Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps pasniegšanas ceremonijā apbalvotas labākās filmas, filmu veidošanā iesaistītie profesionāļi, mūža balvas laureāts par ieguldījumu filmu mākslā, kā arī atsevišķi tikai pasniegtas FIPRESCI (Starptautiskā kino kritiķu federācija) un citas īpašās balvas.

Balva par mūža ieguldījumu filmu mākslā pasniegta režisoram Varim Braslam.

Par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu atzīta Oļegs (režisors Juris Kursietis, Tasse Film, lota Productions, In Script, Arizona Production).

Pārējie Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps 2019 laureāti:

Īpašā žūrijas atzinība par oriģinālas vēsturiskās atmosfēras radīšanu uz ekrāna filmai 1906, rež.G.Šmits, Tanka

Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma - Putina liecinieki, rež. Vitālijs Manskis, Vertov.

Īpašā žūrijas atzinība par pārliecinošu māksliniecisko redzējumu dokumentālajā kino filmai Karote, rež. L.Pakalniņa, Kompānija Hargla. Īpašā žūrijas atzinība par Latvijas dokumentālā kino tradīciju turpināšanu filmai 2018, rež.D.Kļava,VFS Films

Valmieras teātris ir atsācis sezonu un gaida skatītājus uz pirmizrādi 11.septembrī - Karalis Līrs nabagmājā. Tas ir stāsts par nevienam nevajadzīgajiem ļaudīm, kas mitinās veco ļaužu pansionātā un iestudē Šekspīra traģēdiju. Pansionāta telpas tiek remontētas, lai tās ar peļņu varētu pārdot, bet pansionāta iemītniekus pārvietot tālāk no acīm.

O.Bagaturijas luga Karalis Līrs nabagmājā ir stāsts par bijušajiem - nevienam nevajadzīgajiem ļaudīm, kas vada savas dienas veco ļaužu pansionātā un iestudē Šekspīra traģēdiju Karalis Līrs. Tikmēr pansionāta telpas tiek remontētas, lai tās ar peļņu varētu pārdot, bet pašus pansionāta iemītniekus pārvietot tālāk no acīm. Darījumu cenšas izjaukt režisore Dodo (Dace Eversa) un kādreiz slavenais aktieris Sandro (Tālivaldis Lasmanis).

Izrādes režisors un lugas autors O. Bagaturija (1941) ir viens no pieredzes bagātākajiem Gruzijas aktieriem un režisoriem. Strādājis Tbilisi Jaunatnes teātrī, spēlējis nozīmīgas lomas gruzīnu klasikas iestudējumos. Luga Karalis Līrs nabagmājā iestudēta piecos teātros, tulkota slovāku, turku un tagad arī latviešu valodā.

#2,5 miljonu eiro kopējais filmas budžets Eiropas kino kontekstā ir vērtējams kā niecīgs, jo parasti šāda veida leģendu projektiem tiek atvēlēti vairāki desmiti miljoni eiro

Leģenda Nameja gredzens pierāda, ka mazā cilvēkā var būt milzīgs spēks, enerģija un pašcieņa, par savu jaunāko filmu sacīja režisors Aigars Grauba.

Viņš skaidroja, ka filmas galvenās lomas atveidotāja izvēle bijusi gara, taču izvēlētajam aktierim Edvīnam Endrem piemīt šīs rakstura īpašības. «Vai Namejs būs tāds, ko cilvēki būs iedomājušies? Grūti teikt. Es, veidojot stāstu, iztēlojos viņu tieši tādu, kāds ir Endre. Es gribēju, lai viņš ir gados ļoti jauns, bet ar pieredzi filmēšanās darbā,» pauda režisors.

