Jau pirms kāda laika spēkā stājusies likuma norma, kas paredz, ka Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām ir jāatklāj savi patiesā labuma guvēji. Līdz šim to izdarījuši vien 17 282 uzņēmumi, lai gan to skaitam vajadzētu būt daudzkārt lielākam, liecina Lursoft apkopotā informācija.

No iepriekš pieminētajiem 17 828 uzņēmumiem, kuri snieguši datus par saviem patiesā labuma guvējiem, 951 norādījis, ka patiesā labuma guvēju nav iespējams noskaidrot, savukārt starp pārējiem 73,11% gadījumu norādītais patiesā labuma guvējs vienlaikus ir arī uzņēmuma dalībnieks.Visvairāk patiesā labuma guvēju – no tuvējām kaimiņvalstīm. Vairumā gadījumu uzņēmumu patiesā labuma guvēji ir Latvijas iedzīvotāji, jo no visām personām, kuras reģistrētas kā patiesā labuma guvējas kādā no uzņēmumiem, vien 21,71% ir ārvalstnieki.

Veicot izpēti, kuru valstu pilsoņi visbiežāk ir patiesā labuma guvēji Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, redzams, ka pirmajās vietās atrodamas valstis, kuras ieņem arī pirmās pozīcijas sarakstā pēc ārvalstu tiešo investīciju ieguldījumu skaita. Proti, patlaban mūsu valstī reģistrēti 6117 uzņēmumi, kuros tiešās investīcijas ieguldījuši pārstāvij no Krievijas, un arī patiesā labuma guvēji visbiežāk nāk tieši no šīs kaimiņzemes. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 1223 patiesā labuma guvēji nāk no Krievijas, bet no Lietuvas un Igaunijas – teju 3 reizes mazāks skaits patiesā labuma guvēju. Proti, attiecīgi 489 un 443 personas.

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS DelfinGroup lielākie akcionāri AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital, kuriem kopā ar citām saistītajām personām pieder gandrīz 47% DelfinGroup akciju, publiskajā piedāvājumā pārdos līdz pat 26,4 % Nasdaq Baltic Oficiālajā sarakstā kotētā uzņēmuma DelfinGroup akciju.

Latvijas Banka apstiprināja publiskā piedāvājuma noteikumu un nosacījumu prospektu, saskaņā ar kuru DelfinGroup akcijas tiks piedāvātas par cenu 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā akcijas vidējā biržas cena pēdējo trīs pilnu kalendāro mēnešu laikā. Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau pavisam drīz – 2024. gada jūnijā, gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt 2024. gada jūlijā.

Sākas Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma periods, kura laikā divi akcionāri – AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital – piedāvās iegādāties nozīmīgu DelfinGroup akciju daļu.

Publiskā piedāvājuma perioda laikā investoriem no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas būs iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % DelfinGroup akciju ar 12,8 % atlaidi no vidējās biržas cenas pēdējo trīs mēnešu laikā. Publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Latvijas Banka trešdien, 15. maijā, apstiprināja publiskā piedāvājuma noteikumu un nosacījumu prospektu, saskaņā ar kuru DelfinGroup akcijas tiks piedāvātas par cenu 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā akcijas vidējā biržas cena pēdējo trīs pilnu kalendāro mēnešu laikā. Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt jūlijā (0,0088 eiro par akciju). Galīgais lēmums par plānoto dividenžu izmaksu vēl ir jāapstiprina akcionāru pilnsapulcē 2024. gada 30. maijā.

Liepājas domes opozīcijas deputāts Ivars Kesenfelds apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā pret Liepājas pilsētas teritorijas plānojumā nostiprināto SIA Liepājas enerģija monopolstāvokli, raksta portāls irliepaja.lv.

Lai gan ar Administratīvās apgabaltiesas šā gada 13.jūlija spriedumu tika atzīts, ka domes lēmums atteikt SIA MIG holdings tobrīd piederošajai ēkai pieslēgt gāzes apkuri ir prettiesisks, pašvaldībai brīvas rokas šādi rīkoties arī turpmāk, jo saistošie noteikumi Par siltumapgādes attīstības kārtību Liepājas pilsētā joprojām nav atcelti, norāda I. Kesenfelds. Turklāt tie iestrādāti 16.februārī apstiprinātajā Liepājas teritorijas plānojumā. Tāpēc, neatkarīgi no tā, vai U. Seska vadītā dome pārsūdzēs vai nepārsūdzēs Administratīvās apgabaltiesas 13.jūlija spriedumu, konsultējoties ar juristiem, I. Kesenfelds izskatot iespēju vērsties Satversmes tiesā pret domes apstiprināto Liepājas pilsētas teritorijas plānojumu.

