Apvienotās Karalistes aviokompānija “British Airways” paziņojusi, ka no nākamās rudens / ziemas sezonas palielinās lidojumu skaitu starp Rīgu un Hītrovas lidostu Londonā un turpmāk šajā maršrutā lidos katru dienu.

Lidojumu biežuma palielināšana paplašinās ceļošanas iespējas starp abu valstu galvaspilsētām gan individuāliem ceļotājiem, gan tūrisma industrijai kopumā. Lidojumi ikdienas režīmā tiks uzsākti 28. oktobrī, izmantojot Airbus 320 un Airbus 321 lidmašīnas.

Biļetes cena turp un atpakaļ lidojumam maksās, sākot no 90 eiro.

“Esam pateicīgi “British Airways” par sadarbību un pārliecību šī mūsu pasažieriem svarīgā maršruta izaugsmes iespējām, palielinot lidojumu biežumu līdz septiņām reizēm nedēļā. Ikdienas lidojumi un būtiski uzlabotie lidojumu laiki paplašinās iespējas pasažieriem lidot ar savienotajiem reisiem caur Londonas Hītrovas lidostu uz Ziemeļameriku, Āziju un citiem virzieniem katru dienu. Tāpat novērtējam Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras ieguldījumu darbā ar aviokompāniju un iespēju investēt Rīgas kā ceļojumu galamērķa popularizēšanā gan Apvienotajā Karalistē, gan plašākā “British Airways” maršrutu tīklā,” saka RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Līdz pirmdienas rītam glābējiem nav izdevies atrast nevienu cilvēku no lidmašīnas, kas svētdienas vakarā avarēja Baltijas jūrā, netālu no Ventspils, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra vadītājs Pēteris Subbota.

Meklēšanas darbi noritējuši visu nakti, taču jūrā pamanīts tikai viens lidmašīnas atlūzas gabals un plankums ar pastiprinātu gružu koncentrāciju, kas varētu būt saistīts ar notikušo negadījumu.

Subbota stāstīja, ka, saskaņā ar glābēju rīcībā esošo informāciju, lidmašīnā bijuši četri cilvēki, bet sakari ar lidaparātu pazuduši jau ilgu laiku pirms avārijas.

Meteoroloģiskie laika apstākļi meklēšanas darbiem patlaban esot diezgan labvēlīgi. Drīzumā virs avārijas vietas pacelsies Valsts robežsardzes helikopters, bet pēc tam tiks lemts par to, kā īstenot tālākos meklēšanas darbus, pastāstīja Subbota, piebilstot, ka cer uz dienasgaismas palīdzību meklēšanā.

Lielbritānijas nacionālās lidsabiedrības «British Airways» māteskompānija «International Airlines Group» (IAG) pirmdien paziņoja, ka Lielbritānijas informācijas komisāra birojs (ICO) gatavojas noteikt «British Airways» 183,4 miljonu Lielbritānijas mārciņu (204,5 miljonu eiro) naudassodu par pērn notikušo klientu datu zādzību no lidsabiedrības interneta vietnes.

«British Airways» septembrī pavēstīja, ka hakeru uzbrukumā tās mājaslapai un lietotnei nozagta tūkstošiem tās klientu kredītkaršu informācija.

IAG pirmdien paziņoja, ka ICO licis saprast, ka nodomājis sodīt lidsabiedrību ar summu, kas atbilst 1,5% tās 2017.gada apgrozījuma.

«Esam pārsteigti un vīlušies par šo sākotnējo ICO secinājumu,» atzina «British Airways» vadītājs Alekss Kruss.

«»British Airways» ātri reaģēja uz noziedzīgām darbībām, kad tika zagti klientu dati. Mēs neesam atraduši pierādījumus par krāpniecisku darbību ar zādzību saistītajos kontos,» viņš sacīja un atvainojas klientiem par sagādātajām neērtībām.

IAG vadītājs Vilijs Volšs sacīja, ka «British Airways» informēs ICO par saviem iebildumiem attiecībā uz iespējamo sodu.

Lielbritānijas nacionālās aviokompānijas «British Airways» piloti trešdien atcēluši 27.septembrī ieplānoto streiku, paziņojusi Lielbritānijas Lidsabiedrību pilotu asociācija (BALPA).

