Izdevumu samazināšanas plāns sāpīgi skāris nabadzīgākos Latvijas Pasta darbiniekus - pastniekus. Latvijas Pasta valde nolēmusi atteikties no preses izvadāšanas ar Renault markas pasta automašīnām un liek pastniekiem braukt ar personīgajām mašīnām, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Galvenais iemesls, kāpēc Latvijas pasts pirms četriem gadiem nolēma izmantot automašīnas, bija pastnieku drošība. Tas notika pēc pastnieces slepkavības Ludzas rajonā. Neaizsargāto pastnieci, kas viena ar kājām gāja cauri mežam, nosita ar cirvi 700 latu dēļ. Pēc aptuveni gada Audriņu pagastā smagi savainoja vēl vienu pastnieci. Toreizējais Latvijas pasta ģenerāldirektors Gints Škodovs solīja pastniekus apgādāt ar automašīnām un apmaksāt arī auto vadīšanas kursus. Solījumu viņš pildīja.

Taču tagad uzņēmuma vadība aprēķinājusi, ka solījuma pildīšana izmaksā pārāk dārgi.

Pretējā gadījumā būtu jāsamazina pastnieku algas, vai arī jāpalielina maksa par pasta pakalpojumiem, biedē uzņēmuma vadītājs. Aprēķini liecina, ka uzņēmums ietaupīs aptuveni 6 santīmus uz vienu kilometru, ja pastnieki presi vedīs ar savu privāto mašīnu. Gadā tie būšot vairāki simti tūkstoši latu.

VAS «Latvijas Pasts» šogad uzsācis 64 jaunu kravas mikroautobusu izmantošanu. Līdz gada beigām plānota vēl 41 tehniski novecojuša mikroautobusa nomaiņa pret jauniem modeļiem, informē uzņēmumā.

«Latvijas Pasts» 2017. gada maijā sāka īstenot pirmo mikroautobusu nomaiņas posmu, kuru pakāpeniski plānots realizēt līdz šī gada beigām, kopumā nodrošinot visu autoparka mikroautobusu atjaunošanu.

«Līdz ar straujo e-komercijas sūtījumu attīstību arvien lielāka nozīme tiek piešķirta sūtījumu piegādes ātrumam. Visā pasaulē sūtījumu piegādes laiks turpina samazināties, tāpēc, sekojot līdz tirgus attīstībai, svarīgi nodrošināt atbilstošu uzņēmuma sniegto pakalpojumu ātrumu, ko veicina gan automobiļu vadītāju darba apstākļu uzlabošana, gan modernāks autoparks,» uzsver Mārcis Vilcāns, «Latvijas Pasta» valdes priekšsēdētājs.

Jaunie mikroautobusi izvēlēti publiska iepirkuma procedūrā, kas paredz četru gadu nomu, izmantojot operatīvā līzinga pakalpojumu. Nomas izmaksas visam periodam ir 1,5 miljoni eiro. Ar jaunajiem auto tiek nomainīti automobiļi, kas sūtījumu piegādei tika ekspluatēti jau kopš 2007. gada.

Latvijas Pasts esot pilnībā atjaunojis preses izdevumu piegādi visā Latvijā, taču vēl varot būt atsevišķi gadījumi, kad preses piegāde kavēsies pastnieku slimības dēļ. Latvijas Pasts apsverot iespēju pārtraukt sūtījumu piegādi tajos iecirkņos, kur pastniekus apdraud bīstami suņi.

1. martā Latvijas Pasts beidzis pieņemt pretenziju anketas kompensāciju saņemšanai no tiem klientiem, kuriem bija traucēta abonētās preses piegāde gada sākumā, Db.lv informēja uzņēmums.

Saņemtās pretenziju anketas tiks apkopotas līdz 5. martam. Pēc 22. marta visi klienti, kas iesnieguši anketas, saņems vēstuli no Latvijas Pasta, kurā būs izklāstīti kompensāciju veidi. Klienti tiks lūgti atzīmēt vienu no izvēlētajiem kompensāciju veidiem un, iemetot jebkurā vēstuļu kastē (atbilde apmaksāta), nosūtīt Latvijas Pastam. Klientiem par nesaņemtajiem preses izdevumiem tiks piedāvāti trīs kompensāciju veidi - naudas kompensācija, dāvanu karte preses abonēšanai un pastmarku komplekts Kultūras mantojums pastmarkās 14,90 latu vērtībā.