Pirmdien, 3. jūnijā, noslēdzas akcionāriem piederošo Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma DelfinGroup akciju publiskais piedāvājums, kurā investoriem no Baltijas valstīm ir iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % uzņēmuma akciju, maksājot 1,09 eiro par vienu akciju.

Šis DelfinGroup akcionāru publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Saskaņā ar Latvijas Bankas apstiprinātajiem publiskā piedāvājuma prospektiem DelfinGroup lielāko akcionāru piedāvātā cena ir 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā vienas akcijas vidējā apjoma svērtā biržas cena pēdējo trīs pilno kalendāro mēnešu laikā.

Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada 14. jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau 14. jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt 12. jūlijā (0,0088 eiro par akciju).

Latvijas finanšu uzņēmuma AS DelfinGroup akcionāra SIA L24 finance īpašnieku struktūrā šā gada aprīļa beigās notikušas izmaiņas, kuras šobrīd tiek reģistrētas LR Uzņēmumu reģistrā. Par SIA L24 finance īpašnieku netieši ir kļuvis Kesenfeldu ģimenes uzņēmums SIA ALI Investments, informē AS DelfinGroup.

Savukārt pārējā DelfinGroup akcionāru struktūrā izmaiņas nav notikušas. Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs un lielākais uzņēmuma akcionārs Agris Evertovskis uzņēmumu kontrolē caur SIA EC finance un SIA AE consulting, kā arī 3,5% uzņēmuma joprojām pieder DelfinGroup menedžmenta komandai - valdes locekļiem. 6.maijā LR Uzņēmumu reģistrā reģistrētas izmaiņas veidā kā Agris Evertovskis īsteno kontroli uzņēmumā AS DelfinGroup.

"Martā paziņojām par DelfinGroup plāniem veikt sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (IPO) Nasdaq Riga biržā un šobrīd jūtam pieaugošu interesi no potenciālo investoru puses. Kesenfeldu ģimene FinTech nozarē darbojas jau ilgstoši un veiksmīgi. Tāpēc šādu stabilu un pieredzējušu ilgtermiņa akcionāru klātesamība uzņēmumam nozīmīgas izaugsmes laikā noteikti dos papildus pievienoto vērtību. Mūsu biznesa attīstības redzējums sakrīt un esmu gandarīts, ka viņi ir izrādījuši uzticību un ir daļa no DelfinGroup turpmākā izaugsmes stāsta. Notikušās izmaiņas neko nemaina līdzšinējā uzņēmuma pārvaldībā un mēs turpinām strādāt, lai realizētu ieplānoto DelfinGroup ilgtermiņa izaugsmes stratēģiju," komentē AS DelfinGroup padomes priekšsēdētājs Agris Evertovskis.

Uzņēmējs Aigars Kesenfelds, kurš ir patiesais labuma guvējs teju 100 Latvijā reģistrētos uzņēmumos, nodibinājis jaunu kompāniju, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Jaunais uzņēmums SIA «AK Family Investments» ierakstīts komercreģistrā 21.augustā. Tā pamatkapitāls ir 50 000 eiro. Uzņēmuma vienīgais dalībnieks un vienlaikus arī valdes priekšsēdētājs ir pats Aigars Kesenfelds. Jaundibinātā uzņēmuma juridiskā adrese reģistrēta Liepājā, Jūras ielā 12.

«Lursoft» izziņa liecina, ka šobrīd Aigars Kesenfelds ir reģistrēts kā patiesā labuma guvējs 98 uzņēmumiem, starp kuriem ir nebanku kreditētājs AS «mogo», savstarpējo aizdevumu platforma AS «Mintos Marketplace» un ar to saistītie uzņēmumi, pašapkalpošanās automazgātavu tīkls SIA «Wash and Drive», viesnīca Liepājā SIA «Promenade Hotel» un citi.

Viņš ir amatpersona tikai divos uzņēmumos - tikko reģistrētajā SIA «AK Family Investments», kā arī SIA «100x Ventures», kurā viņam pieder 99,9% kapitāldaļu.

