Tirdzniecības, sporta un atpūtas komplekss, vieta, kur smiltenieši var gan iepirkties, gan labi pavadīt laiku, nododoties peldēm baseinā. Šādai būvei Smiltenē, Kalēju ielā 7, vajadzēja jau būt uzceltai un atklātai 2009. gada 1. septembrī. Vismaz tā Igaunijas uzņēmējs Vahurs Blūmfelds teica 2008. gada decembrī, jaunbūves pamatos guldot kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Tagad realitāte ir pavisam cita, vēsta reģionālais medijs Ziemeļlatvija.

Kalēju ielā 7 bijis iecerēts būvēt divstāvu ēku, kurā atrastos peldbaseins, aerobikas un trenažieru zāles, pirts komplekss, pilsētas bibliotēka un lielveikals. Daudzi smiltenieši to uzskatījuši par nozīmīgu ieguldījumu Smiltenes nākotnē un attīstībā, jo īpaši peldbaseinu, norāda laikraksts.

2006. gada oktobrī tolaik vēl Smiltenes dome pieņēmusi lēmumu par izsoles rezultātu apstiprināšanu un zemes gabala Kalēju ielā 7 pārdošanu SIA Waterland par 57 500 latu ar mērķi ēkas būvniecībai.

Pēc Waterland pasūtījuma, kuras īpašnieki ir uzņēmēji Andress Tīks un Vahurs Blūmfelds no Igaunijas, sāka būvēt. Jau tolaik uzņēmēji teikuši, ka ar finansēm neesot vienkārši, taču būvniecības darbus solījuši pabeigt līdz 2009. gada septembrim.

Bērnistabas mēbeļu ražošanas uzņēmums Troll Smiltene apvieno spēkus un turpmāk ražošanu koncentrēs vienuviet

SIA Troll Smiltene turpmāk visu ražošanu koncentrēs Smiltenē. Tas nule aizvēris Siguldas struktūrvienību, no kurienes iekārtas kopā ar daļu darbinieku pārceltas uz uzņēmuma pamatražotni Smiltenē.

No krēsliņa līdz skapim

Apvienot ražotnes vienā nolemts, meklējot ceļus, kā samazināt izmaksas un ražot efektīvāk. Iepriekš Smiltenes ražotne specializējās bērnu gultiņu, šūpulīšu un krēsliņu ražošanā, bet Siguldā tapa «lielās mēbeles», kā tās dēvē uzņēmumā, piemēram, skapji un kumodes.

Uzņēmumā top aptuveni 70 dažādu veidu produkti, pamatā Troll Smiltene koncentrējas uz gultiņām. Paralēli tiek ražots tik plašs mēbeļu klāsts, lai vecāki varētu pilnībā nokomplektēt jaundzimušā istabu, – no pārtinamā galdiņa līdz barošanas krēsliņam. No Siguldas uz Smilteni pārcelts arī tekstila iecirknis, līdz ar to baldahīni, paladziņi un cita veida tekstila izstrādājumi top šeit uz vietas. Smiltenē tagad darbojas arī ražotnes interneta veikals. Smiltenē radīto mēbeļu rozīnīte esot dizains, ko veido dizaineru komanda no Latvijas kopdarbā ar kolēģiem no Zviedrijas.

Vietējie uzņēmēji Smiltenē ļoti atzinīgi izsakās par uzņēmējdarbības vides attīstības līmeni un sūdzas vien par brīvā laika un darbaroku trūkumu

Uzņēmēji Smiltenē ir ļoti optimistiski, dažkārt pat neraugoties uz problēmām to pārstāvētajās nozarēs. Viņi ar lepnumu stāsta, ka pilsēta jau vēsturiski ir bijusi tirdzniecības centrs, iedzīvotāji ir aktīvi, un kā liela priekšrocība Smiltenei tiek piedēvēts tās ģeogrāfiskais novietojums. Atsevišķi uzņēmēji Smiltenē mudina pašvaldību vairāk domāt par esošās infrastruktūras kapacitātes palielināšanu, kas būtu nepieciešama lielākai uzņēmējdarbības attīstīšanai, bet komersanti vienbalsīgi uzsver darbaspēka pieejamības problēmu.

Viens no lielākajiem uzņēmumiem Smiltenes novadā ir kokapstrādes uzņēmums SIA Smiltene Impex, kurš kopā ar SIA Lameko Impex un SIA Silva Services veido Vācijas uzņēmuma grupu Latvijā. Vērtējot uzņēmējdarbības attīstību novadā, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Voldemārs Ciršs uzsver, ka novads ir viens no pozitīvajiem piemēriem un veiksmīgajiem reģioniem Latvijā. «Smiltene tiešām attīstās, un tas notiek, tostarp pateicoties lielajai kokapstrādes uzņēmumu koncentrācijai,» viņš teic.