«Kādam ir jāuzņemas iniciatīva, lai atrisinātu šīs atalgojumu nesaskaņas, un, tā kā pazīmes neliecina, ka to varētu uzņemties «British Airways», piloti nolēmuši rīkoties atbildīgi,» skaidro BALPA.

Asociācija pauda cerību, ka «British Airways» un mātesuzņēmums «International Airlines Group» (IAG) demonstrēs tikpat lielu atbildību, cik piloti.

Taču, ja aviokompānija atteiksies veikt jaunas saprātīgs sarunas, BALPA patur tiesības izziņot jaunus streikus.

«British Airways» 9. un 10. septembrī atcēla visus uz un no Lielbritānijas plānotos reisus saistībā ar pilotu streiku, kas bija pirmais aviokompānijas pastāvēšanas vēsturē.

BALP lēš, ka šis 48 stundu streiks «British Airways» izmaksājis 80 miljonus sterliņu mārciņu (90 miljonus eiro).

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic noslēgusi vienošanos par sadarbības lidojumiem ar Lielbritānijas aviosabiedrību British Airways.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: «Rīga-Londona ir populārākais starppilsētu maršruts ceļotājiem, kuri sāk vai noslēdz savu ceļojumu Baltijas reģionā.»

Partnerattiecības ar British Airways nodrošinās airBaltic pasažieriem iespēju sasniegt papildu galamērķus, kas tiek piedāvāti no Londonas Getvikas lidostas. Turklāt British Airways pasažieriem no jebkuras vietas pasaulē būs labāka piekļuve Rīgai.

British Airways ir Lielbritānijas lielākā starptautiskā aviokompānija un viens no pasaulē vadošajiem premium pārvadātājiem. Lidsabiedrības biznesa centrs atrodas Londonā, kas ir pasaulē lielākais premium ceļošanas tirgus, būtisku klātbūtni nodrošinot arī Hītrovas, Getvikas un Londonas Sitijas lidostās. British Airways, kas pārvalda vienu no plašākajiem starptautisko maršrutu tīkliem, kopīgi ar kopuzņēmumiem, sadarbības lidojumu un franšīzu partneriem veic lidojumus uz vairāk nekā 70 valstīm. British Airways gadā pārvadā gandrīz 40 miljonus pasažieru un veic lidojumus ar vairāk nekā 280 lidmašīnām.

Ir pagājis vēl viens gads, tiek apkopota statistika, un viena lieta, kas mani interesē jau vairākus gadus, ir tas, kad beidzot dzīvības apdrošināšanas īpatsvars kopējā apdrošināšanas groziņā tuvosies attīstīto rietumvalstu līmenim.

Varētu šķist, ka Austrumeiropas, t. sk. arī Latvijas iedzīvotāji, atšķirībā no Rietumeiropas iedzīvotājiem, kopš dzelzs aizkara krišanas dzelzi vērtē augstāk par dzīvību. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka mūsu cilvēks naudiņu sagrabina visupirms OCTA iegādei. Pēc tam, ja naudas līdzekļi ļauj, tiek apdrošināts auto (KASKO) un nekustamais īpašums, kaut ļoti bieži īpašumus liela daļa mūsu cilvēku apdrošina tikai tad, ja banka vai līzinga kompānija to pieprasa. Arī dzīvību lielākā daļa mūsu cilvēku apdrošina tikai kāda spiediena rezultātā. Brīvprātīgi dzīvību vai citus ar cilvēku saistītus apdrošināšanas veidus iegādājas vien neliela daļa Latvijas iedzīvotāju. Bet vai kaut kas mainās? Šoreiz apskatīsim vairākus apdrošināšanas veidus, to attīstības tendences un mēģināsim saprast, vai un kas tad mūsos mainās un vai sākam augstāk vērtēt ne tūlītēju labumu – dzelzi, bet gan ilgtermiņa ieguvumu – dzīvību, vai varam atļauties vairāk tērēt nākotnei un bērniem.

Šoriez Latviju visai klusi atstāj viens no pasaules lielākajiem dzīvības apdrošinātājiem - Metlife. Uz modernās biroja ēkas K.Ulmaņa gatvē 86F jau kādu laiku stāv paziņojums par telpu izīrēšanu. Te vietā ir jautājums – kāpēc? Kas notiek Latvijā? Metlife lēmums likvidēt savu Latvijas filiāli nav reakcija ne uz Ukrainas konfliktu, ne uz Krievijas sankcijām, bet gan tā ir citu apstākļu izsaukta attīstība.