Dati par patiesajiem uzņēmuma labuma guvējiem nereti atklāj negaidītu informāciju. Dažkārt tie parāda, cik sarežģītu tīklu izdomājuši vietējie uzņēmumi, paslēpjoties aiz vairākām ārvalstu kompānijām, bet ir reizes, kad no šķietami vietējā kapitāla uzņēmuma patiesībā labumu gūst ārzemnieki, liecina Lursoft dati.

Lursoft apkopojis jaunākos datus par patiesajiem labuma guvējiem, izskaitļojot, kurās valstīs mīt vislielākais skaits personu, kas gūst labumu no Latvijas uzņēmumiem, un cik ir tādi uzņēmumi, kuros tā dalībnieks vienlaikus nav tā patiesais labuma guvējs.

Nepieciešamība zināt uzņēmumu patiesos labuma guvējus nav atsevišķu sadarbības partneru iegriba, šādu nepieciešamību nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums.

Tas paredz, ka, veicot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu un veidojot iekšējās kontroles sistēmu, ņem vērā vairākus riskus ietekmējošus faktorus. Viens no tiem ir klienta risks, kas piemīt ne tikai klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai, bet arī patiesā labuma guvēja saimnieciskajai un personiskajai darbībai. Tāpat arī likums nosaka nepieciešamību izvērtēt valsts vai ģeogrāfisko risku, proti, vai klients vai tā patiesā labuma guvējs nav saistīts ar valsti vai teritoriju, kuras ekonomiskie, sociālie, tiesiskie vai politiskie apstākļi var liecināt par valstij piemītošu augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risku.

Investējot 1,6 miljonus eiro, Liepājas centrā, vēsturiskā ēkā Zivju ielā atklāta dizaina viesnīca ART Hotel Roma ar 28 dažādu kategoriju numuriņiem, plašu pagalmu un ietilpīgu konferenču zāli. Viesnīca iekārtota kā mākslas galerija, kurā apskatāmi vairāk nekā 100 pašmāju mākslinieku oriģināldarbi.

Viesnīcas īpašnieki un attīstītāji ir Kesenfeldu ģimene, kas guvusi vairāk nekā 10 gadu pieredzi, vadot viesnīcu Promenade Hotel. Jaunatklātās viesnīcas ēka 2015. gadā par 639 000eiro iegādāta no SIA «Ektornet», un kopš iegādes brīža tajā investēti 1,6 miljoni eiro (to skaitā 805 000 eiro tieši viesnīcas izveidei). Liela uzmanība pievērsta iekārtojumam un dizainam, tostarp saglabājot vēsturiskos elementus. Ēkas rekonstrukcijas projekts izstrādāts arhitektu birojā «ADD», mākslas dizaina konsultants – Alvis Zemzaris. Viesnīcas izveide radījusi 15 darba vietas.

Ēkā arī iepriekš darbojusies viesnīca – 19. gadsimta 80. gados tajā atklāta izsmalcinātā Hotel de Rome, kuru 1882. gadā projektējis tā laika Liepājas galvenais arhitekts Pauls Makss Berči. Gadu gaitā ēka vairākkārt pārbūvēta – tā darbojusies gan kā tirdzniecības nams, gan kā biroju ēka, taču nu tai atjaunots sākotnējais pielietojums.

Jaunajā domē Liepājā būs pārstāvētas tikai trīs partijas – līdz šim valdošā Liepājas partija, Reformu partija un Saskaņas centrs, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Septiņas vietas domē būs Liepājas partijai, piecas – Reformu partijai, bet trīs – politisko partiju apvienībai Saskaņas centrs. Līdz šim domē bija pārstāvētas septiņas partijas vai vēlēšanu saraksti. Līdz ar to vietu domē saglabājuši astoņi deputāti – Gunārs Ansiņš, Helvijs Valcis, Silva Golde, Uldis Sesks, Valdis Skujiņš, Jānis Vilnītis, Naums Vorobeičiks un Romāns Miloslavskis, bet vietu domē zaudēs septiņi līdzšinējie deputāti – Guntars Krieviņš, Irēna Opšteine, Sergejs Dikterjovs, Ivars Ķervis, Ivars Kesenfelds, Stīns Lorenss un Elita Kosaka. Viņu vietā stāsies Māris Ceirulis, Vilnis Vitkovskis, Atis Deksnis, Ģirts Kronbergs, Laila Atiķe, Linda Matisone un Jurijs Hadarovičs.