Viņš sacīja, ka filmā tiek atspoguļoti divi stāsti - par Nameja gredzenu un zemgaļiem. «Tas, ko iedzīvotāji sauc par Nameja gredzenu, tika atrasts 30.gados Daugmales pilskalna izrakumos. Nosaukumu šai rotai, faktiski, deva tauta. Bija izstāde, kurā šie arheoloģiskie izrakumi tika eksponēti, un cilvēki, ieraugot gredzenu, piedēvēja tam Nameja nosaukumu. Iepriekš Aleksandrs Grīns gredzenu piemin savā romānā, taču tur tas aprakstīts savādāk. Arī vēsturnieki savās klasifikācijās šo rotu sauc tieši par Nameja gredzenu. Būsim atklāti, nevienam nav skaidrs, kāds Namejam bija gredzens,» skaidroja Grauba.

Latvijā sākusies jauna televīzijas seriāla Yes, Boss! filmēšana. Seriālu plānots pārraidīt kādā no Latvijas televīzijas kanāliem un pārdot Krievijas tirgū. Šobrīd autori piedāvā nelielu ieskatu seriāla sižetā - reklāmas rullīti.

Yes, Boss! esot pirmais televīzijas seriāls Latvijā, kurš tiek filmēts HD kvalitātē ar vairākām filmēšanas lokācijas vietām. Šobrīd nofilmētas divas seriāla sērijas, kurās «caur dzirkstošu humoru parāda: cilvēku savstarpējās attiecības, konfliktus, kaislības, spilgtus personāžus».

TV projekta režisors Pāvels Gumennikovs kopā ar producentiem šobrīd esot uzsācis sarunas ar vadošajām televīzijām Latvijā, kā arī ar Krievijas televīzijas kanāliem. Paredzams, ka seriāls pie skatītājiem varētu nonākt nākamā gada sākumā. Paralēli sākti darbi pie sponsoru piesaistes. Par seriāla sadarbības partneriem jau kļuvuši vairāki uzņēmumi, piemēram, Radisson SAS, RISEBA u.c.

Pazīstamais aktieris un režisors Ņikita Mihalkovs ar partneri Konstantīnu Tuvikinu pievērsušies vīna darīšanai.

Pēc režisora teiktā, vīna dārzs 100 ha platībā atrodas Toskānā, vēsta lenta.ru. Pirmās režisora saimniecībā saražotās 16 tūkstoš pudeles Cabernet Sauvignon sarkanvīna jau ir atmuitotas un atrodas Krievijā. Vīna nosaukums ir 12 – tas nosaukts par godu vienai no Mihalkova filmām. Pats režisors atzinies, ka viņam patīk, kā 12 skan itāļu valodā – «dodiči».

Sagaidāms, ka nākotnē Mihalkova saimniecībā saražotā vīna apjoms sasniegs 250 tūkstoš pudeļu gadā. Režisors atzinis, ka plānots ražot arī baltvīnu, bet kāds tas būs, pagaidām tiek diskutēts. Viņš arī teica, ka šobrīd notiek sarunās ar divām lielām kompānijām par vīna piegādi Krievijas tirgum, neprecizējot to nosaukumus.

Vācu režisors Verners Hercogs, pirmdien Sandensas festivālā, prezentējot savu dokumentālo filmu par internetu, norādīja, ka sociālie tīkli ir vieta stulbumam.

«Kas iespaidīgs ir 100 000 tvītu, 100 000 stulbību, kuras katra ietilpināta 140 zīmēs?» jautāts par Twitter un citu sociālo tīklu nozīmi sabiedrībā, ar pretjautājumu atbildēja Hercogs.

«Kas tur tik fenomenāls? Es nekad neesmu redzējis nevienu tvītu, kas man šķistu kaut mazākajā mērā interesants,» skaidroja režisors. Viņš cer, ka dokumentālā kino darbs Lo and Behold: Reveries of the Connected World, kas stāsta par interneta veidošanos un tā ietekmi, liks cilvēkiem pārdomāt savu atkarību no interneta un «pievērst uzmanību notiekošajam».

Hercogs stāstīja, ka viņā pieauga nepatika pret sociālajiem medijiem un visa veida jaunajām tehnoloģijām, līdz kādā brīdī viņš gadu nebija ieslēdzis savu mobilo telefonu.