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tā piesakot sevi Baltijas tirgū, informē uzņēmumā.

Otravo ir Vliegtickets.nl mātes uzņēmums, kam pieder vairākas tiešsaistes ceļojumu aģentūras. Kopš investīciju uzņēmuma Waterland kļūšanas par Otravo lielāko akcionāru, šī jau ir trešā reize, kad uzņēmums paplašinās un pārpērk citus uzņēmums. Iepriekš par Otravo uzņēmuma daļu kļuva Flygstolen un Vakantie Discounter, kas ir tiešsaistes ceļojumu aģentūras.

Interneto Partneris ir jauna Lietuvas kompānija, kas aktīvi darbojas 23 valstīs, uzņēmums pārstāv dažādus zīmolus, tajā skaitā Greitai, Flyhi, Flysiesta un Bookinghouse, kas nodarbojas ar tiešsaistes aviobiļešu pārdošanu. Tiek prognozēts, ka Interneto Partneris 2017. gadā realizēs gada apgrozījumu vairāk nekā 50 miljonu eiro apmērā.

Dizaineru iecienītais un Facebook daudzgalvainā sekotāju pūļa novērtētais uzņēmums AW Latvia šogad atver jaunus eksporta tirgus un modernizē ražotni.

Latvijas klimata apsudrabotie šķūņu dēļi un sendienās ar īpašu rūpību cirstie kokmateriāli Smiltenes ražotnē atrod jaunu pielietojumu. Veco dēļu kaudzes uzņēmuma AW Latvia teritorijā, Smiltenē, izskatās kā nolemtas malkai, tomēr paviršam skatam paliek nepamanīta to galvenā vērtība – Latvijas skarbā klimata rūdījums, kura dēļ katru vecu dēli šeit uzlūko pavisam citām acīm.

Atbrīvo no liekā

Nopietns izaicinājums ir atbrīvoties no metāla priekšmetiem, kas gadu un pat gadsimtu laikā dūrušies dēļu mugurās. Ne tikai naglas un stiprinājumi, bet arī lodes un šāviņu šķembas no vecajiem dēļiem jāizdabū ar rokām, jo labāka veida, lai atbrīvotos no metāla daļām, vienkārši nav. AW Latvia valdes loceklis Aivars Eglītis norāda uz vairākām paprāvām kastēm ar metāla drazu, un tas viss no dēļiem iz-vilkts vienas nedēļas laikā. Kad dēļi ir atbrīvoti no liekā, tos ar lielu rūpību apzāģē un apstrādā tā, lai izceltu materiāla dabiski veco izskatu. Ražotni dēļi pamet jaunā veidolā kā dekoratīvi sienu paneļi latviski pelēkajā tonalitātē, arī kā mēbeles un durvis. Naglu caurumi un kukaiņu bojājumi uzskatāmi par materiāla efektu, kas demonstrē koksnes cienījamo vecumu, paskaidro valdes locekle Ineta Bendzule. Latvijā daba koksni nokrāso sudraboti pelēku, kamēr citās valstīs dēļi nomelnē. Maigais, sudrabotais tonis sevišķi piesaista interjera dizaineru uzmanību Alpu reģionā, jo turienes dēļos nevis sudrabs rotājas, bet saule izdedzina dēļus līdz tumši brūnam vai pat melnam tonim. Tā kā nepārejoša interjera tendence ir akcentēt vienu no telpas sienām, klientu Smiltenē tapušajiem dekoratīvajiem paneļiem netrūkst, un eksporta tīkls strauji aužas plašāks.

Šobrīd reģistrēti 302 uzņēmumi, kuros vismaz 50% kapitāldaļu pieder kādai no pašvaldībām vai to iestādēm, liecina Lursoft pētījuma dati. Pēdējo piecu gadu laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par 42, liecina Lursoft dati.

Kopējais skaits ar uzņēmumiem, kuros reģistrēta pašvaldību līdzdalība, ir nedaudz lielāks. Pēc Lursoft datiem, šobrīd Latvijā reģistrēti kopskaitā 359 uzņēmumi, kuros līdzdalību pamatkapitālā reģistrējušas pašvaldības vai tām piederoši uzņēmumi.

Savulaik bieži no uzņēmumiem un uzņēmumus pārstāvošām organizācijām izskanējuši pārmetumi par konkurences kropļošanu un brīvas konkurences principu nodrošināšanu apstākļos, kad pašvaldības, radot labvēlīgākus nosacījumus tām piederošajām kapitālsabiedrībām, no tirgus izstūmušas privātos uzņēmumus.

