Rudens un ziema nozīmē ne tikai tumsu un aukstumu, bet arī lietu, dubļus un mitrumu, sniegu un sāli. Uzturēt telpās pienācīgu tīrību diendienā var būt īsts izaicinājums, it īpaši vietās, kur ir liela cilvēku plūsma. Gumijas paklājs šajā sezonā ir neaizvietojams palīgs tīru grīdu un patīkamas vides uzturēšanā. Šoreiz īsi pastāstīsim par astoņiem veidiem, kā gumijas paklājs atvieglo un uzlabo tīrības uzturēšanu telpās, un ar kādiem iekštelpu paklājiem to labāk kombinēt.

1.Savāc raupjos un lielākos gružus

Gumijas paklāja rakstā mijas izciļņi ar padziļinājumiem, kuros sakrājas gruži un tie netiek ienesti telpās. Gumijas paklāja raksts izstrādāts tā, lai notīrītu pēc iespējas vairāk netīrumu no apaviem un vienlaikus tos noturētu paklāja iekšpusē un neļautu tos iznēsāt tālāk (paklājs pilda tā saukto skrubja funkciju).

2.Savāc un notur mitrumu paklāja padziļinājumā

Gumijas paklājs arī lieliski savāc mitrumu – pie paklāja ārējām malām ir paaugstinājums, kas neļauj mitrumam aizplūst tālāk, tādējādi paklājs tā padziļinājumā var noturēt pat vairākus litrus ūdens! Jebkādus papildu netīrumus un mitrumu savāks kokvilnas vai mikrošķiedras paklājs, ko var novietot tālāk telpā.

Kino kompānijas «Walt Disney Pictures» filmas «Kristofers Robins» pirmizrādēm, kuras norisinājās Losandželosā un Londonā, Latvijas bērnu apģērbu zīmols «Lazy Francis» radījis divas kleitas. Latvijas zīmola kleitās pirmizrādi apmeklējusi Kristofera Robina meitas lomas tēlotāja, jaunā aktrise – Bronte Kārmaikla (Bronte Carmichael).

Jaunās aktrises kleitas tika radītas īsā laikā - to izveide prasīja nedēļu, informē ražotājs.

«Pie mums vērsās aktrises māte ar lūgumu radīt divas kleitas viņas meitai. Ņemot vērā to, ka kleitas šuvām pēc individuālas piegrieztnes, laika mums bija katastrofāli maz. Turklāt uzdevumu vēl grūtāku padarīja tas, ka kleitām vajadzēja būt šūtām precīzi uz auguma, tāpēc nevarējām kļūdīties pat par centimetru. Tas ir ārkārtīgi sarežģīti, kad mērus ņem, sazinoties «Skype»», stāsta Olga Krūze, zīmola «Lazy Francis» dibinātāja un īpašniece.

Galvenais kleitu radīšanas iedvesmas avots bijusi pati filma – visiem pazīstamais Vinnijs Pūks, kas raisa asociācijas ar medu, noapaļotām formām, un Kristofers Robins, kurš ir slavens ar savu klasisko angļu svīteri. «Sarkanā un zelta krāsa ir dzīvi apliecinoši toņi, tāpēc mums nebija ne mazāko šaubu, ka tieši tie jāizvēlas, veidojot tērpus Brontei,» komentē O. Krūze. Abas kleitas tika radītas no dabīgā zīda un apakšsvārki katrai pašūti no 8 metriem tilla.

Vai esat domājis, kā vēl uzlabot savu darba vietu, kā klientiem jūsu uzņēmumā justies vēl gaidītākiem? Dizaina paklāji ir viens no lieliskiem veidiem, kā to panākt! Šādi paklāji var palīdzēt daudzējādi – šajā rakstā skaidrosim, kādi ir šie veidi un kāpēc uzgaidāmajās telpās ir nepieciešami ieejas paklāji.

Dizaina paklāji jūsu uzņēmuma telpām – kas tie ir?

Dizaina paklājs ir uz klientu vērsts risinājums telpām, ko veido, balstoties uz konkrētām vēlmēm un specifiskām vajadzībām. Paklāji atšķiras gan pēc krāsas, izmēra, formas, gan izstrādātā dizaina. Lielākoties uzņēmumi dizaina paklājus izmanto, lai novietotu uzgaidāmajās telpās vai pie ieejas, kur tie ir redzami ikvienam apmeklētājam.

