Horvātija 1.janvārī pārgājusi uz Eiropas Savienības (ES) kopīgo valūtu eiro un pievienojas Šengenas zonai.

Pusnaktī (plkst.1.00 pēc Latvijas laika) Horvātija, kuras iedzīvotāju skaits sasniedz 3,9 miljonus, atvadījās no kunas un kļuva par 20.eirozonas valsti.

Vienlaikus tā kļuva arī par 27.Šengenas zonas dalībvalsti, un tas horvātiem dod brīvas pārvietošanās tiesības pār zonas iekšējām robežām.

Eksperti uzskata, ka pievienošanās eirozonai ļaus Horvātijai pasargāt savu ekonomiku straujās inflācijas apstākļos.

Taču pašu horvātu izjūtas nav tik viennozīmīgas. Kamēr pievienošanos Šengenas zonai vairums pilsoņu vērtē atzinīgi, pāreja uz eiro dažos rada bažas, un opozīcijā esošie labējie apgalvo, ka kopīgā ES valūta nāk par labu vienīgi tādām lielvalstīm kā Vācija un Francija.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Horvātija otrdien atklājusi tiltu, kas savieno Adrijas piekrastes dienvidu reģionu, arī Dubrovniku, ar valsts pārējo daļu, šādi nodrošinot, ka transportam vairs nevajadzēs šķērsot Bosnijas teritorijas šauro piekrastes joslu.

"Šī tilta svarīgums ir milzīgs, un tas nav tikai emocionāls, jo tiek savienota Horvātijas teritorija, bet arī attiecībā uz tūrismu un ekonomiku kopumā," šomēnes sacīja satiksmes ministrs Olegs Butkovičs.

Līdz ar Peļešacas tilta atklāšanu beigsies laiks, kad braucējiem uz Bosnijas robežas nācās gaidīt vairākas stundas.

Tilta būvniecība bija viens no Horvātijas lielākajiem infrastruktūras projektiem, kopš tā 1991.gadā pasludināja neatkarību no Dienvidslāvijas.

Pēc Dienvidslāvijas izjukšanās to veidojušu sešu republiku robežas kļuva par starpvalstu robežām.

Bosnija saglabāja piekļuvi Adrijas jūrai ar Neumas koridoru, kas no pārējās Horvātijas nošķir Dalmācijas dienvidus ar 90 000 iedzīvotāju un Dubrovnikas pilsētu, kas ir nozīmīgs Horvātijas tūrisma centrs.

Latvijas lietoto auto tirgus ir vismazāk caurspīdīgākais Eiropā, noskaidrots automašīnu vēstures atskaišu izveides platformas "carVertical" veiktajā pētījumā.

Katrai Eiropas valstij ir līdzīgas problēmas, sākot no viltota nobraukuma, slēptiem bojājumiem vai arī novecojoša pieejamā autoparka, kas pasliktina izredzes iegūt kvalitatīvu auto. Lietoto automašīnu tirgū bieži vien novērojamas nopietnas caurspīdīguma jeb pārredzamības problēmas. Situācijas nopietnība katrā Eiropas daļā ir nedaudz citādāka, kas izskaidrojams ar valstu ekonomisko situāciju un reģionālajām īpatnībām.

Latvija "carVertical" tirgus caurspīdīguma indeksā no 23 izpētītajām valstīm ierindojas pēdējā vietā, norādot uz potenciāli satraucošu situāciju lietotu automašīnu tirgū. Valstī ir augsts īpatsvars bojātu mašīnu, kas ilgtermiņā pircējiem var likt ieguldīt aizvien vairāk līdzekļu to remontā un uzturēšanā.

Latvijas vīriešu basketbola izlases pretinieki Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā Rīgā būs Gruzijas, Filipīnu, Brazīlijas, Melnkalnes un Kamerūnas izlases, pirmdien tika noteikts Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) izlozē.

Latvija A grupā tiksies ar Gruziju un Filipīnām, bet B grupā spēlēs Brazīlija, Melnkalne un Kamerūna.

Pārējos trīs kvalifikācijas turnīrus uzņems Pireja Grieķijā, Valensija Spānijā un Sanhuana Puertoriko.

Valensijā A grupā spēlēs Spānija, Libāna un Angola, bet B grupā tiksies Polija, Somija un Bahamu salas.

Pirejā A grupā spēlēs Slovēnija, Jaunzēlande un Horvātija, bet B grupā spēlēs Grieķija, Dominikānas Republika un Ēģipte.

