Dienvidaustrumāzijas plaukstošākajā valstī Mjanmā ir labas biznesa izredzes enerģētikas, IT, telekomunikāciju un transporta, loģistikas uzņēmumiem, kā arī dažādu produktu ražotājiem
Indoķīnas pussalā esošajā Mjanmā attīstība pēdējos gados notikusi vēja soļiem. Iekšzemes kopprodukta pieaugums šim gadam tiek lēsts 8,5% apmērā, bet tūrisms kopš 2010. gada ir pieaudzis pat par 1000%. Mjanma ir pievilcīga ar gandrīz 2000 km garu baltu smilšu krasta līniju, bagātīgiem zivju resursiem un derīgajiem izrakteņiem. Mjanmai ir gan sava nafta, gan gāze – šo nozari biznesa plānos aktīvi cenšas iekļaut Ķīna un Indija. Pie Mjanmas bagātībām pieskaitāmas arī ogles, dārgakmeņi un dārgmetāli – tās rubīni no globālā rubīnu tirgus veido pat 78%. Valstī, īpaši Mandalejas apgabalā ir nefrīts, kura meklēšanā īpaši aktīvi iesaistījušies ķīnieši. Arī mežu netrūkst, tāpēc eksportēti tiek gan tīka, gan ozola, bambusa un palmu koksnes izstrādājumi. Eksporta produkti ir arī rīsi un augļi. Lielākās ar biznesu saistītās pilsētas ir Jangona (8,5 milj. iedzīvotāju), Mandaleja (2,5 milj. iedzīvotāju) un Nipitava (1,3 milj. iedzīvotāju).
Transporta sektors aug
Lielākā daļa industrijas ir izvietota ap Jangonu, kur atrodas gan starptautiskā lidosta, gan dziļūdens osta, kas spēj apkalpot arī konteinerkuģus. Jangonas ielās var redzēt ļoti daudz taksometru, bet sabiedriskā transporta pakalpojumus sniedzošo autobusu izcelsme, šķiet, datējama ar pagājušā gadsimta 50. gadiem. Autotirgus importam atvērts tikai 2012. gadā, un gada laikā Jangonā jau bija reģistrēti 3,5 milj. automašīnu. Populārākā marka ir Toyota, taču kopš pērnā gada tirgū pamazām ienāk arī luksusa markas auto – Ferrari, Porsche u.c. Mjanmā ir vismaz 10 vietējās aviokompānijas, jo optimālākā un ātrākā satiksme starp dažādiem valsts reģioniem notiek pa gaisu. Strauji pieaugusī konkurence šīs valsts aviācijas sektorā bija iemesls, kāpēc Japānas aviokompānija ANA šovasar atteicās iegādāties 49% Myanmar Airways akciju. «Tieši Mjanmas aviokompānijas varētu būt īstais sadarbības partneris Latvijas nacionālajai aviosabiedrībai airBaltic. Šī valsts strauji aug, bet tirgus vēl nav tik daudzu interesentu piesātināts, kā tas ir, piemēram, Ķīnā,» vērtē Mjanmas draudzībsabiedrības pārstāvis Ģirts Kaivēns. Biznesa iespējas viņš Mjanmā saskata arī bankām, jo drīzumā ārzemju bankām sāks izsniegt pirmās licences. «Nozīmīga biznesa niša ir enerģētika – no koģenerācijas līdz energoceltniecībai. Liels potenciāls ir atkritumu apsaimniekošanas risinājumiem un telekomunikāciju uzņēmumiem,» viņš turpina. Kā DB novēroja, energoapgāde Mjanmā ir sliktā līmenī, strāvas padeves pārrāvumi pat lielākajās pilsētās ir normāla ikdienas parādība. Taču bezvadu un bezmaksas internets Jangonā jau ir pieejams daudzās vietās, tas pats sakāms par daudzu tūkstošu tempļu kultūrvēsturisko pilsētu Pagānu. Ģ. Kaivēns Mjanmu kā potenciālu tirgu redz arī vairākām Latvijas pārtikas preču grupām, piemēram, sausajam pienam un pusfabrikātiem, tomēr viņš norāda uz kādu vietējo iedzīvotāju īpatnību – uzturā nelietot ilgi uzglabājamus produktus, tāpēc, piemēram, gurķu konservi varētu nebūt šajā tirgū pieprasīta prece. Pēc DB novērojumiem Mjanmā nav spēcīgi attīstītas vietējās kosmētikas un parfimērijas nozares, turienes iedzīvotāji labprāt pērk no rietumiem importēto produkciju, ikdienā plaši izmanto vietējo skaistumkopšanas līdzekli – tanakas pastu. Jangona, Mandaleja, Nipitava, Bago veido ap 70% nekustamā īpašuma tirgus. Būvniecības tirgū pašlaik prevalē vjetnamieši. Saskaņā ar likumiem, ārzemnieki nevar iegādāties Mjanmā zemi, taču darbojas plašs īres tirgus, kas neļauj līgumu slēgt ilgāk kā uz vienu gadu. Uz ārvalstu investoriem gan attiecināma kārtība, kas zemi un citus objektus ļauj iegūt valdījumā pat uz 70 gadiem.