Zviedrijā uzsākta Matīsa Kažas vesterna Kur vedīs ceļš uzņemšana. Filmas darbība risinās 19. gadsimta beigās, kad no baltvācu barona muižas īsi pirms kāzām pazūd topošā līgava.

Pirmais latviešu vesterns – tā savu debijas spēlfilmu Kur vedīs ceļš raksturo 23 gadus vecais režisors Matīss Kaža. Filmas galvenā varone ir Eva, baltvācu barona aizbildniecībā uzaugusi aristokrātiska jauniete. Īsi pirms paredzētajām kāzām Eva no muižas pazūd. Aizdomās par nolaupīšanu tur latviešu skrīveri Miku, un pazudušos jauniešus sāk meklēt barona rokaspuiši, vietējie žandarmi un citi spēki, katrs savu mērķu vadīti.

Režisors Matīss Kaža par filmas Kur vedīs ceļš uzņemšanu stāsta: «Šī nebūs tipiska kostīmfilma vai vēsturiska drāma. Mēs strādājam vesterna žanra ietvaros, un tomēr to pārveidojam pa savam. Tas būs vesterns Austrumeiropas mērcē, varētu to pat saukt par īsternu. Stāsts par pieaugšanu laikā, kurā par savu nākotni nevaram būt droši. Arī par cīņu pret netaisnību, tai skaitā koloniālismu, neiecietību, aizraušanos ar varu. It kā darbība risinās pusotru gadsimtu senā pagātnē, un tomēr tas ir par mūsdienām.»

Dailes teātra Kamerzālē 5. novembrī ar Mikas Milliaho sievišķīgu traci Vīrieši uz nervu sabrukuma robežas debitēs jaunais režisors Gundars Cauka.

Iespējams, ka šī ir komēdija, bet varbūt arī nē. Viena istaba un trīs bezpalīdzīgi, taču cerību nezaudējoši vīrieši, kuri apmaldījušies katrs savā dzīvē. Savstarpējos kašķos un attiecību noskaidrošanā viņi cenšas atrast izeju no šī labirinta. Vai tas ir smieklīgi vai traģiski – par to nolēmis tikt skaidrībā režisors G. Cauka kopā ar aktieriem Andri Bērziņu (Džonijs), Pēteri Liepiņu (Leo) un Juri Frinbergu (Makss). Par izrādes vizuālo ietērpu rūpējas Dace Cauka. Lugu tulkojusi Evita Mamaja.

Iestudējums top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Nu jau 12.reizi arī Latvija izvirzījusi filmu, kas pretendēs uz nomināciju ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars, sacenšoties ar apmēram 80 valstu filmām, kas tapušas ārpus ASV kultūras telpas, - kategorijā, kurai šogad mainīts nosaukums.

Nacionālā Kino centra (NKC) izveidotā ekspertu komisija lēmumu pieņēma 16. septembrī, pēc ilgām diskusijām vienojoties izvirzīt režisora Dāvja Sīmaņa un studijas Mistrus Media Simtgades spēlfilmu Tēvs Nakts.

Oskara balvas kategorijai, kura regulāri tiek vērtēta kopš 1956. gada un līdz šim bija pazīstama ar nosaukumu Labākā filma svešvalodā / The Best Foreign Language Film, šogad mainīts nosaukums, turpmāk tā būs Starptautiskās filmas balva / International Feature Film Award. Oskara balvas pasniegšanas ceremonija, šogad jau 92. pēc kārtas, godinot labākos 2019. gada kinodarbus, notiks 2020. gada 9. februārī Losandželosā, ASV.

Latvijas studiju pieteikumus vērtēja Nacionālā Kino centra ekspertu komisija – Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma vadītāja, kinozinātniece Zane Balčus, portāla Kino Raksti galvenā redaktore un NKC pārstāve Kristīne Matīsa, Vācijā rezidējošā kinozinātņu doktore Elīna Reitere, Latvijas Kultūras akadēmijas profesors un režisors Pēteris Krilovs, Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova, režisors un LKA Nacionālās Kino skolas vadītājs Jānis Putniņš, producents un studijas VFS Films vadītājs Uldis Cekulis.

