Brenguļu alus saimnieki par vienu no Latvijas alus nozares lielākajiem izaicinājumiem sauc cīņu ar importēto alu.

Jau kopš 1969. gada Abula upes krastā atrodas alus darītava, kurā kādreiz alu brūvēja kolhozs Vārpa. 1992. gadā Freivaldu ģimene alus darītavu pārpirka un izveidoja SIA Abula. Uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Freivalds atzīst, ka viegli darboties nozarē nav, ir pat smagi, taču ar kaut ko ir jānodarbojas. «Mums ir satraukums, jo tiek ievests liels apjoms ārzemju alus. Vairāk nekā puse no visa pārdotā Latvijā, taču mēs lielu konkurenci neizjūtam, jo mums ir savs tirgus un faktiski katru gadu tas palielinās,» stāsta uzņēmuma direktors Juris Freivalds. Zināms, ka Brenguļu alus pazīstams ar savu neatkārtojamo garšu. Uzņēmējus satrauc fakts, ka no ārvalstīm tiek ievests lēts alus, bet alkohola akcīzes nodoklis no 2010. gada pieaudzis divas reizes.

Desmit alus paraugi profesionālajā degustācijā atzīti par izciliem.

Jau otro gadu pēc kārtas Bauskas alus darītavā norisinājās Latvijas Alus Darītāju savienības (LADS) rīkotā alus degustācija, kas vienlaikus bija kā alus sezonas atklāšanas pasākums, kurā satikās lielākā daļa Latvijas alus darītāju un apliecināja, ka ir gatavi jaunajai sezonai. Degustācijas komisiju jau tradicionāli vadīja Latvijas cienījamie aldari Kārlis Zālītis un Astrīda Ruško.

Par izciliem tika atzīti sekojoši paraugi: Aldara dūmaku (AS Aldaris), Cēsu Premium (AS Cēsu alus), Bavārijas (SIA Alus Nams), Līvu Tradicionālais (Lāčplēša alus darītava), Piebalgas alus (SIA Piebalgas alus), Brālis gaišais nefiltrētais (SIA Alus Nams), Līvu nefiltrētais (Lāčplēša alus darītava), Brālis tumšais nefiltrētais (SIA Alus Nams), Bauskas tumšais Speciālais (SIA Bauskas alus), Bauskas tumšais Premium (SIA Bauskas alus).

Latvijā alus ražošanas nozare šobrīd ir vēsturiski zemākajā punktā, no alus ražotājvalsts esam kļuvuši par alus importētāju, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības priekšsēdētājs un alus darītavas "Labietis" vadītājs Reinis Pļaviņš, piebilstot, ka 60% Latvijā izdzertā alus ir ievests.

Pēc viņa teiktā, kopš 2016.gada Latvijā izdzer vairāk importētā alus nekā vietējā, kas ir pilnīgi pretēji mazo darītāju interesēm un valstij kopumā.

"No kopumā izdzertajiem 150-160 miljoniem litru importējam 100 miljonus litru alus. Tas mums visvairāk kremt, ka pirms 150 gadiem no Latvijas alu eksportēja līdz pat Kamčatkai, visā bijušajā Krievijas impērijas teritorijā. Rīga un Latvija kopumā bija alus ražošanas centrs ar lielākajām, modernākajām un eksportspējīgākajām alus darītavām, bet šodien no tā visa ir palicis tas, ka alu ar latviskiem nosaukumiem importējam no leišiem un igauņiem. "Lielvārde", "Madona", "Lāčplēsis", "Aldaris", daļēji "Bauska" un daļēji "Mežpils" - nekas no tiem netiek ražots Latvijā," stāstīja Pļaviņš.

SIA Cido grupas uzņēmums Lāčplēša alus darītava neplāno aiziešanu no Latvijas, bet gan turpina darbu un investēs ražošanas procesu attīstībā.

Tā, komentējot šodien presē izskanējušo informāciju, ka alus darītava plānojot pārcelt ražotni uz ārzemēm, informē uzņēmuma pārstāve Inese Lielpinka.