Mūsdienās paklāji telpās vairs nav tikai praktisku iemeslu dēļ – visbiežāk tie apvieno dizaina un higiēnas elementa funkcijas. Kāpēc dot priekšroku tieši dizaina paklājiem?

Visa gada ritējumā sarkanā krāsa dažādās izpausmēs sniedz vitālo enerģiju, vairo optimismu, mīlestību un prieku. Taču ar īpašu eksploziju maģiskais sarkanais staro Ziemassvētku egles dekorācijās un žilbina gadu mijas salūtā.

Sarkanā sezona ir klāt! Svētku un greznības krāsa gada nogalē iekrāso teju katru privāto vai publisko telpu – gan ar svētku rotājumiem, gan galda klājumiem, gan karstvīnu un Ziemassvētku vecīti.

Sarkanā ir spēcīgu emociju krāsa: cilvēks sarkst, kad kļūst nikns, kad nokaunas, kad redz kādu, pret kuru nav vienaldzīgs. Ar sarkano saistās intensīvas sajūtas – pozitīvas un negatīvas – gan mīlestība un drosme, gan dusmas un agresivitāte. Sarkanā krāsa var būt intriģējoša un kaitinoša, to lieto rīcības stimulēšanai, piemēram, produktu noieta aktivizēšanā, tostarp izpārdošanās, kā arī sporta, enerģijas dzērienu un pārtikas, auto, seksa, spēļu u.c. industrijās. Produkts sarkanā krāsā saka: ņem mani, es esmu tavu vēlmju objekts! Sarkanās krāsas kults pastāv teju visās kultūrās un reliģijās, tostarp kristietībā, kur tā ir svētā gara krāsa, austrumu kultūrās, kur sarkanā ir simbols veiksmei un bagātībai.

«Zelta globusu» godalgu ceremonijā svētdien Losandželosas piepilsētā Beverlihilsā ar četrām balvām triumfēja filma «Three Billboards Outside Ebbing, Missouri», savukārt Holivudas sievietes, paužot nostāju pret seksuālo uzmācību kinoindustrijā, ceremonijā bija saģērbušās melnas krāsas drēbēs.

«Three Billboards Outside Ebbing, Missouri» saņēma galveno godalgu kā labākā kinofilma drāma, bet divas filmas zvaigznes Frensisa Makdormanda un Sems Rokvels tika pie aktierdarbu godalgām - Makdormanda kā labākā aktrise drāmā, bet Rokvels kā labākais otrā plāna aktieris drāmā. Filma arī uzvarēja labākā scenārija kategorijā.

Ja citus gadus zvaigžņu ierašanās ceremonijā ir krāšņa modes dizaineru jaunāko veikumu parāde, šogad uz sarkanā paklāja dominēja melnā krāsa.

Pēc «sarežģītā gada» Holivudā izvēle par labu melnam apģērbam ir solidaritātes izpausme, skaidroja aktrise Rīza Viterspūna. Viņa ir viens no centrālajiem cilvēkiem koalīcijā pret seksuālo uzmācību «Time's Up Now», kas mudinājusi ceremonijā sarīkot modes «aptumšošanu».

Zviedrijas apģērbu mazumtirgotājs H&M debitējis ASV Kinoakadēmijas Oscar balvu pasniegšanas ceremonijā - amerikāņu aktrise Helēna Hanta uz sarkanā paklāja ieradusies zilā H&M kleitā, ziņo thelocal.se.

Tomēr šī nav pirmā reize, kad H&M debitējis uz sarkanā paklāja. Pagājušā gada februārī Mišela Viljamsa H&M tērpā ieradās Lielbritānijas prestižās britu kinoakadēmijas (BAFTA) balvu pasniegšanas ceremonijā.

Hantas kleita tapusi sadarbībā ar pašu aktrisi un viņas stilistu. Veikalos šāds tērps nav pieejams.

Hanta izvēlējusies papildināt vienkāršo kleitu ar juvelierizstrādājumiem, kuru vērtība bijusi vairāk nekā 700 tūkstoši ASV dolāru.