Visi vēl atceras OIK afēru. Mēs joprojām turpinām to apmaksāt. Bet izskatās, ka kādam kārojās kaut ko tādu atkal atkārtot. Un kāpēc gan ne – ja ir aitas, tad vienmēr uzradīsies arī cirpēji.

Šoreiz var sanākt pat divu veidu aitas – tās kuras nopirks saules paneļus, un tās kuras tos nenopirks! Kā nenokļūt cērpamo aitu barā? Lai cik tas neskanētu dīvaini, tad visvairāk kritizētie pasākumi(ierobežojumi) ir vērsti tieši uz to, lai šis cērpamo aitu bars sanāktu pēc iespējas mazāks, lai cērpamajām aitām paliktu vairāk vilnas. Tas, protams, neapmierina cirpējus – tāpēc publiskajā telpā tiek tiražēts daudz izdomājumu un puspatiesības.

Par svarīgāko, lai jūsu izvēle nepieviltu

Ir ļoti svarīgi, lai saules paneļiem paredzētā atbalsta sistēma būtu skaidri saprotama, taisnīga un ilgtspējīga - lai cilvēki, paļaujoties uz šo atbalsta sistēmu, netaptu piemānīti: vai nu tāpēc, ka nav sapratuši pareizi šo atbalsta sistēmu, vai arī ir pārrēķinājušies - paļaujoties uz to, kas vēlāk tiek izmainīts.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Otrdien, 21. novembrī, zibmaksājumu infrastruktūra tiek ieviesta Eiropas mērogā, darbību sākot Eiropas banku dibinātā uzņēmuma EBA Clearing ātro maksājumu sistēmai RT1. Eiropas līmeņa risinājums ir saslēgts ar Latvijas Bankas Latvijā šā gada augustā ieviesto zibmaksājumu infrastruktūru, informē Latvijas Banka.

Tādējādi no šodienas iespējami zibmaksājumi starp AS «Citadele banka» klientiem un to Eiropas banku klientiem, kuras pievienojušās minētajai RT1 sistēmai (t.sk. «ABN AMRO», «Bankia», «Erste», «Intesa Sanpaolo», «Raiffeisen», «SEB», «Unicredit» banku grupas).

«Šis ir liels solis uz priekšu, ieviešot zibmaksājumus visā Eiropā. Tā ir būtiska inovācija, jo līdz šim naudas pārskaitījumiem starp dažādām eiro zonas valstīm bija nepieciešams diezgan ilgs laiks, turklāt nebija iespējams tos veikt brīvdienās un svētku dienās. Tagad maksājums, piemēram, starp Vāciju un Latviju, varēs notikt dažu sekunžu laikā,» uzsver Latvijas Bankas valdes loceklis Harijs Ozols. «Šodien zibmaksājumi tiek iedarbināti visā Eiropā, un pakāpeniski tie kļūst iespējami arī starp divu nozīmīgu Latvijas komercbanku – AS »Citadele banka« un AS »SEB banka« (kura ar šodienu ir pievienojusies minētajai RT1 sistēmai) – klientiem. Sava nauda vairs nebūs jāgaida stundām ilgi, darījumi varēs notikt zibenīgi jebkurā dienā un jebkurā diennakts laikā.»

«Ja prece ir pieprasīta, mēneša laikā var uztaisīt gada apgrozījumu,» stāsta interneta veikalu preču piegādātājs Ruslans Straķis. «Pirms trīs gadiem lielas perspektīvas šeit neredzēju, bet, tad mums izdevās atrast tā saucamo bestseller preci, kura pirmajā mēnesī vien apgrozīja 20 000 eiro, otrajā ap 30 000 eiro! Tā sākās mana ticība šim biznesam. Nekas nevar tā pārliecināt kā nauda kontā!» savā pieredzē dalās jaunais uzņēmējs.

