Uzņēmējs Andris Griģis pārsūdz Administratīvajā rajona tiesā Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (ZAP) lēmumu, saistībā ar viņa un advokātu biroja Glimstedt un partneri interešu konfliktu.

Uzņēmējs lūdz atzīt ZAP lēmumu par prettiesisku un atcelt to, jo Kurzemes apgabala tiesa ir atzinusi interešu konflikta esamību un atcēlusi Glimstedt un partneri pārstāvjus no lietas izskatīšanas.

«Esmu pārliecināts par taisnību savā pusē, par to liecina arī Kurzemes apgabaltiesas atzinums par Glimstedt un partneri interešu konfliktu. Šis fakts uzskatāmi parāda atsevišķu advokātu spēju kļūt akliem tiem izdevīgā brīdī, neredzot acīmredzamo un nespēju publiski atzīt sava kolēģa neētisku rīcību. Jā, šis gadījums met ēnu uz advokātu reputāciju, bet tā tiek mesta tikai tāpēc, ka advokāti paši nevēlas saredzēt melnās avis savās rindās,» norāda A. Griģis.

Liepājā reģistrētā uzņēmuma SIA GLG vadībā stājies Krists Griģis, uzņēmēja Andra Griģa dēls.

Krists Griģis ir valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi, liecina informācija Latvijas Vēstnesī. Šajā amatā viņš 12. janvārī nomainījis Raivo Ozolu. SIA GLG reģistrēta 2010. gada 25. oktobrī, Liepājā, juridiskajā birojā, ar 100 Ls pamatkapitālu. Mainīts arī pamatkapitāls, palielinot to līdz 2000 Ls.

Db.lv jau rakstīja, ka 2009. gadā, pārstrukturējot biznesu, lielāko daļu uzņēmēju Andra Griģa un Ivara Kesenfelda dibināto kapitālsabiedrību vadībā stājās uzņēmēju dēli Aigars Kesenfelds un Krists Griģis. Vairums no uzņēmumiem nonākuši maksātnespējā.

Uzņēmējs Andris Griģis, kura vārds kādu laiku bija pazudis no uzņēmumu amatpersonu sarakstiem, atkal stājies uzņēmuma vadībā.

Andris Griģis kļuvis par akciju sabiedrības Taka - G valdes locekli ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību, nomainot šajā amatā ilggadēju savu uzticības personu un vairāku senāko Griģa uzņēmumu vadītāju Valdi Pirktiņu. Uzņēmējs pats apstiprināja, ka atgriezies uzņēmējdarbībā «pavisam reāli», tomēr nekādus komentārus sniegt nevēlējās. A/s Taka - G ir cūkkopības kompleksa SIA Vaiņodes bekons īpašniece. Taka - G vienīgais īpašnieks līdz šim bija A. Griģa jurists Ēriks Štālbergs.

2010. gada nogalē Azkraukles banka (AB) reģistrējusi 3,36 miljonus lielu komercķīlu, kuras devēja ir biogāzes projekta attīstītāja SIA Bio Future un arī a/s Taka - G. SIA Bio Future iepriekšējais nosaukums bija SIA Taka G1, kas bija saistīta ar uzņēmēju Andri Griģi un 2009. gadā saņēma akceptu 1 MW biogāzes ražotnei Vaiņodes pagastā. Obligātā iepirkuma ietvaros pārdodamās elektroenerģijas noteiktais apjoms gadā uzņēmumam bija noteikts 8000 MWh. Db.lv jau rakstīja, ka Aizkraukles banka nenoliedza, ka iesaistās biogāzes biznesā.

Liepājas tiesa pasludinājusi uzņēmēju Andri Griģi par maksātnespējīgu, liecina Maksātnespējas reģistrā pieejamā informācija.

Maksātnespējas process pasludināts trešdien, 3. jūlijā.

Kā liecina informācija reģistrā, kreditori savas prasības pret uzņēmēju var iesniegt viena mēneša laikā maksātnespējas administratoram Raivo Sjademem.

Db.lv jau rakstīja, ka iepriekš izsolīti dažādi A. Griģim piederoši īpašumi.

Pērnā gada sākumā tika izsolīts uzņēmējam piederošais gaļas pārstrādes komplekss Kurzemes bekons. 2004.gadā uzbūvētajā kompleksā tika ieguldīti 2,92 miljoni latu būvniecībā, piesaistot SAPARD programmas līdzekļus. Papildus 1,1 miljons latu tika izlietoti iekārtu iegādei.