Latvijas bērnu apģērba modes zīmola Lazy Francis dizainere Olga Krūze šā gada novembra vidū Londonā, Čelsijas rajonā atvērusi bērnu apģērbu un aksesuāru veikalu Kids Emporium, apvienojot vairākus zīmolus vienuviet, tostarp arī Lazy Francis darinājumus.

Veikals tapis sešu nedēļu laikā intensīva remonta rezultātā, lai paspētu iegūt britu uzmanību īsi pirms Ziemassvētku dāvanu sagādāšanas perioda. Divu gadu laikā Londonā plānots atvērt vēl divus šāda tipa multibrendu koncepta veikalus, veicinot Latvijas zīmolu attīstību un atpazīstamību.

Otro reizi Latvijas bērnu apģērba modes zīmola Lazy Francis radīto kleitu Holivudas kinoaktrise izvēlējusies iznācienam uz sarkanā paklāja - šoreiz filmas Skaistums tev līdzās (Collateral Beauty) pirmizrādes ceremonijā Ņujorkā, informēja uzņēmumā.

Kleitu šoreiz iegādājusies vienpadsmit gadus vecā amerikāņu aktrise Kailija Rodžersa (Kylie Rogers) no Teksasas, kura dienu pirms svinīgā notikuma saviem faniem vietnē Twitter paziņojusi, ka ir pateicīga zīmolam Lazy Francis par tērpu plānotajam pasākumam.

Pēc vairākus gadus ilgušiem vērienīgiem rekonstrukcijas darbiem SIA "Medicīnas sabiedrība "ARS"" (ARS) 30.maijā atklās vēsturiskās Sarkanā Krusta slimnīcas ēkas rekonstrukcijas pirmo kārtu, verot durvis stacionāram un konsultāciju nodaļai, informē ARS biroja vadītāja Dita Tomsone.

Bijušās Sarkanā Krusta slimnīcas galvenā korpusa rekonstrukcija ir pirmais solis daudzfunkcionāla slimnīcas kompleksa izbūvei nākotnē. Šobrīd, ievērojot Eiropas standartus un tendences pacientu un darbinieku labbūtības nodrošināšanai ārstniecības procesā, arhitektoniski vērtīgā ēka atdzimstot ieguvusi gan visaugstākā līmeņa medicīnas tehnoloģijas un pacientam draudzīgu interjeru, gan Zaļajam kursam atbilstošus, Latvijā medicīnas būvēs iepriekš nelietotus inženiertehniskos risinājumus. Ēka ir kļuvusi par vietu, kurā medicīnas māksla satiekas ar arhitektūras mākslu un tēlotājmākslu.

Pirms vairāk nekā 110 gadiem celtās ēkas rekonstrukcijas 1. kārta veikta, ieguldot SIA "Medicīnas sabiedrība "ARS"" privātos līdzekļus un sadarbojoties ar valsts attīstības finanšu institūciju “Altum” un Swedbank.

Nodota ekspluatācijā bijušās Sarkanā Krusta slimnīcas ēkas Rīgā, Jāņa Asara ielā 3 renovācijas pirmā kārta, informē arhitekts Māris Pērkons.

Projekta pirmās kārtas īstenošanā ieguldīti 6,5 miljoni eiro, no kuriem 2,7 miljoni eiro novirzīti būvniecībai, bet 3,8 miljoni - iekārtu un aprīkojuma iegādei.

Neoklasicisma celtā slimnīcas ēka, kam ir arhitektūras pieminekļa statuss, arī turpmāk kalpos pirms vairāk nekā 100 gadiem iecerētajam mērķim.

Rekonstrukcijas projekta autori ir arhitekti Līga Apine un Māris Pērkons, būvkonstrukciju sadaļu izstrādājis Celmiņa būvkonstrukciju projektēšanas birojs. Projektēšanas pirmās kārtas ietvaros ēkā ir renovētas un pārbūvētas telpas 3700m2 apjomā, atjaunots slimnīcas fasādes korpuss, pārbūvētas visas centrālā (ielas) korpusa nesošās konstrukcijas, kā arī pilnībā izbūvēts 830 m2 plašais pirmais stāvs un Diagnostikas nodaļas telpas galvenā korpusa 1.stāvā. Projekta pasūtītājs ir SIA Medicīnas sabiedrība ARS.