«Internetā stundas laikā ir redzams, vai precei ir pieprasījums, protams, tas vislabāk redzams mēneša sākumā vai vidū, kad ir algas dienas. Mūsu uzdevums ir skaidrs – atrast pēc iespējas kvalitatīvāku un iepirkumā lētāku preci. Jāorientējas pieprasījumā, kādā sezonā vai svētkos, kas ir visvairāk cilvēkiem vajadzīgs, un jāturas pie tā gadu no gada, jo pirkšanas paradumi mainās reti. Lielu uzmanību pievēršam arī tam, ko kultivē vai reklamē televīzijā un žurnālos.»

Savu uzņēmumu SIA Online Trade Ruslans dibināja 2013. gadā ar mērķi no investora pārņemt kolektīvās iepirkšanās portālu Starday.lv, idejas pamatā bija, ka Latvijā pazīstami cilvēki iesaka iegādāties preces, pretī saņemot peļņas daļu no katra darījuma.

#«Tiem, kam bijis parastais telefons vai tāda nav bijis vispār, tas ir lielāks izaicinājums.»

Latvijas Pasts digitalizē darbību, uzlabo pakalpojumu kvalitāti un gaida skaidrību par universālā pasta pakalpojuma grozu nākotnē

To intervijā ar Dienas Biznesu norāda VAS Latvijas Pasts (LP) valdes priekšsēdētājs Māris Vilcāns.

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Runājot par attīstību, ko LP grib izdarīt šogad un turpmākajos gados?

Patlaban noris projekts, kas saistīts ar jautājumiem par papīru un datu apmaiņu, proti, izsniedzam pastniekiem viedtālruņus kā darbarīku.

Kas ir laimīgā kompānija (piegādātājs), jo jums ir ap 4000 darbinieku?

Nesaukšu vārdā, bet tie uz Android bāzēti telefoni, tie nav iPhone cenā. Un pastnieku ir mazāk – ap 1400. Ar šo projektu ceram aizvietot papīru, gribam palielināt datu apraides ātrumu. Arī mūsu starptautisko projektu ietvaros tā kļūst kā prasība. Cilvēki, pirmkārt, grib pēc iespējas ātrāk saņemt piegādes informāciju, otrkārt, elektroniski parakstīties. Savukārt kurjeriem šī projekta ietvaros ir izsniegti profesionāli termināļi. Šis rīks mums pavērs daudzas papildu iespējas, jo kas tik viss šodien nevar būt viedtālrunī. Ieviesīsim to vispirms savām pamatfunkcijām, bet iespējas nāks pašas, jo, ko tik mēs nevarētu darīt ar šādu mobilu cilvēku pulku pa visu Latviju, sākot ar gāzes skaitījumu lasījumiem. Mūsu darbinieki būs pietiekami labi aprīkoti, varēsim no viņiem dabūt datus ātri, ar visiem sazināties.

Maijā darba devēji Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs reģistrējuši 3798 brīvās darba vietas.

Tādējādi kopumā maija beigās NVA datu bāzē bija 6130 darba devēju NVA filiālēs reģistrētās brīvās darba vietas, informē NVA. Visvairāk ar NVA filiāļu starpniecību darba devēji maijā meklēja veikalu pārdevējus, šuvējus, palīgstrādniekus, kravas automobiļa vadītājus, pavārus, kūdras ieguves palīgstrādniekus, pastniekus, komplektētājus, kuģu remontatslēdzniekus, rokas lokmetinātājus, vilcējautomobiļa vadītājus, kuģubūves atslēdzniekus, veikala kasierus, pārdevējus konsultantus, sezonas lauksaimniecības strādniekus.

«Dati parāda kopumā mērenu darbaspēka pieprasījumu darba tirgū, sezonas darbi to palielina tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas, būvniecības un transporta nozarēs,» skaidro NVA direktore Inese Kalvāne. Šobrīd NVA ir reģistrēts par 35% vakanču vairāk nekā tas bija pirms gada.