Uzņēmumu SIA B.V.L. par maksātnespējīgu atzina Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa 2010.gada jūlijā. Uzņēmums dibināts 1993.gadā, un tā vienīgais īpašnieks ir Andris Griģis. Vēršoties tiesā pret A. Griģi un viņa ģimeni, a/s Swedbank prasības pieteikumā bija norādījusi, ka kopējais Griģa personisko saistību apmērs varētu veidot gandrīz 60 milj. eiro (42 milj. Ls). Parādsaistības viņš galvojis ar uzņēmumu Elefant Hotel (vēlāk V.B.O., bet savulaik arī Hotels Development Group), Mēs Liepājai ( Serviss RC), Property Pool, Līvu namu īpašumi un vienu sev piederošu īpašumu. Viņam piederēja arī Rožu galerija (33%), Bank Hotel (33,3%), Mūkusalas biroju centrs (50%), Serviss RC (33,33%), Vecpilsētas viesnīcas (50%), Keramos (50%) un B.V.L. (100%).

Kurzemes apgabaltiesa 26.janvārī paziņos spriedumu a/s GE Money Bank prasībā pret Kristu Griģi.

Banka vērsusies tiesā ar prasību piedzīt no Griģa juniora vairāk nekā 400 tūkst.Ls parādu. Savukārt otrajā GE Money Bank prasībā pret Kristi Griģi, Aigaru Kesenfeldu un Andri Griģi par aptuveni 1,8 miljonu Ls parāda piedziņu tiesvedība apturēta, līdz stāsies spēkā spriedums par maksātnespējīgās SIA Property Pool maksātnespējas procesa izbeigšanu. Šis lēmums gan vēl ir pārsūdzams.

Db.lv rakstīja, ka a/s GE Money Bank vērsusies tiesā pret Andri Griģi, Kristu Griģi un Aigaru Kesenfeldu ar prasību par vairāk nekā 1,8 miljonu latu piedziņu. Kā trešā persona lietā iesaistīts maksātnespējīgās SIA Property Pool administrators Anatolijs Zujevs. Aptuveni 10 Property Pool īpašumi tika pērn nodoti izsolei, un izsoles rezultātā pastāv iespēja parāda summu iegūt un norēķināties ar banku. Andris Griģis, Krists Griģis un Aigars Kesenfelds savulaik galvojuši par GE Money Bank izsniegto aizdevumu kapitālsabiedrībai Property Pool. Šī banka gan nav vienīgais uzņēmuma nodrošinātais kreditors.

Liepājas uzņēmēja Andra Griģa dzīvesbiedre Antra Griģe izsludinājusi iepirkumu par avota ūdens pildīšanas iekārtu līnijas piegādi.

Iepirkumā uzvarējis Čehijas uzņēmums NATE - napojova technika a.s., kas piedāvājis iekārtas par 97,7 tūkstošiem eiro. Iekārtas pasūtītas Vaiņodes novada Vaiņodes pagastā, Vaiņodes pilī. Db.lv rakstīja, ka uzņēmējs Andris Griģis iegādājās bijušo tuberkulozes sanatoriju - Vaiņodes jeb Lielbātas pili pirms aptuveni desmit gadiem, lai attīstītu tūrismu. Viena no uzņēmēja idejām bija lauku fermas vai mini safari izveide Vaiņodē. Viņš arī jau bija sācis iegādāties zirgus, retākas sugas aitas un citus mājdzīvniekus. Vaiņodes novads ir pazīstams arī ar Lielbātas avotu, kas iztek no pazemes netālu no pils.

Pēc nekustamo īpašumu tirgus sabrukuma gandrīz visi A. Griģa uzņēmumi nonāca maksātnespējas procesā, sākās ilgstoša tiesvedība ar Swedbank, kas mēģināja prasību vērst arī pret Antru Griģi. Vaiņodes pagastā A. Griģis pirms krīzes attīstīja arī cūkkopību un uzcēla jaudīgu biogāzes rūpnīcu. Abus īpašumus pārņēmusi ABLV Bank.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa izbeigusi tiesiskās aizsardzības procesu SIA Property Pool. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nav atbalstījušas divas trešdaļas kreditoru.