Nesaskaņu iemesls filmu nozarē sakņojas tajā, ka nozarei ilgstoši netiek piešķirts pietiekams finansējums, uzskata nozares darbinieki.

Filmu nozarē pašlaik aktivizējusies diskusija par to, kā būtu jāpiešķir finansējums filmu nozarei. Viena daļa kino cilvēku uzskata, ka finansējuma dalīšana ārpus Latvijas Nacionālā kino centra ar Saeimas lēmumiem ir prettiesiska un netaisnīga, savukārt citi situācijā neko nosodāmu nesaskata. Abas puses gan vieno pārliecība, ka nesaskaņas nozarē ir sekas tās novārdzinātībai.

Kinokritiķe Kristīne Matīsa pauda viedokli, ka galvenā problēma nozarē ir nepietiekamais finansējums, tāpēc nevarot vainot producentus par finansējuma meklēšanu Saeimā. Viņa gan nesaprot, kāpēc Saeima, ja tā ir pieņēmusi kārtību, kā nozarē tiek piešķirts finansējums, šo kārtību nerespektē. Matīsa uzskata, ka pats parlaments neprot saimniekot. «Ja nepiešķir kādu summu Nacionālajam kino centram (NKC) un pēc tam tādu pašu summu atrod vienam projektam, tad runa ir par Saeimas neprasmi sadalīt budžeta līdzekļus,» sacīja Matīsa.

Dāņu režisors Larss fon Trīrs Kannu filmu festivālā ceturtdien ticis pasludināts par «nevēlamu personu», pateicoties viņa izteikumiem, kuros viņš jokojot sevi nosaucis par nacistu un Hitlera atbalstītāju, vēsta Reuters.

Režisors gan esot jau atvainojies, bet tas izrādījās pārāk novēloti. «Organizatori stingri nosoda šos izteikumus un pasludina Larsu fon Trīru par nevēlamu personu Kannu festivālā,» teikts pasākuma rīkotāju paziņojumā.

Preses konferencē, kas bija veltīta fon Trīra jaunajai filmai «Melanholija», režisoram tika vaicāts par viņa interesi nacistu estētikā.

«Es domāju, ka esmu ebrejs ilgu laiku. Es biju laimīgs būt ebrejs,» skaidroja fon Trīrs, kurš iepriekš ir atzinies, ka viņa māte pirms nāves esot atklājusi, ka viņam ir cits tēvs. «Es gribēju būt ebrejs, bet tad es uzzināju, ka patiesībā esmu nacists. Mana ģimene bija vācu izcelsmes, arī par to es biju laimīgs,» stāstīja režisors.

Dailes teātra Mazajā zālē 16. septembrī paredzēta pirmizrāde Ērika Emanuela Šmita detektīvam Mazie laulību noziegumi, ko iestudē viesrežisors Rolands Atkočūns (Lietuva), lomas uzticot Rēzijai Kalniņai un Ģirtam Ķesterim.

2006. gadā režisors Dž.Dž.Džilindžers Dailes teātrī iestudēja Ē. E. Šmita drastisko komēdiju Izvirtulis.

Filigrāni izstrādātajā attiecību trillerī Mazie laulību noziegumi (2003) satiekas visi trīs 2008. gada skatītāju aptaujas METAXA teātra zvaigzne uzvarētāji: labākie aktieri Rēzija Kalniņa un Ģirts Ķesteris, kā arī labākās izrādes Manu sievu sauc Moriss režisors Rolands Atkočūns. Ilūziju fantomi un kārdinošie cilvēka apziņas dziļumi veido klasisko, vienmēr aktuālo stāstu par divu dzimumu karu. Kāda laulāta pāra dzīvē ir noticis lūzums, kas mainīs visu nākotnes eksistenci. Vai viņi spēs un vēlēsies palikt kopā vai arī ne? Luga slēpj daudz pārsteigumu un noslēpumu, saglabājot intrigu, kas skatītājam atklājas tikai pamazām.