«Nav plānotas nekādas izmaiņas. Lāčplēša alus darītava alus ražošanu turpinās Latvijā tāpat kā līdz šim. Aizvadītajā gadā Lāčplēša alus darītavā investēti vairāk nekā 450 000 eiro. Tas ļāvis palielināt ražošanas jaudu par 25%, kas veido aptuveni 12 miljonus litru alus gadā. Arī turpmāk Cido grupa plāno investēt ražošanā tieši Latvijā,» sacīja uzņēmuma pārstāve.

Viņa arī norādīja, ka kopš 2008.gada Lāčplēša alus darītavas modernizācijā Latvijā kopā ieguldīti vairāk nekā trīs miljoni eiro ar mērķi arvien paaugstināt produktu kvalitāti un arī alus darītavas kapacitāti.

Alus ražotājs Lāčplēša alus darītava šā gada astoņos mēnešos, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn, par 22% palielināja alus pārdošanas apjomus litros.

Lai gan alus kopējā tirgus izaugsmi negatīvi ietekmējis valdības lēmums palielināt akcīzes nodokli, alus darītavai izdevies sasniegt pēdējos gados labākos pārdošanas apjomus. Alus darītavas pārstāvji izaugsmi skaidro ar izvēlēto ilgtermiņa attīstības stratēģiju, kā arī ar laikapstākļu ziņā alus pārdošanai veiksmīgo vasaras sezonu, kas sekmējusi alus patēriņa pieaugumu.

Uzņēmuma vadības pārstāvis Juris Mucenieks norāda: «Valdības lēmums gada laikā divas reizes palielināt akcīzes nodokli negatīvi ietekmēja alus tirgus izaugsmi, kas salīdzinoši ar citiem gadiem pieauga pārdotā apjoma ziņā, bet kritās, ja vērtē pēc apgrozījuma. Neskatoties uz to, alus darītavai šogad izdevās sasniegt pēdējos gados labākos produkcijas pārdošanas apjomus litros.»

Alus tirgus krituma un patērētāju paradumu maiņas dēļ SIA "Cido Grupa" pieņēmusi lēmumu Latvijā visus resursus novirzīt craft un ekskluzīvu augstākās kvalitātes alus šķirņu ražošanai, informē uzņēmumā.

Pastāvīga akcīzes nodokļa pieauguma, reklāmas un pārdošanas ierobežojumu, kā arī valsts demogrāfiskās situācijas dēļ, pēdējo 10 gadu laikā Latvijas alus tirgus ir sarucis par aptuveni 25%. Tāpēc uzņēmums nonācis pie lēmuma patlaban Latvijā ražot un īpaši attīstīt tā portfelī ietilpstošās craft un ekskluzīvās augstākās kvalitātes alus šķirnes, savukārt pārējās turpināt ražot pēc tradicionālām receptēm un pastāvīgi augstā kvalitātē uzņēmuma grupas citās ražotnēs Lietuvā, Somijā un Dānijā.

"Lēmums uz laiku apturēt ražošanu "Līvu alus darītavā" neietekmēs mūsu augstākās kvalitātes alus zīmolu piegādi tirgū. Mēs esam pārliecināti, ka mūsu pieredzējusī aldaru komanda nodrošinās augstākos ražošanas kvalitātes standartus un precīzu tradicionālo alus darīšanas recepšu ievērošanu. Vadošajām alusdarītavām šī ir ierasta prakse - stingrā uzraudzībā un pēc tradicionālām receptēm ražot produkciju savās alusdarītavās visā pasaulē," saka SIA "Cido Grupa" valdes priekšsēdētājs Marijus Valdas Kirstukas.

Dzērienu ražotājas SIA CIDO Grupa produkcijas eksports veido 24% no pārdošanas rezultātiem. Lai vēl vairāk Igaunijā nostiprinātu pozīcijas un palielinātu produkcijas noietu dzērienu segmentā, dibināts uzņēmums Royal Unibrew Eesti, kas Igaunijas tirgū nodarbosies ar CIDO produkcijas realizāciju.

