Publiskots Prudentia un Nasdaq Riga veidotais ikgadējais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101. Arī šogad par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu atzīta AS Latvenergo, kura 2017. gada topā uzrādīja vērtības pieaugumu 34 % apmērā, salīdzinot ar pērno gadu.

AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs: «Enerģētika ir ļoti dinamiska un šādos apstākļos būtiska nozīme ir nepārprotami iezīmētai un skaidrai koncerna stratēģijai – diversificēt savu darbību, aptvert jaunu tirgu un biznesa jomu apvāršņus, kļūstot par modernu enerģētikas kompāniju. Citiem vārdiem, mūsu stratēģijas būtība ir – solis tālāk. Ja iepriekš mēs nostiprinājām savas pozīcijas Baltijā tradicionālajos mūsu biznesa segmentos, tad tagad lūkojamies uz produktu diversifikāciju, inovācijām, digitalizāciju un jaunām tehnoloģijām. Tāds ir mūsu iezīmētais ceļš uz turpmāko attīstību un panākumiem».

Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis: «Lattelecom vērtības pieaugums 4% apmērā un kāpums uz 6. vietu Latvijas vērtīgāko uzņēmumu topā sasniegts, pateicoties pārdomātai stratēģijai un izcilam komandas darbam. Mums ir vienlīdz svarīgi trīs virzieni – pamatbiznesa stiprināšana, efektivitāte un jaunā biznesa audzēšana, kas devis rezultātu. Turpināsim investēt TV saturā, interneta tīkla kvalitātē, lietu interneta attīstība, mākslīgā intelektā, lielajos datos un citos jaunos virzienos. Šogad esam kļuvuši par stratēģisko partneri Altum akcelerācijas fondiem, tādējādi palīdzēsim attīstīt start-up ekosistēmu Latvijā un visā reģionā. Mūsu stratēģijas daļa ir veidot sinerģijas ar jaunuzņēmumiem agrāk nekā citi tehnoloģiju uzņēmumi.»

Īstenojot nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību reformu, projekta vadīšana no atbildīgās institūcijas ir ļoti zemā līmenī un sākta no otra gala, uzskata "Arco Real Estate" valdes loceklis un vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Pēc viņa domām, par plānotajām izmaiņām ir jārunā kompleksi, jaunās kadastrālās vērtības sasaistot ar grozījumiem nekustamā īpašuma nodokļu likmēs.

"Kopumā ir labi, ka mēs cenšamies kadastrālās vērtības pietuvināt tirgus vērtībai, ko, starp citu, pirms vairākiem gadiem rosināja Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācija, bet nedrīkst pieļaut situāciju, ka vismazāko tirgus izmaiņu gadījumā kadastrālās vērtības pārsniedz nekustamo īpašumu tirgus vērtību," uzsver eksperts.

Lai gūtu priekšstatu par plānotajām izmaiņām, uzņēmumā "Arco Real Estate", kura vērtētāji ikdienā veic dažādu nekustamo īpašumu vērtēšanu, apkopota informācija par mēneša laikā analizētiem īpašumiem, kā rezultātā atklājās šāda aina. Kopumā sērijveida dzīvokļu segmentā projektētās kadastrālās vērtības lielākoties nepārsniedz šī brīža tirgus vērtību, taču ir konstatēti izņēmumi ar 119. sērijas ēkām – tur, piemēram, neremontētu dzīvokļu projektētās kadastrālās vērtības pārsniedz tirgus vērtību. Tas, iespējams, saistīts ar ēku būvniecības gadu, jo tās būvētas salīdzinoši nesen, proti, padomju laiku pēdējos gados.

Par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu trešo gadu pēc kārtas atzīta enerģētikas kompānija Latvenergo, liecina žurnāla Kapitāls sadarbībā ar investīciju baņķieru sabiedrību IBS Prudentia un NASDAQ OMX Riga veiktais pētījums.