Latvijas nacionālā ekspertu komisija nobalsojusi par filmu, kas pārstāvēs Latviju ikgadējā sacensībā par nomināciju ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars kategorijā Labākā ārzemju filma / Best Foreign Language Film. No astoņām vērtēšanai pieteiktajām filmām eksperti gandrīz vienprātīgi izvēlējās Latvijas dokumentālā kino klasiķa Ivara Selecka darbu Turpinājums, kas tapis studijā Mistrus Media un atbalstīts Nacionālā Kino centra programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei, informē Nacionālais Kino centrs.

Uz nomināciju šajā kategorijā atbilstoši ASV Kinoakadēmijas balvas nolikumam, var pretendēt pilnmetrāžas filma, kas pirmizrādi savā valstī piedzīvojusi laika periodā no 2017. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 30. septembrim, ir vismaz nedēļu pabijusi kinoteātru repertuārā un tās pamatvaloda nav angļu valoda; ASV Kinoakadēmijas biedru vērtējumam šajā kategorijā var pieteikt arī pilnmetrāžas dokumentālo filmu vai pilnmetrāžas animāciju.

Šogad Oskara sacensības kritērijiem atbilst vairāk nekā 10 Latvijas filmu un komisijas izvērtēšanai producenti pieteica astoņas pilnmetrāžas. Četras no pieteiktajām ir Simtgades filmas – Madaras Dišleres Paradīze ’89, Ivara Selecka Turpinājums, Ināras Kolmanes Bille un brāļu Ābeļu Baltu ciltis –, kopīgā konkurencē nonāca arī Oskara Rupenheita Kriminālās ekselences fonds, Aigara Graubas Nameja gredzens, Jāņa Norda spēlfilma Ar putām uz lūpām un Latvijā filmēta krievu režisora Sergeja Ļivņeva spēlfilma Van Gogi.

Losandželosā svētdien (pirmdien pēc Latvijas laika) notika ASV Kinoakadēmijas balvu Oskars pasniegšanas ceremonija, kurā labus panākumus guva mūzikls La la Land, kas ieguva sešus Oskarus, bet par labāko filmu tika atzīta Moonlight (Mēnessgaisma).

Vispirms balvu pasniegšanas ceremonijā tika paziņots, ka balvu labākās filmas kategorijā ieguvusi La La Land, bet pēc tam kļūda tika labota un par šīs balvas laureāti tika pasludināta Moonlight.

Balvas pasniedzēji aktieri Vorens Bītijs un Feja Danaveja acīmredzot paņēma nepareizo aploksni, kā rezultātā La la Land producents Džordans Horvics uz skatuves tika pārtraukts pateicības runas vidū un viņam nācās atdot balvu Moonlight režisoram Berijam Dženkinsam.

Dženkinss sacīja, ka kaut ko tādu nebūtu varējis pat nosapņot.

La La Land režisors Deimians Šazels tika atzīts par labāko režisoru, bet galvenās lomas tēlotāja Emma Stouna - par labāko aktrisi.

Noslēgusies Eiropas Padomes fonda Eurimages kārtējā sesija, kurā EUR 150 000 atbalstu saņēmusi Jāņa Norda spēlfilma Ar putām uz lūpām, kas ar Nacionālā Kino centra atbalstu top studijā Tasse Film, informēja Kristīne Matīsa, Nacionālā Kino centra vecākā referente.

Filmas uzņemšana sākusies 2016. gada februārī, pirmizrāde gaidāma 2017. gadā, galvenajās lomās – Vilis Daudziņš un Ieva Puķe.

Eiropas Padomes fonds Eurimages finansiāli atbalsta filmu projektus, kas top kā kopražojumi starp vairākām Eiropas valstīm, konkursa kārtībā projekti tiek izskatīti četras reizes gadā. Šobrīd fondā apvienojušās 37 dalībvalstis, Latvija tām pievienojās 2001. gadā. Kopš tā laika fondā Eurimages finansējumu izcīnījušas sešas ar Latvijas dalību veidotas pilnmetrāžas spēlfilmas (piemēram, Modris 2012. gadā un Jāņu nakts 2005. gadā), četras pilnmetrāžas animācijas filmas (starp tām Lote no Izgudrotāju ciema un Trīs musketieri, abas atbalstītas 2004. gadā), viena dokumentālā filma (Friči un blondīnes, atbalstīta 2007. gadā). Latvijas pārstāvis fondā Eurimages ir Nacionālā Kino centra vadītājas vietnieks Uldis Dimiševskis.