Royal Unibrew Eesti ir Royal Unibrew grupas uzņēmums.

Šogad CIDO Grupa eksporta apjomi kopumā palielinājušies par 5%, salīdzinot ar pērno gadu. Galvenais pieaugums ir novērojams CIDO sulu segmentā. Galvenie CIDO Grupa eksporta tirgi ir kaimiņvalstis. Vislielāko eksporta īpatsvaru veido Lietuva – 53%. Uz Igauniju eksports veido 22%, bet uz Krieviju – 16%. Galvenais eksporta produkts ir CIDO sulas, nektāri un sulu dzērieni, kas veido 39% no Latvijā saražotā dzērienu apjoma šajā segmentā.

Uz sulu segmenta potenciālu Igaunijā norādot pircēju paradumu atšķirības – igauņi sulas dzer vairāk nekā Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji. Saskaņā ar Eiropas Augļu sulas asociācijas datiem (European Fruit Juice Association) 2011.gadā igauņi patērēja vidēji 22 litrus sulas un nektārus uz iedzīvotāju, savukārt Latvijā tikai vidēji 13 litrus uz iedzīvotāju un Lietuvā – aptuveni 12,5 litrus uz iedzīvotāju. Kopumā pērn Igaunijā sulu un nektāru patēriņš veidoja 29 miljonus litrus, no kuriem 24% bija apelsīnu, 20% - multiaugļu, bet 16% - ābolu sulas un nektāri.

Pagājušajā gadā, tāpat kā iepriekšējos gados, Latvijā populārākais alkoholiskais dzēriens bijis kokteilis Cēsu Džons, bet populārākais alus – kompānijas Aldaris ražotais Apinītis Stiprais, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija par populārākajiem patēriņam Latvijā nodotajiem alkoholiskajiem dzērieniem 2013. gadā.

Tādējādi abi dzērieni saglabājuši savas līderpozīcijas jau trīs gadus pēc kārtas.

Otrs populārākais alkoholiskais dzēriens bijis Rīgas šampanietis, bet trešajā vietā ierindojies dzirkstošais vīns Bosca. Piektais populārākais bijis Bonaparte, bet piecinieku noslēdz alkoholiskais kokteilis Cēsu 14%.

Otrs populārākais alus pērn bijis AS Cēsu alus ražotais Cēsu Premium, bet trešo vietu ieguvis SIA Cido grupa ražotais Līvu Rubenis. Ceturtais populārākais alus bijis Dzintara Lāčplēsis, bet populārāko piecinieku noslēdz AS Cēsu alus ražotais Cēsu Light.

2013.gadā patēriņam Latvijā nodoti 5,039 miljoni dekalitri (dal) alkoholisko dzērienu, kas par 1,35% pārsniedz 2012.gada rādītāju un par 5% pārsniedz 2011.gada rādītāju.

Cido Grupai šogad izdevies sasniegt labākus darbības rādītājus, nekā plānots gada sākumā, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī.

Alus tirgus Latvijā šogad piedzīvoja tirgus kritumu aptuveni 0,3% apmērā, salīdzinājumā ar 2010. gadu, vērtē Cido Grupas ģenerāldirektors Marijus Kirstuks (Marijus Kirstukas). Neskatoties uz kopējo tirgus kritumu, Cido Grupai alus segmentā izdevās palielināt alus tirgus daļu par 2%. Pēc uzņēmuma aplēsēm, kopējā Cido Grupa tirgus daļa Latvijas alus tirgū veido aptuveni 21%, galvenokārt pateicoties zīmoliem Lāčplēsis un Līvu. Šiem alus zīmoliem šogad izdevās palielināt tirgus daļas, un pēc uzņēmuma datiem tās sasniedz attiecīgi 10% (Līvu) un 7% (Lāčplēsis). Kopumā Cido Grupa šajā gadā izdevās palielināt alus pārdošanas apjomu par 12%, salīdzinājumā ar 2010. gadu.

70 metrus garajā Laipu ielā iegriežas vien retais, lai gan šīs ieliņas burvība un varētu pat teikt, franču šarms neesot pienācīgi novērtēts.