Latvenergo vērtība 2011.gadā ir 973,95 miljoni latu, kas gan ir par 4,58% mazāk nekā 2010.gadā, kad energokompānijas vērtība bija 1,02 miljardi latu.

Tāpat kā pērn, vērtīgāko uzņēmumu saraksta otro vietu ieņem AS Swedbank, kuras vērtība šogad ir 573,05 miljoni latu. Tas ir par 33,94% vairāk nekā pagājušajā gadā, kad bankas vērtība bija 400,96 miljoni latu.

Savukārt trešo vietu saglabājis Latvijas Dzelzceļš ar uzņēmuma vērtību 440,42 miljoni latu, kas ir par 14,11% vairāk nekā pērn, kad šis rādītājs bija 385,96 miljoni latu.

Par vienu vietu uz augšu vērtīgāko uzņēmumu topā šogad pakāpušies Latvijas Valsts meži. Šogad uzņēmuma vērtība palielinājusies par 40,37% un kopumā ir 395,15 miljoni latu.

Šodien publiskots Prudentia un Nasdaq Riga kopīgi veidotais ikgadējais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101. Svinīgajā ceremonijā Latvijas vērtīgākā uzņēmuma balvu saņēma AS Latvenergo. Atzīmējot TOP101 desmitgades jubileju, īpašu balvu par Straujāko vērtības izaugsmi TOP101 desmitgadē saņēma AS Olainfarm, informē Prudentia administratīvā direktore Elina Morozļi.

Latvijas vērtīgāko uzņēmumu 2015.gada topa augšgalā savas pozīcijas saglabājušas AS Latvenergo un AS Swedbank. Abu uzņēmumu vērtību šķir mazāk nekā viens procents. Līdzšinējā Top 101 vēsturē pirmo divu vietu ieguvēji tik tuvu vēl nekad nebija atradušies. Trešajā vietā topā ierindojas AS Latvijas Valsts meži.

Būtisku vērtības pieaugumu 2015. gada Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101 piedzīvojusi arī AS Olainfarm, kas spējusi ielauzties TOP101 pirmajā desmitniekā, pakāpjoties no 16. uz 10. vietu.

Svinīgajā ceremonijā tika paziņoti un godināti ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas TOP10 vērtīgākie uzņēmumi 2015.gadā. Baltijas vērtīgāko uzņēmumu TOP10 tiek veidots jau otro gadu. Tā galvgalī arī šogad pozīcijas saglabājusi Swedbank Grupa, kurai seko SEB Banka Grupa un Tallink Grupp.

Par lieliem, labiekārtotiem dzīvokļiem Rīgas centrā to īpašnieki maksā šo īpašumu tirgus vērtībai neatbilstošu nekustamā īpašuma nodokli – secina nekustamo īpašumu vērtētāji, salīdzinot šo īpašumu kadastrālās vērtības ar notikušo darījumu summām, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Nekustamo īpašumu vērtētājs, uzņēmuma Ober-Haus vērtēšanas serviss valdes loceklis Andris Šalgūns stāstījis, ka, piemēram, Ausekļa ielā pilnīgi atjaunotā namā moderni labiekārtotam 137 kvadrātmetru dzīvoklim šā gada sākumā kadastrālā vērtība noteikta 23 930 latu apmērā. Taču dzīvoklis pārdots par 220 000 eiro (aptuveni 160 000 latu). Kadastrālā vērtība atšķiras no tirgus vērtības gandrīz septiņas reizes.

Pulkveža Brieža ielā tāpat atjaunotā namā labiekārtotam 80,3 kvadrātmetru dzīvoklim šā gada sākumā kadastrālā vērtība noteikta 25 596 latu apmērā. Taču dzīvoklis pārdots par 210 000 eiro (aptuveni 150 000 latu). Kadastrālā vērtība atšķiras no tirgus vērtības aptuveni sešas reizes.

Valdība atļāvusi VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārdot izsolē nekustamo īpašumu "Īles sanatorija" Īles pagastā, Dobeles novadā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai.