Mazs rundālītis rožu un liels, neizmantots pilsētvides potenciāls – tāds patiesībā ir grupas Līvi apdziedātais Rožu laukums Liepājā.

Laukums pilsētas centrā savu nosaukumu un funkcijas laika gaitā ir mainījis ne reizi vien. 1797. gada Liepājas plānā tas nosaukts par Neue Markt jeb Jauno tirgu. Taču 1910. gadā pašvaldība nolēma laukumā izveidot atklātu dārzu ar rozēm, bet tirgu pārcelt kvartālu tālāk. Tika iestādīti ap 500 rožu stādu, un 1911. gadā laukumu nosauca par Rožu laukumu. 1945. gadā tas pārtapa par Uzvaras laukumu, bet kopš 1988. gada, ar vārdiem «Liepājas klēpī visi vēji ligzdu sev vij, un dvēselē – Rožu laukums,» romantisko nosaukumu atkal saulītē izcēla dzejnieks Aivars Neibarts un grupa Līvi. Lielu daļu apbūves laukums zaudēja Otrajā pasaules karā. Padomju gados tukšo robu izlika betona plāksnēm un uzstādīja Ļeņina pieminekli, turklāt projektētāji jauši vai nejauši to bija ieriktējuši tā, ka, pa gabalu skatoties, tautu vadonis turēja rokās blakus esošās Sv.Trīsvienības baznīcas krustu. Tagad te ir lielākā bezmaksas autostāvvieta pilsētā un palaikam aktualizējas ambiciozi apbūves projekti. 1999. gadā pašvaldība pēc arhitekta Andra Kokina projekta rekonstruēja Rožu laukumu, izveidojot simbolisku rožu rundāli, ap kuru virknējas Liepājas sadraudzības pilsētu ģerboņi. No rundāļa uz visām pusēm stiepjas zināmākie Liepājas maršruti ar bruģī iestrādātu metāla noti – Zivju iela ar nu jau ilgāku laiku slēgto, taču tik un tā reprezentatīvo Rokkafejnīcas ēku un Mūziķu slavas aleju, uz ziemeļrietumiem stiepjas agrāk rosīgā, tagad noskumusī Graudu iela, bet, izejot cauri Tirgoņu jeb gājēju ielai, tieši uz jūru ved Peldu iela. Ziemeļu – dienvidu virzienā pa Lielo ielu garām Liepājas Universitātei un senākajam lielveikalam Kurzeme aizdun vienīgās līnijas tramvajs. Rožu laukuma aizmugurē ir romantiskā, bruģētā Stendera ieliņa ar vēsturiskām – gan noplukušām, gan uzpucētām – lielām un mazām ēkām. Rožu laukums ir kā sirds, no kuras uz visām pusēm stiepjas asinsvadi, taču to pulss ir neritmisks.

Rīgas domnieks Andris Ameriks (GKR) savulaik pamanījies iegādāties ātrās kreditēšanas uzņēmuma «Mogo» obligācijas vēl pirms to kotēšanas biržā, vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga».

Pirms mēneša Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs saistībā ar iespējamiem koruptīviem «Rīgas satiksmes» iepirkumiem veica 30 kratīšanas un aizturēja septiņus cilvēkus. Starp viņiem bija arī partijas «Gods kalpot Rīgai» (GKR) biedrs Aleksandrs Krjačeks, bet kratīšana notika arī toreizējā vicemēra Amerika dzīvesvietā, atgādina raidījums. Ameriks noliedza darījumu vai kādas citas saites ar kukuļdošanas lietā iesaistīto uzņēmēju Māri Martinsonu, savukārt raidījums vēsta, ka Martinsonam piederējuši divi ātro kredītu uzņēmumi, kuru obligācijas Ameriks iegādājies un no kuriem procentu maksājumos saņēmis vairākus simtus tūkstošu eiro.

2014.gadā ātro kredītu firma «Mogo» emitēja obligācijas. Vēl pirms tās nonāca biržā, obligācijas iegādājās savulaik «Rīgas satiksmes» valdē strādājošais, GKR «māsas partijas» politiķis Andrejs Požarnovs, Amerika dēls un vēlāk arī pats Ameriks. «Mogo» obligācijas ir vienas no ienesīgākajām Baltijas biržu vērtspapīru sarakstā, un to īpašnieki katru gadu procentos saņem ap desmito daļu no visas obligāciju vērtības.