Sanhuanā A grupā spēlēs Lietuva, Meksika un Kotdivuāra, bet B grupā tiksies Puertoriko, Itālija un Bahreina.

Balstoties uz FIBA pasaules rangu, kas tika atjaunots pēc Pasaules kausa finālturnīra, izlozes pirmajā grozā bija Spānija, Latvija, Lietuva un Slovēnija, otrajā grozā - Brazīlija, Itālija, Grieķija, Polija, trešajā - Puertoriko, Melnkalne, Dominikānas Republika un Somija, ceturtajā - Jaunzēlande, Gruzija, Meksika un Libāna, piektajā - Horvātija, Kotdivuāra, Angola un Filipīnas, bet sestajā - Ēģipte, Bahamu salas, Kamerūna un Bahreina.

Krievijas valdība paplašinājusi "nedraudzīgo valstu" sarakstu, teikts paziņojumā Krievijas valdība tīmekļa vietnē.

Sarakstā iekļautas Grieķija, Dānija, Slovēnija, Horvātija un Slovākija.

Tagad uz šīm valstīm tiks attiecināti ierobežojumi attiecībā uz personāla pieņemšanu darbā diplomātiskajās misijās un konsulārajās iestādēs "līdz pat pilnīgam aizliegumam pieņemt darbā vēstniecībās, konsulātos un valsts struktūru pārstāvniecībās darbiniekus no personu vidus, kas atrodas Krievijas teritorijā", teikts paziņojumā.

Attiecībā uz Grieķiju noteikts 34 cilvēku ierobežojums, ar kuriem diplomātiskās misijas un konsulārās iestādes var noslēgt darba līgumus. Dānijai šīs skaits ir 20, bet Slovākijai - 16. Slovēnija un Horvātija nevarēs pieņemt darbā darbiniekus savās diplomātiskajās misijās un konsulārajās pārstāvniecībās.

Gan Baltijas valstīs, gan arī eirozonā kopumā 2024. būs vēl viens izturības gads, bet būs vērojama straujāka ekonomikas izaugsme un turpinās samazināties inflācija, intervijā prognozēja Eirogrupas, kas apvieno eirozonas valstu finanšu ministrus, prezidents, Īrijas publisko izdevumu, valsts attīstības plāna izpildes un reformu ministrs Paskals Donohou.

Eirogrupas prezidents, kurš šonedēļ tikās ar Baltijas valstu centrālo banku vadītājiem un finanšu ministriem, uzsvēra, ka Baltijas valstu ekonomikas ir demonstrējušas būtisku noturību, jo, sākoties karam Ukrainā, tās bija pirmās, kas saskārās ar strauju inflācijas lēcienu.

"Pēdējo reizi, kad es šeit viesojos, mēs apspriedām strauji augošo inflāciju, kas ļoti nopietni var ietekmēt dzīves līmeni un ekonomikas rādītājus. Tagad mēs esam 2024.gada sākumā, esam piedzīvojuši dramatisku inflācijas kāpumu gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs, bet mēs redzam, ka visas šīs ekonomikas ir izvairījušās no nozīmīgas lejupslīdes," pauda Donohou.

Viņš uzsvēra, ka sava loma te ir bijusi arī vienotajai valūtai - eiro -, jo tā ir nodrošinājusi, ka, piemēram, Latvijas eksportētāji, kas pārdod preces Vācijā vai kādā citā eirozonas valstī, to ir varējuši darīt bez valūtu svārstību riska.

Latvijas izmiršanas stāstam ir vairāk dimensiju, nekā pirmajā acu uzmetienā šķiet, un tādēļ ir vērts paraudzīties uz iedzīvotāju skaita izmaiņām uz kopējā Eiropas fona.

Pamata aina, bez plašiem komentāriem, ir Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa pēc Eurostat datiem apkopotā informācija par iedzīvotāju skaita izmaiņām Eiropas Savienības (ES) valstīs, kuru viņš publicēja savā sociālā tīkla Twitter kontā šogad. Kopš 2000. gada esam procentuāli zaudējuši visvairāk iedzīvotāju no visiem ES. Ir gluži tā, it kā Latvijā būtu bijusi fronte, tikai bez neviena šāviena.