Par spīti faktam, ka Laipu iela nebūt neatrodas Vecrīgas nostūrī, bet starp Līvu laukumu un Šķūņu ielu, kur par cilvēku plūsmu sūdzēties nevarētu, šo mazo, kluso ieliņu pamanot vien retais. Vasarās skatu aizsedzot kafejnīcu terases, bet tagad vērība vairāk tiekot pievērsta Ziemassvētku tirdziņam, kas jau iekārtots Līvu laukumā. Pirms vairākiem gadiem uz Laipu ielas esot bijusi lielāka rosība un vairums uz šīs ielas esošo uzņēmumu bijuši radošo profesiju pārstāvji – amatnieki un mākslinieki. Pirmskrīzes gados pat notikuši Laipu ielas svētki, kad cilvēki aicināti piedalīties dažādās radošajās darbnīcās.

Cido Grupa pērno gadu pabeidza ar 1,24 miljonu Ls zaudējumiem, kas ir mazāki nekā gadu iepriekš, kad zaudējumi sasniedza 1,98 miljonus Ls.

Galvenokārt uzņēmuma zaudējumus noteica nekustamo īpašumu uzskaites vērtības samazināšana par 0,4 milj. latu, kā arī aprēķinātais pamatlīdzekļu nolietojums 1,95 milj. latu apmērā, skaidro kompānijas ģenerāldirektors Marijus Kirstuks (Marijus Kirstukas). Tajā pašā laikā uzņēmuma naudas plūsma pērn bija 2,96 milj. latu, kas esot vērtējams kā ļoti labs rādītājs. Ņemot vērā iepriekšējos gados uzkrātās rezerves un aizņēmumu līmeņa samazinājumu, paša uzņēmuma kapitāla īpatsvars bilances kopsummā nemainīgi saglabājās 41% apmērā, tā apliecinot uzņēmuma finanšu stabilitāti.

Cido Grupa neto apgrozījums Latvijā 2010.gadā palielinājās par 0,7%, salīdzinot ar 2009.gadu, kas pēc M. Kirstuka domām vērtējams kā ļoti labs rezultāts, ņemot vērā kopējā pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījuma samazināšanos valstī par 6,4%. 2010. gadu Cido Grupa noslēdza ar 31,02 miljonu latu lielu apgrozījumu.

SIA Cido Grupa neto apgrozījums pagājušajā gadā pieaudzis par 4,51% līdz 34,73 miljonam latu, liecina Lursoft dati.

Kā norāda uzņēmuma vadība, pieaugums panākts galvenokārt uz eksporta rēķina, jo apgrozījums Latvijas tirgū saglabājies iepriekšējā gada līmenī.

Aizvadītajā gadā sulu, nektāru un sulu dzērienu kategorijā Cido zīmola tirgus daļa augusi par 4%.

Alus kategorijā zīmolu Lāčplēsis un Līvu tirgus daļas augušas attiecīgi par vienu un 0,4 procentpunktiem. Lāčplēsis zīmols pērn sasniedzis lielāko tirgus daļu tā vēsturē – 7,9%, savukārt Līvu alus gadu noslēdzis ar 10,7% lielu tirgus daļu.

Pārskata gadu SIA Cido Grupa noslēgusi ar 22,62 tūkstošu latu zaudējumiem pretstatā 925 tūkstošu latu peļņai 2011.gadā.

No nākamā gada janvāra vadošais dzērienu ražotājs Baltijā SIA Cido Grupa, kā Royal Unibrew grupas uzņēmums Latvijā, kļūs par partneri vienam no vadošajiem pārtikas un dzērienu ražotājiem pasaulē PepsiCo. Turpmāk šī zīmola dzērieni Baltijas tirgum tiks ražoti Latvijā, informē Cido Grupa pārstāve Inese Lielpinka.

To paredz vienošanās starp Royal Unibrew un PepsiCo, kas nosaka, ka grupas uzņēmumi kļūst par tā pārstāvjiem Baltijas valstīs un iegūst tiesības ražot un izplatīt PepsiCo bezalkoholisko dzērienu klāstu Lietuvā, Latvijā un Igaunijā.