Property Pool specializējas tirdzniecības telpu pārvaldīšanā un iznomāšanā labākajās vietās (prime locations) Rīgas centrā. Uzņēmuma pārvaldītajā nekustamo īpašumu portfelī ir vairāk nekā 30 tirdzniecības telpu Rīgas populārākajās tirdzniecības ielās ar intensīvu gājēju plūsmu.

Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju kopš 2009. gada janvāra SIA Property Pool valdes priekšsēdētājs ir Andra Griģa dēls Krists Griģis, bet valdes loceklis - Aigars Kesenfelds. Uzņēmuma amatpersona bijis arī Agris Evertovskis, prokūrists ar tiesībām apgrūtināt ar lietu tiesībām nekustamo īpašumu.

DB jau rakstīja, ka parādsaistiibas a/s Swedbank Andris Griģis iepriekš bija galvojis ar Elefant Hotel (V.B.O), Mēs Liepājai (tagad Serviss RC), Property Pool, Līvas namu īpašumiem un vienu sev piederošu īpašumu.

Zvērinātu advokātu padome (ZAP) ir atzinusi par nepamatotu uzņēmēja Andra Griģa sūdzību par iespējamu zvērinātu advokātu biroja Glimsted un partneri interešu konfliktu.

Tomēr A.Griģis ir nolēmis ZAP atzinumu pārsūdzēt tiesā. «Nejūtos pārsteigts par šādu ZAP lēmumu, pat daļēji izturos ar izpratni par to, jo ir sarežģīti atzīt nepilnības savā nozarē, vēl vairāk, ja tās tiek saistītas ar tik jūtīgu tēmu, kā ētikas pārkāpumi. Tiklīdz ZAP lēmums tiks saņemts un es varēšu ar to iepazīties, plānoju vērsties tiesā ar lūgumu izvērtēt šo gadījumu, jo esmu pilnīgi pārliecināts par taisnību savā pusē,» skaidro uzņēmējs. Viņš arī piebilst, ka gan Glimsted un partneri, gan arī Swedbank tā saucamā mātes valsts ir Zviedrija.

Jāatgādina, ka A. Griģis sūdzībā bija norādījis, ka pagājušajā gadā advokātu birojs viņam sniedzis juridisko palīdzību dažādos jautājumos saistībā ar viņa veikto uzņēmējdarbību, kā arī konsultējis tieši attiecībā uz laulības līgumu. Tādējādi uzņēmējs uzskata, ka Glimsted un Partneri darbības neatbilst zvērinātu advokātu profesionālo darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām un birojam, pārstāvot Swedbank intereses iepriekš minētajā lietā, ir izveidojies interešu konflikts. To, ka birojs patiesi sniedzis juridiskos pakalpojumus, pierādot sūdzībai pievienotie rēķini, kuru atšifrējumā norādīti sniegtie pakalpojumi sūdzības iesniedzējam, tāpēc nevarot būt nekādu šaubu, ka nebūtu pastāvējušas advokāta un klienta attiecības.

Ārvalstu un vietējie eksperti: pēc vēlēšanām nospraustajam tautsaimniecības kursam jāpaliek nemainīgam.

Ekspertu galvenie ieteikumi gaidāmajiem politikas veidotājiem: jāsamazina budžeta izdevumi, jāizvairās no valsts parāda palielināšanas, jāievēro starptautisko aizdevēju nosacījumi un jāinvestē līdzekļi ražošanā un eksporta veicināšanā.

Tirdzniecība

Saktas puķu tirgus draud sabrukt

Jumts ir katastrofālā situācijā un vēl vienu ziemu tas neizturēs, tā Ingrīda Japiņa.

Investors

Investori vēro situāciju

Situācija Latvijas finansēs saglabājas stabila, līdz ar to arī Latvijas CDS būtiski nemainās. Tomēr vēlēšanu iznākums noteiks, kā tiks turpināta valsts budžeta konsolidācija un ekonomikas konkurētspējas uzlabošana. Tas iespaidos arī Latvijas kredītreitinga nākotnes redzējumu un pēc nākamā gada budžeta izveidošanas – arī pašu reitingu, paredz eksperti.

20. jūnijā atkārtotā izsolē piedāvā maksātnespējīgās SIA B.V.L. transporta līdzekļus. Kopējā izsolāmo priekšmetu sākumcena ir 46,9 tūkstoši latu.

Tā liecina iepriekš Latvijas Vēstnesī publicētā informācija. Otrajā izsolē tiek piedāvāts 2003.gada transporta līdzeklis Mitsubishi L200, kura novērtējums un otrās izsoles sākumcena ir 3,2 tūkstoši latu. Izsoles solis paredzēts 100 latu.