Laikā, kad ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā samazinās tiešo ārvalstu investīciju plūsma, var rasties jautājums, kāpēc tā, ja jau uzņēmējdarbības vide reģionā uzlabojas? Neskaitāmus gadus dzīvojot ASV, kur ikdienā tiekos un sadarbojos ar dažādiem politikas, tiesībsargājošo iestāžu un biznesa vides pārstāvjiem, vairākkārt personīgi ir nācies dzirdēt par gadījumiem, kad, mēģinot uzsākt uzņēmējdarbību Latvijā, viņi tiešā vai netiešā veidā aicināti dot kukuli, gan no privātā, gan valsts sektora pārstāvjiem.

Rietumu investori uztver Baltiju kā vienotu veselumu

No vienas puses, mēs vēlamies, lai sabiedrotie mūs uztver kā līdzvērtīgus spēlētājus, taču, no otras puses, mēdzam uzvesties kā trešās pasaules valstis. Un attaisnojums, ka tie jau ir tikai daži gadījumi, neiztur kritiku – katrs šāds gadījums met ēnu uz visu reģionu, tāpēc nevajag brīnīties, ja reizēm rietumvalstu sabiedrotie mūs uzskata par pēlēko zonu Krievijas pievārtē, ka mums joprojām piedēvē bijušās PSRS valsts statusu u.tml.

Pirmkārt, mums ir jāpieņem, ka vidējais amerikānis īsti neatšķir Balkānus no Baltijas, tāpēc nevajag gaidīt, ka viņš nodala katru Baltijas valsti atsevišķi, piemēram, Latviju no Lietuvas. Arī mēs par ASV nedomājam kā par atsevišķām pavalstīm (štatiem), bet par visu valsti kopumā, kaut gan atšķirības starp pavalstīm ir ļoti lielas.

«Katra sieviete būtu pelnījusi, ka pirmais, kas pieskaras viņas kailajai pēdai no rīta, ir mežģīnes,» vienojušās senioru uzņēmumā Lude strādājošās dāmas.

Sociālajā uzņēmumā Lude, kurā tiek nodarbināti seniori, tapuši pirmie paklāji, kuru izejmateriālu veido Latvijas apakšveļas ražotāju Rosme un Lauma Lingerie ražošanas pārpalikumi – mežģīnes.

Tāpat Lude paklāju ražošanā izmanto arī zīmola ZIB trikotāžas atgriezumi.

Izmantojot Latvijas tekstiluzņēmumu ražošanas pārpalikumus, katra paklāja ražošanā tiek izglābti aptuveni divi kilogrami potenciālu atkritumu, kas citādāk nonāktu izgāztuvē, pauž Lude pārstāvji.

Ņemot vērā atkritumu izmantošanu ražošanā, Skandināvijā Ludei piešķirta Kvalitātes inovāciju gada balva.

Sociālais uzņēmums Lude, kas nodarbina seniorus, radījis jaunu produktu līniju Lude Lumini. Tie ir paklāji, kas apdrukāti ar luminiscējošu zīmējumu, kas iezaigojas, kad izslēgtas gaismas, informē uzņēmumā.

Lude Lumini no iepriekšējo līniju izstrādājumiem atšķir sietspiedes tehnikā iestrādāta luminiscējošās krāsas apdruka. Dienasgaismas vai mākslīgā apgaismojuma iedarbībā šī krāsa «uzlādējas», bet, gaismai nodziestot, uz paklāja iezaigojas uzdrukātais zīmējums. Lude Lumini paklāji tāpat kā pārējie Ludes paklāji tapuši videi draudzīgā veidā, jo austi no lietotiem trikotāžas apģērbiem. Vidēji viena paklāja tapšanai nepieciešami 15 līdz 20 t-krekli, kas tiek izglābti no nonākšanas atkritumos.