Latvijā bērni dzimst

Ievadā ir jāuzsver, ka Latvijā bērni dzimst un mēs neesam pēdējā vietā dzimstības ziņā uz vienu sievieti. Protams, neviena Eiropas valsts nevar lepoties ar spēju pašatražot sevi. Proti, vidējam lielumam jābūt 2,1 bērnam uz vienu sievieti valstī. Visaugstākie rādītāji, pēc kompānijas Statista datiem, ir Francijai un Zviedrijai – 1,84 bērni uz sievieti. Latvija ir vairāk TOP galvgalī, ja raugāmies uz ES kopumā. Mums 2021. gadā bija 1,75 bērni uz vienu sievieti, atbilstoši Statista.

Ne tikai Eiropas Centrālajai bankai (ECB), bet arī eirozonas valstu valdībām ir jāturpina strādāt, lai samazinātu inflāciju, intervijā sacīja Eirogrupas, kas apvieno eirozonas valstu finanšu ministrus, prezidents, Īrijas publisko izdevumu, valsts attīstības plāna izpildes un reformu ministrs Paskals Donohou.

Eirogrupas prezidents, kurš pagājušajā nedēļā tikās ar Baltijas valstu centrālo banku vadītājiem un finanšu ministriem, uzsvēra, ka lēmumi par procentu likmēm ir ECB kompetencē.

"Taču tas, ko mēs varam darīt, lai palīdzētu samazināt inflāciju, ir izvairīties no pieprasījuma palielināšanas mūsu ekonomikās ar mūsu pieņemtajiem budžeta lēmumiem. Inflācijas mazināšana nav tikai ECB atbildība. Tā ir arī finanšu ministru atbildība. Ja mēs varam samazināt aizņemšanos un tādējādi palīdzēt samazināt inflāciju, tas savukārt varētu ļaut ECB nākotnē pieņemt citādākus lēmumus par procentu likmēm. Taču galvenais - vispirms ir jāsamazina inflācija," uzsvēra Donohou.

Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) pēdējo četru mēnešu laikā ir parakstījusi sešus jaunus sadarbības līgumus ar partneriem Polijā, Čehijā, Ungārijā, Rumānijā un Horvātijā par kopējo summu aptuveni 4,5 miljonu eiro apmērā.

Līgumi paredz lokomotīvju remontus un modernizāciju.

Līdz ar šo jauno sadarbību īstenošanu Centrāleiropas un Dienvideiropas valstīs, DLRR šogad būs izdevies pilnībā kompensēt Krievijas iebrukuma Ukrainā radīto pasūtījumu pārtraukumu no Krievijas un Ukrainas.

“DLRR jaunu pasūtījumu piesaiste Eiropā un klientu diversifikācija ir šī gada darba lielākais panākums. Uzņēmums šobrīd veido arī sadarbības iestrādnes ar uzņēmumiem Vidusāzijas un Tuvējo austrumu reģionos, lai papildus paplašinātu darbības ģeogrāfiju. Līdztekus DLRR ir izstrādājis ražošanas modeli un piemērojis tehnoloģiju, kas uzņēmumam ļauj ražot pilsētu satiksmes tramvajus. Tramvaju ražošana nākotnē var kļūt par būtisku attīstības iespēju ražošanas nozarei Daugavpilī,” saka Anastasija Udalova, DLRR padomes priekšsēdētāja.

Lai līdz 2030. gada pirmajam janvārim sasniegtu Latvijas stratēģisko mērķi - vidējo Eiropas Savienības IKP līmeni uz vienu iedzīvotāju -, tad katru gadu Latvijas IKP pieaugumam ir jābūt 9,5% gadā virs vidējā vidējo Eiropas Savienības IKP pieauguma.

Atbilstoši Eurostat apkopotajai statistikai Latvija 2022. gadā sasniedza 58% no ES 27 valstu vidējā līmeņa uz vienu iedzīvotāju (rēķinot eiro un tirgus cenās). Ievērojami virs ES vidējā līmeņa bija Luksemburga (+235%), Īrija (+179%) un Dānija (+82%). Krietni ES vidējo līmeni apsteidza arī Nīderlande (+53%), Zviedrija (+52%), Austrija (+39%), Somija (+36%), Beļģija (+34%) un Vācija (+31%). Francijas IKP uz vienu iedzīvotāju 2022. gadā bija 9% virs ES vidējā, bet Itālijas un Maltas IKP uz vienu iedzīvotāju bija par 7% mazāks nekā ES vidējais. Nedaudz zem ES līmeņa bija Kipra (86%), Spānija (80%), Igaunija (76%), Slovēnija (76%), Čehija (73%), Lietuva (67%) un Portugāle (66%). Zem Latvijas līmeņa (58%) bija Slovākija (56%), Grieķija (55%), Ungārija (49%), Horvātija (49%), Polija (49%), Rumānija (42%) un Bulgārija (37%).