Kā savās vadlīnijās norāda Konkurences padome, visām kapitālsabiedrībām jādarbojas vienlīdzīgas konkurences apstākļos, kas nozīmē, ka kapitālsabiedrības piederība publiskai personai vai publiskas personas iesaiste nedrīkst sniegt nepamatotas konkurences priekšrocības konkrētam uzņēmumam. Turklāt, ja konkrētajā administratīvajā teritorijā pašvaldībai nav konkurentu, nepieciešams arī izvērtēt, vai citās tuvākajās administratīvajās teritorijās nav potenciālo konkurentu, kas varētu nodrošināt konkrētā pakalpojuma vai preces pieejamību. To regulē arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pants, nosakot, ka pašvaldībai, dibinot kapitālsabiedrību komercdarbības veikšanai, jāizvērtē, vai konkrētajā jomā un teritorijā patiesi ir konstatējama tirgus nepilnība. Gadījumā, ja pašvaldības dibināta kapitālsabiedrība jau darbojas, būtu regulāri un rūpīgi jāizvērtē, vai situācija tirgū nav mainījusies.

Par vērienīgā būvniecības uzņēmuma ACBR valdes priekšsēdētāju 2021. gada 30. novembrī kļuva Juris Gulbis. Līdz ar šo notikumu notika arī A.C.B. Grupas meitasuzņēmumu pārveide, lai paaugstinātu konkurētspēju.

Jautājumus par izmaiņām uzņēmumā, par jaunām ambīcijām, grupas strukturālajām pārmaiņām Dienas Bizness uzdeva jaunajam vadītājam.

Fragments no intervijas

Kopš šā gada vidus esat A.C.B. Grupā. Ir notikušas vairākas pārmaiņas grupas uzņēmumos, pastāstiet īsumā, kā šobrīd tā izskatās, kāds ir galvenais reformu mērķis?

Tiešām A.C.B. Grupai pievienojos šā gada jūnijā, sākot ar uzņēmuma Ceļi un Tilti vadību, kuru pārdēvējām par ACBR. Faktiski tieši tobrīd arī tika uzsākts uzņēmumu ACBR un 8CBR apvienošanas process grupas ietvaros. Proti, juridiski neapvienojot abus uzņēmumus, tie turpmāk strādā kā vienota administratīvā vienība.

Nedaudz no vēstures – kāda ir grupas uzņēmumu pieredze, izveides vēsture?

Sabiedriskā transporta padome 6.augustā atbalstīja bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešanu atsevišķos reģionālajos maršrutos vai tikai konkrētos reisos.

Plānots, ka tas tiks ieviests šā gada oktobrī. Bezmaksas sabiedriskais transports būs kopumā 15 maršrutos Mārkalnes, Līdumnieku, Šķaunes, Sunākstes, Nirzas, Istras, Rugāju, Ipiķu, Jaunauces, Plāņu, Jērcēnu, Vecumu, Sausnējas, Leimaņu un Valkas pagastā.

Kritēriji bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešanai: apdzīvotība ir mazāka par četriem iedzīvotāji uz vienu kvadrātkilometru; valsts dotāciju īpatsvars maršruta / reisa uzturēšanai ir lielāks par 85%; reisu skaits maršrutā nepārsniedz sešus reisus dienā; ieņēmumi no pārdotajām biļetēm, ieskaitot pasažierus, kuru braucienus daļēji vai pilnībā apmaksā valsts, nepārsniedz 15%.

Bezmaksas sabiedriskais transports visos vai tikai atsevišķos reisos tiks ieviests šādos maršrutos: Nr.6711 Alūksne-Dēliņkalns-Korneti-Alūksne, Nr.5265 Ludza-Cibla-Krivanda-Cibla-Ludza, Nr.5634 Ludza-Felicianova-Zilupe-Šķaune, Nr.5497 Jēkabpils-Sunākste, Nr.6579 Ludza-Seiļi-Rundēni-Lauderi-Ludza, Nr.6552 Ludza-Zilupe-Konecpole-Ludza, Nr.6454 Balvi-Upetnieki-Rugāji, Nr.6608 Rūjiena-Ipiķu skola-Rūjiena, Nr.6746 Saldus-Jaunauce, Nr.6686 Smiltene-Trikāta-Strenči-Smiltene, Nr.6597 Smiltene-Strenči-Smiltene, Nr.6444 Viļaka-Vecumi-Lavošnieki, Nr.6517 Ērgļi-Liepkalne-Sausnēja, Nr.6986 Jēkabpils-Mežgale un Nr.3034 Autoosta-Lugažu stacija-Autoosta.