Auto līzinga uzņēmums "Mogo Finance" 2019. gadu noslēdzis ar konsolidēto apgrozījumu 76,7 miljonu eiro un peļņu 6,2 miljonu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2018. gadu, uzņēmuma apgrozījums ir pieaudzis par 41%, bet peļņa – par 35%.

Uzņēmuma ieņēmumi pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) 2019. gadā pieauga par 54%, sasniedzot 31,5 miljonus eiro.

Pēdējos gados "Mogo Finance" mērķtiecīgi attīstījis darbību ārpus Latvijas, apgūstot ārvalstu tirgus, un 2019. gadā apgrozījums ārvalstīs veidojis lielāko daļu (75%) no kopējiem grupas ieņēmumiem. Uzņēmuma pārstāvji prognozē, ka arī nākotnē ārvalstu apgrozījuma īpatsvars turpinās palielināties.

"Mogo Finance" sadarbojas ar vairāk nekā 2000 lietoto auto dīleriem un kopbraukšanas platformām. Uzņēmums 2019. gadā izsniedzis līzingus un kredītus kopumā 178,4 miljonu eiro apmērā. 2019. gadā auto līzinga uzņēmums saņēma arī "Fitch" kredītreitingu, kļūstot par vienu no retajiem uzņēmumiem ar kredītreitingu Baltijā.

Pamatojoties uz lietoto auto tirgotāja AS "Longo Group" pieteikumu, birža "Nasdaq Riga" sākusi procedūru kompānijas obligāciju iekļaušanai alternatīvā tirgus "First North" obligāciju sarakstā, liecina biržas paziņojums.

Biržā plānots iekļaut "Longo Group" obligācijas trīs miljonu eiro apmērā. Obligāciju nominālvērtība ir 1000 eiro, bet to dzēšanas termiņš ir 2024.gada 30.novembrī.

"Nasdaq Riga" valdes lēmums par "Longo Group" obligāciju iekļaušanu un tirdzniecības sākšanu tiks paziņots nekavējoties pēc tā pieņemšanas.

"Longo Group" iepriekš informēja, ka ar obligāciju emisijas palīdzību piesaistītais finansējums tiks novirzīts piedāvātā automašīnu sortimenta paplašināšanai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Kompānijas apgrozījums pagājušajā gadā Baltijas valstīs bija kopumā 30,2 miljonu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar 2020.gadu, ir pieaugums divas reizes. Tostarp Lietuvā "Longo Group" apgrozījums pērn sasniedza 14,1 miljonu eiro, savukārt Latvijā - 9,6 miljonus eiro.

Nedēļas nogalē pēc gandrīz divu gadu pārtraukuma atkal ir atvērta viesnīca Elefant Hotel Kalnciema ielā. Jau ziņots, ka viesnīcas jaunie īpašnieki ir šā gada maijā reģistrētā SIA Latvia Hotel Invest, kas pieder Kiprā reģistrētai kompānijai Nolefe enterprises limited.

Viesnīcas ēku Latvia Hotel Invest iegādājās par 6,3 miljoniem eiro (apm. 4,4 milj. Ls) no SIA Ektornet Commercial Latvia, kas, savukārt, maksātnespējīgajai SIA V.B.O. piederošo objektu par 3,6 milj. Ls nopirka izsolē 2010. gada nogalē.

Elefant Hotel operators ir SIA Hotel Operator VVM, kas pārvalda arī Old Riga Palace viesnīcu Minsterejas ielā Vecrīgā. Hotel Operator VVM pārstāve Oļesja Prokofjeva DB atklāja, ka viesnīcas dizainā un specializācijā nav paredzētas kardinālas konceptuālas izmaiņas. Viesnīca arī turpmāk saglabās četru zvaigžņu statusu, tai paliek arī vecais nosaukums, nekur nepazudīs arī viesnīcas zīmola simbols – tēlnieka Kārļa Alaiņa veidotā sešus metrus augstā ziloņa figūru vestibilā. Galvenās izmaiņas būs saistītas ar plašāku piedāvājumu, piemēram, kā norāda O. Prokofjeva, viesnīcā būs labs SPA centrs, drīzumā tiks atvērta trenažieru zāle utt.