Jaunā produktu līnija varētu šķist īpaši saistoši bērniem vai cilvēkiem, kam bail no tumsas. Kad biju maza meitene, naktī baidījos izkāpt no gultas, jo likās, ka tumsā zem tās dzīvo milzu krabis, kas grib saķert manu kāju. Nu jau šo bērnības iedomu atminos ar smaidu, bet tā kalpoja par iedvesmu idejai radīt paklājus, kas tumsā spīd. Izsverot dažādus variantus gaismas efekta radīšanai par atbilstošāko izmaksu un izskata ziņā atzinām luminiscējošu apdruku,» stāsta Ludes līdzdibinātāja Zane Bojāre.

Pēc vairākus gadus ilgušiem vērienīgiem rekonstrukcijas darbiem, Medicīnas sabiedrība “ARS” vēra durvis jaunajām stacionāra telpām un konsultāciju nodaļai renovētajā Sarkanā Krusta slimnīcā Grīziņkalnā.

Pirms vairāk nekā 110 gadiem celtās ēkas rekonstrukcijas 1. kārta veikta, ieguldot SIA "Medicīnas sabiedrība "ARS"" privātos līdzekļus un sadarbojoties ar valsts attīstības finanšu institūciju “Altum” un Swedbank. Tas ir pirmais solis daudzfunkcionāla slimnīcas kompleksa izbūvei nākotnē.

Šobrīd, ievērojot Eiropas standartus un tendences pacientu un darbinieku labbūtības nodrošināšanai ārstniecības procesā, arhitektoniski vērtīgā ēka, kurai piešķirts Reģionālas nozīmes kultūras pieminekļa statuss, atdzimstot ieguvusi gan visaugstākā līmeņa medicīnas tehnoloģijas un pacientam draudzīgu interjeru, gan Zaļajam kursam atbilstošus, Latvijā medicīnas būvēs iepriekš nelietotus inženiertehniskos risinājumus.

Lai veicinātu jaunu farmaceitu ienākšanu darba tirgū, viens no Latvijā vadošajiem aptieku tīkliem Apotheka sācis sadarbību ar RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledžu (RSU SKMK).

Sadarbības rezultātā, sākot ar šī gada rudeni, Apotheka šajā mācību iestādē nodrošinās apmaksātas studiju vietas programmā Farmaceita asistents. Pēc programmas sekmīgas absolvēšanas jaunajiem speciālistiem tiks nodrošināts garantēts darbs Apotheka aptiekās, informē uzņēmuma pārstāvji.

Pieteikšanās Apotheka apmaksātajām studijām RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledžā notiek atlases konkursa kārtībā. Konkursa ietvaros uzņēmuma personāla atlases komanda izvērtēs gan potenciālo studentu motivāciju apgūt farmaceita asistenta profesiju, gan vēlmi strādāt aptiekā pēc studijām. Papildus tiks vērtētas arī pretendentu personīgās kompetences – saskarsmes iemaņas, klientu apkalpošanas prasmes un citas farmaceita asistenta amatam svarīgas kvalitātes.

Finanšu krīze Eiropā bez pietiekoša daudzuma pārtikas atstājusi 43 miljonus cilvēku, pavēstījis Starptautiskais Sarkanais Krusts, norādot, ka kontinents saskaras ar dziļāko humanitāro krīzi pēdējā pusgadsimta laikā.

Organizācijas izveidotajā ziņojumā, kurā pētīta ekonomiskās krīzes ietekme, secināts arī, ka aptuveni 120 miljoni eiropiešu riskē nokļūt nabadzībā, bet vēl dauzi citi izjūt krīzes ietekmi, vēsta Press TV.

«Cilvēku dzīves ir satricinātas, un izskatās, ka situācija turpina pasliktināties. Miljoniem eiropiešu eksistē tikai dotajam brīdim – bez jebkādiem ietaupījumiem un bez finansiāla spilvena, lai izturētu negaidītus tēriņus. Eiropa ir saskārusies ar dziļāko humanitāro krīzi pēdējo sešu desmitgažu laikā,» prezentējot pētījumu, sacīja Starptautiskā Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs Bekels Gelata (Bekele Geleta).

Krievijas humānās palīdzības autokolonnas iebraukšana Ukrainas teritorijā bez Kijevas valdības atļaujas ir tiešs Krievijas iebrukums Ukrainā, piektdien paziņoja Ukrainas Drošības dienesta priekšsēdētājs Valentīns Naļivaičenko.