Šāda sadarbība ļaus Royal Unibrew stiprināt tās tirgus pozīcijas bezalkoholisko dzērienu segmentā Baltijā, kas ir svarīgs tālākas izaugsmes priekšnosacījums. Starp pārstāvētajiem zīmoliem var minēt Pepsi, Mirinda, 7Up, Mountain Dew.

SIA Cido Grupa ir vadošais dzērienu ražotājs Baltijā, kura produktu portfelī ietilpst gan sulas, nektāri un sulu dzērieni, gan dabīgais minerālūdens un dzeramais ūdens, gan alus.

Viens no lielākajiem dzērienu ražotājiem Baltijā SIA Cido Grupa 2012. gadā sasniedza 34,7 miljonu latu apgrozījumu.

Labos rādītājus uzņēmumam izdevies sasniegt galvenokārt pateicoties eksporta un zīmolu tirgus daļu pieaugumam. Gadu iepriekš Cido Grupas apgrozījums bija 33,23 miljoni Ls.

Cido Grupa 2012. gada neto darbības rezultāts gan ir zaudējumi 23 tūkstošu latu apmērā, bet gadu iepriekš rezultāts bija 925 tūkstošu latu peļņa. Starpību veido papildus investīcijas jaunu produktu ieviešanai tirgū un informācijas tehnoloģijās, lai sasniegtu labus rezultātus šajā gadā. Investīcijas ir atmaksājušās un pirmajā ceturksnī Cido Grupa apgrozījums ir pieaudzis par 22% salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā, informē kompānijas pārstāve Inese Lielpinka.

Dzērienu ražotājs Cido Grupa aizvadījis vienu no veiksmīgākajiem gadiem uzņēmuma 20 gadu pastāvēšanas vēsturē – tā neto apgrozījums 2013.gadā pieaudzis par 13 %, bet peļņa par 23 %, veidojot attiecīgi 39,3 un 1,7 miljonus latu (2,42 miljonus eiro), liecina medijiem sniegtā informācija.

«Panākumu pamatā ir gan produktu portfeļa paplašināšana, gan komunikācijas atsvaidzināšana jau labi zināmajiem zīmoliem, kā arī eksporta pieaugums, kas aizvadītajā gadā kāpināts par 26 %,» norāda Cido Grupa ģenerāldirektors Marijus Kirstukas.

Cido Grupas apgrozījums no produktu pārdošanas Latvijā 2013. gadā pieauga par 14,7%.

No Latvijā saražotās produkcijas kopumā tiek eksportēti 20%. Sulas un nektāri nemainīgi ir visvairāk eksportētie Cido Grupa produkti. Šobrīd lielākie eksporta tirgi ir Krievija un Baltijas valstis; uz Krieviju eksporta apjoms dubultots, bet uz Latviju un Lietuvu palielināts par 15 %.

Bezalkoholisko dzērienu un alus ražotāja SIA Cido Grupa pērn nopelnījusi 2,4 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma apgrozījums pērn, salīdzinot ar 2012. gadu, ir audzis par 13% līdz 55,8 miljoniem eiro.

2013. gadā sulu, nektāru un sulu dzērienu kategorijā Cido zīmola tirgus daļa palielinājusies par 8%. Uzņņēmuma vadība skaidro, ka to galvenokārt nodrošināja jaunu produktu ieviešana un zīmola komunikācijas atsvaidzināšana. Aizvadītajā gadā savas pozīcijas tirgū nostiprinājuši arī alus zīmoli Lāčplēsis un Līvu, aizņemot attiecīgi 10,2% un 11,4% no kopējā Latvijas alus tirgus.

Šogad SIA Cido Grupa paredzējusi saglabāt un nostiprināt savu preču zīmju tirgus pozīcijas Latvijas dzērienu tirgū. Pērn no kopējā uzņēmuma apgrozījuma 77,81% veidojuši ieņēmumi no produkcijas pārdošanas vietējā tirgū, savukārt vēl 14,74% - Lietuvā un Igaunijā.