Šis varenais ASV dzīvības apdrošinātājs no saviem pirmsākumiem ASV ilgus gadus bija apdrošinājis ASV karavīrus invaliditātes un citiem gadījumiem, Pasaules kara laikā Metlife bija lielākais privātais ASV kara aktivitāšu finansētājs, bet tagad nākas atzīt, ka Latvijā tas ir cietis neveiksmi. Iespējams, tas saistīts ar īpašuma formas maiņu – Metlife salīdzinoši nesen no savstarpējā apdrošinātāja kļuva par akciju sabiedrību, un sekojoši sākās arī Metlife stratēģijas maiņa. Nesen Metlife augstākā vadība par savu Raison d'être – eksistences galveno mērķi, pasludināja peļņas gūšanu un atdevi no kapitāla, kurai būtu jāsasniedz vismaz 12%, bet jāmērķē vismaz uz 14%. Zaudējumus nesošas operācijas nelielā valstī acīmredzami neiederējās šajā jaunajā globālā uzņēmuma darbības koncepcijā.

Lielbritānijas nacionālā aviokompānija "British Airways" šovasar uz laiku atsāks lidojumus starp Rīgu un Londonu, liecina kompānijas publiskotā informācija.

"British Airways" izziņojusi virkni jauno maršrutu, tostarp informējot, ka no 2.jūlija līdz 26.septembrim veiks regulāros pasažieru lidojumus no Londonas Hītrovas lidostas uz Rīgu.

"British Airways" lidojumus veiks trīs reizes nedēļā - trešdienās, piektdienās un svētdienās.

Biļešu cena lidojumiem starp Rīgu un Londonu divos virzienus maksās 94 sterliņu mārciņas jeb apmēram 108 eiro.

"British Airways" savulaik no 1997.gada veica lidojumus starp Londonu un Rīgu. Tie tika pārtraukti 2007.gada martā, pamatojot, ka šis maršruts nebija rentabls.

"British Airways" un Spānijas nacionālās lidsabiedrības "Iberia" holdingkompānija "International Airlines Group" (IAG) pērn strādājusi ar 6,9 miljardu eiro zaudējumiem, salīdzinot ar 1,7 miljardu eiro peļņu pirms gada.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo par sadarbības lidojumu vienošanās paplašināšanu ar Lielbritānijas nacionālo aviosabiedrību British Airways no 2024. gada 19. septembra.

Šī paplašinātā sadarbības lidojumu vienošanās, sākot ar 2024. gada 1. oktobri, ļaus airBaltic pievienot savu lidojumu kodu (BT) British Airways maršrutā Rīga–Londonas Hītrovas lidosta–Rīga.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: “Esam gandarīti, ka varam paplašināt mūsu jau esošo ilgtermiņa sadarbības lidojumu vienošanos ar British Airways, mums tagad pievienojot mūsu kodu tās jaunajā maršrutā no Rīgas. Šī sadarbība ļaus gan airBaltic, gan British Airways pasažieriem piedāvāt lielāku elastību lidojumos starp Latviju un Lielbritāniju, kā arī citos maršrutos. Mēs ceram uz veiksmīgu sadarbību arī turpmāk.”

2024. gadā aprit desmit gadi, kopš abas lidsabiedrības sākotnēji noslēgušas sadarbības lidojumu vienošanos. Papildus tam, ka airBaltic tagad pievienos savu kodu British Airways maršrutā Rīga–Londonas Hītrovas lidosta–Rīga, Lielbritānijas nacionālā aviokompānija turpinās pievienot savu kodu (BA) airBaltic lidojumos no Rīgas un Tallinas uz Londonas Getvikas lidostu.

Negatīvās tendences pasaules finanšu tirgos ietekmē arī uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu, taču apdrošināšanas kompāniju pārstāvji norāda, ka šobrīd atbrīvoties no šiem ieguldījumiem nebūtu prātīgi, drīzāk tieši pretēji, un vērts veikt ieguldījumus.

Runājot par atlīdzības izmaksu gadījumā, ja polises īpašnieks miris no koronavīrusa, apdrošinātāji norāda, ka visdrīzāk tā tiks veikta.