SIA "Self Storage" multifukcionālā kompleksa teritorijā Krasta ielā ir uzbūvējusi pašapkalpošanās noliktavu vairāk nekā 2000 m2 platībā, kurai ir būtiska atšķirība no citām mantu glabātavām. Klienti var telpas iznomāt jebkurā diennakts laikā uzņēmuma mājaslapā, kā arī paši atslēgt tās ar aplikāciju telefonā.

Produktu izstrādājis SIA "Self Storage" sadarbības partneris un pasaules pašapkalpošanās noliktavu tirgus līderis "Janus International".

SIA "Self Storage" valdes loceklis Augusts Iesalnieks stāsta, ka šobrīd tā ir vienīgā šāda veida "gudrā" noliktava Latvijā, bet pasaulē šāds pakalpojums, kad klients savas mantas glabātuvē ievieto pats un tikai viņam pie tām ir piekļuve, ir visnotaļ pieprasīts, - īpaši daudz tādu esot ASV un Rietumeiropā.

"Kā rāda pasaules pieredze, tad pašapkalpošanās noliktavas lieto gan privātpersonas, gan uzņēmumi. Privātpersonas izmanto šāda vieda noliktavas, lai atbrīvotu savu dzīves telpu no lietām, kas konkrētajā brīdī nav nepieciešamas, - gan sezonālo priekšmetu un sporta inventāra glabāšanai, gan pārceļoties uz citu dzīves vietu vai aizceļojot. Juridiskie klienti izmanto šādu pakalpojumu savas produkcijas uzglabāšanai – tie ir dažādi tirgotāji un interneta veikali. Tāpat šādas noliktavas ērti var izmantot arhīva uzglabāšanai biroja remonta laikā vai pārceļoties uz citām telpām, tādējādi optimizējot izmaksas un efektīvi izmantojot uzņēmuma komercplatību. Pašapkalpošanās noliktavām var piekļūt 24 stundas 7 dienas nedēļā, un glabāšana ir ērta un droša. Telpās uzturas tikai klienti, kuri nolikavā var iebraukt iekšā ar savu auto un ērti veikt mantu izkraušanu un iekraušanu," noliktavas priekšrocības uzskaita uzņēmējs.

Lietoto auto tirgotāja AS "Longo Group" apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 8,9 miljoni eiro, kas ir par 120% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, informē "Longo Group" pārstāvji.

Uzņēmuma peļņa pirms procentu, nodokļu, amortizācijas un pēc nomas atskaitījumiem jeb EBITDA šogad pirmajā ceturksnī bija 0,2 miljoni eiro, un bruto peļņa sasniedza 1,1 miljonu eiro, kas ir par 143% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2021.gadā.

Aprīlī "Longo Group uzstādīja jaunu pārdošanās rekordu, sasniedzot 4,4 miljonus eiro apgrozījumu mēneša laikā.

"Longo Group" valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps norāda, ka digitālo kanālu nozīme lietoto auto tirdzniecībā arī šogad saglabājas nemainīgi liela, un arvien vairāk klientu dod priekšroku pirmo saziņu sākt attālināti.

Šogad uzņēmums plāno palielināt peļņu un ieņēmumus, šim nolūkam plānojot strādāt pie zīmola atpazīstamības, kā arī lietoto auto tirdzniecības tīkla piedāvāto automašīnu klāsta paplašināšanas.

Rīgā, Krasta ielā atvērta jauna konveijera tipa automazgātava ar izklaidējošiem gaismas elementiem "Wash&Drive Express".

Šādas automazgātavas ātruma un mazgāšanas kvalitātes dēļ ir ļoti populāras ASV, bet pēdējā laikā tās kļūst arvien pieprasītākas arī Eiropā.

"Wash&Drive Express" ir aprīkota ar ASV ražotām iekārtām. Tās izveidē ir investēts aptuveni viens miljons eiro. Krasta ielas kompleksā, kurā ietilpst arī mantu glabātava "Self Storage", kopumā ir ieguldīti aptuveni 4 miljoni eiro.

"Mazgāšanas process "Wash&Drive Express" ir ļoti ātrs - automašīna tiek novietota uz konveijera lentas, un vadītājam atliek vien baudīt mazgāšanas procesu.