Par 19,7 tūkstošiem latu otrajā izsolē piedāvā 2002.gada traktoru John Deere 6920. 2001.izlaiduma gada traktors John Deere 8210 tiks piedāvāts par 24 tūkstošiem latu. Traktora otrās izsoles solis paredzēts 300 latu.

Izsoles rīko maksātnespējas administratore Tatjana Miklaševiča, ar kuru DB sazināties neizdevās.

SIA B.V.L. par maksātnespējīgu atzina Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa pērna gada jūlijā. Uzņēmums dibināts 1993.gadā, un tā vienīgais īpašnieks ir Andris Griģis. B.V.L pieder arī SIA V.B.O., kura par maksātnespējīgu atzīta 2010.gada jūnijā.

SIA Bātas avots sācis avota ūdens pildīšanu pudelēs un tirdzniecību.

Pirmā potenciālo pircēju iepazīstināšana ar jauno produktu notika izstādē Ražots Liepājā. Avota ūdeni, kas ņemts no Lielbātas muižas avota Vaiņodes novadā, pilda puslitra, litra un pusotra litra tilpuma pudelēs. Pagaidām cita veida iepakojumu nav plānots izmantot, izstādē db.lv informēja uzņēmuma pārstāve Jana Kreidere.

Plānotais ūdens patēriņš, saskaņā ar pieteikumu Valsts Vides dienestā, ir 7 m3 diennaktī. SIA Bātas avots dibināta 2012.gada jūnijā ar 2000 latu pamatkapitālu, tās vienīgā valdes locekle ir Antra Griģe.

DB rakstīja, ka Liepājas uzņēmēja Andra Griģa sieva Antra Griģe pērn jūnijā bija izsludinājusi iepirkumu par avota ūdens pildīšanas iekārtu līnijas piegādi.

Kurzemes apgabaltiesa atlikusi līdz 13. decembrim lietas izskatīšanu, kurā a/s Swedbank vērsās pret uzņēmēju Andri Griģi un viņa dzīvesbiedri Antru Griģi.

Tiesas sēde atlikta pēc abu pušu lūguma, un lietu skatīs slēgtā sēdē 13. un 14. decembrī, Db.lv informēja Kurzemes apgabaltiesā.

Db.lv jau rakstīja, ka banka prasīja naudas parāda piedziņu, laulības līguma atzīšanu par spēkā neesošu, nekustamā īpašuma atsavinājuma uz laulības līguma pamata atzīšanu par spēkā neesošu un zemesgrāmatas ierakstu labošanu. Swedbank vērsās pret 26 uzņēmēja Andra Griģa īpašumiem, lai nodrošinātu prasību par parāda piedziņu. Banka uzskata, ka Griģis ar sievu Antru noslēdzis laulību līgumu ar mērķi pārrakstīt uz sievas vārda lielāko daļu savu īpašumu un tādējādi izvairīties no parādu segšanas. Kurzemes apgabaltiesa noraidīja arī Antras Griģes pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu Swedbank prasībā. Sākotnēji atklāti skatīto lietu pēc tiesas lēmuma turpina skatīt slēgtās sēdēs.

Budžeta konsolidācijai nepieciešamo tēriņu samazināšanu iespējams sasniegt, apcērpot pabalstus, pensijas un reformējot sabiedrisko sektoru, uzskata Pasaules Bankas (PB) eksperti. Šīs institūcijas speciālistu secinājumi sabiedrībai jau kļuva zināmi šī gada pavasarī, bet septembra beigās PB sagatavojusi pārskata galīgo variantu, ko priekšvēlēšanu gaisotnē Finanšu ministrija nevēlējās publiskot. Aizvadītās nedēļas nogalē pārskats gan nonācis masu mediju, tostarp DB, rokās.

PB veidotais pārskats par Latvijas publisko sektoru, galvenokārt skar veselības, izglītības nozari, sociālā budžeta izdevumus, kā arī valsts pārvaldi. Lielāko ietaupījumu daļu PB saredz vecuma pensijās, māmiņu algās, budžeta dotācijās valsts uzņēmumiem. Lai gan PB speciālisti pārskatā norāda uz ievērojamo ēnu ekonomikas īpatsvaru Latvijas ekonomikā, nav analizēts, kā sociālo garantiju samazinājumi varētu ietekmēt iedzīvotāju un uzņēmēju vēlmi maksāt nodokļus.