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājuma veidošanu apvieno divus elementus – savas dzīvības apdrošināšanu un uzkrājuma veidošanu nākotnei. Veicot regulārus maksājumus, iespējams veidot uzkrājumu savas nākotnes finansiālai nodrošināšanai vai kāda noteikta mērķa vai sapņa īstenošanai, vienlaikus nodrošinot materiālu aizsardzību savai ģimenei personas nāves gadījumā, skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Šī apdrošināšanas veida ietvaros ir iespēja veidot uzkrājumu ar garantētu jeb fiksētu peļņu (%) vai arī veidot uzkrājumu, kas piesaistīts ieguldījumu fondiem. Ieguldot līdzekļus fondos, ir iespējams nopelnīt vairāk, vienlaicīgi gan jāapzinās, ka peļņas iespējamība un apmērs ir atkarīgs no izvēlētās ieguldījumu stratēģijas un ieguldījumu fondu darbības rezultātiem.

Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» ceturtdienas reiss BT691 no Rīgas uz Parīzi atgriezās lidostā «Rīga» pēc pasažiera drošības apsvērumu dēļ, aģentūrai LETA paskaidroja «airBaltic» pārstāve Alise Briede.

Galvenais iemesls pārtraukt reisu uz Parīzi bijis drošības apsvērumi, saskaņā ar kuriem lidmašīna nedrīkst sākt lidojumu, ja tajā atrodas bagāža, kuras īpašnieks nav identificēts.

Briede norādīja, ka iekāpšanas laikā tika sajaukti divi tranzīta pasažieri, kuri abi plānoja doties tālāk uz Parīzi, bet kavēja reisu. Lidmašīnā tika ielaists viens no tranzīta pasažieriem, kuru kļūdas dēļ sajauca ar otru pasažieri, kurš bija aizkavējies. Pasažieris, kurš tika ielaists lidmašīnā bijis bez iepriekš nodotas bagāžas. Savukārt pasažieris, kurš bija nokavējis reisu, bija iepriekš nodevis bagāžu. Cilvēciskas kļūdas dēļ «airBaltic» darbinieki lidmašīnā ielaisto tranzīta pasažieri bija dokumentējuši kā iepriekš nodotās bagāžas īpašnieku, kamēr tās īstais īpašnieks vēl nemaz nebija ticis līdz iekāpšanai lidmašīnā.

Lielbritānijas uzņēmuma «British Steel» vadīts konsorcijs atkārtoti paudis vēlmi iegādāties visu maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» mantu kopumā, liecina aģentūras LETA rīcībā esoša «British Steel» vēstule.

Konsorcijs, kurā ietilpst Lielbritānijas uzņēmumi «British Steel», «Greybull Capital» un Igaunijas uzņēmums «Baltic Metal Holding» 17.aprīlī vēstulē «KVV Liepājas metalurga» administratorei Vitai Dikai, Privatizācijas aģentūras meitasuzņēmuma «FeLM» valdes loceklim Jānim Rībenam un bankai «Citadele» apliecinājis savu ieinteresētību iegādāties visus maksātnespējīgā uzņēmuma aktīvus kopumā.

Aģentūras LETA rīcībā esoša informācija liecina, ka «British Steel» konsorcijs vēlmi iegādāties visu uzņēmumu kopumā ir paudis arī šā gada februārī, nosūtot vēstuli atbildīgajām personām. Februārī «British Steel» norādīja, ka ražošanas atjaunošanai būtu nepieciešams nomainīt novecojušo velmētavas iekārtu un informēja, ka būtu gatavi investēt 60 līdz 75 miljonus eiro velmētavas iekārtu nomaiņā.

Indonēzijā pirmdien iegāzusies jūrā iekšzemes reisa pasažieru lidmašīna, un nav ziņu, ka kāds no aviolainerī esošajiem 189 cilvēkiem būtu izdzīvojis, pavēstījušas amatpersonas.

Zemo cenu aviokompānijas «Lion Air» lidmašīna «Boeing 737 MAX 8» ar 181 pasažieri un astoņiem apkalpes locekļiem bijusi ceļā no galvaspilsētas Džakartas Sukarno-Hatas lidostas uz Pangkalpinangu Bangkas salā, kad 13 minūtes pēc pacelšanās iegāzusies Javas jūrā Rietumjavas provinces piekrastē, informējis Indonēzijas glābšanas dienests.