Liepājas teātris 2012. gadā nospēlējis 205 izrādes, pulcējot 81,7 tūkstošus skatītāju.

Tas nozīmē, ka teātra izrādes noskatījies vairāk cilvēku, nekā Liepājā ir iedzīvotāju - saskaņā ar pēdējās tautas skaitīšanas datiem pilsētā ir aptuveni 75 tūkstoši iedzīvotāju.

No kopējā izrāžu skaita 54 izrādes nospēlētas izbraukumā, skatītāju skaits viesizrādēs sasniedzis gandrīz 27,8 tūkstošus, informē teātra mārketinga daļa.

Gadu iepriekš - 2011.gadā - apmeklētāju kopskaits bija nepilni 60 tūkstoši.

2012.gadā teātra 106.sezonai tika pārdoti 238 abonementi (2011.gadā - 140). Maijā Liepājas teātris sācis abonementu tirdzniecību nākamajai - 107.sezonai. Pirmo reizi abonementa īpašnieki uz teātri tiks aicināti 13. septembrī uz sezonas atklāšanu, kad pirmizrādi piedzīvos P. Džemsas lugas Piafa muzikālais iestudējums Lauras Grozas režijā.

Nu jau 13.reizi arī Latvija izvirzījusi filmu, kas pretendēs uz nomināciju ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars, sacenšoties kategorijā “Labākā ārzemju filma / Best International Feature Film”.

Nacionālā Kino centra (NKC) izveidotā ekspertu komisija balsojumā vienojusies izvirzīt režisora Dzintara Dreiberga spēlfilmu “Dvēseļu putenis”, kas nupat saņēmusi arī Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” kā gada labākā filma.

Latvijas studiju pieteikumus vērtēja Nacionālā Kino centra pieaicinātu ekspertu komisija –Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone, kinokritiķe Kristīne Simsone, kinozinātnieks Viktors Freibergs, režisors un Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Dāvis Sīmanis, producents un studijas VFS Films vadītājs Uldis Cekulis, par komisijas vadītāju tika ievēlēta Nacionālā Kino centra vadītāja, kinozinātniece Dita Rietuma.

Pēc ilgstošas slimības mūžībā devies latviešu aktieris, režisors un uzņēmējs Andrejs Žagars, savā Twitter profilā vēsta radio SWH.

A. Žagars dzimis 1958. gada 16. oktobrī. No 1996. līdz 2013. gadam bija Latvijas Nacionālās operas direktors. 2017. gada jūnijā ievēlēts par Rīgas domes deputātu no partijas Latvijas attīstībai.

Atvadīšanās no mūžībā aizgājušā režisora un uzņēmēja notiks Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē 4.martā plkst.13.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, 1996.gadā Žagars tika iecelts par Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) direktoru un šo amatu ieņēma līdz 2013.gada septembrim. 2002.gadā debitējis Dalhallas operas festivālā kā operas režisors ar Riharda Vāgnera operu «Klīstošais holandietis», bet 2003.gadā šo pašu operu iestudējis Nacionālajā operā. Iestudējis operas gan Latvijā, gan ārvalstīs, ar iestudējumiem piedalījies arī dažādos festivālos. 2015.gadā atsācis darbu Dailes teātrī kā režisors.

Tā intervijā DB 2017.gada 28.jūlijā teica režisors, producents, aktieris, uzņēmējs un nu jau atkal politiķis Andrejs Žagars.

Uzzinot par A.Žagara aiziešanu mūžībā, mākslinieka piemiņai publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Allaž esat bijis saistīts ar ievērības vērtiem notikumiem mākslā un kultūrā. Kas ir jūsu šī brīža prioritāte šajā lauciņā?

