Smiltenē par iecienītu apskates objektu ir kļuvis Tepera ezers un slūžas (pārgāze) netālu no stadiona. Turpinot Tepera hidrotehnisko būvju rekonstrukciju, ezerā par pusotru metru ir samazināts ūdens līmenis. Rezultātā mainījusies ierastā ainava, vēsta reģionālais medijs Ziemeļlatvija.

Ir atsegti Tepera krasti, pazudis «ūdenskritums» pie slūžām, samazinājies ūdens līmenis kanālā.

«Ar pašreizējo ūdens līmeņa samazinājumu jārēķinās vēl aptuveni divas līdz trīs nedēļas, jo tas nepieciešams, lai varētu turpināt Tepera ezera hidrotehnisko būvju rekonstrukciju,» informē Smiltenes novada domes tehnisko projektu vadītājs Uldis Rudzītis.

Smiltenē pēc novada domes pasūtījuma uzņēmums 8CBR rekonstruē avārijas stāvoklī esošās Tepera hidrotehniskās būves. Rekonstrukcijas projektā plānotie galvenie ziemas sezonas darbi ir ventiļu (aizbīdņu) nomaiņa un ventiļu izplūdes konstrukciju pārbūve.

Šodien Vecpiebalgā svinīgi atklāts atjaunotais reģionālā autoceļa Cēsis–Vecpiebalga–Madona (P30) posms no Brežģa kalna līdz Vecpiebalgai, kas izmaksāja 8,891 miljonu eiro (ar PVN), liecina VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) sagatavotā informācija.

LVC informē, ka Vecpiebalgas ceļš iepriekš bija ļoti sliktā stāvoklī. Uz ceļa bija iesēdumi, iebrauktas rises, plaisas un bedres, bet ceļa melnais segums jeb asfalts bija pilnībā sabrucis. 2016. gada vasarā SIA 8CBR uzsāka būvdarbus uz šosejas Cēsis–Vecpiebalga–Madona posmā no Brežģa kalna līdz Vecpiebalgai (38.-49. km).

Projekta ietvaros pārbūvēts 11 km garais iepriekš nokalpojušais ceļa posms. Izbūvēta jauna segas konstrukcija: ieklāta karstā asfalta dilumkārta un apakškārta, nesaistītu minerālmateriālu maisījums un salizturīgā kārta. Veikti zemes darbi un nostiprinātas nogāzes. Zem ceļa izbūvētas 17 jaunas caurtekas, kā arī atjaunotas 14 sabiedriskā transporta pieturvietas.

Par vērienīgā būvniecības uzņēmuma ACBR valdes priekšsēdētāju 2021. gada 30. novembrī kļuva Juris Gulbis. Līdz ar šo notikumu notika arī A.C.B. Grupas meitasuzņēmumu pārveide, lai paaugstinātu konkurētspēju.

Jautājumus par izmaiņām uzņēmumā, par jaunām ambīcijām, grupas strukturālajām pārmaiņām Dienas Bizness uzdeva jaunajam vadītājam.

Fragments no intervijas

Kopš šā gada vidus esat A.C.B. Grupā. Ir notikušas vairākas pārmaiņas grupas uzņēmumos, pastāstiet īsumā, kā šobrīd tā izskatās, kāds ir galvenais reformu mērķis?

Tiešām A.C.B. Grupai pievienojos šā gada jūnijā, sākot ar uzņēmuma Ceļi un Tilti vadību, kuru pārdēvējām par ACBR. Faktiski tieši tobrīd arī tika uzsākts uzņēmumu ACBR un 8CBR apvienošanas process grupas ietvaros. Proti, juridiski neapvienojot abus uzņēmumus, tie turpmāk strādā kā vienota administratīvā vienība.

Nedaudz no vēstures – kāda ir grupas uzņēmumu pieredze, izveides vēsture?

Ceļu būves uzņēmuma SIA «8 CBR» līdzīpašnieks SIA «Seidi» pagājušajā nedēļā reģistrējis komercķīlu, ieķīlājot tam piederošās SIA «8CBR» pamatkapitāla daļas neilgi pēc to iegūšanas īpašumā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Seidi» ir ķīlas devējs, bet parādnieks ir ceļu būves kompānija AS «A.C.B.», kuras uzņēmumu grupā ietilpst SIA «8CBR» un kuras valdes loceklis ir vienīgais SIA «Seidi» īpašnieks Igors Šihmans.