Latvijas Pasts iegādājies 200 jaunus un modernus velosipēdus, kuru uzbūve un funkcijas īpaši pielāgotas pasta sūtījumu transportēšanai dažādos laikapstākļos, atsaucoties uz uzņēmuma pārstāves Agijas Tēraudas sniegto informāciju, ziņo reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Ar velosipēdiem ikdienā pārvietosies pastnieki, kas apkalpo privātmāju rajonus pilsētās un lauku reģionos.

Rūpējoties par darbinieku un transportlīdzekļu drošību, Latvijas Pasts velosipēdus reģistrējis Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD), pēc kuras datiem, šis ir lielākais vienas juridiskas personas vienlaikus reģistrēto velosipēdu skaits.

Jauni velosipēdi pirkti, jo iepriekš – 2004. un 2006.gadā – iegādātie velosipēdi intensīvās slodzes rezultātā jau nolietoti, nespējot pilnībā nodrošināt ne pastnieka komfortu, ne arī nepieciešamās piegādes funkcijas, raksta Zemgales Ziņas.

Šī gada septiņos mēnešos Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) pavisam reģistrēti 41,15 tūkstoši darba devēju pieteiktās brīvās darba vietas, liecina NVA dati.

No tām 20,14 tūkstoši publicēti CV/Vakanču portālā, bet 21,02 tūkstoši pieteikti NVA filiālēs.

Pašreiz ir pieejami vairāk nekā 8 tūkstoši brīvu darba vietu, no tām gandrīz puse reģistrētas NVA CV un vakanču portālā.

Pārsvarā ar NVA starpniecību darba devēji šogad meklē strādniekus, dažāda veida pārdevējus, pārdošanas speciālistus un konsultantus, transportlīdzekļu vadītājus, pastniekus, tirdzniecības pārstāvjus un aģentus, celtniecības speciālistus, klientu apkalpošanas speciālistus, pavārus un šuvējus.

Darba devēji parasti izmanto divas iespējas, lai sameklētu sev darbinieku. Viena no tām - patstāvīgi NVA CV/Vakanču portālā ievietot savus darba piedāvājumus, tādejādi sameklējot savam uzņēmumam nepieciešamos darbiniekus. Otra iespēja - darba devējs par vakanci paziņo NVA filiālē. Pastāv arī izvēles iespējas, publicēt šo darba sludinājumu NVA vakanču portālā vai definēt kā daļēji slēgtu, pēc kuras iekšējā NVA reģistrā tiks sameklēts potenciālais darbinieks.

Vairāk nekā 1300 Latvijas Pasta pastnieku 2018.gadā aprīkoti ar mobilajām viedierīcēm, kas ļauj digitāli reģistrēt gan sūtījuma saņemšanas faktu un klienta parakstu, gan arī fiksēt piegādes kavējuma iemeslu situācijās, kad ierakstīta sūtījuma saņēmējs nav atrodams norādītajā adresē, informē Latvijas Pasts.

Līdz 2018.gada maija beigām pastnieku mobilajās ierīcēs reģistrēti vairāk nekā 1,2 miljoni klientu parakstu par sūtījumu saņemšanu.

Mobilajās viedierīcēs tiek reģistrēts ierakstīta sūtījuma izsniegšanas fakts un klienta paraksts; iemesls, kāpēc sūtījums nav piegādāts, gadījumos, kad klients nav sastopams norādītajā adresē; piegādes informācijas nekavējoša apmaiņa ar «Latvijas Pasta» sūtījumu reģistrācijas kopējo sistēmu. Sūtījuma piegādes informācija tiek reģistrēta reālajā laika režīmā.

«Līdz ar ierakstītu sūtījumu reģistrāciju pastnieku mobilajās ierīcēs esam īstenojuši vēl vienu posmu Latvijas Pasta modernizācijas un digitalizācijas virzienā. Tas daudzviet nebija viegli, jo nācās mainīt domāšanu no gadu desmitu tradīcijām pret 21.gadsimta tehnoloģijām. Taču nebija arī tik sarežģīti, jo daudzi darbinieki labprāt pieņēma pozitīvās pārmaiņas un paši palīdzēja apmācīt tos, kam sākotnēji process šķita mazliet grūtāks,» uzsver «Latvijas Pasta» valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Zviedrijas pasta izpilddirektors Larss G.Nūrdstrems, reaģējot uz viņa pretrunīgi vērtēto augsto atalgojumu ekonomikai grūtajos laikos, atteicies no apmēram 61.8 tūkst. Ls lielās mēnešalgas.