Joprojām esmu ierauts trīs gadu festivāla (2017.–2019.) Baltijas muzikālās sezonas mākslas notikumu virknē. Mani uzaicināja kļūt par māksliniecisko vadītāju. Festivāls tika atklāts 3. jūnijā Dzintaru koncertzālē ar pasaulslavenā diriģenta Rikardo Muti un viņa izveidotā Luidži Kerubīni vārdā nosauktā orķestra koncertu. Sākumā bija doma festivālā orientēties uz akadēmisko mūziku, taču es paplašināju robežas. Uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz notikumu ar ārkārtīgi labiem simfoniskās mūzikas māksliniekiem – pašmāju un ārzemju vijolniekiem, čellistiem, pūšamo instrumentu lietpratējiem u.c. Savukārt nepietiekami ir laikmetīgās dejas, laba kustību teātra un dažādu mākslas žanru apvienojuma. Tālab festivālā vēlos paplašināt žanru loku, akadēmisko mūziku caurvijot ar labu dramatisko teātri un laikmetīgo deju (žanri, ar ko saistās arī vēl pāris manu iecerēto projektu). Un tas ir iespējams, jo festivāls iestiepjas gada garumā atbilstoši savam nosaukumam. Paralēli tam mans lielais projekts ir pašam savs kultūras fonds.

Šomēnes, kad Rīgā ieradīsies Eiropas kino grandi, liela uzmanība ir pievērsta arī vietējam kino, pret ko valsts kļūst vēlīgāka, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Signes Baumanes pilnmetrāžas animācijas filma pieaugušajiem Akmeņi manās kabatās pretendē uz Oskaru kategorijā Labākā animācijas filma, Jāņa Norda filma Mammu, es tevi mīlu turpina gūt starptautiskas atzinības, bet tās režisors nosaukts starp pirmās Izcilības balvas kultūrā laureātiem, Andra Gaujas debijas mākslas filma Izlaiduma gads sacēlusi vētru vietējo kinocienītāju vidū. Pie skatītājiem šogad nonākušas arī vairākas citas jaunas spēlfilmas, piemēram, Jura Kursieša pilnmetrāžas lente Modris, Māra Putniņa un Jāņa Cimmermaņa Džimlai Rūdi Rallallā, Aika Karapetjana M.O.Ž., virkne dokumentālo darbu, tajā skaitā Kristas Burānes pilnmetrāžas filma Māra par režisori Māru Ķimeli, un animācijas filmu, no kurām vērienīgākā ir Latvijas, Luksemburgas, Lietuvas un Dānijas kopražojums Zelta zirgs, kura pamatā ir Raiņa luga. Pilnmetrāžas animācijas filmas režisori ir Reinis Kalnaellis un Valents Aškinis.

Kultūras ministrijas (KM) organizētajā atklātajā konkursā uz VSIA “Latvijas Leļļu teātris” valdes locekļa amatu 14 pretendentu konkurencē uzvarējis vairākos Latvijas teātros strādājušais režisors, Rēzeknes nacionālo biedrību kultūras centra teātra “Joriks” mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Eihe.

Darbu Latvijas Leļļu teātra valdē M.Eihe uzsāks š.g. 6. jūnijā.

“Mārtiņā Eihe žūrijas komisijas vērtējumā pārliecinoši izvirzījās līderpozīcijās gan ar piedāvāto Leļļu teātra attīstības redzējumu, gan līdzšinējo plašo un ilggadējo darba pieredzi nozarē, strādājot valsts, pašvaldību, nevalstiskajos un arī privātajos teātros; turklāt ne vien režisora un mākslinieciskā vadītāja, bet arī iestādes vadītāja pozīcijā,” norāda nominācijas komisijas priekšsēdētāja, KM valsts sekretāre Dace Vilsone.

“Latvijas Leļļu teātris 2024. gadā atzīmēs 80 gadu jubileju, kopš darbojas profesionāla valsts teātra statusā. Līdztekus darbam pie laikmetīga, mākslinieciski izcila un demokrātiskai valstij nozīmīga jaunrades procesa nodrošināšanas teātrī, tā jubilejas gadā vēlos piedāvāt īpašu izrāžu programmu, kā arī organizēt starptautisku, leļļu teātra žanram veltītu konferenci,” kā pirmos izvirzītos mērķus jaunajā amatā nosauc M.Eihe.