Šonedēļ Smiltenē uzsākta ātruma mērīšanas displeju uzstādīšana, kas sniegs brīdinājumu auto vadītājiem par ātruma pārsniegšanu. Ātruma mērīšanas rīki tiek uzstādīti, lai auto vadītājiem, iebraucot pilsētā, būtu iespēja kontrolēt un pārliecināties par braukšanas ātrumu, kā arī tie kalpos par atgādinājumu satiksmes noteikumu ievērošanai pilsētas teritorijā, vēsta reģionālais medijs Ziemeļlatvija.

Ātruma mērīšanas displeji tiks uzstādīti trīs vietās. Virs visiem ātruma mērīšanas displejiem tiks uzstādīts papildu panelis ar uzrakstu «Jūsu ātrums».

Ātruma mērīšanas rādījumi būs informativi un kalpos par atgādinājumu ceļu satiksmes noteikumu (CSN) ievērošanai. Ātruma mērīšanas displejs braukšanas ātrumu uzrādīs divās krāsās – ja braukšanas ātrums nepārsniedz CSN atļauto braukšanas ātrumu pilsētas robežās, kas ir 50km/h, tad ar zaļu krāsu parādīsies tā brīža ātrums un smaidīga sejiņa.

Savukārt, ja ir pārsniegts CSN atļautais braukšanas ātrums, tad tā brīža braukšanas ātrums uz LED displeja būs ar sarkanu krāsu un bēdīgu sejiņu. Ātruma mērīšanas rīkus pilnībā plānots uzstādīt līdz 24.decembrim.

Pašmāju degvielas tirgotājs Virši-A, turpinot degvielas uzpildes staciju (DUS) tīklu modernizāciju atbilstoši jaunajai veikalu koncepcijai, modernizējis degvielas uzpildes staciju (DUS) Smiltene un šogad iecerējis modernizēt arī citus DUS Vidzemē, informē kompānijā.

Pēc iekštelpu rekonstrukcijas veikšanas, šobrīd DUS Smiltene ir viena no modernākajām Virši-A DUS Vidzemē.

Kompānijas valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš skaidro, ka šogad plānots koncentrēties uz Vidzemes DUS modernizēšanu, jo šajā reģionā Virši-A vēsturiski ir visilgāk.

DUS Smiltene ir otrā pēc jaunās koncepcijas rekonstruētā Virši-A DUS. Vēl viena šāda stacija ir tikai Ventspilī.

Šogad Virši-A atzīmē 20 gadu jubileju darbībai Latvijas degvielas tirdzniecības nozarē. Šobrīd Virši-A tīklā ir 53 DUS, no kurām 49 ir pilna servisa, un tajā strādā 360 darbinieki visos Latvijas reģionos.

Smiltenē jau pirms gadu mijas durvis slēgusi kinozāle, kas atrodas Smiltenes pilsētas kultūras centrā, vēsta reģionālais medijs Ziemeļlatvija.

Atbildīgais par kinoizrādēm Gunārs Liedags skaidrojis, ka kino izrāžu iespējas Smiltenē faktiski ir beigušās, jo «nav filmu, kas būtu pieejamas uz mūsu sadzīves atskaņotāja, izņemot tikai atsevišķas Krievijas filmas, ko mums te velti rādīt». Renovētā kinoteātra pastāvēšana ir nopietna problēma, uzsvēris G. Liedags.

«Kaut arī kinofilmas Smiltenē rāda kopš 2013. gada maija, vairāk par kinozāli šīs telpas nosaukt nevar. Daudzi jau zina, ka kinoindustrija pārdzīvojusi ievērojamas pārmaiņas. Kinolentes laikmets ir beidzies, tālab vairs neder vecā aparatūra, bet digitālais aprīkojums pagaidām vēl ir modes prece, kas daudz maksā, bet sniedz izcilas sajūtas kinozālē.

Koksnes izstrādājumu ražošanā SIA Smiltene Impex, investējot vairāk nekā 3,3 milj. eiro, šķeldas vietā ražos zāģmateriālus, tādējādi paaugstinot savu konkurētspēju, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Šogad tas varētu būt viens no lielākajiem investīciju projektiem meža nozarē,» secina Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņaprāt, šī investīcija ir vērsta uz cīņu par milimetriem un sekundēm un ir apliecinājums tam, ka nozare balstās uz tehnoloģiju pārnesi un pielietojamo zinātni.