Kaut arī Zviedrijas pasta vadītājs Larss G.Nūrdstrems ir ļoti augsti novērtēts vadītājs, viņa lielā alga Zviedrijā laikā, kad bizness ir apstājies un daudzi zaudē darbu, tika vērtēta ļoti pretrunīgi, ziņo diena.lv. Šādus pārmetumus saņem daudzi vadītāji, taču kritika viņu apetīti mazināt neliek.

Savukārt Larss G. Nūrdstrems aizpagājušajā sestdienā apstulbināja pasta valdi, pastniekus un arodbiedrības, Zviedrijas televīzijā paziņojot par atteikšanos no apmēram 900 000 zviedru kronu jeb 61 830 latu lielās mēnešalgas.

Viņš paziņojis, ka nevēloties saņemt nevienu ēru un atmaksās arī jau saņemto algu. „Esmu nolēmis atteikties no algas, domājot par pastu, tā darbiniekiem, klientiem un pats par sevi, jo man nepatīk dzirdēt atgādinājumus, ka esmu mantkārīgs,” sacīja Nūrdstrems.

Latvijas Pasta (LP) gandrīz piecu miljonu lielie zaudējumi un darbinieku solījumi streikot gadījumā, ja netiks palielināta darba alga, var likt preses piegādātājiem jau šogad būtiski palielināt maksu par preses piegādēm.

Tā kā lielāko daļu LP zaudējumu rada tieši abonētās preses piegāde (kopējie zaudējumi pērn - 4,8 miljoni latu, no tiem preses abonēšana un piegāde - 3,2 miljoni latu), tad maksa par šā pakalpojuma sniegšanu varētu palielināties 2 līdz 2,5 reizes.

LP vadība visām nelaimēm atradusi pēdējā laikā diezgan populāru risinājumu - pieaugot izmaksām, tiek palielināta pakalpojuma gala cena. Tomēr neatbildēts paliek fundamentāls jautājums - ja jau LP uzskata, ka jāceļ saviem pakalpojumiem cenas, vai būtiski mainīsies pakalpojumu kvalitātes līmenis vai arī patērētāji var rēķināties ar līdzšinējo pakalpojumu (ne)kvalitāti.

Bauskas pasta centra pastniecei Ingai Vagalei un Birutai Ručkanovai, kuras apkalpo Bērzkalnus un Codi, piešķirti lietošanā jaunie velosipēdi, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

«Darba 20 gados šis ir tikai kāds trešais velosipēds. Jauno spēkratu nevar salīdzināt ar iepriekšējo. Tas viegli minas. Daudz no svara, ka ir dažādi ātrumi,» stāstījusi B. Ručkanova. Viņa vienā dienā veic apmēram 18 kilometrus garu attālumu, ceļā pavadot vairākas stundas.

Kā vēstīts, «Latvijas Pasts» iegādājies 200 jaunus velosipēdus, kuru uzbūve un funkcijas īpaši pielāgotas pasta sūtījumu transportēšanai dažādos laikapstākļos. Ar riteņiem ikdienā pārvietosies pastnieki, kas apkalpo privātmāju rajonus pilsētās un lauku reģionos.

VAS "Latvijas pasts" investējusi 5,5 miljonus eiro, papildinot autoparku ar 340 jaunām "Toyota Yaris Cross" automašīnām, informē uzņēmumā.

Investīciju summā ietilpst vieglo pasažieru automašīnu pilna servisa noma uz pieciem gadiem, tostarp tehniskās apkopes un apskates, remonti, riepu nomaiņa un OCTA un KASKO apdrošināšana visā nomas periodā.

