PUA jūtas saistīti ar Latviju. Piederības sajūtu Latvijai ietekmē uzturēšanās ilgums Latvijā un latviešu valodas mācīšanās pieredze.

Arvien biežāk darba gaitas Latvijā sāk trešo valstu pilsoņi, turklāt bieži vien viņu mērķis ir apmesties šeit uz ilgāku laiku, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati.

Pērn Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā nodokļu maksātāji bijuši reģistrēti 2784 ES valstu, neskaitot Latviju, iedzīvotāji un 1744 citu valstu rezidenti. Kopš 2011.gada šādu darbinieku skaits arvien pieaudzis, stāsta VID pārstāve Evita Teice-Mamaja.

Atšķirībā no ES pilsoņiem, kuriem ieceļošanai un strādāšanai Latvijā nav gandrīz nekādu ierobežojumu, trešo valstu pilsoņiem īstermiņa nodarbinātības gadījumā nepieciešama vīza un darba atļauja, bet ilgtermiņa nodarbinātībai papildus vajadzīga arī uzturēšanās atļauja. Šā gada 1.janvārī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) kopumā bija reģistrētas 2309 darba atļaujas trešo valstu pilsoņiem. Cilvēki, kuriem tās izsniegtas, nāk no 44 pasaules valstīm, visbiežāk no Baltkrievijas - 742 cilvēki, Ukrainas - 546 un Krievijas - 496 cilvēki. Ne mazums darba atļauju izsniegtas arī Filipīnu pilsoņiem - 130, Indijas - 66, ASV - 54, Uzbekistānas - 42, Ķīnas - 41 un Turcijas pilsoņiem - 30 darba atļaujas.

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Pagājušajā gadā Latvijas beznodokļu jeb tax free veikalos ārvalstu viesi iztērējuši par piektdaļu vairāk nekā pirms gada - virs 20 miljoniem eiro. Visaktīvākie pircēji ir no Krievijas, šīs valsts pārstāvis vienā veikalā pērn iepircies pat par 20 000 eiro, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Latvijā jau 18 gadus trešo valstu tūristiem par pirkumiem veikalos iespējams atgūt daļu – patlaban 15% pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tax free pakalpojumu mērķis ir mudināt tūristus vairāk iepirkties, atbalstot vietējos tirgotājus. «Ja šie pircēji, šie tūristi veic daudz pirkumus, mēs radam papildu darba vietas, ceļās apgrozījums mazumtirdzniecības veikaliem,» skaidro nodokļa atmaksas pakalpojuma nodrošinātājas Global Blue Latvija vadītāja Vineta Kalmane.

Pērn tirgotāju kontos no taxfree pirkumiem ieripoja par 22% vairāk naudas nekā pirms gada. Pieaugums bijis tik straujš, jo pirms gada piedzīvots straujš kritums. «Kad sākās sankcijas pret Krieviju, protams, jo rubļa vērtība kritās, tas bija 2016. gads, tad bija gana liels kritums. Tagad tā kā naftas cena iet uz augšu, tad arī rublis atkopies,» saka Kalmane. Latvijā taxfree sistēmā šobrīd piedalās 2000 veikali. Tos tūristi, mūsu valstī ierodoties ar lidmašīnu, vilcienu vai auto transportu, var atpazīt pēc īpašām uzlīmēm.

«Uz skolas sākumu vienmēr jābūt atpakaļ,» saka Amanda Kreile, kura studē māszinības Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžā un jau trīs vasaras dodas strādāt uz Lielbritāniju. Viņa nav vienīgā jauniete, kas studē Latvijā, bet vasarā dodas uz ārzemēm, lai strādātu un nopelnītu.

Arī Latvijas Universitātes students Jurģis Kukša jau četras vasaras pavadījis ASV, pārdodot izglītojošas bērnu un jauniešu grāmatas, diskus vai online pakalpojumus amerikāņu ģimenēm. «Man nepatīk tā izvēle - vai nu iet uz skolu vai darbu, viens no tiem ir jāpamet. Es tādu izvēli negribēju veikt, tāpēc jāinvestē vasara savā nākotnē,» pastāsta jaunietis.

Amanda darbu Lielbritānijā meklē pati: «Es nopērku biļeti, aizbraucu, tad eju uz aģentūrām, saku, ka meklēju darbu, pastāstu par savu pieredzi. Viņi skatās, ko var piedāvāt un pēc kāda laika zvana un saka, ka ir jāiet uz interviju.» Vidēji darba atrašanai katru vasaru jāvelta divas nedēļas, saka Amanda.