Īpašums ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā. Nekustamais īpašums "Īles sanatorija" sastāv no četrām zemes vienībām un uz tām esošās apbūves.

Zemes vienībai ar 2300 kvadrātmetru platību kadastrālā vērtība noteikta 644 eiro. Uz šīs zemes vienības atrodas sūkņu stacija ar kopējo platību 6,1 kvadrātmetrs, kuras kadastrālā vērtība uz noteikta 111 eiro.

Zemes vienībai 22 450 kvadrātmetru platībā kadastrālā vērtība noteikta 17 801 eiro. Uz šīs zemes vienības atrodas sanatorijas galvenais korpuss ar kopējo platību 1634,7 kvadrātmetri, kura kadastrālā vērtība noteikta 7856 eiro, klubs ar kopējo platību 167,1 kvadrātmetri, kura kadastrālā vērtība noteikta 1177 eiro, mazā klientu māja ar kopējo platību 410,6 kvadrātmetri, kuras kadastrālā vērtība noteikta 3945 eiro, sanatorijas direktora māja ar kopējo platību 477,5, kura ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, un citas būves.

Grozījumi Imigrācijas likumā ceļ gaismā faktu, ka īpašumu kadastrālā vērtība joprojām mēdz būtiski atšķirties no tirgus vērtības, pirmdien norāda laikraksts Dienas bizness.

Līdz šim «svaigākie» šā likuma grozījumi nav būtiski ietekmējuši tirgu, bet nākotnē aptaujātie tirgus dalībnieki saskata zināmu risku.

Pašreizējās izmaiņas (likums ir papildināts ar jaunu prasību) paredz, ka Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās iegādāto nekustamo īpašumu kopējai kadastrālajai vērtībai to iegādes brīdī ir jābūt ne mazākai par 30 tūkst. latu, bet citur Latvijā tai ir jābūt ne mazākai par 10 tūkst. latu.

Tas varētu radīt zināmu darījumu «aizķeršanos», uzskata aptaujātie, jo ne visiem pieprasītajiem īpašumiem kadastrālā vērtība atbilst šīm prasībām. Baltic Sotheby’s International Realty valdes priekšsēdētājs Vestards Rozenbergs teic, ka neesot problēmu ar īpašumiem Jūrmalā, jaunajiem projektiem Rīgas centrā. Taču ir īpašumi renovētās mājās, kur tirgus vērtība atbilst uzturēšanās atļauju saņemšanas kritērijiem, bet kadastrālā vērtība ir zemāka par minimāli noteikto.

Neviena nodokļu politika nevar tikt atbilstoši īstenota, ja īpašumu kadastrālā vērtība nebūs proporcionāla piederošajam labumam.

Tādu pozīciju Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē rādīja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Sanita Šķiltere. Viņa atgādināja, ka vērtēšanas koncepcija paredzēja noteikt kadastrālo vērtību vidējā līmeņa atbilstību 85% un tāda esot sērijveida dzīvokļiem.

Savukārt tirgū visdārgāk vērtētajiem īpašumiem ir milzīgas atšķirības. Kā piemērus viņa rādīja vairākus namus, kas atrodas ļoti tuvu viens otram, bet katram no tiem ir ļoti liela atšķirība. Piemēram, 1m2 vidējā vērtība -- zemākais -- 227 eiro/m2, pāri ielai esošās Ekonomikas ministrijas ēkas vērtība - 588 eiro/m2, tai līdzās esošai ēkai -- 3.82 eiro/m2, bet dārgākais 992 eiro/m2 (šo un citus piemērus skatiet galerijā).

Jūrmalas vadība no nākamā gada iecerējusi visiem Jūrmalā deklarētajiem iedzīvotājiem nekaustamā īpašuma nodokli samazināt par 70%. Tas attieksies uz visiem – arī daudzajiem miljonāriem, kas apmetušies Jūrmalā, vēsta raidīijums Nekā Personīga.