Šonedēļ Db.lv piedāvā ielūkoties viena no Latvijas minerālūdens – Mangaļu – sagatavošanas un fasēšanas procesā.

Mangaļu minerālūdens zīmols ieviests 1994. gadā, savukārt tā ražošanas līnija tika atjaunota 2006. gadā. Pašlaik līnija ir automatizēta un visā minerālūdens ražošanas procesā tiek nodarbināti seši cilvēki. Ūdens urbums atrodas turpat Cido grupas teritorijā, Ostas ielā 4.

Ģeologi apgalvo, ka Mangaļu 3 minerālūdens varētu būt 20 tūkstošus gadus vecs. «Mangaļi 3 ūdens gūtnes apgabalā Vidusdevona Pērnavas ūdens horizontā ūdens vecums varētu būt lielāks par 20 tūkstošiem gadu. Jāņem vērā, ka šī modeļa ūdens vecuma aprēķins ir jāinterpretē kā ūdens uzturēšanās ilgums iežos, nemainoties ārējiem apstākļiem, kur ūdens vecuma aprēķins ir balstīts uz pazemes ūdeņu plūsmas aprēķinu mūsdienu situācija,» Db.lv, pamatojoties uz ģeoloģu teikto, pauda uzņēmuma pārstāvji.

Šā gada pirmajā ceturksnī Latvijā vēl joprojām populārākais alkoholiskais dzēriens bijis kokteilis Cēsu Džons, bet populārākais alus – kompānijas Aldaris ražotais Apinītis Stiprais, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotā informācija par populārākajiem patēriņam Latvijā nodotajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Jāmin, ka abi ir saglabājuši savas līderpozīcijas jau vairāk nekā divus gadus pēc kārtas.

Otrs populārākais alkoholiskais dzēriens pērn bija dzirkstošais vīnu Bosca, trešajā vietā atstājot alkoholisko dzērienu Bonaparte. Ceturtajā vietā ierindojies alkoholiskais kokteilis Cēsu 14%, tam seko vīns Kagor, bet pirmo sešinieku noslēdz dzirkstošais vīns Rīgas šampanietis. Starp divdesmit populārākajiem patēriņam nodotajiem alkoholiskajiem dzērieniem sastopami arī tādi kā 3 Graudu degvīns, Rīgas melnais balzams, Martini asti, stiprinātias vīns Agdam un citi.

Savukārt starp iecienītākajiem aliem otrajā vietā atrodas Līvu Rubenis, aiz tā seko Cēsu Light, bet ceturtajā vietā ierindojas Garais garāks. Pēc ilgāka laika top 20 rindās atgriezies Tērvetes alus. Cilvēki iecienījuši arī tādus alus kā Walter, Vanaga stiprais, Apinītis un citus. Top 20 parādījies arī jaunums – 15.vietu ieņem Cēsu alus ražotais alus ar nosaukumu – Pagraba nefiltrētais.

Latvijā iecienītākais alkoholiskais dzēriens joprojām ir kokteilis Cēsu Džons, arī no populārāko alus topa virsotnes nav izdevies «gāzt» tā ilglaicīgo līderi – kompānijas Aldaris ražoto Apinīti stipro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotā informācija par populārākajiem patēriņam Latvijā nodotajiem alkoholiskajiem dzērieniem šā gada deviņos mēnešos.

Otrs populārākais alkoholiskais dzēriens šā gada deviņos mēnešos bijis dzēriens Fizz, bet trešo vietu ieņem Rīgas šampanietis, kas pēc šā gada pirmā pusgada datiem ierindojās vien piektajā vietā. Ceturto pozīciju ieņem stiprinātais vīns Agdam, piektajā dzēriens Lucky Dog, bet pirmo sešinieku noslēdz alkoholiskais kokteilis Dins.