«Arvien pieaugošā konkurence noieta tirgos visus dzen uz priekšu – liek meklēt jaunus risinājumus, kas paaugstina efektivitāti, ražīgumu, vienlaikus ļauj vairot savu konkurētspēju,» investīciju projekta īstenošanas nozīmību skaidroja SIA Smiltene Impex valdes priekšsēdētājs Voldemārs Ciršs. Viņš uzsvēra, ka šāda vērienīga tehnoloģiskā pārapbruņošanās ir bijusi iespējama, pateicoties augstas pievienotās vērtības investīciju programmai, kurā tika pieteikts projekts nepilnu 2,5 milj. eiro apmērā, kas arī guva akceptu. Tādējādi uzņēmums saņems ES līdzfinansējumu nedaudz vairāk par vienu miljonu eiro. V. Ciršs uzsvēra, ka minētā investīciju projekta īstenošana nebūtu bijusi iespējama bez DnB bankas kredīta un uzņēmuma Vācijas īpašnieka – Baltika Holzindustrie GmbH – īstenotās attīstības politikas daudzu gadu garumā. «Akcionāri visā uzņēmuma pastāvēšanas laikā – vairāk nekā 21 gada garumā – nekad nav izņēmuši dividendes, bet peļņu novirzījuši uzņēmuma attīstībai,» uzsvēra V. Ciršs.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) no nākamā gada 1.janvāra plāno paaugstināt vairāku sniegto pakalpojumu cenas, tostarp tehniskās apskates, transportlīdzekļu vadīšanas eksāmenu pieņemšanas, izvēles numuru un citu pakalpojumu cenas, pirmdien preses konferencē sacīja CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks.

Tehniskās apskates cenu M1 kategorijas jeb vieglajiem automobiļiem plānots palielināt par 8% jeb 2,51 eiro - no 31,59 eiro līdz 34,1 eiro.

Aksenoks piebilda, ka patlaban tehniskās apskates pakalpojuma cenā ietilpst tehniskās apskates uzlīmes cena, kas no nākamā gadā vairs nebūs.

Viņš arī norādīja, ka lielāks maksas pieaugums būs par tehnisko apskati autobusiem un kravas auto, kas ir saistīts ar Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasību ieviešanu tehniskajās apskates stacijās, kā arī tehniskā apskate šiem transportlīdzekļiem aizņem ilgāku laiku.

N3 kategorijas jeb kravas auto ar pilnu masu lielāku nekā 12 tonnas tehniskās apskates pakalpojuma cenu plāno palielināt par 40% - no 51,58 eiro līdz 72,18 eiro, bet M3 kategorijas auto jeb autobusiem ar pilnu masu lielāku nekā piecas tonnas tehniskās apskates cenu plānots palielināt par 36% - no 52,38 eiro līdz 71,18 eiro.

Modernizējot atkritumu apsaimniekošanu, padarot estētiskāku un pievilcīgāku arī pilsētvidi, pēc Smiltenes novada pašvaldības ierosinājuma, SIA ZAAO (ZAAO) Smiltenē izbūvējusi trīs pazemes atkritumu konteineru laukumus daudzdzīvokļu māju rajonos - Smilšu ielā 4a, Rīgas ielā 8 un Abulas ielā 8, informē Smiltenes novada pašvaldības pārstāve Līga Hofmane.

«Ir ļoti patīkami, ka, gandrīz trīs gadus kopš pārrunu uzsākšanas, esam Smiltenē izveidojuši trīs pazemes atkritumu konteineru laukumus. Process bija ilgs un sarežģīts, jo pašvaldība vēlējās oriģinālu risinājumu, kā arī notika izmaiņas ar konteineru piegādātājiem, un pašvaldībai bija grūti izšķirties par vietu izvēli. Nākotnē ceram izveidot vēl vismaz divus šādus pazemes atkritumu konteineru laukumus,» atklāšanā teica Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis.

Līdz ar pazemes atkritumu konteineru laukumu izbūvi, iedzīvotājiem ir vairāki būtiski ieguvumi. Viena daļēji zem zemes ierakta konteinera ietilpība ir piecreiz lielāka nekā esošajiem 1,1 m3 konteineriem. Tikai viena trešdaļa no jaunā konteinera atrodas virszemē, bet divas trešdaļas - zem zemes. Jaunie konteineri ļauj ietaupīt vietu iekšpagalmos, tie ir jātukšo retāk, līdz ar to mazāk tiek noslogoti iekšpagalmu ceļi. Novērots, ka minēto konteineru laukumu izbūve, rosina māju iedzīvotājus vēl citiem pagalmu labiekārtošanas projektiem.

Noslēgumam Smiltenē tuvojas Valkas ielas un autoceļa tilta pār Abula upi Valkas ielā rekonstrukcija, ziņo reģionālais medijs Ziemeļlatvija.