Latvija būtiski atpaliek no Baltijas kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas atkritumu reģenerācijā, kaut arī tādējādi varētu samazināt importētās dabasgāzes apjomus, kā arī poligonos apglabājamo atkritumu apjomu, situācija tuvāko gadu laikā varētu mainīties.

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka vidēji Eiropas Savienībā 27% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Latvijā tikai aptuveni 3%, Lietuvā — 26% un Igaunijā pat 43%. Eiropā augstākie rādītāji šajā segmentā ir Zviedrijai, Somijai, Dānijai, kurā pārsniedz 50% līmeni. Savukārt tādās dienvidu zemēs kā Malta, Horvātija, Kipra un Grieķija atkritumu reģenerācija faktiski neeksistē. Bulgārija un Latvija atkritumu reģenerācijā visā Eiropā attiecīgi ieņem piekto vietu no beigām. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%), taču būtiski apsteidz to pašu Maltu (10%), Rumāniju (14%), Kipru (16%). Protams, Eiropas Savienība ir izvirzījusi dalībvalstīm mērķi līdz 2035. gadam panākt, lai 65% no sadzīves atkritumiem tiktu izmantoti atkārtoti vai pārstrādāti un tikai 10% apglabāti atkritumu poligonos, vienlaikus tajos rodas rodas metāns, kas ir pat daudz kaitīgāks klimatam par CO2. Jārēķinās, ka aptuveni trešā daļa no poligonos noglabātajiem sadzīves atkritumiem ir citādi nepārstrādājami, tāpēc reģenerācija rada vairākus ieguvumus — mazākus poligonos deponējamo atkritumu apjomus, lielāku aprites ekonomiku, mazāku energoresursu importu u.tml.

Baltijas valstīs strādājošo "Luminor Bank" vēlas iegādāties Ungārijas lielākā banka "Országos Takarék Pénztár" (OTP), kas darbojas arī Krievijā, vēsta aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz nenosauktiem avotiem.

Tā ziņo, ka OTP izteikusi nesaistošu "Luminor" iegādes piedāvājumu ASV investīciju kompānijai "Blackstone", kam pieder "Luminor" akciju kontrolpakete.

Pēc "Bloomberg" vēstītā, "Blackstone" par "Luminor" vēlas saņemt 1,2 reizes vairāk par tās bilances vērtību. "Luminor" bilances vērtība 2023.gada beigās bija 1,8 miljardi eiro, tātad pārdošanas cena lēšama 2,1 miljarda eiro apmērā.

OTP darbojas ne tikai Ungārijā, bet arī Albānijā, Bulgārijā, Horvātijā, Krievijā, Melnkalnē, Moldovā, Serbijā, Slovēnijā, Ukrainā un Uzbekistānā.

Jau vēstīts, ka janvārī mediji ziņoja, ka "Blackstone" vēlas pārdot "Luminor" un darījums varētu notikt jau šogad.

Pēc aktīvu apmēra "Luminor Bank" filiāle Latvijā ir ceturtā lielāka banka Latvijā.

Digitālo inovāciju uzņēmums "Helmes" sadarbosies ar Eiropas Kodolpētniecības centru (CERN), kļūstot par vienu no oficiālajiem programmatūras izstrādes un digitalizācijas partneriem, informē "Helmes" pārstāvji.

Organizācijas apņēmušās īstenot ilgtermiņa stratēģisko sadarbību, tostarp pirmie projekti palīdzēs attīstīt personālvadības un drošības lietojumprogrammu sistēmas.

"Šī sadarbība sniedz plašas iespējas esošajai komandai un jaunajiem talantiem, kuri vēl tikai meklē vietu savas karjeras izaugsmei," komentē "Helmes Latvia" izpilddirektors Viesturs Bulāns uzsver

"Sistēmu izstrādē ir iesaistītas divas komandas - "Java" programmēšanas komanda strādā ar personālvadības risinājumiem, savukārt dizaina komanda atjauno drošības portālu dizainu un lietotāju pieredzi. Abām organizācijām ir līdzīgas vērtības un tās ir vērstas uz attīstību, kas ir stabils pamats veiksmīgai ilgtermiņa sadarbībai," pauž "Helmes" partneris Tarmo Kīvits .