4.jūnijā reģistrētās komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 16,695 miljoni eiro, un tā ir lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla, liecina «Lursoft» statistika. Komercķīlas ņēmējs ir «Nordea Bank AB».

SIA «Seidi» par īpašnieku 114 SIA «8CBR» kapitāldaļām, kas veido 0,53% no uzņēmuma pamatkapitāla, kļuvis 11.maijā, izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 1.jūnijā. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir bijušais SIA «8 CBR» valdes loceklis Igors Šihmans. «Lursoft» izziņa liecina, ka viņš ir valdes loceklis piecos Latvijā reģistrētos uzņēmumos un dalībnieks - divos uzņēmumos, no kuriem viens ir SIA «Seidi».

Būvkompānija SIA «8CBR» labos defektus uz reģionālā autoceļa Gulbene-Balvi-Viļaka-Krievijas robeža (Vientuļi) (P35) posmā no Gulbenes Litenes virzienā, informēja VAS «Latvijas valsts ceļi» (LVC).

Kompānijā skaidroja, ka autoceļa 11.kilometrā ieklātajā asfalta apakškārtā konstatēti defekti un deformācijas.

LVC pārstāvji norādīja, ka pirms nedēļas puskilometra garā posmā vienā joslā tika ieklāta asfalta apakškārta. «Nākamajā rītā pēc asfalta ieklāšanas šis posms tika atvērts autosatiksmei un dienas beigās lokālās vietās šī posma brauktuvē sāka parādīties defekti asfaltbetona kārtā (plaisu tīkls), kas nākamajās dienās progresēja,» klāstīja kompānijā.

Apsekojot būvdarbu vietu, konstatēts, ka deformācijas, visticamāk, radušās tādēļ, ka asfalts ieklāts uz pārmitrinātajām šķembām. Paaugstināta mitruma apstākļos pamatu materiālu nestspēja samazinās, tāpēc dažās vietās tā nav pietiekama. Ņemot vērā, ka ir rudens un laika apstākļu uzlabošanās netiek prognozēta, nolemts, ka bojājumu vietās tiks veikts remonts - defektu posmos tiks veikta asfaltbetona demontāža un ieklāts asfalts.

VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) ir noslēgusi divus līgumus par gājēju un velosipēdistu celiņu ierīkošanu Ieriķos un Riebiņos, informē LVC.

Ieriķos gājēju un velosipēdistu celiņu ierīkos autoceļa A2 Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene) posmā 71,21.-72,01. km un par šiem būvdarbiem noslēgts līgums ar SIA 8CBR. Celiņu projektēja SIA L4, un tas būs ar apgaismojumu visā tā garumā. Būvdarbu līgumcena ir 224 000 eiro (ar PVN).

Savukārt ar SIA Ceļi un tilti noslēgts līgums par būvdarbiem gājēju un velosipēdistu celiņa ierīkošanai Riebiņos valsts reģionālā autoceļa P58 Viļāni–Preiļi–Špoģi posmā 28,39.-29,42. km un krustojuma rekonstrukcijai ar valsts vietējo autoceļu V557 Puša–Krāce–Silajāņi–Riebiņi.

Šo projektu izstrādāja SIA Pk 19+93. Gājēju celiņš un arī krustojuma zona būs veidota bruģī un asfaltā, arī tur apgaismojums būs visā celiņa garumā. Būvdarbu līgumcena ir 292 tūkstoši eiro (ar PVN).

Uz Vidzemes šosejas (A2) Augšlīgatnē turpinās Līgatnes upes caurtekas (64,8. km) atjaunošanas darbi, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Būvdarbi tika uzsākti pērn septembrī un patlaban ir noslēguma fāzē. Arkveida caurtekai no jauna uzmūrēti ieteces un izteces gali, kā arī uzbetonēti tā saucamie "spārni", kas palīdz noturēt caurtekas uzbēruma konstrukciju. Šobrīd tiek atjaunots dekoratīvais mūrējums caurtekas ieteces un izteces galos, paralēli tam notiek būvbedres aizbēršana un autoceļa otras brauktuves izbūve. Velvei atjaunota arī hidroizolācija. Plānots, ka darbi tiks pabeigti jūnija sākumā.