Vakar, 9. oktobrī, no Salaspils uz Smilteni tika atvests 15 metru garš, gājējiem paredzēts tilts, kas vēl ir jāsamontē un ko uzstādīs blakus rekonstruētajam tiltam Valkas ielā pār Abula upi.

Šodien objektā Valkas ielā paredzēts turpināt ieklāt asfalta virsējo kārtu. Iespējams, jau nākamajā nedēļā varētu atsākties satiksme pār rekonstruēto tiltu pār Abula upi.

Būvdarbus objektā Valkas ielā SIA 8CBR plāno pabeigt šomēnes vai novembra sākumā.

Sākoties pavasara sezonai, pašmāju degvielas tirgotājs VIRŠI-A jau ceturto gadu saviem klientiem sāk piedāvāt velosipēdu nomas pakalpojumus, informē Sabīne Dzene.

Velosipēdu nomas punkti būs pieejami piecās VIRŠI-A degvielas uzpildes stacijās – Aizkrauklē, Smiltenē, Madonā, Cēsīs un Kandavā.

Katrā velosipēdu nomas punktā interesentiem būs iespēja iznomāt četrus kalnu (mountain bike) velosipēdus sievietēm un vīriešiem. Tāpat nomā tiks piedāvāti arī bērnu sēdeklīši.

Velosipēda noma degvielas uzpildes stacijās uz vienu stundu maksās 2 eiro, savukārt uz 24 stundām – 7 eiro.

Velosipēdu noma būs pieejama Aizkraukles DUS Gaismas (Gaismas iela 1), DUS Smiltene (Stacijas iela 2), DUS Madona (Rūpniecības iela 49a), DUS Cēsis (Raiņa iela 32) un DUS Kandava (Abavas iela 4).

Pašlaik VIRŠI-A tīklā ir 53 DUS, no kurām 49 ir pilna servisa, un tajā strādā 360 darbinieki visos Latvijas reģionos.

Smiltenē tirdzniecības centrā "Centrs", Baznīcas laukumā 2, durvis vēris juvelierizstrādājumu zīmola "Given by Grenardi" veikals, kas piedāvā augstvērtīgu un izteiksmīgu rotaslietu sortimentu par pieejamām cenām. Jaunatklātajā veikalā radītas trīs darbavietas pilsētas iedzīvotājiem.

Smiltenes "Given by Grenardi" veikalā pieejams plašs pakalpojumu klāsts – juvelierizstrādājumi sievietēm, vīriešiem un bērniem, rotaslietu bezprocentu nomaksa, zelta maiņa, "Goldwork" juvelieru serviss un gravēšanas pakalpojumi.

"Given by Grenardi" ir Latvijas uzņēmums ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi juvelierizstrādājumu mazumtirdzniecībā. Šobrīd "Given" tīklā jau ir 35 veikali visā Latvijā un interneta veikals, darbinieku skaits sasniedz 106. "Given" vērtība ir profesionāla klientu apkalpošana, īpašu uzmanību pievēršot darbinieku apmācībai. Lai nodrošinātu augstu klientu servisa kvalitāti, visi "Given" darbinieki ir apguvuši pārdošanas apmācību programmu "Given akadēmijā".

Pagājušajā nedēļā biznesa portāls db.lv aicināja savus lasītājus uzdot jautājumus premjerministram Mārim Kučinskim (ZZS).

Premjerministrs atbild uz DB lasītāju jautājumiem:

Runājot par valsts enerģētikas politiku, saistībā ar elektrības obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu. Kāda ir jūsu nostāja un vīzija?