Apvienoto Arābu Emirātu nekustamo īpašumu attīstības uzņēmums “Eagle Hills” Rīgā atklājis vizionāru krastmalas attīstības projektu “Riga Waterfront”.

Tā vīzija, iecerētie mērogi un apbūves ieceres uzskatāmos maketos apskatāmi Rīgas Pasažieru ostā izveidotajā projekta prezentācijas centrā, kas turpmāk būs atvērts ikvienam apmeklētājam un interesentam.

Projekts ir stratēģiski novietots Rīgas UNESCO Pasaules mantojuma vēsturiskā centrā, netālu no jūgendstila rajona un vecpilsētas.

"Eagle Hills Properties" dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Mohameds Ali Alabbars komentēja, ka "Riga Waterfront" atspoguļo stratēģisko vīziju, kuras mērķis ir attīstīt un atdzīvināt Latviju un tās galvaspilsētu Rīgu, pozicionējot to kā jauno Eiropas centru.

Ar kopējo ieguldījumu 3 miljardu eiro apmērā atjaunotā krastmala 5 kilometru garumā veidota tā, lai būtu dzīvīga un dinamiska, pārvēršot Andrejsalas teritoriju par plaukstošu centru, no kura paveras tiešs skats uz ūdeni.

Latvijā jūlijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina piektdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Gada inflācija Latvijā jūlijā bijusi 6,6%. Augstāka inflācija pagājušajā mēnesī bijusi Ungārijā (17,5%), Slovākijā un Polijā (abās valstīs 10,3%), Čehijā (10,2%), Rumānijā (8,9%), Horvātijā (8%), Bulgārijā (7,8%), Lietuvā (7,2%) un Austrijā (7%). Igaunijā gada inflācija bija 6,2%.

Zemākā gada inflācija jūlijā bija Beļģijā (1,7%), Luksemburgā (2%) un Spānijā (2,1%).

Jūlijā salīdzinājumā ar 2022.gada septīto mēnesi patēriņa cenu kāpums reģistrēts visās ES dalībvalstīs.

ES vidēji gada inflācija jūlijā bija 6,1%, bet eirozonā tā veidoja 5,3%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi – jūniju – patēriņa cenas jūlijā ES saglabājušās nemainīgas, bet eirozonā samazinājušās par 0,1%.

Transporta pakalpojumu platforma “Bolt” un viens no Baltijā un Polijā vadošajiem elektromobiļu uzlādes tīklu attīstītājiem “Eleport” paziņojis par sadarbības paplašināšanu, lai īstenotu lojalitātes programmu, kas paredzēta elektromobiļu autoparku īpašniekiem un partneršoferiem “Bolt” kopbraukšanas platformā.

“Bolt” un “Eleport” sadarbības pamatā ir mērķis atbalstīt kopbraukšanas pakalpojuma sniedzējus pārejas procesā no fosilās degvielas uz elektromobiļiem. Lojalitātes programmas ietvaros visiem “Bolt” partneršoferiem un autoparku īpašniekiem, kas izmanto elektromobiļus, ir iespēja saņemt iepriekš aktivizētu “Eleport” atlaižu karti, ko var izmantot visās “Eleport” uzlādes stacijās Baltijā un Polijā. “Bolt” partneršoferi un autoparku īpašnieki, kas piedalās lojalitātes programmā, saņems atlaidi lieljaudas uzlādei. Lojalitātes programma tika ieviesta Igaunijā š.g. aprīlī, taču no maija tā ir pieejama arī Latvijā, Lietuvā un Polijā.

"Bolt" vecākais operāciju speciālists Nils Kacars stāsta: "Kopbraukšanas pakalpojumi var palīdzēt pilsētām veicināt transporta elektrifikāciju un vienlaikus samazināt vajadzību pēc personīgās automašīnas uzturēšanas, jo autovadītāji, kuru peļņas avots ir kopbraukšanas pakalpojumu sniegšana, mēro ievērojamus attālumus. No autovadītāju atsauksmēm mēs zinām, ka veiksmīga pāreja uz bezizmešu automašīnām ir atkarīga no autovadītāju uzticības elektromobiļiem, it īpaši attiecībā uz uzlādes pieejamību un akumulatoru darbības ilgumu. Sadarbība ar “Eleport” ļauj mums risināt vienu no partneršoferu nosauktajiem izaicinājumiem."

Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati. Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportējamā produkcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un ES fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir Latvijas ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.

Divkāršs pieaugums

Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados ir guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Savukārt ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam, ja 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, tad 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) vairs tikai 150 miljoni eiro. Savukārt tajā pašā laikā Latvijas ienākumi no koka palešu eksporta no 103 miljoniem eiro palielinājās līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt pēc eksporta apjoma tas nav pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes. Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Senter, lieto Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru (ES KN), kura tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu.

Itālijas starptautiskā finanšu kompānija "UniCredit" arī ir ieinteresēta iegādāties ievērojamu daļu Baltijas valstīs strādājošās bankas "Luminor", kas patlaban pieder ASV investīciju kompānijai "Blackstone", vēsta lietišķo ziņu aģentūra "Bloomberg".

Tās rīcībā esošā informācija liecina, ka "UniCredit" ir iesniegusi savu piedāvājumu "Blackstone" par "Luminor" iegādi, tādējādi konkurējot ar Ungārijas lielāko banku "Orszagos Takarek Penztar" (OTP), kas arī ir ieinteresēta bankas iegādē.

Patlaban gan nav skaidrs, kādu daļu bankā "Luminor" plāno iegādāties "UniCredit" - visas "Blackstone" piederošās akcijas vai tikai tik daudz, lai iegūtu kontroli pār šo Baltijas finanšu institūciju. "Blackstone" pieder "Luminor" kontrolpakete ar 80,05%. akciju. Atlikušās 19,95% akciju pieder Norvēģijas bankai DNB.

Luminor vēlas iegādāties Krievijā strādājošā Ungārijas banka OTP 

Baltijas valstīs strādājošo "Luminor Bank" vēlas iegādāties Ungārijas lielākā banka "Országos...

"Luminor" iegāde būtu daļa no "UniCredit" stratēģijas paplašināties strauji augošajos Austrumeiropas un Ziemeļeiropas tirgos. 12.jūnijā Eiropas Komisija apstiprināja "UniCredit" vienpersoniskās kontroles iegūšanu Rumānijas "Alpha Bank Romania". Brisele secināja, ka darījums neradīs bažas par konkurenci, ņemot vērā iesaistīto uzņēmumu ierobežoto stāvokli tirgū.

"UniCredit" ir Itālijas globāls banku un finanšu pakalpojumu uzņēmums, kas darbojas 50 valstīs, un tam ir vairāk nekā 8500 filiāļu un 147 000 darbinieku. Tā stratēģiskā pozīcija Rietumeiropā un Austrumeiropā nodrošina tai vienu no lielākajām tirgus daļām reģionā. Uzņēmuma akcijas ir iekļautas akciju tirgus indeksā "Euro Stoxx 50".

Maija sākumā tika ziņots, ka Baltijas valstīs strādājošo "Luminor Bank" vēlas iegādāties Ungārijas lielākā banka OTP, kas darbojas arī Krievijā, vēsta aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz nenosauktiem avotiem.

OTP izteikusi nesaistošu "Luminor" iegādes piedāvājumu ASV investīciju kompānijai "Blackstone".

Janvārī mediji ziņoja, ka "Blackstone" vēlas pārdot "Luminor" un darījums varētu notikt jau šogad.

Pēc "Bloomberg" vēstītā, "Blackstone" par "Luminor" vēlas saņemt 1,2 reizes vairāk par tās bilances vērtību. "Luminor" bilances vērtība 2023.gada beigās bija 1,8 miljardi eiro, tātad pārdošanas cena lēšama 2,1 miljarda eiro apmērā.

OTP darbojas ne tikai Ungārijā, bet arī Albānijā, Bulgārijā, Horvātijā, Krievijā, Melnkalnē, Moldovā, Serbijā, Slovēnijā, Ukrainā un Uzbekistānā.

"Luminor Bank" tika izveidota 2017.gada oktobrī, Baltijas valstīs apvienojot "Nordea Bank" un DNB, savukārt 2019.gada janvāra sākumā tika pabeigta "Luminor Bank" pārrobežu apvienošana, bankai turpinot darbību ar centrālo biroju Igaunijā un filiālēm Latvijā un Lietuvā.