Īsi pirms lidmašīna zaudējusi sakarus ar kontroltorni un nogāzusies, tās pilots lūdzis atļauju atgriezties Džakartas lidostā, paziņojot, ka lainerim radusies tehniska problēma.

«Lion Air» paziņojusi, ka avarējusī lidmašīna bijusi jauna, un aviokompānija to saņēmusi šogad augustā

«Mūsu pilots strādāja atbilstoši procedūrai, un, kad viņš pamanīja problēmu, viņš lūdza atļauju atgriezties bāzē, bet mēs zinām, kā tas beidzās,» sacījis «Lion Air» vadītājs Evards Siraits.

Tikai aptuveni katrs trešais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs ir pārliecināts, ka dzīvības apdrošināšana būtu nepieciešama cilvēkiem ar lielām kredītsaistībām.

Vienlaikus DNB bankas un apdrošināšanas sabiedrības ERGO statistika rāda, ka kopš 2010. gada ir bijuši jau gandrīz 20 negadījumu, kad ģimene ar hipotekārajā kredītā iegādātu mājokli ir palikusi bez viena no ģimenes apgādniekiem, taču apdrošināšana palīdzējusi atrisināt atlikušās finanšu saistības un nereti glābusi no mājokļa zaudēšanas.

Kopumā sabiedrības izpratne par dzīvības apdrošināšanu lēnām pieaug – pērn Latvijā dzīvības apdrošināšanas segments audzis par 8%, sasniedzot ceturtdaļu no apdrošināšanas tirgus. Tomēr tas aizvien vērtējams kā zems un nav vēl pietuvojies attīstīto Eiropas valstu vidējiem rādītājiem, kur dzīvības apdrošināšana ieņem līdz pat 70% no tirgus.

Projekts «Dzīvības poga» darbu sāka pērnā gada jūlijā. «Kad mans vectēvs, kurš dzīvo viens, nokrita un nespēja tikt pie telefona, lai mums piezvanītu, es sāku interesēties, vai Latvijā pieejams tāds pakalpojums kā SOS poga, taču nebija. Tā radās ideja izveidot šādu pakalpojumu un palīdzēt ne tikai manam vectēvam, bet arī citiem cilvēkiem,» stāsta SIA Dzīvības poga īpašniece un psiholoģe Marina Pjanova.

Marina zināja, ka šāda veida pakalpojumi ir ārkārtīgi populāri citās Eiropas valstīs, taču Latvijā šāda pakalpojuma saņemšana bija ļoti sarežģīta – SOS pogas bija pieejamas tikai kā speciāla, ierobežota valsts palīdzība. Tā rezultātā Marina ar savu biznesa partneri nolēma Latvijā nolēma izveidot šādu pakalpojumu un piedāvāt nepieciešamo tehnisko aprīkojumu. Pēc tam, kad tika veikta virkne testu, kāda Latvijas tehnoloģiju kompānija veiksmīgi izstrādāja un izveidoja īpašu sistēmu, kas nodrošina klientiem saziņu ar speciālu zvanu centru un uzticības personām, kuras izvēlas pats klients.

Projekta mērķauditorija ir Latvijā dzīvojošie cilvēki gados, kā arī cilvēki ar sliktu veselību vai ierobežotām kustībām; cilvēki, kuriem var būt nepieciešama medicīniskā vai sociālā palīdzība, cilvēki, kas cieš no demences, epilepsijas vai sirds slimībām. Saziņa ar operatoru iespējama 24 stundas diennaktī, un viņš var ne tikai izsaukt cilvēkam nepieciešamo palīdzību, bet arī atbalstīt grūtā situācijā un pat kontrolēt zāļu lietošanu.

Irānā netālu no Teherānas Imama Homeini starptautiskās lidostas trešdien nogāzusies Ukrainas pasažieru lidmašīna ar vairāk nekā 170 cilvēkiem, un atbilstoši provizoriskajai informācijai neviens no aviolainerī esošajiem cilvēkiem nav izdzīvojis.

Avarējusi aviokompānijas "Ukraine International Airlines" lidmašīna "Boeing 737", kas bijusi ceļā uz Kijevu, vēsta plašsaziņas līdzekļi, atsaucoties uz amatpersonu teikto.