Atbildot uz jautājumu, vai sanāks tā, ka Liepiņu ģimene, kurai vīrs strādā, bet sieva ir bezdarbniece, saņems tādu pašu atlaidi, piemēram, kā Kirovs Lipmans, Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis norāda: «Ja mēs noteiktu šo te nosacītā Kirova Lipmana ieņēmumu slieksni un visiem, kam ir tāds vai virs, tiem nebūs nekādas atlaides un tiem, kam ir zem, tiem būs – tad visi nāktu pie mums ar iesniegumiem, ko nav iespējams apstrādāt. Mums būtu jāpieņem vesela armija cilvēku.»

Pēc Zemes grāmatas datiem septiņu vērtīgāko Jūrmalas privātmāju kadastrālās vērtības kopā veido turpat 6 miljonus latu (5 874 679 Ls). Ja šobrīd no šiem īpašumiem Jūrmala nodokļos iekasē aptuveni 88 tūkstošus latu gadā, tad pēc atlaižu ieviešanas summa būs 26 tūkstoši.

Latvijas vērtīgāko uzņēmumu kopējā vērtība pagājušajā gadā augusi par vairāk nekā miljardu latu, noskaidrots 2011.gada pētījumā Latvijas vērtīgāko uzņēmumu top 101, kura rezultāti tiks paziņoti otrdien, 1.novembrī.

2010.gada pētījumā Latvijas vērtīgāko uzņēmumu kopējā vērtība tika lēsta 7,2 miljardu latu apmērā, kas nozīmē, ka šogad tā pārsniegusi astoņus miljardus latu. Turklāt šā gada saraksta desmit vērtīgāko Latvijas uzņēmumu kopējā vērtība augusi par 550 miljoniem latu.

Tomēr šogad topā, salīdzinot ar pagājušo gadu, samazinājies jaunpienācēju skaits. Ja pērn sarakstu papildināja 35 uzņēmumi, šogad to skaits sarucis līdz 29.

Pētījuma 101 Latvijas vērtīgākais uzņēmums prezentācija un 2011.gada Nacionālās Kapitāla balvas ceremonija notiks 1.novembrī plkst.11 viesnīcā Neiburgs, Jaunnielā 25/27, Rīgā.

Paziņoti Latvijas vērtīgākie uzņēmumi 2017.gadā, kā arī prezentēts Baltijas vērtīgāko uzņēmumu TOP10.

Par vērtīgāko uzņēmumu Baltijā 2017.gadā atzīta Swedbank Grupa. Otrajā vietā SEB grupa, bet trešajā vietā Latvenergo, AS.

4.vietā Baltijas vērtīgāko uzņēmumu topā ir Tallink Grupp, AS, 5.vietā Maxima Grupe, UAB, 6.vietā Luminor Grupa, 7.vietā Orlen Lietuva, 8.vietā Eesti Energia, 9.vietā Lietuvos Geležinkeliai, AB, bet Baltijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 10 2017.gadā noslēdz Lietuvos Energija, AB.

Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 10 skatiet galerijā!

Kopējā Latvijas vērtīgāko Top 101 vērtība šogad ir 17,74 miljardi eiro, no tiem 13,22 miljardi eiro ir topā iekļuvušo privātā kapitāla uzņēmumu vērtība, bet 4,54 miljardi eiro ir valsts kapitāla uzņēmumu vērtība.

Lai arī Rīgas lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašnieku (gan fizisko, gan juridisko personu) sarakstā pēdējā gada laikā notikušas vairākas izmaiņas, paši lielākie īpašnieki savas pozīcijas ir noturējuši.

Rīgas lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašnieku sarakstāstarp fiziskām personām joprojām pirmajā vietā ir Daina Raituma. Viņai šo pozīciju nodrošināja mantojums Airu ielā 1. Kopumā D. Raitumai Rīgā pieder 343,9 tūkstošu m2 liela zemes platība, kuras kadastrālā vērtība ir teju 480 tūkstoši latu, vēsta Latvijas Avīze.