Turklāt uz konveijera lentas vienlaicīgi var atrasties vairākas automašīnas, kas "Wash&Drive Express" tās ātruma dēļ atšķir no citām Latvijā pieejamajām automatizētām automazgātavām. Tāpat nebijuši Latvijā ir arī "Wash&Drive Express" gaismas efekti, jo mazgāšanas process ir baudījums autovadītāja acīm un sajūtām," stāsta SIA "Wash and Drive" valdes loceklis Augusts Iesalnieks.

Pensiju pārvaldītāja IPAS “Indexo” investoru lokam pirms plānotā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO jeb Initial Public Offering) īstenošanas ir pievienojušies vairāki jauni finanšu nozarē labi pazīstami investori.

Investoru lokā ir, piemēram, dažādu finanšu tehnoloģiju uzņēmumu līdzdibinātājs Aigars Kesenfelds un Indexo padomes locekle Tīna Kukka, kurai ir plaša pieredze finanšu nozarē, tostarp Swedbank un Luminor Bank.

Investori ir iegādājušies akcijas no esošajiem Indexo akcionāriem tiešos darījumos, neatkarīgi no IPO procesa.

Visos darījumos akciju pārdošanas vērtība bija 14 eiro par akciju, kas tādējādi Indexo kopējo vērtību pirms IPO nosaka aptuveni 42 miljonu eiro apmērā.

“Jaunu, uzņēmējdarbības vidē pazīstamu un veiksmīgu investoru pievienošanās mūsu akcionāru lokam pirms IPO ir svarīgs uzticības apliecinājums uzņēmuma attīstības gaitai un iecerēm pēc IPO. Svarīgi, ka šie darījumi arī skaidri apstiprina Indexo šī brīža novērtējumu aptuveni 42 miljonu eiro līmenī,” saka Valdis Siksnis, Indexo valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

9. marta vakarā izdegušajā Promenade Hotel daļā Liepājā jau sākta ugunsgrēka seku likvidēšana un ap viesnīcu vīri slej stalažas, lai uzsāktu bojātā jumta konstrukciju remontu, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Viesnīcas degšanas iemeslu izmeklēšana jau ir sākta, tomēr esmu stingri pārliecināts, ka šeit nav runa par ļaunprātīgu dedzināšanu. Reāli ir sadedzis kāds puskubikmetrs jumta dēļu un bojāti divi viesnīcas numuriņi. Šobrīd jau esam uzsākuši viesnīcas remonta darbus un, kā redzat, ārpusē slejas stalažas,» skaidro Promenade Hotel valdes loceklis Ivars Kesenfelds.

Ugunsgrēka nodarīto postu skatiet raksta galerijā.

No februāra beigām kapitālsabiedrības, kuras tiek vērtētas ar augstu riska pakāpi izmantošanai noziedzīgiem nolūkiem, saņēma paziņojumu no Uzņēmumu reģistra (UR) ar aicinājumu nekavējoties atklāt patiesos labuma guvējus. Pēc šī paziņojuma virkne uzņēmumu ir iesnieguši prasīto informāciju, un tas publiskajā telpā ļāvis parādīties arī dažādiem nepatīkamiem faktiem.

Skaļākais no tiem ir «Rīgas Satiksmes» degvielas piegādātāja «RDZ Energy» gadījums, jo uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir divi Monako dzīvojoši itāļi, kuru vārdi starptautiskā izmeklējošo žurnālistu pētījumā tiek saistīti ar noziedzīgo pasauli. Patieso labuma guvēju atklāšana ir parādījusi gan loģiskas un likumsakarīgas lietas, gan atnesusi dažus nepatīkamus pārsteigumus. Jēga no patieso labuma guvēju atklāšanas būs tikai tad, ja pēc informācijas iegūšanas sekos arī tālāki soļi – sankcijas un stingrāka uzraudzība, kas rezultātā uzlabotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Patieso labuma guvēju atklāšana nav jaunums

Savulaik pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā paredzēja, ka UR sāka reģistrēt patiesos labuma guvējus jau no 2017. gada 1. decembra. Tāpat šāda informācija tika pieprasīta kredītiestādēs, pie zvērinātiem notāriem vai revidentiem. Šobrīd jautājumam pievērsta pastiprināta uzmanība, jo termiņš, kura laikā jānorāda nepieciešamā informācija, tuvojas beigām, un klajā nākuši arī nepatīkami fakti par vairākiem uzņēmumiem. Jāatgādina, ka maija beigās gaidāmi atkārtoti grozījumi jau pieminētajā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas paredzēs iespēju gadījumos, ja nav iesniegti patiesie labuma guvēji, uzņēmumu likvidāciju veikt vienkāršotā kārtībā bez tiesas iesaistes.