Pakārtotas iespējas
«Šobrīd aktuālākās attīstības nozares Mjanmā saistās ar lielo uzņēmumu darbības sfēru attīstību. Piemēram, naftas un gāzes industrijā šī gada augusta mēnesī Mjanmā tika piesaistītas 670 milj. ASV dolāru vērtas investīcijas,» ar novērojumiem dalās a/s Inveks valdes loceklis Kārlis Markus. Tāpat Mjanmā par investīcijām tiekot runāts banku sektorā, kur 2015. gadā paredzēts izsniegt pirmās ārzemju banku licences infrastruktūras projektos, ļoti daudz tiek ieguldīts lielu nekustamo īpašumu attīstības projektos, lauksaimniecībā, enerģētikā. «Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem nebūtu ko darīt, ir ļoti daudz atvasinātu biznesa iespēju, kur mazie uzņēmumi var nodrošināt servisu lielajiem spēlētājiem. Liela loma ir kvalificētam personālam un adaptētiem tirgus risinājumiem. Domāju, jebkura veida ražošanai ir lielas perspektīvas Mjanmā, jo tirgus ir sākotnējā attīstības stadijā un produkti pārsvarā tiek vesti no Taizemes un Ķīnas. Var apskatīt iespēju zivsaimniecību izveidē un dažādu ar to saistītu produktu ražošanā. Tāpat kokrūpniecībai ir perspektīva,» viņš saka. Ražošanas uzņēmumu atbalstam valstī ir izveidotas vairākas industriālās zonas un Speciālās ekonomiskās zonas. Viena no perspektīvākajām ir Thilawa SEZ jeb Thilawa industriālais parks un Speciālā ekonomiskā zona, kas ir Japānas un Mjanmas valdību izveidots kopuzņēmums. Tur tiek nodrošinātas visas komunikācijas un piedāvātas arī nodokļu atlaides. Tāpat industriālajā parkā ieplānota ostas izbūve. Šī ir laba iespēja mazo un vidējo ražošanas uzņēmumu izveidei, jo Thilawa SEZ atrodas pie lielākās pilsētas Jangonas. Papildus Japānas valdība plāno arī nodrošināt aizdevumus SEZ izveidotajiem uzņēmumiem.
Kredītu un īres risks
«Runājot par iespējamām grūtībām – valstī nav attīstīta mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšana, kas apgrūtina attīstību, bet tiek prognozēts, ka līdz ar ārzemju banku, tādu kā Bangkok Bank un Mitsubishi UFJ, ienākšanu šī problēma tiks pakāpeniski risināta. Jau šobrīd Japānas finanšu institūcijas strādā pie kreditēšanas programmām, tās realizējot ar vietējo banku starpniecību,» norāda K. Markus.
Sarežģījumi gaida īres tirgū, kur ārvalstu rezidentiem tiekot prasīta nesamērīgi augsta īre par dzīvojamo platību, turklāt līgums ir jāslēdz uz gadu un visa summa jāmaksā avansā. «Šī ir liela izdevumu pozīcija mazajiem ārvalstu uzņēmumiem. Pie neērtībām arī jāmin fakts, ka šī brīža imigrācijas politika liedz uzturēties valstī ilgāk par 70 dienām un regulāri ir jāizceļo uz tuvāko Mjanmas vēstniecību atjaunot vīzu vai vienkārši saņemt pasē zīmogu par izbraukšanu no valsts atkarībā no iegūtās vīzas formas. Mjanmas valdība gan izstrādā likumprojektu par uzturēšanās atļauju izsniegšanu uz pieciem gadiem. Paredzēts, ka šis likums varētu tikt pieņemts nākamgad, bet jāņem vērā arī tas, ka nākamgad Mjanmā būs vēlēšanas un mainīsies valdības sastāvs,» piebilst K. Markus.
Jebkurā gadījumā Mjanma ir valsts, kuras attīstība ir viena no straujākajām pasaulē; iedzīvotāji tur dzīvo harmonijā ar apkārtējo vidi, tādēļ tur var sākt biznesu. Arvien vairāk informācijas par valsti parādās internetā – ziņas, valsts izsludinātie konkursi, sadarbības kontaktu meklēšana vai vienkārši darba sludinājumi. Uzņēmējs un Latvijas goda konsula Singapūrā padomnieks Sevs Tiams Lovs DB izsaka privātu viedokli, ka Mjanmā pašlaik izskatās pēc «zelta drudža» jeb pārliekas ažiotāžas par investīciju iespējām. «Neesmu pārliecināts, vai šis ir pareizais laiks tur ieiet,» kritiski raksta Singapūras uzņēmējs.
#1/11
#2/11
#3/11
#4/11
#5/11
#6/11
#7/11
#8/11
#9/11
#10/11