Otrajā vietā atrodas nekustamo īpašumu uzņēmējs Jānis Bazevičs, kurš Rīgā kontrolē 321,8 tūkstošus m2 lielu zemes platību, kuras kopējā kadastrālā vērtība ir 2,86 miljoni latu.

Trešā vieta pieder iepriekš lielākajam Rīgas zemes īpašniekam Arvīdam Reinholdam. Patlaban viņam Rīgā pieder 303,6 tūkstošu m2 liela zemes platība 4,6 miljonu latu vērtībā. A. Reinholdam pieder ievērojamas platības Biķernieku, Matīsa, Kaivas, Hipokrata un S. Eizenšteina ielā. Viņa īpašumu platība iepriekš samazinājās, bet pēdējā gada laikā izmaiņu nav bijis.

Nākamgad lauksaimniekus atkal gaida nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums (NĪN) , ko izraisīs vērā ņemams zemes kadastrālo vērtību kāpums

Saskaņā ar noteikumiem par kadastrālo vērtību bāzi 2014.gadam, kas pagājušajā nedēļā izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē, tieši lauksaimniecības zemes kadastrālā vērtība pieaugs visstraujāk – vidēji tās kadastrālā vērtība kāps par 12, 7 %, liecina Valsts zemes dienesta (VZD) aprēķini. Proti, lauku īpašumu grupā ietilpstošo īpašumu kopējā kadastrālā vērtība šogad ir 1,429 miljardi Ls, tas ir, tikai nedaudz augstāka nekā sabiedriskās un komercapbūves zemes kopējā kadastrālā vērtība, kas ir 1,410 miljardi Ls. Turpretī nākamgad lauku īpašumu grupā ietilpstošo nekustamo īpašumu kopējā kadastrālā vērtība pieaugs līdz 1,610 miljardiem Ls jeb teju par 13 %, kamēr sabiedriskās un komercapbūves zemes kadastrālā vērtība varētu pieaugt līdz 1,464 miljardiem Ls jeb par 3, 8 %, aplēsis VZD.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas deputāti pirmdien atbalstīja piecu pašvaldībai piederošu zemesgabalu iznomāšanu SIA Transporent (Sixt) velosipēdu nomas staciju izveidošanai, liecina domes sniegtā informācija medijiem.

Uz pieciem gadiem plānots iznomāt 10 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu Aleksandra Grīna bulvārī, līdzās Uzvaras parkam, 8 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu - Mūkusalas ielā pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas, 10 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu - Doma laukumā un 20 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu Meža prospektā, netālu no Zooloģiskā dārza ieejas.

Savukārt uz 3 gadiem plānots iznomāt 10 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu Dzirnavu ielā pie Zaļās ielas.

Galīgais lēmums par zemesgabalu iznomāšanu vēl būs jāpieņem Rīgas domes sēdē.

Pērn Sixt divriteņus bija iespējams iznomāt 12 stacijās Rīgas centrā un ārpus tā. Deviņi nomas punkti patlaban atrodas uz zemesgabaliem, kurus Sixt nomā no pašvaldības.

Uzņēmums JD Capital pērnā gada nogalē ir uzsācis aktīvu darbu pie projekta Saules Ciems – Ādažos, Kadagā – privātmāju ciemata turpmākas attīstības un mārketinga aktivitātēm pieejamo zemesgabalu tirdzniecībai.

Kā norāda JD Capital pārstāvji, iepazināmies ar piedāvājumu Rīgas apkārtnē – zemesgabaliem, kas paredzēti privātai apbūvei, atrodas 20 minūšu brauciena attālumā no Rīgas centrālās daļas un kuriem būtu pieejamas nepieciešamās pilsētas komunikācijas, par konkurētspējīgu cenu, atbilstoši tirgū valdošajai situācijai. Piedāvājums izrādījās gaužām ierobežots, vai neatbilstošs tirgus prasībām, kaut arī pieprasījums pēc šāda veida zemesgabaliem tikai aug.

