Jaunākais izdevums

Pirms vairākiem gadiem, sākoties krīzei, uzņēmējs Aigars Zariņš nekautrējās publiski atzīt, ka ir bankrotējis, taču šobrīd situācija atkal ir mainījusies, piepildoties vairāku labi zināmu uzņēmēju savulaik paustajām prognozēm – Zariņš no tirgus nekur nepazudīs. Šobrīd viņš ir kompānijas Balsts Eksperts vadītājs un vēl joprojām – viena no redzamākajām figūrām Latvijas nekustamā īpašuma biznesā.

Latvijai ir augšupejoša ekonomika, veiksmes stāsts un viss pārējais labais, par ko citas valstis mūs apbrīno – cik lielā mērā varat piekrist visam nupat minētajam, raugoties caur nekustamā īpašuma tirgus prizmu?

Skatoties, par kādu segmentu ir runa. Parasti ir tā – kad sākas krīze, viss pēc inerces vēl kādu gadu notiek. Acīmredzot, izejot no krīzes, šis process ir stipri vien līdzīgs, un ir vajadzīgs laiks, lai mēs sajustu, ka krīze patiesībā ir beigusies. Mēs redzam, ka kaut kādos segmentos cenas pieaug. Piemēram, jaunajos projektos gada laikā tās ir augušas par 17%, sekundārais tirgus audzis par 1,8%. Vidējā cena sekundārajā tirgū ir 582 eiro par kvadrātmetru, bet domājams, ka līdz gada beigām tā pieaugs par kādiem 3%. Darījumu skaits pieaudzis par 11,2%. Tātad tendence ir augoša. Protams, jaunie projekti, Rīgas Klusais centrs, Jūrmala – tas attīstās uz nerezidentu rēķina.

Ekskluzīvajā segmentā krīze beigusies?

Tur principā viss notiek. Baigi grūti pateikt datus, cik daudz īpašumus pērk tieši nerezidenti. Kopumā ir izsniegtas 6806 uzturēšanās atļaujas – tas ir no brīža, kopš šis pakalpojums ir pieejams. Tiešās investīcijas ir 437,7 miljoni latu, taču Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija uzskata, ka reālais ieguldījums ir ap miljardu latu – šeit jāņem vērā, ka šie cilvēki iegulda mūsu ekonomikā, ne tikai investējot subordinētajā kapitālā vai iegādājoties nekustamo īpašumu, bet arī tērējot naudu dažādām citām precēm. Nerezidentu ieguldījums šeit ir ļoti nozīmīgs.

Nereti dzirdēts, ka NVS pilsoņi Jūrmalā un Rīgas Klusajā centrā pērk visu, kas ir, ja tā var teikt, nekustams – tas ir mīts vai realitāte?

Ap 80% pērk tādā apjomā, kas nepieciešams, lai iegūtu uzturēšanās atļauju – 100 tūkstošu latu vērtībā. Jūrmalā gan ir kaut kāds emocionālais faktors. Tā pilsēta tiešām ir smuka – ir cilvēki, kuriem tā izskatās ļoti amerikāniska vieta. Šie cilvēki sabrauc, divas nedēļas viņiem te ir tusiņš, un viņiem ir svarīgi pazīmēties. Mēs tam jau esam tikuši pāri, pasaulē cilvēki netērē nenormālas naudas summas zīmolu lietām. Protams, cilvēkiem šādas lietas ir – gadījumiem, kad ir nepieciešams uzkāpt uz sarkanā paklāja vai aiziet uz kādu tamlīdzīgu pasākumu, bet ikdienā viņiem tas nav svarīgi. Krieviem tas joprojām ir svarīgi, tāpēc viņi brauc pazīmēties. Tā arī ir iespēja iepazīties ar svarīgiem cilvēkiem, tāpēc viņi te kaut ko pērk. Pirms trīs gadiem Forbes rakstīja, ka Rīga – tā ir Londona ne īpaši bagātiem miljonāriem. Tāda publika te arī brauc!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn ekonomika Latvijā strauji augusi, bet mājokļu tirgū vēl valdīja relatīvs klusums - pircēju aktivitāte saglabājusies 2016.gada līmenī, kā arī nekustamo īpašumu darījumu skaits pat samazinājies par 1,6%, informē nekustamo īpašumu kompānijas «Balsts» valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

Lai arī ekonomiskā situācija 2017.gadā uzrādījusi izaugsmi, tomēr no jauna izsniegto hipotekāro kredītu dinamika, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, ir teju uz pusi mazāka, informēja Zariņš. Nekustamo īpašumu darījumu skaits pērn pat samazinājies par 1,6%, turpretim, 2016.gadā tas bija pieaudzis par 10,5%.

«Šobrīd darba tirgus sācis »silt«, taču ekonomikas tendences darba tirgū allaž atspoguļojas ar nelielu kavēšanos. Vēl nepieciešams laiks, līdz iedzīvotāji kļūst pārliecināti par finansiālās situācijas uzlabojumu un apsvērs mājokļa pirkumu. Prognozējam, ka 2018.gadā vidējās cenas turpinās pieauguma tempu, bet nepārsniegs pagājušā gada līmeni no 6% līdz 7% gadā,» skaidroja Zariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma tirgus situācijā stabilizācija pārvērtusies stabilā stagnācijā, un tikai dažos segmentos ir novērojamas lielākas un mazākas aktivitātes, skaidro kompānijas Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

Darījumu skaits kopš šā gada sākuma ik mēnesi svārstās ap 1140 darījumiem. Arī cenu izmaiņas dzīvokļiem Rīgā mēnesī mainās tikai maksimāli 1% amplitūdā, viņš uzsver.

