Latvijas dzīvojamā fonda kopējā platība 2007.gada beigās sasniedza 60.1 miljonu kv.m. Apmēram divas trešdaļas no visa dzīvojamā fonda atrodas pilsētu teritorijā, bet viena trešdaļa - lauku teritorijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Viens no galvenajiem dzīvojamā fonda raksturojošiem rādītājiem ir dzīvojamo telpu kopējā platība vidēji uz vienu pastāvīgo iedzīvotāju, 2000. gadā tā bija 22.6 kv.m., 2006. gadā – 25.7 kv.m. un 2007. gadā – 26.4 kv.m.
Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas rezultātā mainījās dzīvojamā fonda īpašuma struktūra. Privātā sektora īpatsvars dzīvojamā fondā no 76% 2000. gada beigās palielinājies līdz 87% 2007. gada beigās.
2007. gadā aktīvi turpinājās jaunu dzīvojamo māju būvniecība. Pērn ekspluatācijā pieņemtas dzīvojamās mājas ar kopējo platību 1.2 milj. kv.m., no tām par iedzīvotāju līdzekļiem – 474 100 kv.m. jeb 40% no visu ekspluatācijā pieņemto māju kopējās platības. Dzīvojamo māju pieņemšana ekspluatācijā 2007. gadā, salīdzinot ar 2006. gadu, palielinājusies par 46%.
Uzbūvēto dzīvokļu skaits pieaudzis no 900 2000. gadā līdz 5 900 - 2006. gadā un 9 300 – 2007.gadā.
No 2007. gadā ekspluatācijā pieņemtām 1998 individuālām dzīvojamām mājām 79% bija divstāvu dzīvojamās mājas, 16% - vienstāvu dzīvojamās mājas.
Pēc dzīvojamā fonda apsaimniekošanas uzņēmumu sniegtās informācijas aprēķinātie apsaimniekošanas ieņēmumi par dzīvojamo telpu kopējās platības 1 kv.m. 2007.gadā vidēji bija 20.3 santīmi mēnesī. Samaksātie apsaimniekošanas ieņēmumi bija 19.5 santīmi mēnesī jeb 96% no aprēķinātajiem apsaimniekošanas ieņēmumiem.
Dzīvojamo māju kārtējais remonts 2007. gadā veikts par 19.4 milj. LVL, tai skaitā dzīvojamo māju siltināšanai izlietoti 2.0 milj. LVL. Dzīvojamo māju kapitālā remonta darbi veikti par 6.6 milj. LVL, tai skaitā dzīvojamo māju siltināšanas darbiem izmantoti 1.5 milj. LVL. Vidēji 2007.gadā uz dzīvojamo telpu kopējās platības 1 kv. kārtējam remontam izmantoja 75 santīmus un kapitālajam remontam – 25 santīmus.