Tika pieņemts lēmums uzsākt JD Capital piederošo zemesgabalu tirdzniecību un šobrīd potenciālajiem pircējiem tiek piedāvāti 35 no kopumā 66 Saules Ciemā neapbūvētajiem zemesgabaliem. Viss ciemats sastāv no 89 privātai apbūvei paredzētiem zemesgabaliem, no kuriem 23 tika pārdoti un apbūvēti jau iepriekš.

Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītājs "Sirin Development" vēl nav izlēmis, vai vērsīsies tiesā par Rīgas domes lēmumu atcelt 22 zemesgabalu pie lidostas privatizāciju, aģentūrai LETA pavēstīja "Sirin Development" izpilddirektors Laurins Kuzavs.

Viņš uzsvēra, ka "Sirin Development" ir pārsteigti par šādu Rīgas domes lēmumu. Kuzavs skaidroja, ka šim projektam "Sirin Development" veltījusi daudz laika, enerģijas un ieguldījumu, iepazīstinājusi ar to Satiksmes ministriju, Rīgas domi, strādājuši ar lidostu pie pētījuma par iespējamo sinerģiju un sadarbību.

Kuzavs uzsvēra, ka šis projekts būtu bijis liels ieguvums ne tikai attīstītājam, bet arī Rīgas pilsētai - "Sirin Development" uzbūvētajā loģistikas parkā būtu izvietoti desmitiem uzņēmumu un radītas ap 1000 jaunu darba vietu. Tas viss radītu nodokļus pilsētas budžetam vairāku miljonu eiro apmērā ik gadu.

"Pagaidām šķiet, ka šajā situācijā zaudējuši visi - gan iedzīvotāji, gan pati pilsēta, gan valsts investīciju klimats. Pagaidām neesam izlēmuši, vai par šo situāciju vērsīsimies tiesā - konsultējamies ar saviem juristiem. Lēmumu pieņemsim tikai pēc visu faktoru mierīgas izsvēršanas," pauda Kuzavs.

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vērsies pie ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera par vairāku vērtīgu Rīgas ostas zemesgabalu nonākšanu Andra Šķēles (PLL) ģimenes uzņēmuma Rīgas jahtu centrs Andrejosta rokās.

Ģenerālprokurors informēts par šo «zemes gabalu privatizācijas procesa iespējamo neatbilstību normatīvajiem aktiem», kā arī par to, ka, «lai dotu iespēju SIA Rīgas jahtu centrs Andrejosta privatizēt šos zemes gabalus, iespējams, atsevišķu personu interesēs tika izdoti Ministru kabineta rīkojumi un veikti grozījumi normatīvajos aktos». Šo nelikumību rezultātā valsts varētu būt zaudējusi vairāk nekā trīs miljonus latu, ziņo portāls Pietiek.com.

Pārbaudi par šo zemesgabalu nonākšanu Šķēļu ģimenes uzņēmuma rokās KNAB sācis pirms diviem gadiem pēc nu jau bijušā Privatizācijas aģentūras padomes locekļa Arilda Bethera iesnieguma. Amatpersona norādīja uz četru Andrejostas zemesgabalu nodošanu privatizācijai, - trīs no tiem privatizēti par nelikumīgi samazinātu cenu, jo nepareizi noteikts lietošanas mērķis, kā rezultātā krasi samazinājusies gan zemes kadastrālā vērtība, gan vērtība privatizācijas vajadzībām.

Arī šogad par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu atzīta energokompānija AS Latvenergo.

(Papildināts viss teksts.)

Latvenergo sesto gadu pēc kārtas ieņem pirmo vietu investīciju bankas pakalpojumu un finanšu konsultāciju sniedzējas AS Prudentia un biržas Nasdaq Riga kopīgi veidotajā Latvijas vērtīgāko uzņēmumu topā TOP101.