Oktobrī dzīvokļu cenu minimāls pieaugums 0,19 – 0,93% robežās raksturīgs centram, jaunajiem projektiem, kā arī sērijveida dzīvokļiem Juglā, Purvciemā, Pļavniekos, Mežciemā, Vecmīlgrāvī, Ķengaragā, Bolderājā, Ziepniekkalnā un Imantā. Savukārt kritums 0,39 – 0,57% diapazonā raksturīgs sērijveida dzīvokļiem Teikā un Āgenskalnā. Balsta indekss pieaudzis par vienu punktu – 135.

Tuvojoties apkures sezonai, pircēji lielu vērību pievērš ne vien dzīvokļa uzturēšanas izmaksu līmenim, apsaimniekošanas kvalitātei un zemes īpašuma jautājumam, bet arī interesējas par komunālo maksājumu parāda apjomu attiecīgajā daudzdzīvokļu mājā. Dzīvoklī vēlama gāzes apkure ar individuālo skaitītāju, kas ievērojami samazina uzturēšanas izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Bez uzturēšanās atļauju izsniegšanas pret nekustamā īpašuma iegādi «nozare būtu beigta»

Dienas Bizness,02.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkādas izmaiņas termiņuzturēšanās atļauju politikā var negatīvi ietekmēt ne tikai nekustamā īpašuma segmentu, bet visu Latvijas tautsaimniecību, laikrakstam Diena norādīja aptaujātie nekustamo īpašumu nozares pārstāvji.

«Lai gan sistēma «neatrisina visas problēmas», tomēr bez tās «nozare būtu beigta», uzskata nekustamā īpašuma kompānijas Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

Līdzīgu viedokli pauž uzņēmuma Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns, norādot, ka investīciju piesaistes programmu nedrīkst vērtēt vienīgi nekustamā īpašuma tirgus kontekstā, jo programma palīdzējusi uzlabot, piemēram, nekustamo īpašumu finansējušo banku veselību. «Jebkādas negatīvas šīs programmas izmaiņas nelabvēlīgi iespaidos ne vien nekustamā īpašuma segmentu, bet ari visu tautsaimniecību,» uzņēmējs pauda Dienai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Skats uz akciju iegādi joprojām optimistisks

Jānis Šķupelis,15.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksperti joprojām iesaka turēt augstāku akciju īpatsvaru, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Neskatoties uz to, ka straujš akciju cenu pieaugums pasaules lielākajos vērtspapīru tirgos turpinās jau gandrīz trīs gadus, daļa ekspertu joprojām ir pārliecināti, ka investoriem ieņemt krietni piesardzīgākas pozīcijas šobrīd vēl īsti nevajadzētu. «Akciju tirgus perspektīvas joprojām ir pozitīvas, jo šobrīd novērojamais pasaules ekonomikas izaugsmes temps uztur spēkā pozitīvu uzņēmumu ieņēmumu prognozi, un akciju vērtējumi vēl nav sasnieguši tādu līmeni, kas varētu ierobežot turpmāku cenu pieaugumu. Izrādījies, ka pat tirgus straujās kustības oktobrī bija pirkšanas iespēja. Tuvojoties Jaunajam gadam, ieguldījumu portfeļos uzturam paaugstinātu akciju īpatsvaru,» norāda Nordea Private Banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Medicīnas izglītības jaunuzņēmums Anatomy Next šonedēļ laiž klajā Anatomy.app – digitālu tiešsaistes izglītības platformu, kas paredzēta anatomijas mācīšanai un apgūšanai.

Uzņēmums izvērš savu darbību ASV un Eiropas tirgū, strādājot gan ar studentiem, gan ar izglītības iestādēm.

Tā kā jau gadu pasaule dzīvo pandēmijas režīmā, tad funkcionējoši digitāli rīki attālinātam mācību procesam ir pieprasītāki nekā jebkad agrāk. Medicīnas studentiem arī šajos apstākļos joprojām ir jāapgūst tāds sarežģīts priekšmets kā cilvēka anatomija, bet šobrīd tradicionālās pieredzē balstītas metodes, tādas kā cilvēka ķermeņa preparēšana, daudzviet nav pieejamas.

“Anatomy.app lielā priekšrocība ir uz objektu orientētā pieeja mācību procesā, kas studēšanu padara interaktīvu. Savā veidā šī mācību platforma veicina līdzvērtīgu studenta iesaisti priekšmeta izzināšanā, kādu to piedāvā preparēšanas kurss. Cilvēka anatomijas sarežģītās struktūras bieži ir paslēptas un grūti saskatāmas, taču tās kļūst pieejamas pētīšanai ar precīzu digitālo 3D modeļu palīdzību. Papildus tam Anatomy.app ļauj studentiem pašiem sevi testēt, kas palīdz celt viņu pārliecību par iegūtajām zināšanām,” stāsta Prof. Teodoro Forcht Dagi, biedrs Neiropētniecības fondā un Harvardas Universitātē, kā arī Anatomy Next valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru