Līdzīgi kā citās valstīs, arī Latvijā iedzīvotāji atvaļinājuma laikā tērē arvien vairāk, t.sk., palīgos ņemot finanšu iestāžu kredītus.
Lai gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija vēl nav apkopojusi datus par mājsaimniecību karšu un kontu kredītiem 2. ceturksnī, par šo periodu datu par Latvijas iedzīvotāju ceļojumiem un to tēriņiem ārvalstīs nav arī statistikas pārvaldei, tomēr iepriekšējo periodu tendences un baņķieru aplēses liecina, ka kredītu skaits un apjoms, arī tēriņi pieaug.
Iedzīvotāji atvaļinājumu izmanto ceļojumiem, kuros tērē vairāk, izmantojot arī lielākus aizņemtos līdzekļus. Piem., ir bankas, kur kredītkaršu apgrozījums, pērkot ceļojumu un lidmašīnas biļeti, šogad audzis divas reizes. Te gan jāatgādina, ka kredītkaršu tirgus strauji sāka attīstīties pēdējos pāris gados un arī to izmantošana ne tuvu nav tik plaša kā Eiropā.
Tomēr baņķieru teiktais par tērētajiem piešķirtajiem limitiem liecina, ka iedzīvotāji pēc atvaļinājuma var nonākt zināmā parādu gūstā, jo jāatmaksā iztērētais kredīts, ir smagāk, ja iztērēta arī atvaļinājuma nauda.
Piem., CreditExpert.co.uk izpētīts, ka vairāk nekā kā 12 milj. britu nonāk parādu bedrē pēc atvaļinājumiem un ceļojumiem. 27 % atpūtnieku, izmantojot kredītkartes, ņem līzingu bankā vai aizņemas naudu no radiniekiem. 6 % atzīst, ka iebraukuši dzi��os mīnusos pēc atvaļinājuma. Latvijā tāda pētījuma vēl nav, tomēr, pieaugot kredītkaršu ņēmēju skaitam un piešķirtajiem limitiem, arī Latvijā nav izslēgti gadījumi iebraukšanai dziļos mīnusos. Tas visātrāk iespējams cilvēkiem ar vairākām kredītkartēm.
Tērējot apdomīgi
Vasara kredītkaršu izmantošanā vienmēr iezīmējas kā viens no aktīvākajiem periodiem, kam pamatojums ir ceļojumu un viesnīcu rezervēšana, pirkumi ceļojumu laikā, kas tiek veikti, izmantojot kredītkarti, atzina SEB Unibankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Gribuste. «Šogad, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, jāsecina, ka cilvēki aktīvāk kredītkartes izmanto tieši ārvalstīs,» tā viņa.
SEB Unibanka secina, ka cilvēki bieži kredītkartes papildina arī ar saviem līdzekļiem, bankas papildfinansējumu uzskatot kā drošības rezervi. SEB Unibankas maksājumu karšu speciālistu apkopotā informācija liecina, ka kredītkaršu limita izmantošanas straujāks pieaugums veidojas vairāku faktoru, ne tikai ceļošanas, ietekmē. Vēl iezīmējas arī izpārdošanu laiks.
Pēc SEB Unibankas datiem, vidēji cilvēki izmanto 40-50 % no piešķirtā kredītkaršu limita, kas liecina par kredītkaršu pārdomātu pielietošanu. Kopumā SEB Unibanka karšu overdraftā un kredītkaršu limitos šogad jūnija beigās bija izsniegusi 77 milj. Ls, kas ir par 83.3 % vairāk nekā pērn šajā laikā.
«Apjomi ir pieauguši, tai pašā laikā neatmaksāto kredītsaistību īpatsvars ir samazinājies: no 2.47 % pērn jūnija beigās uz 1.98 % šogad. Pēc A. Gribustes sacītā, būtiski pasliktinājumi atmaksāšanas kvalitātē pēdējo mēnešu laikā nav novēroti.
DnB NORD Bankas Sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Grabinska lēsa, ka bankas karšu lietotāju tēriņi pārliecinoši un konsekventi pieaug, pat neatkarīgi no atvaļinājuma sezonas — pieaugums stabili turas ap 45 % līmenī no gada sākuma. Arī salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgajiem mēnešiem jūtams stabils un pārliecinošs pieaugums karšu lietotāju tēriņos, atsevišķos mēnešos pārsniedzot 50 % robežu.
DnB NORD Bankas karšu lietotāju tēriņi ārzemēs šogad aprīlī, maijā un jūnijā ir pieauguši par 54.4 %, salīdzinot ar 2006.g. šo pašu periodu, t.sk. pirkumiem pieaugums par 55.5 %. «Mums ir vairāk nekā 40 tūkst. izsniegto kredītkaršu, portfelis pārsniedz 15 milj. Ls. Apmēram 80 % tērē uzreiz visu summu. Protams, cilvēki maksā ar karti arī par ceļojumiem,» tā Norvik Bankas pārstāvis Oļegs Vandišs.
Pēc viņa atzītā, par vidējās summas izmaiņām varēs spriest tuvāk gada beigām, bet tā kā banka palielina minimālo pieejamo kredīta summu (bez ienākuma apliecinošiem dokumentiem) no 200 līdz 300 Ls, varam uzskatīt, ka vidējā summa droši vien palielināsies.
GE Money, kuras izsniegto patēriņa kredītu apjoms pusgadā divkāršojies, vadītājs Dmitrijs Cimbers komentēja, ka nav iespējams precīzi noteikt, cik naudas līdzekļu cilvēki aizņemas tieši ceļojumiem, jo viena lieta ir pakalpojums ceļojums kredītā, kur, piem., GE Money vidējā kredīta summa uz cilvēku ir pie 800 Ls, bet, otrkārt, cilvēki bieži par ceļojumiem norēķinās ar kredītkarti, vai arī GE Money gadījumā ar naudas kredīta palīdzību.
GE Money naudas kredīta vidējā summa uz cilvēku ir ap 500 Ls un, pēc viena no veiktajiem pētījumiem par GE Money naudas kredīta izlietojumu, atklājās, ka tieši Rīgā visbiežāk naudas kredītu patērētāji izmanto ceļojumiem un svētku sarīkošanai.
Arī ekonomika aug
Parex bankas viceprezidents Guntis Beļavskis atzina, ka no maija līdz jūlijam iedzīvotāji izmantouši kredītkartes lidojumu pirkumiem 2 reizes vairāk nekā pērn šajā laikā. Lidojumu pirkšanā kredītkaršu izmantošana pieaugusi par 114 %, bet ceļojumiem par 68 %. «Ceļojumi Latvijā ir aktuāli, t.sk., pateicoties arī lidostas attīstībai vairāk tiek izmantoti patēriņa kredīti, » tā viņš.
Kredītkaršu izmantošanas pieaugumu G. Beļavskis skaidroja ar to, ka viss pieaug, arī tēriņi, tomēr, tā kā kredītkaršu izplatība nav ne tuvu vidējam Eiropas līmenim, tad Latvijā šis tirgus augs. Viņš atzina, ka arī parādu atdošanas tendences nav uz slikto pusi.
Vidēji Parex bankas vienas kredītkartes kredītlimits ir 300—500 Ls, bet šogad izdotajām kartēm šis limits varētu tuvoties 1000 Ls. No piešķirtajiem limitiem kredītkartēm izmantoti bijuši vidēji 38 % jūnija beigās.
Savukārt Hansabankas dati liecina, ka, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, pirkumu skaits ar kredītkartēm gada laikā pieaudzis par 34 %, bet iztērēto summu ziņā — par 57 %, t.sk. īpaši straujš bijis darījumu skaita pieaugums norēķiniem ārzemēs — par 61 % skaita ziņā, bet par 69 % — summu ziņā, lēsa Hansabankas pārstāvis Ivars Svilāns.
Pēc Hansabankas datiem, 20 % no pirkumiem veikti ar kredītkartēs bankas piešķirto naudu. Tas, ka pieaug tēriņi ceļojumiem, ir viennozīmīgi, par ko liecina ārzemēs veikto pirkumu skaita un apjoma straujš kāpums, tā I.Svilāns.
Ir nedaudz parādnieku
Tomēr nelielai daļai iedzīvotāju jau ir zināmas problēmas ar kredītu atmaksu, liecina Latvijas Bankas parādnieku reģistra dati.
Piem., jūnija beigās bija uzkrāta informācija par 58 584 parādniekiem (t.sk. fiziskās personas — 54 924 jeb 93.8 %) un 79 692 reģistrētām saistībām. Tostarp 2. ceturksnī reģistrēti 4405 parādnieki un 7 166 saistības (2007. gada 1. ceturksnī — attiecīgi 3 932 un 6 118). 2. ceturksnī saistībās vislielākais bija kredītkaršu kredīta un kredīta patēriņa preču iegādei īpatsvars (attiecīgi 36.7 % un 24.5 %).