Šogad Latvenergo vērtība noteikta 1,3 miljardi eiro, pirms gada vērtība tika lēsta 1,127 miljardu eiro apmērā.

Latvenergo vadītājs Āris Žīgurs uzsvēra, ka Latvenergo ir valsts uzņēmums, bet valsts esam visi mēs. Žīgurs pauda pateicību visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas papildu kritikai ļāvuši uzņēmumam attīstīties par nopietnu komercuzņēmumu Baltijā. Šā gada pirmajā pusē aptuveni vienu trešdaļu elektroenerģijas Latvenergo pārdevis kaimiņvalstīs.

SIA Rīgas jahtu centrs Andrejosta, kura lielākais īpašnieks ir Andra Šķēles ģimenes uzņēmums INPO 1, pagājušā gada novembrī paklusām un «pa lēto» ticis pie vēl viena zemesgabala Andrejostas ielā. Savukārt VAS Privatizācijas aģentūra (PA) uzsver, ka nav pārdevusi zemes gabalu.

Saskaņā ar portāla pietiek.com vēstīto, uzņēmumam 3384 kvadrātmetri zemes izmaksājuši tikai 180 tūkstošus latu: tātad kvadrātmetrs vērtīgās zemes Šķēļu uzņēmumam izmaksājis 53 latus. Privatizācijas aģentūra uzsver, ka nav pārdevusi zemes gabalu un nav slēgusi pirkuma līgumu par šī zemes gabala pārdošanu ne ar SIA INPO 1, ne ar SIA Rīgas jahtu centrs Andrejosta, ne arī ar jebkuru citu juridisku vai fizisku personu.

Portāls norāda, ka Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata uzrāda, ka, jau 2006. gadā Šķēles ģimenes uzņēmumam, pateicoties Privatizācijas aģentūras lēmumam, uz šo zemesgabalu nostiprināta nomas tiesība līdz 2021. gadam. Savukārt pagājušā gada novembrī zemesgrāmatā reģistrēts darījums, ko, kā izrādās, Rīgas jahtu centrs Andrejosta un Privatizācijas aģentūra bez lieka trokšņa noslēgušas jau 2010. gada 16. decembrī – ar šo dienu datēts aģentūras un Šķēļu uzņēmuma slēgtais nomaksas pirkuma līgums.

Saeima 30.maijā galīgajā lasījumā pieņēma tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres (JV) virzītos grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas paredz nekustamajiem īpašumiem uz laiku aprēķināt divas kadastrālās vērtības - fiskālo un universālo.

Kā informēja Tieslietu ministrijā (TM), izmaiņas neparedz nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu pieaugumu, jo fiskālā kadastrālā vērtība paliks līdzšinējā apmērā, balstoties uz 2012.gada tirgus datiem. Tā tiks izmantota nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem, nodevu aprēķiniem un nomas maksas noteikšanai.

Likumā noteikts, ka Valsts zemes dienests no 2025.gada 1.janvāra uz laiku Kadastra informācijas sistēmā katram kadastra objektam aprēķinās un reģistrēs divas spēkā esošas kadastrālās vērtības - fiskālo un universālo. Šāda sistēma darbotos, līdz būs stājusies spēkā valdībā līdz 2027.gada 15.jūnijam apstiprināmā jaunu kadastrālo vērtību bāze, kuru kadastrālās vērtības aprēķinam piemērotu no, visdrīzāk, 2029.gada.

Eiropas auto nomas un līzinga pakalpojumu sniedzējs Sixt, kas Rīgā nodrošina velosipēdu nomu, šogad plāno palielināt velosipēdu iznomāšanas staciju skaitu.