Septītajā vietā iekļuvis vīns Kagor, astotajā – degvīns 3 graudu, kas salīdzinot ar pusgada datiem, noslīdējis par vienu vietu zemāk. Devītajā topa vietā palicis konjaks Bonaparte, bet desmitnieku noslēdz dzirkstošais vīns Bosca.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos populārākais alkoholiskais dzēriens Latvijā bijis alkoholiskais kokteilis «Cēsu Džons». Savukārt iecienītākā alus šķirne – kompānijas Aldaris ražotā «Apinītis Stiprais», liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotā informācija par populārākajiem patēriņam Latvijā nodotajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Otrs populārākais alkoholiskais dzēriens ir bijis sidrs «Fizz», trešais kokteilis «Dins», ceturtais sidrs «Lucky Dog», bet piektais - «Rīgas Šampanietis».

Sestajā vietā iekļuvis vīns «Kagor», septītajā degvīns «3 graudu», astotajā konjaks «Bonaparte», devītajā degvīns «Katysha», bet pirmo desmitnieku noslēdz dzirkstošais vīns «Bosca».

Savukārt otrs un trešais populārākais alus minētajā laika posmā ir bijis Aldaris ražotais «Apinītis» un «Aldara Pilzenes». Ceturto vietu ieņem Cēsu alus ražotais «Garais garāks» un piekto vietu – Aldaris ražotais «Aldaris gaišais».

Dzērienu industrijā šis būs izaicinājumiem piesātināts gads, ko ietekmēs cenu kāpums dažādiem ražošanai nepieciešamiem izejmateriāliem, kuru izmaksas pasaules tirgū ir būtiski paaugstinājušās un jau pērn radīja lielu spiedienu uz nozari.

To paredz viens no lielākajiem dzērienu ražotājiem Cido Grupa. Kopumā Latvijā šogad stabilākie rezultāti esot prognozējami ūdens tirgū, kur pērn labvēlīgo laika apstākļu, kā arī tirgū laistu jaunu produktu dēļ izdevās sasniegt labus rezultātus. Piemēram, pērn dabīgā minerālūdens Mangaļi noietu izdevās palielināt par 5% attiecībā pret 2010. gadu. Veiksmīgos rezultātus sekmēja arī tirgū laistais produkts – viegli gāzētais dzeramais ūdens Mangaļi. Pēc Cido Grupa aplēsēm 100% sulu, nektāru un sulu dzērienu tirgū situācija šogad saglabāsies līdzīga kā aizvadītajā gadā. Turpretī alus segmentā rezultātus likumsakarīgi ietekmēs gan sezonas laika apstākļi, gan iespējamās izmaiņas valsts likumdošanā, līdz ar to prognozēt rādītājus vēl pāragri.

Dzērienu ražotājs Baltijā SIA «Cido Grupa» aizvadīto gadu noslēdza gadu ar 66,4 miljonu eiro apgrozījumu, savukārt neto peļņa sasniedza 5 miljonus eiro. 2018. gadā «Cido Grupa» attīstībā investēja 0,5 miljonus eiro.

«Aizvadītajā gadā spējām panākt izaugsmi un sasniedzām līdz šim labākos finanšu rezultātus, neraugoties uz sīvo konkurenci un īpaši alus kategoriju ietekmējošiem valdības lēmumiem. Tam pamatā bija veiksmīgi izvēlēta portfeļa diversifikācijas stratēģija, patērētāju mīlētāko zīmolu produktu attīstīšana, kā arī mērķtiecīgs komandas darbs. Lielākie investīciju projekti bija saistīti ar ražošanas efektivitātes celšanu un ražotnes pielāgošanu visaugstākajām kvalitātes un drošības prasībām «PepsiCo» produktu licencētai ražošanai,» saka SIA «CIDO Grupa» valdes priekšsēdētājs Marijus Valdas Kirstukas, uzsverot, ka «patlaban «PepsiCo» dzērienu klāsts visam Baltijas tirgum tiek ražots tieši Latvijā.»

Viens no lielākajiem dzērienu ražotājiem SIA Cido grupa palielinās ietekmi Igaunijā.