Mazs rundālītis rožu un liels, neizmantots pilsētvides potenciāls – tāds patiesībā ir grupas Līvi apdziedātais Rožu laukums Liepājā.

Laukums pilsētas centrā savu nosaukumu un funkcijas laika gaitā ir mainījis ne reizi vien. 1797. gada Liepājas plānā tas nosaukts par Neue Markt jeb Jauno tirgu. Taču 1910. gadā pašvaldība nolēma laukumā izveidot atklātu dārzu ar rozēm, bet tirgu pārcelt kvartālu tālāk. Tika iestādīti ap 500 rožu stādu, un 1911. gadā laukumu nosauca par Rožu laukumu. 1945. gadā tas pārtapa par Uzvaras laukumu, bet kopš 1988. gada, ar vārdiem «Liepājas klēpī visi vēji ligzdu sev vij, un dvēselē – Rožu laukums,» romantisko nosaukumu atkal saulītē izcēla dzejnieks Aivars Neibarts un grupa Līvi. Lielu daļu apbūves laukums zaudēja Otrajā pasaules karā. Padomju gados tukšo robu izlika betona plāksnēm un uzstādīja Ļeņina pieminekli, turklāt projektētāji jauši vai nejauši to bija ieriktējuši tā, ka, pa gabalu skatoties, tautu vadonis turēja rokās blakus esošās Sv.Trīsvienības baznīcas krustu. Tagad te ir lielākā bezmaksas autostāvvieta pilsētā un palaikam aktualizējas ambiciozi apbūves projekti. 1999. gadā pašvaldība pēc arhitekta Andra Kokina projekta rekonstruēja Rožu laukumu, izveidojot simbolisku rožu rundāli, ap kuru virknējas Liepājas sadraudzības pilsētu ģerboņi. No rundāļa uz visām pusēm stiepjas zināmākie Liepājas maršruti ar bruģī iestrādātu metāla noti – Zivju iela ar nu jau ilgāku laiku slēgto, taču tik un tā reprezentatīvo Rokkafejnīcas ēku un Mūziķu slavas aleju, uz ziemeļrietumiem stiepjas agrāk rosīgā, tagad noskumusī Graudu iela, bet, izejot cauri Tirgoņu jeb gājēju ielai, tieši uz jūru ved Peldu iela. Ziemeļu – dienvidu virzienā pa Lielo ielu garām Liepājas Universitātei un senākajam lielveikalam Kurzeme aizdun vienīgās līnijas tramvajs. Rožu laukuma aizmugurē ir romantiskā, bruģētā Stendera ieliņa ar vēsturiskām – gan noplukušām, gan uzpucētām – lielām un mazām ēkām. Rožu laukums ir kā sirds, no kuras uz visām pusēm stiepjas asinsvadi, taču to pulss ir neritmisks.

16.februārī plānota gaļas pārstrādes kompleksa Kurzemes bekons izsole.

Izsolīts tiks nekustamais īpašums, kurā ietilpst zemesgabals ar platību 13667m2; ražošanas korpuss ar platību 1633,8m2, gaļas pārstrādes cehs ar platību 4486,8m2 un lokālās attīrīšanas iekārtas, liecina maksātnespējīgās SIA B.V.L. administratores Tatjanas Eilmores paziņojums Latvijas Vēstnesī.

Nekustamajam īpašumam ir nostiprināta hipotēka par labu a/s Swedbank.

Nekustamā īpašuma novērtējums un pirmās izsoles sākumcena ir 893 tūkstoši latu. Izsoles cena tiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) 22%. Izsoles solis ir 89,3 tūkst. Ls.

Dienas Bizness rakstīja, ka 2004.gadā uzbūvētajā kompleksā tika ieguldīti 2,92 miljoni latu būvniecībā, piesaistot SAPARD programmas līdzekļus. Papildus 1,1 miljons latu tika izlietoti iekārtu iegādei. Pašreiz ražošanas kompleksu apsaimnieko SIA Kurzemes gaļsaimnieks, kas janvāra beigās gatavojas pabeigt jaunas rūpnīcas celtniecību Paplakā. Uzņēmums izsolē piedalīties neplāno, Db.lv sacīja SIA Kurzemes gaļsaimnieks vadītāja Aksana Jansone.