Uzņēmums iesniedzis Rīgas domē iesniegumu par piecu zemesgabalu nomu velonomas punktu izveidošanai. Vienu no punktiem plānots izvietot Aleksandra Grīna bulvārī, līdzās Uzvaras parkam, pie viesnīcas Maritim Park Hotel, otru - Mūkusalas ielā pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas, trešo - Doma laukumā, ceturto - atjaunotā Spīķeru kvartāla teritorijā, Krasta ielā, bet vēl vienu punktu iecerēts izvietot Meža prospektā, netālu no zooloģiskā dārza ieejas.

Jautājums par zemesgabalu iznomāšanu Sixt uz laiku līdz pieciem gadiem pirmdien, 10.martā, tiks skatīts Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejā.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments un Satiksmes departaments norādījis, ka tiem nav iebildumu zemesgabalu daļu iznomāšanai velonomas punktu tīkla ierīkošanai, taču, ja komiteja atbalstīs zemesgabalu iznomāšanu, Īpašuma departamenta Nekustamā īpašuma pārvalde publiskos informāciju par zemesgabaliem, lai mēneša laikā arī citas personas varētu iesniegt iesniegumus par zemesgabalu iznomāšanu. Ja uz zemesgabalu iznomāšanu noteiktajā laikā pieteiksies vēl kāds pretendents, zemesgabali iznomājami, rīkojot nomas tiesību izsoli.

Valsts zemes dienesta (VZD) paustais viedoklis, ka kadastrālā vērtība Jūrmalā neatšķiras no citām lielākajām Latvijas pilsētām, ir maldinošs, uzskata Jūrmalas domes Nekustamā īpašuma nodokļa politikas sabiedriskās darba grupas pārstāvis Jānis Vilnītis.

«VZD spēlējas ar faktiem,» sašutumu pauž darba grupa. VZD uzskata, ka, salīdzinot ar pārējām Latvijas lielākajām pilsētām vai Pierīgas un piejūras novadiem, augstas kadastrālās vērtības ir tikai aptuveni trešdaļā Jūrmalas pilsētas teritorijas. Savukārt kadastrālās vērtības, kas tuvojoties 100 latiem kvadrātmetrā, ir tikai pašā ekskluzīvākajā Jūrmalas teritorijā, kas aizņemot mazāk par četriem procentiem no pilsētas teritorijas. Kopumā Jūrmalas īpašumu vērtības līdzvērtīgas Rīgas īpašumu vērtībām, uzsvēra VZD.

Savukārt. kā stāsta darba grupas dalībnieki, kadastrālā vērtība Jūrmalā atšķiroties ne vien salīdzinājumā ar citām pilsētām, bet arī vienas pašas Jūrmalas robežās. Zemei ar lietošanas mērķi "individuālā apbūve" kadastrālā vērtība svārstoties no četriem līdz 100 latiem par kvadrātmetru.

Lai arī pasaulē vērtīgāko zīmolu pirmais trijnieks joprojām palicis nemainīgs, tam strauji pietuvojas interneta gigants Google, kura zīmola vērtība gada laikā palielinājusies par 36% līdz 43,56 miljardiem ASV dolāru.

Kompānijas Google zīmols vērtīgāko topā gada laikā ir pakāpies par trīs vietām, nonākot 4. vietā.

Pasaulē vērtīgākais zīmols joprojām ir Coca-Cola, kura vērtība, lai gan nedaudz, tomēr palielinājusies arī pēdējā gada laikā – par 2% līdz 70,45 miljardiem ASV dolāru. Otro un trešo vietu saglabājušas kompānijas IBM un Microsoft. Šo abu kompāniju zīmola vērtība palielinājusies par 7% līdz attiecīgi 64,73 miljardiem ASV dolāru (IBM) un 60,90 miljardiem ASV dolāru (Microsoft).

Ievērojami samazinājusies pasaulē lielākā mobilo telefonu ražotāja Nokia zīmola vērtība – par 15% līdz 29,50 miljardiem ASV dolāru. Arī savu pērn 5. vietu pasaulē vērtīgāko zīmolu topā Nokia iemainījusi pret 8. vietu.