Pēc iepriekšējo gadu zaudējumiem 2011. gadu Cido grupa noslēgusi ar 925 tūkstošu latu peļņu. Cido grupas ģenerāldirektors Marijus Kirstuks (Marijus Kirstukas) stāsta, ka iepriekšējo gadu zaudējumi saistīti ar to, ka uzņēmums veica restrukturizāciju, apvienojot trīs kompānijas – Līvu alus, Lācplēša alus un Cido grupu, līdz ar to šos gadus nevarot salīdzināt ar pērnā gada rezultātiem.

Vienlaikus viņš ir gandarīts, ka 2011. gads izrādījies labākais ne tikai Cido grupas vēsturē, bet arī viens no labākajiem dzērienu industrijā, uzņēmuma apgrozījums sasniedza 33,2 miljonus Ls. Pērn bizness sekmējies, jo rezultātus deva iepriekšējo gadu laikā veiktās izmaiņas. Sākām raudzīties uz Baltiju kā uz vienu teritoriju un vienotu tirgu, uzsver M. Kirstuks.

Izvērtējot pārdošanas rezultātus un patērētāju viedokli, globālā informācijas un mērījumu kompānija Nielsen par trīs veiksmīgākajiem jaunajiem produktiem 2014.gadā atzinusi SCA Hygiene Products ražoto Zewa Moll Soft & Strong trīs kārtu tualetes papīru, Polven Provansas majonēzi ar tradicionālo garšu, kā arī Rīgas Miesnieka cāļa cepamdesas ar sieru.

Veiksmīgākie jaunie produkti noteikti kopumā 18 produktu grupās. Piena produktu grupā veiksmīgākais produkts ir uzņēmuma Food Union ražotais krējuma zemeņu saldējums no piena un krējuma Pols. Vieglā alkohola grupā – Cēsu alus ražotais alus Miezītis Stiprais 7.1%. Bezalkoholisko dzērienu grupā – Royal Unibrew ražotais minerālūdens Mangaļi Vita Fruit ar zemeņu garšu.

Stiprā alkohola grupā – S.P.I. Group ražotais Rigas Prestige Cuvee bruts dzirkstošais vīns; saldumu grupā – Wrigley ražotā Orbit Melleņu košļājamā gumija; maizes izstrādājumu grupā – Fazer ražotā Druva Klona baltmaize; dzērienu grupā, kas nav gatavi tūlītējai lietošanai (kafija, tēja, kakao) – Mondelez ražotā Jacobs Kronung Harmonious&Smooth maltā kafija.

Latviabeerfest 2012 ietvaros Latvijas Alus muzejs sadarbībā ar Latvijas Alus darītāju savienību un Latvijas Alus darītāju asociāciju 25. maijā Rīgas Latviešu biedrības nama Līgo zālē rīkoja alus konkursu, kurā visi Latvijas alus darītavu ražojumi esot novērtēti kā ļoti labi.

Tajā savu produkciju vērtēšanai bija pieteikušas Latvijas alus darītavas: SIA Abula (Brenguļu alus), AS Aldaris, SIA Alus nams (alus Brālis), SIA Bauskas alus, AS Cēsu alus, SIA DFD (Rēzeknes alus), SIA Piebalgas alus, SIA Valmiermuižas alus un SIA ZAKSI (Užavas alus).

Degustāciju organizēja nozares speciālisti – Astrīda Ruško, Maija Placēna, Ivars Grīslis, Kārlis Zālītis un Kārlis Tomsons, savukārt alus vērtēšanu veica starptautiska līmeņa žūrijas komisija, kur piedalījās gan vietējie, gan ārvalstu eksperti. No Igaunijas uz degustāciju bija ieradusies Carlsberg grupas pārstāve, Saku alus darītavas tehnoloģe Marika Tungela. Žūrijas komisijā piedalījās arī Royal Unibrew grupas pārstāvis lietuvietis Ričardas Barakūnas. Savus ekspertus bija pieteikušas arī Latvijas alus darītavas, kā arī Latvijas Alus darītāju savienība, Latvijas Alus darītāju asociācija un Latvijas Alus muzejs.