Pēc provizoriskām ziņām, visi pasažieri un apkalpes locekļi gājuši bojā, pavēstīja Irānas Sarkanā Pusmēness organizācija.

Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apliecināja, ka, pēc provizoriskām ziņām, aviokatastrofā izdzīvojušo nav.

"Atbilstoši provizoriskajai informācijai visi pasažieri un apkalpes locekļi ir gājuši bojā," sociālajā tīklā "Facebook" ierakstīja prezidents.

Ukrainas vēstniecība Irānā paziņojusi, ka, pēc provizoriskām ziņām, lidmašīna nogāzusies dzinēja tehnisko problēmu dēļ.

Ņemot vērā jaunā nāvējošā koronavīrusa izplatīšanos, Lielbritānijas nacionālā aviokompānija "British Airways" apturējusi visus lidojumus uz un no Ķīnas.

"Mēs esam apturējuši visus lidojumus uz un no Ķīnas kontinentālo daļu," paziņoja "British Airways", norādot, ka lidojumi apturēti no paziņojuma brīža.

Aviokompānija atklāja, ka šādu lēmumu pieņēmusi, ievērojot Lielbritānijas Ārlietu ministrijas padomu.

"Mēs atvainojamies klientiem par neērtībām, bet mūsu klientu un apkalpes drošība vienmēr ir mūsu prioritāte," paziņoja "British Airways".

Normālos apstākļos "British Airways" lidmašīnas katru dienu lido no Londonas Hītrovas lidostas uz Pekinu un Šanhaju.

Arī Krievijas aviokompānija "Urals Airlines" trešdien paziņoja, ka apturējusi lidojumus vairākos maršrutos uz Eiropu, kurus iecienījuši tūristi no Ķīnas, tostarp atcelti reisi uz Parīzi un Romu.

Eksperti pasludinājuši aviokompānijas "British Airways" izpildīto reisu par ātrāko zemskaņas ātruma lidojumu no Ņujorkas uz Londonu, ziņo BBC.

Izmantojot vētras Kiara radīto gaisa plūsmu, gaisa kuģis "Boeing 747-436" sasniedzis ātrumu 1 327 km/h.

Lidmašīna lidojusi četras stundas un 56 minūtes, svētdienas rītā ierodoties Hītrovas lidostā 80 minūtes pirms grafika.

Saskaņā ar tiešsaistes lidojumu izsekošanas pakalpojuma "Flightradar24" datiem tas pārspēj iepriekšējo piecu stundu un 13 minūšu rekordu, kas piederēja lidsabiedrībai "Norwegian".

Aviācijas konsultants un bijušais "British Airways" pilots Alasters Rosenšeins BBC sacījis, ka lidmašīna sasniegusi "fenomenālu ātrumu".

Aviokompānija "British Airways", komentējot veikto reisu, akcentējusi: "Mēs vienmēr par prioritāti uzskatām drošību, nevis ātruma rekordus. Mūsu labi apmācītie piloti maksimāli izmantoja apstākļus, lai klienti atgrieztos Londonā krietni pirms paredzētā laika."

Dzīvības zinātņu uzņēmumu apgrozījums Lietuvā veido 1% no valsts IKP, un piecu gadu ambīcija ir to palielināt līdz 5%

«Lietuva ir kontrastu valsts – te ir spēcīgi pārstāvētas tradicionālās nozares, piemēram, pārtika un kokapstrāde, tāpat tā sevi nostiprina tādās globālās jomās kā informācijas tehnoloģijas (IT) un dzīvības zinātnes. Lietuva ir maza valsts, tāpēc tai ir ātri «jākustas», lai pielāgotos. Šādā situācijā ir nepieciešams fokuss uz inovācijām, jo tās paver jaunus apvāršņus, un tas prasa zinātnes un biznesa sadarbību,» saka Daina Klepone (Daina Kleponė), Enterprise Lithuania izpilddirektore.