Lai īstenotu savu redzējumu par Latvijas attīstību nākotnē, bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns tuvākajā laikā gatavojas dibināt partiju, ar to startējot arī oktobrī gaidāmajās 12.Saeimas vēlēšanās, apliecina Bordāns.

«Man ir savs redzējums, kā jāattīstās valstij, tādēļ uzskatu, ka varēšu tiekties uz tā īstenojumu, startam Saeimas vēlēšanās dibinot savu partiju, nevis pievienojoties kādai jau esošajai,» sacīja bijušais ministrs.

Jautāts par līdzgaitniekiem, politiķis norādīja, ka patlaban vēl nevēlas publiskot konkrētus uzvārdus, tomēr tas būšot zināms jau tuvākajos mēnešos.

«Nav īpaši jāsteidzas, taču arī kavēties nav pamata. Plānojam, ka jau tuvākajā laikā nākšu klajā ar plašāku paziņojumu par jaunās partijas mērķiem un pārējo dibinātāju uzvārdiem,» teica Bordāns.

Kā ziņots, Bordāns iepriekš darbojās biedrībā Demokrātiskie patrioti (DP), kas pērn septembrī paziņoja, ka pārtaps partijā un 2014.gadā startēs gan Eiropas Parlamenta, gan Saeimas vēlēšanās.

Noslēgusies sabiedriskā apspriešana SIA Bātas avots pieteikumam par Lielbātas avota ūdens izmantošanu pildīšanai pudelēs.

Par to liecina Valsts Vides dienesta paziņojums.

Valsts Vides dienestā SIA Bātas avots lūgusi ūdens resursu izmantošanas atļauju avota ūdens pildīšanai pudelēs. Plānotais ūdens patēriņš ir 7 m3 diennaktī. SIA Bātas avots dibināta šā gada jūnijā ar 2000 latu pamatkapitālu, tās vienīgā valdes locekle ir Antra Griģe.

DB rakstīja, ka Liepājas uzņēmēja Andra Griģa sieva Antra Griģe šā gada jūnijā bija izsludinājusi iepirkumu par avota ūdens pildīšanas iekārtu līnijas piegādi.

Iepirkumā uzvarēja Čehijas uzņēmums NATE - napojova technika a.s., kas piedāvājis iekārtas par 97,7 tūkstošiem eiro. Iekārtas pasūtītas Vaiņodes novada Vaiņodes pagastā, Vaiņodes pilī. Uzņēmējs Andris Griģis iegādājās bijušo tuberkulozes sanatoriju - Vaiņodes jeb Lielbātas pili pirms aptuveni desmit gadiem, lai attīstītu tūrismu. Viena no uzņēmēja idejām bija lauku fermas vai mini safari izveide Vaiņodē. Viņš arī jau bija sācis iegādāties zirgus, retākas sugas aitas un citus mājdzīvniekus. Vaiņodes novads ir pazīstams arī ar Lielbātas avotu, kas iztek no pazemes netālu no pils.

Līvu alus darītava ar pilnu slodzi cer atsākt strādāt aprīlī, pagaidām uzņēmums strādā nepilnu darba nedēļu.

«Alus darītava Liepājā diemžēl strādā tikai daļēji,» izrādot ražotni Dānijas vēstniekam Latvijā Pēram Karlsenam un Liepājas pašvaldības pārstāvjiem, atzina Cido grupas valdes loceklis Leo Sorensens. Tā kā ziemā alus patēriņš esot zemāks, tad arī alus vārīšana nenotiek pastāvīgi. Viesiem bija iespēja redzēt tikai pudeļu pildīšanas procesu. Taču, iestājoties siltam laikam un augot alus patēriņam, Liepājas ražotnē varētu atsākties pilnas slodzes darbs, jo Cido grupa nevēlas zaudēt tirgus līdera pozīcijas, norādīja L.Sorensens. Ražotnē patlaban nodarbināti 43 cilvēki, procesi esot pietiekami automatizēti, tāpēc sezonas laikā papildus nebūšot jāpieņem darbinieki. Kopš 2008.gada, kad Līvu alus darītavu pārņēma Royal Unibrew, alus ražošanā ieguldīti aptuveni trīs miljoni eiro, klāstīja L.Sorensens. Tuvākajā laikā jauni ieguldījumi neesot plānoti, jo ražotne esot pietiekami moderna. Līvu alus darītavā ražo Līvu un Lāčplēša alu, kopā vairāk nekā 10 filtrētā alus šķirnes. Ražotnes jauda ir 80 tūkstoši plastmasas pudeļu dienā un ap 100 tūkstošiem stikla pudeļu dienā, pastāstīja ražošanas vadītājs Jānis Briedis. Uzņēmums aizvadītā gada finanšu rezultātus apkopošot tikai aprīlī, taču izaugsme esot stabila, apgalvoja L. Sorensens.