Ir revolucionāri priekšlikumi par daudzām lietām- lauzt, likt, atcelt, bet galvenais ir saglabāt veselo saprātu. OIK licenču izdošanas sakarā es varētu teikt, ka pēc lielas balles nāk lielas paģiras. Es lasu, piemēram, kādas partijas līdera Jura Pūces izteikumus Twitter, ko valdība darot, kas notiekot, OIK ir lamuvārds. Pūces kungs, ap 600 OIK licenču ir izsniegtas ar jūsu parakstu! Tas spilgti ilustrē lielo OIK balli. Par to visu, protams, tagad var pašausmināties un skatīties, kur, kuram prāts bijis tādus vai citādus lēmumus pieņemot, kas atļāva būvēt arī ļoti neefektīvas stacijas. Tas ir absurds, kas tagad ir jāsavāc, taču tādi bija likumi, tādi bija Ministru kabineta noteikumi, uzņēmēji ieguldīja naudu, ņēma kredītus un atbilstoši esošajai likumdošanai veidoja savu biznesu. Tagad mēs par to maksājam. Taču sākotnējais manas valdības uzstādījums ir bijis, ka mēs ne par mata tiesu nevaram atļauties pasliktināt Latvijas ražotāju situāciju, jo Latvijas lielākie ražotāji, piemēram, Valmieras stikla šķiedra, Cemex, Latvijas Finieris ir tie, kuros es ieklausos visvairāk. Viņiem ir liels elektrības patēriņš un viņi maksā par to augstu cenu. Tāpēc tagad, sadalot tā saukto plūdu naudu, mēs varēsim par kādiem 13% pazemināt elektrības cenas visiem, vienlaikus ar lieliem strīdiem ieviešot drakoniskus noteikumus tiem, kas savas elektrības stacijas vēl nebija uzcēluši. Viņi šobrīd ir neapskaužamā kara situācijā, jo kontrole nepieļaus ne vismazāko neizpildi. Tajā pašā laikā OIK maksāšanas līgumi ir noslēgti līdz pat 2032. gadam. Es nezinu, kā ekonomikas ministrs ar lielo 24 cilvēku darba grupu tiks ar OIK jautājumu galā, bet valdība katru mēnesi monitorēs situāciju un līdz septembrim šai darba grupai ir jādod atbilde, kas notiks ar esošajām stacijām un kā mēs no šīs situācijas iziesim. Nākotnes zaļās enerģijas uzņēmējiem gan es pagaidām nevaru atbildēt, ko Latvija šajā jomā varēs. Esmu dzirdējis, ka šobrīd jau ir, piemēram, vēja tehnoloģijas, kas var strādāt bez subsīdijām. Vēl mazliet progress un tā lieta aizies, līdz ar to es negribu teikt, ka Latvija atsakās no atjaunojamās enerģijas, bet vienmēr ir jāpasaka arī, kurš par to maksās un kā.

Sākot no otrdienas, 19. novembra, satiksmei pēc rekonstrukcijas atvērti viadukta ceļa pārvadi Launkalnes pagastā, Vidzemes šosejas un autoceļa Smiltene - Gulbene apļveida krustojumā, vēsta portāls zz.lv.

Objektā (autoceļa A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža 126,4. un 126,6. kilometrā) pēc valsts akciju sabiedrības Latvijas valsts ceļi pasūtījuma strādāja Jēkabpils firma Viadukts.

Objekta kopējās izmaksas ir 421 555 lati, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, informē zz.lv.

Būvdarbu laikā tilta betona plātne ir pastiprināta ar dzelzsbetonu, ieklāta jauna hidroizolācija un jauns asfalts divās kārtās, ar dzelzsbetonu pastiprināti četri pārvadu balsti. Izbūvētas lietusūdeņu notekas. Tilta malās uzstādītas atvairbarjeras.

Pie Strenčiem uz tilta pār Gauju turpinās būvdarbi (reģionālais autoceļš Smiltene–Strenči (P25) (28,34. km). Darbus veic A.C.B. Grupas uzņēmums SIA “8 CBR”.

Būvdarbu laikā satiksme nodrošināta pa saliekamo metāla konstrukciju tiltu, kurš tika uzbūvēts septembrī.

1909. gadā uzbūvētais tilts ir no monolīta dzelzsbetona, bet divi tā laidumi, kas tika uzbūvēti 1919. gadā, – tērauda sijas un koka brauktuves konstrukcija. Pašlaik tērauda sijas un koka brauktuve ir pilnībā demontēta, bet Strenču pusē demontētā krasta balsta vietā jau daļēji ir izbūvēts monolīts dzelzsbetona balsts uz pāļiem, kura arhitektoniskais veidols ir atbilstošs vēsturiskajam tiltam. Tilta betona laidumiem ir demontēta segas konstrukcija un ietvju konsoles.

Diviem laidumiem decembra vidū tika iebetonēta brauktuves daļa un jaunās ietvju konsoles, turpinās tilta balstu konstrukciju betonēšana. Līdz pavasarim pirmo divu tilta laidumu no Smiltenes puses atjaunošana būs pabeigta tiktāl, lai pa tiem ar būvniecības tehniku varētu piekļūt nākamajiem tilta laidumiem.

Šogad dažādu veidu darbi plānoti aptuveni 450 kilometros valsts autoceļu, informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Kopumā valsts ceļu tīklā šogad tiek plānoti kapitālieguldījumi 163 miljonu eiro apjomā, tai skaitā 47 miljoni eiro ir prognozētais Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējums.