Viena no straujāk augošajām nozarēm Lietuvā ir dzīvības zinātnes, un šīs jomas uzņēmumu apgrozījums veido 1% no Lietuvas IKP. «Izaugsme ir bijusi strauja, jo īpaši pēdējās divās dekādēs. 90% no saražotā tiek eksportēts, un galvenais tirgus ir ASV, Lielbritānija, Vācija, Nīderlande, bet kopumā noieta ģeogrāfija ir plaša. Šajā jomā Lietuvā ikgadējā izaugsme ir 4,4 reizes straujāka, nekā vispārējā ekonomikas izaugsme,» apgalvo D. Klepone. Viņa uzskata, ka mazai valstij nav citas izejas, kā būt gudrai un ieguldīt augstas pievienotās vērtības jomās, jo tradicionālajās nozarēs nevar saražot tik daudz, lai apkalpotu ASV vai Ķīnu. Turpretī specifiskās jomās ir iespēja izmantot savu potenciālu, zināšanas, izglītību un būt ļoti konkurētspējīgai.

Pie Maskavas svētdien avarējusi Krievijas pasažieru lidmašīna, kurā atradās 71 cilvēks, paziņojušas Krievijas varasiestādes.

Ziņu aģentūra «Interfax», atsaucoties uz avotu avārijas dienestos, ziņo, ka visi cilvēki, kas atradās lidmašīnā, visticamāk, gājuši bojā.

Arī aģentūra TASS vēsta, ka izdzīvojušo nav.

Aviokompānijas «Saratov Airlines» lidmašīna «Antonov An-148» bija ceļā no Maskavas Domodedovas lidostas uz Orsku, kas atrodas netālu no Krievijas robežas ar Kazahstānu.

Neilgi pēc izlidošanas lidmašīna pazuda no radariem un pēc tam avarēja Ramenskas reģionā, netālu no Maskavas.

«Atrasti lidmašīnas fragmenti. Neviens nav izdzīvojis,» atsaucoties uz anonīmu avotu, ziņo TASS.

«Interfax» vēsta, ka lidmašīna pirms nogāšanās aizdegusies un lidmašīnas atlūzas izkaisītas plašā teritorijā.

ASV jūras spēku ūdenslīdēji atraduši oktobrī Javas jūrā iekritušās aviokompānijas «Lion Air» otru «melno kasti»- pilotu sarunu ieraksta ierīci, pirmdien paziņoja amatpersona.

Izmeklētāji cer ar pilotu sarunu ierakstu palīdzību gūt lielāku skaidrību par katastrofu, kurā gāja bojā 189 cilvēki.

Ūdenslīdēji atraduši arī vairāku katastrofas upuru mirstīgās atliekas, žurnālistiem teica Indonēzijas jūrlietu ministra vietnieks Ridvans Džamaludins.

Pilotu sarunu ieraksta ierīce atrasta jūras gultnes gruntī astoņu metru dziļumā, pavēstīja jūras spēku pārstāvis. Vietā, kur jūrā iekrita lidmašīna, ūdens ir 30 metrus dziļš.

«Lion Air» lidmašīna «Boeing 737 MAX 8», kas ar 181 pasažieri un astoņiem apkalpes locekļiem 29.oktobrī bija ceļā no galvaspilsētas Džakartas Sukarno-Hatas lidostas uz Pangkalpinangu Bangkas salā, 13 minūtes pēc pacelšanās iekrita Javas jūrā Rietumjavas provinces piekrastē. Visi lidmašīnā esošie cilvēki avārijā gāja bojā.

Stambulas lidostā trešdien nolaišanās laikā no skrejceļa noskrējusi un aizdegusies pasažieru lidmašīna, kā rezultātā trīs cilvēki gājuši bojā un 179 ievainoti, vēstīja ziņu aģentūra "Anadolu", citējot Turcijas veselības ministra Fahretina Kodžas teikto.

Lidmašīna slīdēja 50 līdz 60 metrus šosejas virzienā, pēc tam 30 līdz 40 metrus krita grāvī un apstājās kādā laukā, paziņoja Stambulas gubernators Ali Jerlikaja.

Gubernators arī pavēstīja žurnālistiem, ka ievainotie nogādāti 18 slimnīcās un ka vairums no viņiem guvuši vieglus ievainojumus un "jūtas labi, izņemot vienu, divus cilvēkus".

Televīzijā pārraidītajos attēlos redzams, ka Turcijas zemo cenu aviokompānijas "Pegasus" lidmašīnas "Boeing 737" priekšgals ir pilnībā sadragāts un ka sašķēlusies arī lidaparāta aste.