Līgatnes caurteka būvēta 19.gadsimta pašās beigās, tai ir ķieģeļu velve un kaltu granīta akmeņu sienas. Caurteka ir 7,3 m plata un 5,5 m augsta, tās garums - 21,5 m. Pēc otrā pasaules kara caurteka remontu nav piedzīvojusi.

Ceļu būvniecības nozares Gada balvu šogad abās kategorijās - par ceļu seguma atjaunošanu un pastiprināšanu, kā arī par paplašinātiem ceļu būvdarbiem - saņēma SIA Binders.

Ceļu būvnieks balvu saņēma par Ainažu šosejas un posma Valka-Rūjiena būvdarbiem. Binders pārstāvji uzsvēra, ka Latvijas ceļi vairs būtiski neatšķiras no kaimiņvalstu ceļiem un kvalitātes ziņā tie drīz tiks apsteigti.

Arī tautas autovadītāju balvu saņēma Binders, bet šoreiz par ceļa posmu Rīga-Sigulda.

Kā ziņots, balvas saņem būvnieki, kas veikuši būvdarbus valsts ceļu objektos, kur darbi tika pabeigti pērn.

Gada balvas ceļu būvniecībā šogad pasniegtas sesto reizi. Žūrija vērtēja desmit ceļu būvobjektus, kuri tika pabeigti pērn un tika atlasīti pēc darbu apjoma un izpildes kvalitātes kritērijiem. Visus objektus žūrija apsekoja dabā, vērtējot asfalta seguma kvalitāti - līdzenumu, viendabīgumu, šuves, kā arī inženiertehniskās būves, nomales un nogāzes, satiksmes organizācijas aprīkojumu un ūdens novades sistēmas.

Septembra sākumā uzsāktā Palangas lidostas lidlauka modernizācija jau ir sasniegusi savu pēdējo posmu: ir pabeigti visi lielākie darbi, nomainīti tūkstošiem kvadrātmetru dažādu lidlauka segumu, atjaunotas citas lidlauka daļas, uzstādītas virszemes notekūdeņu savākšanas sistēmas un pazemes elektroapgādes iekārtas lidmašīnām.

Pēc nepieciešamajām pārbaudes procedūrām Palangas lidosta darbību atsāks 21.oktobrī.

Jau iepriekš vēstīts, ka septembra sākumā Palangas lidosta tika slēgta uz 45 dienu ilgu rekonstrukciju, kuras galvenos būvdarbus veic Latvijas būvuzņēmums “A.C.B.”. Rekonstrukcijas ietvaros ļoti īsā laikā notika lidlauka pacelšanās un nolaišanās ceļa, manevrēšana ceļa un lidaparātu stāvvietu rekonstrukcija, kā arī tika atjaunotas inženiertehniskās un apgaismes sistēmas.

Šobrīd ir pabeigts viens no nozīmīgākajiem Palangas lidostas rekonstrukcijas darbiem – gandrīz 2,3 kilometrus garā un 45 metrus plata skrejceļa atjaunošana. Nomainīta ir lielākā daļa augšējā asfalta seguma, bet kopumā noasfaltēti aptuveni 470 tūkstoši kvadrātmetru. A.C.B. speciālisti ir nodrošinājuši veikto darbu testēšanu atbilstoši avio drošības prasībām, lai šonedēļ atklātu lidostu pasažieriem.

Vecpiebalgas novada Taurenē šodien notika rekonstruētā Vecpiebalgas ceļa posma un jaunā tilta pār Gauju svinīgā oficiālā atklāšana, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Augustā tika pabeigti remontdarbi uz reģionālā autoceļa Cēsis–Vecpiebalga–Madona (P30) posmā no pārvada pār bijušo dzelzceļa līniju līdz Brežģa kalnam aiz Taurenes (24,6.-38,0.km). Vecpiebalgas ceļa posms ir pirmais reģionālo ceļu objekts, kas finansēts no jaunā ES fondu perioda līdzekļiem.

Projekta ietvaros, visa posma garumā ir veikta autoceļa pārbūve un pilnībā atjaunota ceļa sega 1 metra biezumā: izbūvēts salizturīgais slānis, šķembu pamats un 2 asfalta kārtas, atjaunotas sabiedriskā transporta pieturvietas, sakārtoti 72 ceļu pieslēgumi un izbūvēts gājēju/velo celiņš 900 metru garumā ar apgaismojumu gan celiņam, gan Gaujas tiltam.