Plašākie darbi notiks uz reģionālajiem autoceļiem - 220 kilometru garumā - un uz valsts vietējiem autoceļiem - 159 kilometru garumā. Uz valsts galvenajiem autoceļiem darbi notiks 71 kilometra garumā.

Fokuss uz valsts vietējās un reģionālās nozīmes autoceļiem skaidrojams ar finansējuma struktūru - šogad no valsts budžeta ir pieejams par 3 miljoniem eiro vairāk vietējās mobilitātes nodrošināšanai un pagastu centru savienošanas programmas realizācijai, skaidro LVC. Savukārt valsts reģionālajos ceļos liela daļa ieguldījumu tiek veikti administratīvi teritoriālās reformas ietvaros.

Smiltenē trešdienas rītā ap plkst. 3 izcēlies ugunsgrēks kokapstrādes uzņēmumiem Smiltenes koks, vēsta reģionālais portāls ziemellatvija.lv.

VUGD pārstāve Viktorija Gribuste informējusi, ka pulksten 03.33 ugunsdzēsēji glābēji saņēma izsaukumu uz Valkas ielu Smiltenē, kur kokapstrādes uzņēmumā bija izcēlies ugunsgrēks. Dega vienstāvu koka piebūve un ēkas jumts, aizdegšanās notikusi arī divos skaidu bunkuros.

Kopējā degšanas platība ir 1200m2. Plkst. 07.23 ugunsgrēka izplatīšanās tika ierobežota, bet tā likvidācija vēl turpinājās. Dzēšanas darbos iesaistīti Smiltenes, Valmieras, Valkas, Strenču un Jaunpiebalgas ugunsdzēsēji glābēji.

Pavisam nedaudz ir atlicis līdz Latvijas autokrosa sezonas atklāšanai. 27. aprīlī Smiltenē, sporta kompleksā Teperis norisināsies Latvijas autokrosa čempionāta un Baltijas čempionāta posms. Reģionālais medijs Ziemeļlatvija devies raudzīties, kas šobrīd notiek sporta kompleksā.

Salīdzinot ar situāciju pirms gada, šopavasar esot krietni pateicīgāks laiks sagatavošanās darbiem.

Sestdienas pievakarē tehniskā sporta kluba Smiltene valdes priekšsēdētāju Vairi Trallu medijs sastapis, krāsojot riepas asfaltētajā laukumā starp abām trasēm. Viņš atklājis, ka darāmā ir daudz. Vienā tonī ar jauno moduļu māju ir nokrāsots vecais vagoniņš.

Domājot par skatītāju piesaisti sacensībās, trases malā top jauns stāvlaukums, no kura būšot ļoti labi pārredzama trase.

Smiltenē par iecienītu apskates objektu ir kļuvis Tepera ezers un slūžas (pārgāze) netālu no stadiona. Turpinot Tepera hidrotehnisko būvju rekonstrukciju, ezerā par pusotru metru ir samazināts ūdens līmenis. Rezultātā mainījusies ierastā ainava, vēsta reģionālais medijs Ziemeļlatvija.

Ir atsegti Tepera krasti, pazudis «ūdenskritums» pie slūžām, samazinājies ūdens līmenis kanālā.

«Ar pašreizējo ūdens līmeņa samazinājumu jārēķinās vēl aptuveni divas līdz trīs nedēļas, jo tas nepieciešams, lai varētu turpināt Tepera ezera hidrotehnisko būvju rekonstrukciju,» informē Smiltenes novada domes tehnisko projektu vadītājs Uldis Rudzītis.

Smiltenē pēc novada domes pasūtījuma uzņēmums 8CBR rekonstruē avārijas stāvoklī esošās Tepera hidrotehniskās būves. Rekonstrukcijas projektā plānotie galvenie ziemas sezonas darbi ir ventiļu (aizbīdņu) nomaiņa un ventiļu izplūdes konstrukciju pārbūve.

Noslēgumam pietuvojusies Tepera ezera hidrotehnisko būvju rekonstrukcija Smiltenē, vēsta reģionālais medijs Ziemeļlatvija. Būvdarbus pēc Smiltenes novada domes pasūtījuma objektā veic uzņēmums 8CBR.

Gan smiltenieši, gan viņu viesi tagad varot novērtēt, cik ļoti uz labo pusi ir pārvērtusies ainava pie Tepera ezera hidrotehniskajām būvēm. Turklāt liels darbs ir ieguldīts objekta «neredzamajā» daļā - aizsprosta ķermenī (dambī) un aizbīdņu mājā.

Par objektā paveikto un par plānoto projekta turpinājumu lasiet laikrakstā Ziemeļlatvija ceturtdien, 23. jūlijā.