7. jūlijā plānota vairāku maksātnespējīgās SIA Property Pool īpašumu izsole, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Izsolīt paredzēts īpašumus Rīgā, Alberta iela 1-3A, izsoles sākumcena - 80,8 tūkstoši latu, Alberta iela 1-4A, sākumcena 75,1 tūkstotis latu, Tērbatas ielā 50, sākumcena 112,4 tūkst. Ls. Šā gada 7. februārī kreditoru sapulce pieņēmusi lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu.

Db.lv rakstīja, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa pērn septembrī izbeidza SIA Property Pool tiesiskās aizsardzības procesu. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nebija atbalstījuši divas trešdaļas kreditoru. Property Pool specializējas tirdzniecības telpu pārvaldīšanā un iznomāšanā labākajās vietās Rīgas centrā. Uzņēmuma pārvaldītajā nekustamo īpašumu portfelī bija vairāk nekā 30 tirdzniecības telpu Rīgas populārākajās tirdzniecības ielās ar intensīvu gājēju plūsmu.

2. novembrī plānota bijušās Liepājas apavu fabrikas, vēl agrāk - Liķieru fabrikas, pirmā izsole.

Izsolīts tiks viss fabrikas ēku komplekss Liepājā, Bāriņu ielā 1. Izsoles sākumcena ir 16 tūkstoši latu, liecina maksātnespējas administratora Ainara Kreica paziņojums. Nekustamo īpašumu pārdošana netiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli. Piedzinējs/hipotekārais kreditors ir a/s Reverta.

Īpašums iepriekš piederēja MAS Serviss RC (iepriekš a/s Mēs Liepājai). Db.lv rakstīja, ka 2007.gadā a/s Mēs Liepājai (uzņēmēji Andris Griģis, Ivars Kesenfelds un Aivars Burģis) paziņoja par ieceri rekonstruēt Liķieru fabriku pēc arhitektes Z. Gailes projekta. Bijušās Liķieru fabrikas ansamblis atrodas Liepājas centrā, uz divu svarīgu transporta maģistrāļu – Bāriņu un Ādu ielas stūra un kopā ar krastmalā esošo veco spīķeri un bijušo cirka ēku (komplekss Māja) noslēdz Vecās ostmalas vēsturisko kompozīciju. Ansambļa mūra ēkas celtas ap 1882.gadu kā Liepājas Liķieru fabrika, kas vairāk nekā 30 gadu ražoja dažādus liķieru uzlējumus. 1914.gadā Pirmais pasaules karš pārtrauca Liepājas liķieru fabrikas darbību. Fabriku izdemolēja, iekārtas tika salauztas. Vairāk nekā 20 gadu ēkas stāvēja tukšas. 1936.gadā notika Jelgavas ādu fabrikas Korona apvienošanās ar Liepājas Ādu fabriku, īpašnieki nopirka fabrikas ēkas Liepājā. Līdz 1938.gadam tika pārbūvētas un paaugstinātas mūra ēkas, iegūstot pašreizējo veidolu. Pēc Otrā pasaules kara, 1945.gadā, tur ierīkoja Liepājas Apavu fabriku, kas darbojās līdz 1995.gadam. Fabrikas telpiskā uzbūve ir interesants ķieģeļu un koka arhitektūras savienojums, kas gredzena veidā grupējas ap noslēgtu pagalmu. Fabrikas mūra arhitektūra ir izteiksmīgs, tipisks Liepājas XIX gadsimta beigu ķieģeļu industriālās būvniecības paraugs ar greznām detaļām un izkoptām proporcijām (tāpat kā Karostā un citur pilsētā). Fabrikas koka māja ir tipisks Liepājas koka apbūves mantojuma piemineklis, kas lieliski integrējas fabrikas ķieģeļu celtņu kompozīcijā, to atdzīvinot un bagātinot ar cita mēroga un materiāla formām. Liķieru fabrikas ansamblis vērtējams kā Liepājai nozīmīgs XIX gadsimta beigu industriālā mantojuma piemineklis.