Jau piekto gadu biedrība Ascendum Rīgas Doma dārzā vasaras sezonā organizē brīvdabas filmu seansus ar kinospeciālistu ievadvārdiem. Līdzīgi kā iepriekšējā gadā, arī šogad filmu programma tiek veidota sadarbībā ar Nacionālo Kino centru (NKC).

Skatītāji Doma dārzā tiek gaidīti 7., 15., 21. un 28. jūlijā pulksten 22:30, visos vakaros ieeja pasākumā ir bez maksas.

Šogad, atzīmējot 120 gadus kopš pirmās kinofilmas demonstrācijas Rīgā, par Doma dārza brīvdabas filmu programmas tēmu izvēlēts sauklis Kino par kino. Atbilstoši tematikai, programmā iekļautas Latvijas spēlfilmas un dokumentālās filmas, kurās pats kino ir izpētes objekts, centrālais varonis un galvenais stāstītājs; kino uzņemšana un demonstrēšana ir būtisks komponents izvēlēto filmu sižetā, stilistikā, noskaņā un vēstījumā. Programmu sakārtojusi kinovēsturniece, NKC informācijas speciāliste Kristīne Matīsa.

Nupat Latvijas kinoteātros startējušo režisora Viestura Kairiša spēlfilmu "Piļsāta pi upis/Pilsēta pie upes" pirmajās filmas izrādīšanas dienās un īpašajos seansos kopā noskatījušies jau 13 492 skatītāji.

Tā kļuvusi par visvairāk apmeklēto filmu Latvijas kinoteātros aizvadītajā nedēļas nogalē.

Filma izpelnījusies lielu skatītāju interesi visos novados – izpārdoti seansi gan Krāslavā un Rēzeknē, gan Madonā, Siguldā un Talsos.

Saskaņā ar filmas producenta Gunta Trektera sniegto informāciju filmas tapšanas budžets veidojis 1,5 miljonus eiro.

"Piļsāta pi upis" ir episks mīlas stāsts uz 20. gadsimta 30.-40. gadu vēsturisko pārmaiņu fona. Filmas galvenajam varonim Ansim jāizvēlas starp divām sievietēm un trīs varām. Par laimi, viņš ir daiļkrāsotājs - pieprasīts pie visiem režīmiem; sākumā visas pilsētas šiltes jākrāso zaļā krāsā, tad sarkanā, pēc tam sarkanais jākrāso ciet ar brūno. Neskatoties uz to, ka stāsta vēsturiskais fons ir dramatisks, tajā ir vieglums, jaunu cilvēku attiecību jutekliskums un humors. Pāris gadu laikā Ansis piedzīvo pārvērtību no neveikla jaunekļa līdz vīrietim, kura izvēles liecina par cilvēkā "cīši" iekodētu humānisma stīgu.

Dzīvē ir jādara nevis tas, ko var darīt, bet tas, ko nevar nedarīt.

To intervijā DB norāda Dziesmu svētku noslēguma koncerta režisors Uģis Brikmanis. Viņš uzskata, ka pēc 100 gadiem Dziesmu svētkus svinēsim ārpus Rīgas – vietā, kur var pulcēties 200 vai pat 300 tūkstoši cilvēku, jo nav nekādu cerību, ka kādreiz Mežaparka estrādē vietas varētu pietikt visiem interesentiem. Režisors atklāj, ka šogad noslēguma koncertu paredzēts atklāt ar pūtēju orķestra prologu, bet estrādes centrā pirmo reizi būs Latvijas diriģentu koris, tādā veidā izceļot diriģentu skolas unikalitāti un nozīmīgumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Tiek uzskatīts, ka vasara ir pasākumiem bagātākais laiks. Vai esat novērojis, ka kultūras nozarei raksturīga izteikta sezonalitāte?