Pastnieku dienesta automašīnu pilna servisa nomu uz pieciem gadiem, uzvarot "Latvijas pasta" izsludinātajā iepirkumā, nodrošinās SIA "Pilna servisa līzings".

Jaunās automašīnas būs pieejamas pastniekiem teritorijās, kurās tiek nodrošināta universālā pasta pakalpojuma sniegšana klientu dzīvesvietās, lai varētu efektīvāk piegādāt sūtījumus.

Vienlaikus "Latvijas pastā" uzsvēra, ka šis ir tikai viens no soļiem, ko uzņēmums īstenojis ilgtspējas jomā. Uzņēmums plāno izveidot saules paneļu parku ar kopējo jaudu 110 kilovatu, kā arī 2023.gadā plānota kravas furgonu iegāde. Daļa no iepirkumā iekļautajiem auto būs elektroauto, kas tiks izmantoti pasta sūtījumu piegādei. Tāpat uzņēmumā tiek attīstīts elektrovelosipēdu projekts pastniekiem.

No nākamā gada 28. februāra banka Citadele 3D Secure sistēmai piesaistīs arī VISA un VISA Electron maksājumu kartes.

VISA un VISA Electron karšu īpašnieki, kuri pieslēguši Citadele internetbanku, turpmāk, norēķinoties par pirkumiem vai pakalpojumiem 3D Secure sistēmā reģistrētos interneta veikalos, maksājuma brīdī saņems paziņojumu ievadīt līdztekus savam vārdam, uzvārdam, kartes numuram, derīguma termiņam un drošības kodam (CVV2) arī internetbankas lietotājvārdu un autorizācijas kodu.

3D Secure sistēmas izmantošanu banka nodrošina bez maksas. Arī pēc drošības sistēmas ieviešanas klienti ar Citadeles VISA un VISA Electron maksājumu kartēm varēs iegādāties preces un pakalpojumus tajos interneta veikalos, kuri nav reģistrējušies 3D Secure sistēmā. Tādos gadījumos pircējam netiks prasīti papildu identifikācijas dati. Taču tas vienlaikus arī liecinās, ka iepirkšanās pie konkrētā tirgotāja nav tik droša kā tajās vietnēs, kuras reģistrējušās drošības sistēmā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas sistēmas par četriem miljoniem latu bez pievienotās vērtības nodokļa pilnveidos elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) izstrādātājs informācijas tehnoloģiju (IT) kompānija Exigen Services Latvia (Exigen), liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

VID konkursā par dienesta informācijas sistēmu pilnveidošanu, uzturēšanu un autoruzraudzības nodrošināšanu kopumā saņemts viens piedāvājums.

Dienesta Sabiedrisko attiecību daļā pastāstīja, ka iepirkuma ietvaros pilnveidošana, uzturēšana un autoruzraudzība tiks nodrošināta nodokļu informācijas sistēmai (NIS), datu pārsūtīšanas sistēmai (DPS), pašvaldību datubāzei (PvDB), SEED – nodokļu informācijas sistēmas Eiropas Savienības (ES) akcīzes preču apritē iesaistīto personu reģistrācijas datu apmaiņas sistēmai, kā arī krimināllietu uzskaites sistēmai (KLUS) un valsts amatpersonu deklarāciju informācijas sistēmai (VADIS).

Galvenais, lai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pieņemtajos noteikumos nebūtu zemūdens akmeņu, kas lielajiem dabasgāzes patērētājiem liegtu reālu pieeju Latvijas dabasgāzes sistēmai

To ekspresintervijā DB uzsver a/s Latvenergo valdes loceklis un ražošanas direktors Māris Kuņickis.

Šī gada 10. septembrī SPRK būtu jāpieņem noteikumi par trešo pušu pieeju Latvijas dabasgāzes sistēmai. Kāpēc jums šie noteikumi ir svarīgi?