Par "Luminor Bank" stratēģisko investoru 2018.gadā kļuva ASV investīciju kompānija "Blackstone", iegādājoties akciju kontrolpaketi. Ieguldījums "Luminor Bank" kapitālā plānots uz termiņu no pieciem līdz septiņiem gadiem ar iespējām to pagarināt, intervijā aģentūrai LETA toreiz sacīja "Luminor Group" uzraudzības padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Pēc aktīvu apmēra "Luminor Bank" filiāle Latvijā ir ceturtā lielāka banka Latvijā.

ES PVN direktīva ļauj dalībvalstīm ieviest samazināto PVN likmi pārtikai.

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Latvija, iespējams, no 2024. gada 1. janvāra pārstās piemērot šī nodokļa samazināto 5% likmi Latvijā raksturīgajiem dārzeņiem un augļiem. BDO Latvia pētījums liecina, ka arī bez šī papildinājuma mūsu valstī PVN likme ir viena no augstākajām.

Atpaliekam tikai no Dānijas

Latvijā PVN likme pārtikas precēm ir viena no augstākajām ES, tāpat kā Bulgārijā, Dānijā, Igaunijā un Lietuvā. «Attīstītās valstis (Vācija – 7% likme, Luksemburga – 3%) piemēro daudz zemāku samazinātā PVN likmi nekā Latvija, neskatoties uz to, ka var atļauties to celt, jo iedzīvotāju dzīves līmenis ir augstāks. Šo valstu iedzīvotāji būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt,» pētījuma datus komentē AS BDO Latvia nodokļu projektu vadītājs Artūrs Radziviļčuks. Viņš kā pārsteidzošu vērtē situāciju, ka Baltijā – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – šādas samazinātās PVN likmes pārtikai netiek piemērotas. Samazinātās PVN likmes pārtikai nav arī Dānijā. «Izveidojusies absolūti neloģiska aina – jo nabadzīgāka valsts, izņemot Dāniju, jo augstāks PVN pārtikai,» secina A. Radziviļčuks.

Latvijā atkritumus, kurus var izmantot siltuma un elektroenerģijas ražošanai, joprojām apglabā poligonos.

Itāļu rakstnieks Karlo Kalodi, 1882. gadā sarakstot grāmatu Pinokio piedzīvojumi, visticamāk, bērniem vēlējās izskaidrot daudz ko, bet tieši un nepārprotami – to, ka, aprokot naudu zemē, naudas koks neizaugs. Latvijā tieši to dara – naudu rok zemē, turklāt lielos apjomos. Visi, dzirdot, ka atkritumu lieta ir liels bizness, saprotoši māj ar galvu un turpina šos resursus vai naudu aprakt. Mūsu kaimiņvalstīs – kā ziemeļos, tā dienvidos – no atkritumiem ražo siltumu un elektrību, kas patiešām ir nauda. Latvijā gandrīz visu šo naudu aprok. Turklāt dara to bez viltus un spaidiem. Brīvprātīgi un apzinoties, ka tā ir nauda.

Vienā ailē ar Bulgāriju

No 2010. līdz 2019. gadam Latvijas ienākumi no lapu koku finiera eksporta bija visai nenozīmīgi, bet pašlaik tā ir ļoti strauji augoša eksporta nozare.

To tāda Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati par finiera eksporta ienākumiem uz vienu valsts iedzīvotāju. Lai arī Latvijā finieri ražo lielos apjomos, tomēr vairums tā tiek salīmēts saplāksnī, un tikai pavisam neliels tā apjoms tiek eksportēts kā finieris. Eksporta ienākumu uzrāviens ir saistāms ar triju finiera ražotāju izveidi un ražošanas apjomu pieaugumu — SIA AmberBirch Jekabpilī, SIA Kornbest Olainē, SIA Baltic Birch Wave Aizkrauklē, kā arī Rīgā ilgstoši strādājošo SIA Riga Venner.

Bērza pievilcība

Latvija, kas ir tikai 0,02% no pasaules iedzīvotajiem, piegādā 2,1% no visā pasaulē nepieciešamajiem meža nozares produktiem. 2022. gadā Latvija pēc kopējā meža nozares produkcijas eksporta bija 14. vietā pasaulē, un tas sagādāja Latvijai 3,7 miljardu eiro ienākumus. Latvijas galvenā specializācija pasaulē meža nozarē ir gan ražot preces, kuras jau ir gatavas patēriņam (koka paletes, vīnogulāju balsti utt.), gan arī ražot un eksportēt produkciju, kas tiek izmantota citu preču ražošanai, un pakalpojumus ražošanā, būvniecībā, remontos u.c. Ikvienā pasaules mēbeļu veikalā vai celtnē, kurā tiek izmantots saplāksnis vai finiera loksnes, visai ticami, ka būs atrodama Latvijas eksportētā produkcija. Latvijas meža nozarē ir preču grupas, kuru kopējie gada ienākumi no eksporta pārsniedz pusmiljardu eiro, taču ir preces, kuru pienesums Latvijas eksportā ir mērāms tikai desmitos miljonu eiro, bet kurās tik un tā Latvija ir starp pasaules līderiem.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra (International Trade Center – ITC) apkopotā statistika, kuru atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.