Latvijā dibinātais finanšu tehnoloģiju uzņēmums "Sun Finance" ierindots otrajā pozīcijā prestižā Lielbritānijas biznesa medija "Financial Times" reitingā, kur apkopotas 1000 visstraujāk augošās Eiropas kompānijas.

Uzņēmumam no Latvijas izdevies sasniegt saraksta pirmo piecdesmitnieku pirmo reizi vēsturē.

"Financial Times" ikgadēji publicētajā reitingā iekļauti 1000 visstraujāk augošie uzņēmumi Eiropā, kas pēdējo četru gadu laikā spējuši organiski uzrādīt vislielāko kopējo ieņēmumu pieaugumu. Attiecīgajā periodā "Sun Finance" ieņēmumu rādītājs pieaudzis aptuveni 619 reizes.

"Kopš uzņēmuma pirmsākumiem vienmēr esam domājuši globālā kontekstā, ko apliecina straujā izaugsme no trim darbiniekiem līdz 750 cilvēku komandai septiņās valstīs un sasniegtais apgrozījums virs 100 miljoniem eiro ceturtajā darbības gadā. Fakts, ka esam pamanīti starptautiskajā biznesa arēnā, ir ārkārtīgi apjomīga komandas darba un izvēlētās stratēģijas rezultāts," norāda "Sun Finance" vadītājs un dibinātājs Toms Jurjevs.

Lietoto auto tirgotājs "Longo Group" tuvākajā nākotnē plāno sasniegt 100 miljonu eiro apgrozījumu gadā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Pašlaik “Longo Group” ir sasniedzis 100 miljonu eiro apgrozījumu ieskaitot PVN kopš darbības sākuma 2018. gadā.

“Simts miljonu eiro apgrozījums kopš darbības sākšanas ir mērķtiecīga darba rezultāts, kas panākts spītējot virknei globālo izaicinājumu – Covid-19 izraisītajai pandēmijai vairāku gadu garumā, kā arī ekonomiskajiem satricinājumiem pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Iespaidīgais apgrozījuma pieaugums tika panākts īstenojot četras būtiskas aktivitātes, kuru mērķis bija padarīt auto iegādi vēl ērtāku un pieejamāku. Pirmkārt, mēs mērķtiecīgi vairojām zīmola atpazīstamību, jo ir skaidrs, ka tik būtiskā jautājumā kā auto iegāde pircēji vēlas uzticēties profesionāļiem. Otrkārt, mēs paplašinājām fizisko auto tīklu, lai klients izvēlēto spēkratu pirms iegādes var gan novērtēt vizuāli, gan izbraukt ar to testa braucienā. Treškārt, mēs palielinājām publicēto auto sortimentu. Ceturtkārt, pilnveidojām apkalpošanas kvalitāti un sniegtos pakalpojumus, piemēram, piedāvājot jauna koncepta mājas piegādes,” informē “Longo Group” dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps.

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma DelfinGroup lielāko akcionāru publiskais piedāvājums ir izraisījis lielu interesi Baltijas valstu investoru vidū. Akciju publiskā piedāvājuma laikā tika pārdotas uzņēmuma akcijas par vairāk nekā 9 miljoniem eiro, un tajā piedalījās vairāk nekā 1000 investoru no visas Baltijas.

Akciju publiskā piedāvājuma laikā divi DelfinGroup akcionāri – AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital – piedāvāja iegādāties 8 985 000 akciju, kas veido 19,8 % no kopējā uzņēmuma akciju kapitāla. Tajā kopumā piedalījās 1 046 investori no visām Baltijas valstīm, parakstoties uz 8 293 780 akcijām 9 040 220 eiro vērtībā, kas veido 92 % no piedāvājuma apjoma. Vislielāko interesi par akciju publisko piedāvājumu izrādīja investori no Latvijas. Tostarp akciju piedāvājumā no visām Baltijas valstīm piedalījās gan mazie privātie investori, gan turīgu ģimeņu investīciju uzņēmumi (family office), gan lieli investori.

Visi investori saņems tādu akciju skaitu, uz kādu parakstījās publiskā piedāvājuma laikā. Akciju pārskaitīšanu uz ieguldītāju kontiem un norēķinus plānots veikt 6. jūnijā.