Šodien, 13. martā, atsākas būvdarbi posmā no Jūrmalas šosejas līdz Varkaļiem (20,06.-23,84. km) un posmā no tilta pār Lielupi (36,49.-38,57. km) līdz pagriezienam uz Jūrmalas centru pie Statoil benzīntanka, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Šonedēļ vēl tiks veikti sagatavošanās darbi – uzstādītas brīdinājuma zīmes un noteikti ātruma ierobežojumi. Plānots, ka būvdarbi tiks izvērsti no nākamās pirmdienas, 20. marta, un tad uz Lielupes tilta tiks ierīkots viens ar luksoforu regulējams posms.

Remontdarbus šajos posmos veic AS A.C.B. ar apakšuzņēmējiem SIA Tilts un AS LNK Industries, un būvdarbu izmaksas ir 11 miljoni eiro (ar PVN).

Kā jau ziņots iepriekš, vēl pagājušajā piektdienā atsākās ceļa remontdarbi arī uz Ventspils šosejas posmā no Ozolpils līdz rotācijas aplim krustojumā ar ceļu Tukums–Kuldīga (P121) (57,76. – 68,60. km).

Virzoties uz straujāku CleanR Grupas izaugsmi, no šī gada 21. marta ar akcionāru lēmumu par AS “CleanR Grupa” valdes priekšsēdētāju iecelts Juris Gulbis. Viņa pārziņā būs Grupas jaunā biznesa modeļa īstenošana un darbības mēroga paplašināšana.

“2023. gadu CleanR Grupa iesāka ar pirmās obligāciju emisijas iekļaušanu Nasdaq Rīga First North vērtspapīru sarakstā un jaunu biznesa pārvaldības modeli – tagad Grupā darbojas vairāki patstāvīgi uzņēmumi dažāda veida atkritumu apsaimniekošanas un pilsētvides apsaimniekošanas jomās. Lai nodrošinātu veiksmīgu jaunā biznesa modeļa ieviešanu, straujāku attīstības dinamiku, pakalpojumu inovācijas un darbības mēroga paplašināšanu, Grupai pievienojas profesionālis, ko uzskatu par vienu no Latvijas spēcīgākajiem biznesa vadītājiem,” pauž CleanR Grupas Padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs.

Juris Gulbis ir vadītājs ar starptautisku pieredzi uzņēmumu transformācijā un inovatīvu biznesa modeļu izveidē. Viņš ir bijis ilggadīgs izklaides un tehnoloģiju uzņēmuma Tet vadītājs, kā arī vadījis A.C.B. Grupas uzņēmumus ACBR un 8CBR. Pirms tam viņš ir darbojies dažādos uzņēmumos pārtikas pārstrādes un finanšu jomā Latvijā un ārvalstīs. Juris Gulbis ir Rīgas Tehniskās Universitātes Goda absolvents. Viņš ir arī ieguvis ACCA finanšu vadības sertifikātu, kā arī papildinājis zināšanas uzņēmējdarbības vadības jomā INSEAD un Stenfordas universitātē.

Izvērtējot 12 ceļu posmus, pasniegtas ikgadējās ceļu nozares Gada balvas par labākajiem veikumiem ceļu būvniecībā, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Segumu atjaunošanas un pastiprināšanas būvdarbu grupā par ceļa Rīga (Baltezers)–Igaunijas robeža (Ainaži) (A1) posma no Salacgrīvas līdz Igaunijas robežai (89,40.-101,36. km) atjaunošanu Gada balvu saņēma AS A.C.B.

Otro vietu šajā nominācijā saņēma SIA Saldus ceļinieks par Liepājas šosejas (A9) posmu no 24.-38.km. Trešā vieta SIA Ceļi un tilti par autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas rob.(Terehova) (A12) posmu 106.-114.km.

Paplašināto autoceļu būvdarbu grupā Gada balvu saņēma SIA 8 CBR par autoceļa Cēsis–Vecpiebalga–Madona (P30) posma no pārvada pār bijušo dzelzceļa līniju līdz Brežģa kalnam (24,60.-38,00 km) pārbūvi.

Otrā vieta tika piešķirta SIA Igate un SIA Saldus ceļinieks par autoceļa Vecumnieki-Nereta-Subate (P73) posmu 7.-21.km, bet trešajā vietā bija SIA Via par autoceļa Bauska-Aizkraukle (P87) posmiem 76.-77.un 78.-79.km.