Interese par trešās puses pieeju Latvijas dabasgāzes sistēmai ir ļoti augsta. Pirmajā šo noteikumu projektā redzējām, ka Latvijā nav paredzēts tā sauktais exit point (izejas punkts, kur ir iespējams saņemt dabasgāzi), bet gan tikai uz Latvijas–Lietuvas un Latvijas–Igaunijas robežas. Tā rezultātā Latvijā būtu iespējams tikai dabasgāzes tranzīts. Pēdējā noteikumu versijā parādījās arī exit point Latvijā, tomēr bija uzlikti papildu ierobežojumi, ka šis izejas punkts darbojas tikai tad, ja ir pieņemti gāzes lietošanas noteikumi, kas vēl nav pieņemti. Tas praktiski nozīmēja, ka, pat pieņemot šos trešās puses pieejas noteikumus, Latvijas lietotājiem praktiski nebūtu trešās puses pieejas pie dabasgāzes tīkliem. A/s Latvenergo un Ekonomikas ministrija norādīja, ka šie ir tikai tehniskie noteikumi, kā mēs varam tikt klāt pie dabasgāzes infrastruktūras un to izmantot. Savukārt dabasgāzes lietošanas noteikumi paredz to, ja šeit faktiski darbojas brīvais tirgus, kādā veidā tas funkcionē. Tās ir divas nesaistītas lietas, ko nevajadzētu jaukt kopā.

Mārupes novada dome 27.oktobrī pieņēmusi lēmumu piešķirt līdzfinansējumu 16 personām dzīvojamo māju pieslēgšanai centralizētajai kanalizācijas sistēmai par kopējo summu 19855,45 EUR apmērā, informē Mārupes novada domes pārstāve Ilze Žunde.

Mārupes novada dome jau 26.maijā pieņēma saistošos noteikumus Par Mārupes novada pašvaldības finansējuma piešķiršanu dzīvojamo māju pieslēgšanai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, kuru mērķis ir veicināt dzīvojamo māju pieslēguma centralizētajai kanalizācijas sistēmai izbūvi atsevišķām iedzīvotāju grupām (daudzbērnu ģimenēm, trūcīgajiem, maznodrošinātajiem, personām ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, politiski represētajiem u.c.).

Laika periodā no 2016.gada 9.septembra līdz 10.oktobrim Mārupes novada pašvaldībā tika saņemti 27 pieteikumi pašvaldības finansējuma saņemšanai dzīvojamo māju pieslēgšanai centralizētajai kanalizācijas sistēmai.

Atceltas rezervācijas, pārceltas kāzas un tūkstošiem eiro zaudējumi - tādas ir sekas biežiem elektroenerģijas pārrāvumiem Nurmuižas pils kompleksā.

Bijušajam baņķierim, uzņēmējam Oļegam Fiļam piederošais Nurmuižas pils komplekss Talsu novada Laucienes pagastā regulāri piedzīvo elektroenerģijas pārrāvumus, kā rezultātā tiek ietekmēta biznesa darbība. Nurmuižas pils kompleksā darbojas restorāns, viesnīca un SPA, kas aprīkoti ar ļoti dārgu un sarežģītu tehniku, kas tiek bojāta regulāro elektrības pārtraukumu dēļ.

Nurmuižas restorāna un viesnīcas vadītāja Kristīne Jelinska Nurmuižā strādā 4 gadus un ar elektroenerģijas pārtraukumiem sastopas regulāri, ko apliecina e-pastu un Whatsapp sarakstes izdrukas jau kopš 2021.gada. Sarakstes pašlaik tiek gatavotas iespējamai tiesvedībai.

"Piemēram, šī gada 16.septembrī elektrība no rīta noraustījās 12 reizes, kas var radīt neatgriezeniskas sekas mūsu tehnikai. Ir nodedzināti vairāki kafijas aparāti šīs vasaras laikā. Ledusskapis un citas iekārtas ir iegādāti par vairāk nekā 300 000 eiro," stāsta K.Jelinska.

Mobilo sakaru operators “Tele2” gandrīz visas (99%) Rīgā uzstādītās 4G mobilās bāzes stacijas pieslēgs Tet optiskā interneta tīklam, lai palielinātu 4G mobilā tīkla jaudu aptuveni desmit reizes.