«Mēs to saucam par tiešu iebrukumu. Ciniski slēpjoties aiz Sarkanā Krusta, tie ir militāri automobiļi ar aizsega dokumentiem,» norādīja amatpersona.

«Pēdējās dienās mēs esam kļuvuši liecinieki rūpīgi izplānotai un bīstamai, riskantai provokācijai pret Ukrainu ar bezkaunīgu un cinisku cienījamās Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas (ICRC) izmantošanu - provokācijai ar tā dēvēto humāno konvoju,» norādīja Naļivaičenko.

Viņš sacīja, ka vairāk nekā 30 kravas automašīnu nelikumīgi startējušas Ukrainas teritorijas virzienā. Tiesa gan, ukraiņu mediji jau vēsta par 70 humānā konvoja automašīnām, kas šķērsojušas robežu.

Filipīnās taifūns Haijans, kas prasījis vairāk nekā desmit tūkstošu cilvēku dzīvības, ir radījis pilnīgu sajukumu, paudis Sarkanā krusta Filipīnu vadītājs.

Amatpersonas lēš, ka Taklobanas pilsētā gājuši bojā desmit tūkstoši cilvēku, bet vēl simtiem taifūna upuru ir citur Filipīnās. Simtiem tūkstošu cilvēku ir evakuēti uz drošākiem apgabaliem, vēsta BBC.

Taifūns izpostījis dzīvojamās mājas, skolas un lidostu.

Kopumā Haijana sekas Filipīnās izjūt aptuveni četri miljoni cilvēku, no kuriem daudziem trūkst pārtikas, tīra dzeramā ūdens un pajumtes.

Situācijas glābšanā jau iesaistījusies Apvienoto Nāciju organizācija (ANO), ASV, Austrālija un citas valstis. «Šeit ir ārkārtīgi daudz nelaimes gadījumu, visur ir miruši cilvēki, daudz postījumu,» situāciju raksturoja Sarkanā krusta vadītājs Filipīnās Ričards Gordons (Richard Gordon).

Rīgas Taksometru parks (RTP) trijos gados plāno nomainīt visu autoparku ar jauniem taksometriem, kurus rotās arī jauna dizaina noformējums baltā un sarkanā krāsā, šodien informēja kompānijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Muižnieks.

Autoparku plānots palielināt līdz 200 vienībām.

Patlaban iegādātas 20 Ford S-Max automašīnas par 444 000 eiro. Plānots, ka uzņēmuma apkalpoto pasažieru skaits pieaugs līdz 70 000 mēnesī. Automašīnu iegāde notiek sadarbībā ar Nordea Līzings. Ņemot vērā atlaides, kādas izdevies iegūt, iegādājoties jaunos auto, kompānija par katru auto samaksājusi nedaudz virs 22 000 eiro - tas nozīmējot, ka šie auto ir tikai par aptuveni 1200 eiro dārgāki nekā iepriekš izlaisto modeļu auto, skaidro Muižnieks.

Taksometru vizuālās identitātes maiņa veikta, jo konkurenti mēģina atdarināt līdzšinējās atšķirības zīmes. Tagad izveidots jauns, patentēts dizains, kura pamatā ir divas krāsas - balta un sarkana, un šoreiz to nebūšot tik viegli atdarināt.

Kāzas Latvijā šobrīd biežāk nekā agrāk rīko brīvā dabā, tādēļ līgavas izvēlas vieglas, plīvojošas un kustību neierobežojošas kleitas.

Šajā sezonā priekšroka tiek dota klasiskajiem modeļiem, kas papildināti ar mežģīnēm, taču ir bez liekiem dekoriem. Jaunas vēsmas kāzu kleitu modē ir apmetņi un pēc individuāla pasūtījuma veidotas matu rotas.

Vienkāršība, kvalitāte

Jauno līgavu stils pašreiz ir lakonisks, bez liekām detaļām – grezni izšūti audumi un smalki dekori atlikti malā, jaunākās tendences raksturo kāzu kleitu dizaineri un salonu pārstāvji. Lielāka uzmanība tiek pievērsta kleitu audumam un aizvien biežāk topošās līgavas nāk jau ar gataviem attēliem, kā kleitai jāizskatās, un zina, kādi aksesuāri tai piestāvēs.