Aiz igauņiem un lietuviešiem

Pasaules lielākā saliekamo koka ēku eksportētāja 2023. gadā bija Igaunija, kura eksportēja mēbeles par 390 miljoniem eiro. Igaunijas daļa globālajā saliekamo koka ēku tirgū 2023. gadā bija 20,9%. Otrajā vietā ar 169 miljoniem eiro (9,0% no kopējā pasaules eksporta) bija Lietuva, bet trešajā vietā ar 146 miljoniem eiro (7,8% no kopējā pasaules eksporta) bija Polija. Pasaules saliekamo koka ēku eksportētāju augšgalā 2023. gadā bija arī Kanāda (7,1% no kopējā pasaules eksporta), Vācija (5,3% no kopējā pasaules eksporta), Beļģija (4,6% no kopējā pasaules eksporta) un Čehija (4,6% no kopējā pasaules eksporta). Latvijas ienākumi no saliekamo koka ēku eksporta 2023. gadā bija 70,8 miljoni eiro (3,8% no kopējā pasaules eksporta), un tas nodrošināja Latvijai astoto vietu pasaulē. Pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta 2023. gadā Latvija apsteidza Austriju (3,5% no kopējā pasaules eksporta), Zviedriju (3,5% no kopējā pasaules eksporta), Ķīnu (3,4% no kopējā pasaules eksporta), Nīderlandi (3,2% no kopējā pasaules eksporta) un Somiju (3,1% no kopējā pasaules eksporta).

Latvijas kokskaidu plātņu produktu eksports 2022. gadā veidoja 1,4% no globālā tirgus, pēc šo produktu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ir otrajā vietā pasaulē, bet pēc kopējā apjoma tonnās - 18. vietā pasaulē.

VIDEO SATURS:

Andis šķēle, SIA "Baltic Block" valdes priekšsēdētājs

00.00. - 00.14. | Ko uzņēmums ražo?

00.15.- 00.43 | Kur realizē saražoto?

00.44. - 01.13. | Kādi ir bijuši pēdējie trīs gadi?

01.14.- 01.44. | Kas palīdz noturēties tirgos?

01.45.- 02.59. | Kādi pašlaik ir būtiskākie izaicinājumi?

02.59.- 04.30. | Kur iegūst izejvielas bloku ražošanai?

04.31.- 06.04. | Kādas investīcijas ir veiktas pēdējo gadu laikā?

06.05.- 07.34. | Kādas prasības izvirza liels pircējs?

07.35.- 08.11 | Kāpēc paplašina ražoto produktu portfeli?

Artūrs Bukonts, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors

Neviens sevis cienošs un praktizējošs finanšu eksperts nespēs dot vērtējumu, ka pie virzītā “airBaltic” scenārija valsts mērķis ir bijis atgūt nodokļu maksātāju ieguldīto naudu, kā arī, ka lidsabiedrības vadība darbojas sava akcionāra Latvijas valsts interesēs.

Pēc “Grant Thornton Baltic” veiktā tirgus apskata* tikai dažām nacionālajām lidsabiedrībām Eiropā valsts ir mazākumakcionārs – četrām pretstatā 13, kurās valsts ir vairākumakcionārs.

No lēmumu pieņēmējiem uz “bloķētājiem”

Iespējams, valdības agrāks lēmums par “airBaltic” potenciālo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO biržā būtu ļāvis veiksmīgi piesaistīt privātu finansējumu, un mainītu šī brīža situāciju ar vairākuma akciju nodošanu stratēģiskam investoram. Nacionālās aviokompānijas loma valsts apdraudējuma gadījumā bija galvenais arguments, kāpēc pēdējos gados tika ieguldīti tik apjomīgi nodokļu maksātāju līdzekļi – vairāk nekā pus miljards eiro.