Šos darbus plānots paveikt jau nākamā gada laikā, lai nodrošinātu pieaugošo pieprasījumu pēc mobilā interneta, kas pēdējo piecu gadu laikā palielinājies vairāk nekā 30 reizes. 4G tīkla jaudas palielināšana ir būtiska, jo palielinās ne tikai datu patēriņš mobilajos telefonos, bet arvien populārāks kļūst mobilais mājas internets un televīzija, kuras vērošanai tiek izmantots Tele2 mobilo sakaru tīkls.

“Attīstoties dažādiem mobilā interneta pakalpojumiem un strauji pieaugot mobilo datu patēriņam, mēs rūpīgi sekojam līdzi tīkla noslodzei, lai klientiem nodrošinātu nemainīgas kvalitātes mobilo sakaru pakalpojumus. Pēdējo divu gadu laikā optiskajam tīklam mēs esam pakāpeniski pieslēguši bāzes stacijas Latvijas lielākajās pilsētās, kā arī stratēģiski svarīgākajos centros, un tagad ir pienācis laiks arī Rīgai,” atzīst Tele2 tehniskā direktore Līga Krūmiņa. “Galvaspilsētā, kurā objektīvi ir vislielākais datu patēriņš absolūtajos skaitļos, ir izvietota aptuveni ceturtā daļa no mūsu vairāk nekā 1000 4G bāzes stacijām.”

Mārupē tiks ieguldīti vairāk nekā 5,8 miljoni eiro centralizētas kanalizācijas un ūdensapgādes izbūvē, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

5,8 miljoni paredzēti visām trim projekta kārtām.

Par uzvarētāju konkursā pasludināta SIA Siltums Jums, kas visās projekta realizēšanās kārtās piedāvāja zemāko cenu. Konkursā pieteicās vairāk nekā desmit uzņēmumi.

Jau rakstīts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir sagatavojusi likumprojektu ūdenssaimniecības pakalpojumu jomas regulēšanai, ko līdz esošās Saeimas pilnvaru beigām plānots pieņemt kā Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumu. Tā ideja: atrisināt problēmas ar mājsaimniecību pieslēgumiem ES fondu projektu laikā izbūvētajiem ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem.

Valmierā spāru svētki nosvinēti zemas īres maksas daudzdzīvokļu dzīvojamajiem namiem Ķieģeļu ielā 11/13. Jaunajā projektā būvē divas gandrīz nulles enerģijas piecu stāvu daudzdzīvokļu mājas ar 120 dzīvokļiem.

Ievērojot tradīcijas, uz abu namu jumtiem pacelts simboliskais spāru vainags, kas apliecina ēkas izturību un konstrukciju stiprību. Klātesošajiem pasākuma laikā bija iespēja apskatīt paveikto, kā arī uzzināt vairāk par projekta progresu. Pasūtītāji, SIA “Valmieras namsaimnieks”, izteica pateicību būvniekiem par veiksmīgi noslēgto būvniecības etapu – māju izbūvi līdz to augstākajam punktam, kā arī apjomīgāko būvdarbu noslēgšanos.

Kapsulu namu pamatos iemūrēja šī gada 10. septembrī un šo trīs mēnešu laikā būvniecība noritējusi strauji, iekļaujoties plānotajos grafikos. No galvenajiem būvdarbiem – pabeigta ēku nesošo konstrukciju montāža, turpinās logu ievietošana, daļēji izbūvēti ārējo inženiertīklu pieslēgumi – siltumtrasei, elektrībai, ūdensapgādei. Jumtus klāj ar membrānu, pasargājot konstrukcijas no mitruma un laikapstākļu ietekmes. Secīgi ierīkos jumta siltinājumu un virsklāju. Namiem drīzumā pieslēgs arī siltumapgādi, lai konstrukcijas sāktu žūt un janvārī varētu sākt iekšdarbus. Kopumā pabeigti apmēram 50 % no būvdarbiem. Pavasarī turpināsies ārējo komunikāciju tīklu izbūve iekšpagalmā, kā arī teritorijas labiekārtošanas darbi. Plānots, ka būvniecība noslēgsies 2025. gada nogalē.