Ja Latvijas ekonomika un cilvēku labklājība atpaliek no mūsu kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem, skaidrs, – ir vainīgas bankas. Ja Latvijā ir par maz labi atalgotu darba vietu, – vainīgas bankas. Jo tās, lūk, nefinansē jaunu uzņēmumu rašanos. Ja kāds ar sliktu kredītvēsturi vai apšaubāmas izcelsmes ienākumiem nevar paņemt kredītu, – vainīgas bankas.

Šāda viedokļu “ainava” pēdējo mēnešu laikā veidojas (tiek veidota?) par un ap Latvijā strādājošajām bankām. Sabiedrība tiek “nogatavināta” jauna nodokļa ieviešanai banku nozarē, jo eirozonā īstenotās monetārās politikas dēļ, kas vērsta uz inflācijas mazināšanu, bankas nu pelna par daudz. Bet nākamajā budžetā jau tagad zināms - robu gana daudz.

Regulāra banku piesaukšana dažādos kontekstos apliecina to, cik nozīmīga ir finanšu sistēma valsts ekonomikas funkcionēšanā un attīstībā. Bankas to apzinās un labi saprot gan privātpersonu situāciju, kurām jāsaskaras ar inflācijas ierobežošanas sekām – pieaugošām kredītlikmēm, gan arī uzņēmējus, kuru vēlmi un spēju aizņemties ietekmē daudzi neskaidri jautājumi – no kara izraisītas nestabilitātes līdz energoresursu krīzei un jaunu tirgu meklējumiem.

Nu jau labu laiku ar viedtelefoniem uzņemti pašportreti ir gana populārs fotoattēlu iemūžināšanas veids. No tā nekaunas nedz Holivudas zvaigznes, nedz arī mūsu pašu prezidents Andris Bērziņš. Fotogalerijā piedāvājam aplūkot pašbildes, kas uzņemtas gan uz Sarkanā paklāja, gan citur.

Jau rakstīts, ka 2013. gadā Oksfordas valodnieki atzinuši «selfie» par gada jaunvārdu, līdz ar to iekļaujot to arī Oksfordas angļu valodas vārdnīcas (Oxford English Dictionary) tiešsaistes versijā. Pētnieki uzskata, ka vārda izplatība angļu valodas lietošanā gada laikā ir augusi par 17%. Sekojot britu valodas ekspertu piemēram, tehnoloģiju tendences nav nogulējuši arī Latvijas valodnieki, par gada vārdu Latvijā atzīstot «selfija» latviskojumu – pašbildi. Šis vārds pēc valodnieku domām ir labskanīgāks nekā citas piedāvātās «selfie» versijas - selfijs, tīksmiņš, paštīksmeklis, pašītis, sevītis, pašģīmis.

Par pedagogu atalgojuma palielināšanu ir jādomā arī tādēļ, lai viņi nebūtu nomākti, uzskata Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

«Ja skolotāji ir nomākti, bērni arī tādi var būt,» šodien intervijā Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā teica Straujuma.

Viņasprāt, nomāktību var mazināt, saņemot pienācīgu atalgojumu, tāpēc ir jādomā, kā to palielināt.

Vienlaikus premjerministre uzsvēra, ka ir vērojamas krasas atšķirības starp atalgojumu pedagogiem. Viņa nenoliedza, ka ir pedagogi, kuri saņem «pieklājīgu» atalgojumu.

Valdības vadītāja atgādināja, ka no Izglītības un zinātnes ministrijas tiek gaidīts piemērotākais modelis pedagogu atalgojuma aprēķināšanai, un tad ministrija saņems nepieciešamo naudu algu paaugstināšanai.

Pirms vairākiem gadiem, sākoties krīzei, uzņēmējs Aigars Zariņš nekautrējās publiski atzīt, ka ir bankrotējis, taču šobrīd situācija atkal ir mainījusies, piepildoties vairāku labi zināmu uzņēmēju savulaik paustajām prognozēm – Zariņš no tirgus nekur nepazudīs. Šobrīd viņš ir kompānijas Balsts Eksperts vadītājs un vēl joprojām – viena no redzamākajām figūrām Latvijas nekustamā īpašuma biznesā.

Latvijai ir augšupejoša ekonomika, veiksmes stāsts un viss pārējais labais, par ko citas valstis mūs apbrīno – cik lielā mērā varat piekrist visam nupat minētajam, raugoties caur nekustamā īpašuma tirgus prizmu?

Skatoties, par kādu segmentu ir runa. Parasti ir tā – kad sākas krīze, viss pēc inerces vēl kādu gadu notiek. Acīmredzot, izejot no krīzes, šis process ir stipri vien līdzīgs, un ir vajadzīgs laiks, lai mēs sajustu, ka krīze patiesībā ir beigusies. Mēs redzam, ka kaut kādos segmentos cenas pieaug. Piemēram, jaunajos projektos gada laikā tās ir augušas par 17%, sekundārais tirgus audzis par 1,8%. Vidējā cena sekundārajā tirgū ir 582 eiro par kvadrātmetru, bet domājams, ka līdz gada beigām tā pieaugs par kādiem 3%. Darījumu skaits pieaudzis par 11,2%. Tātad tendence ir augoša. Protams, jaunie projekti, Rīgas Klusais centrs, Jūrmala – tas attīstās uz nerezidentu rēķina.

Rūbija Bārnhila (11 gadi) ir uzlecoša Holivudas zvaigzne. Šobrīd viņas honorārs par lomu Stīvena Spīlberga filmā The big friendly giant /Lielais draudzīgais milzis/ sasniedz apmēram 490000 sterliņu mārciņu. Iznācienam uz Kannu sarkanā paklāja viņa izvēlējusies Latvijā radītu kleitu.

«Kā mūsdienīgs bērns, Rūbija sev kleitu meklēja interneta veikalā childrensalon.com, kur līdzās tādiem zīmoliem kā Burberry, Dior, Gucci, Fendi, Roberto Cavalli var atrast arī mūsu radītos apģērbus. Mums veicās, viņai iepatikās tieši mūsu kleita - Lazy Francis jau lielu popularitāti iekarojušais modelis,» stāsta dizainere Olga Krūze. «Es ar Rūbiju tikos klātienē. Zālē, kur bija daudz tērpu no pasaules augstākā līmeņa dizaineriem, un viņas stilists viņai piedāvāja kleitas, kas bija viena par otru krašņākas, Rūbija atkal izvēlējās Lazy Francis. Domāju, ka ir lieki stāstīt, cik lieliski bija to piedzīvot! Es ar savu darbu ļoti cenšos iekarot ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu bērnu sirdis un šis bija izcils panākums! Mani pārsteidza šīs meitenes profesionalitāte - viņa izvēlējās kleitu, kas atšķīrās no visām citām un atteicās no savu palīgu piedāvājumiem to papildināt ar bantēm, lentām, volāniem un ziediem,» ar iespaidiem dalās dizainere.

Kā jau katru gadu, arī šogad Kannu kinofestivāls noslēdzies ne vien ar balvu pasniegšanu un Zelta palmas zara ieguvēju noskaidrošanu, bet arī ar neoficiālu modes pazinēju un mediju vērtējumu, kā kinodīvas izskatījušās uz sarkanā paklāja un kas tām bijis mugurā. Šogad par labāk ģērbtajām dāmām Kannās atzīta Nikola Kidmena (Nicole Kidman), Dženifera Lorensa (Jennifer Lawrence), Džesika Česteina (Jessica Chastain) un Fana Binginga (Fan Bing Bing), raksta Forbes.com.

Šā gada Kannu kinofestivāla labāk ģērbto kinoindustrijas pārstāvju tērpus varat aplūkot galerijā!

Šogad galveno balvu, Zelta palmas zaru, ieguva tunisiešu izcelsmes franču režisora Abdellatifa Kešiša filma «Adeles dzīve» (La Vie d’Adèle), savukārt otru svarīgāko balvu - Grand Prix saņēma Ītena un Džoela Koenu filma «Lūinā Deivisā» (Inside Llewyn Davis). trešais nozīmīgākais apbalvojums, Žūrijas balva, šogad tika piešķirts japāņu režisora Hirokadzuu Koreedas filmai «Kāds tēvs, tāds dēls» (Soshite chichi ni naru), bet par labāko režisoru tika atzīts meksikānis amats Eskalante, kurš uzņēma drāmu «Eli» (Heli).