Turcijas transporta ministra Mehmeta Čahita Turhana sniegtā informācija liecināja, ka lidmašīnā kopumā atradušies 177 cilvēki. Jerlikaja precizēja, ka lidmašīnā bija 183 cilvēki - 177 pasažieri, tai skaitā divi zīdaiņi, kā arī četri stjuarti un divi piloti.

Maskavas Šeremetjevas lidostā svētdien avārijas nolaišanās laikā aizdegusies iekšzemes reisa pasažieru lidmašīna ar 78 cilvēkiem, un no viņiem gājis bojā 41 cilvēks, liecina Krievijas Izmeklēšanas komitejas sniegtā informācija.

«Aviolainerī (..) atradās 78 cilvēki, ieskaitot apkalpes locekļus. Pēc precizētiem datiem, kas pašlaik ir izmeklēšanas rīcībā, no viņiem palikuši dzīvi 37 cilvēki,» sacīja Izmeklēšanas komitejas preses sekretāre Svetlana Petrenko.

Vairāki cilvēki ievainoti.

Pēc Šeremetjevas lidostas sniegtās informācijas, Krievijas nacionālās aviokompānijas «Aeroflot» lidmašīna «Sukhoi Superjet 100» ar 73 pasažieriem un pieciem apkalpes locekļiem pacēlusies no Šeremetjevas lidostas, lai dotos uz Murmansku, taču apkalpe ziņojusi par tehnisku problēmu un nolēmusi atgriezties. Lidmašīna veikusi «cieto» nolaišanos uz skrejceļa.

Pēc informēta avota teiktā, lidmašīnai radušās tehniskas problēmas, tāpēc piloti nolēmuši atgriezties lidostā, taču nolaišanās laikā aviolainera šasija un priekšgals atsitušies pret skrejceļu un lidmašīna aizdegusies, jo degvielas tvertnes bijušas pilnas. Turklāt bija pazuduši radiosakari ar dispečeriem.

Slovēnijas nacionālā aviokompānija «Adria Airways» pirmdien paziņoja, ka ir iesniegusi bankrota pieteikumu.

«»Adria Airways» pirmdien tiesā Kraņā iesniedza lūgumu sākt bankrota procedūru,» teikts kompānijas paziņojumā. Tajā paskaidrots, ka šī lēmuma iemesls ir «likviditātes trūkums» un ka tiesai ir jāizskata šis pieteikums trīs dienu laikā.

Slovēnijas Civilās aviācijas aģentūra paziņoja, ka ir anulējusi aviokompānijas licenci un ka neviena no «Adria Airways» lidmašīnām nevar lidot.

Aģentūra pagājušajā nedēlā bija devusi «Adria Airways» vienu nedēļu laika, lai tā iesniegtu finanšu restrukturizācijas plānu, citādi tā zaudētu licenci. Slovēnijas valdība pirmdien izslēdza iespēju finansiāli glābt šo aviokompāniju un paziņoja, ka «Adria Airways» finansiālais stāvoklis ir sliktāks, nekā bija gaidāms, un vienīgais variants ir bankrots.

Regulāru tiešo reisu uzsākšana uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, visticamāk, ir izskaidrojama ar potenciālu Etihad Airways ienākšanu airBaltic kā investoram, lēš eksperti; airBaltic pagaidām to noliedz.

DB jau rakstīja, ka no 16. decembra airBaltic veiks četrus lidojumus nedēļā no Rīgas uz Abu Dabī ar Airbus A319 lidmašīnu, kurā ir 116 sēdvietas.

«Es pieļauju, ka tas ir pirmais solis Etihad kā investora piesaistē. Etihad pašlaik jau pieder 29,2 procenti Air Berlin un Air Berlin Etihad ienākšana 2011. gada nogalē nozīmēja finansiālu glābiņu. Kopš tā brīža Air Berlin no Etihad jau ir saņēmis vairāk nekā 200 milj. eiro aizdevumu,» norāda aviācijas eksperts Olivers Šlēgls. «Etihad vēlas visās aviosabiedrībās, ar kurām sadarbojas, gūt ietekmi, turklāt Abu Dabī bāzētajai aviokompānijai Etihad Airways naudas netrūkst,» piebilst O. Šlēgls, sakot, ka Etihad, atbilstoši ES likumdošanai, tomēr varētu būt tikai airBaltic mazākumakcionārs, pretējā gadījumā airBaltic zaudētu savus maršrutus Krievijā un Turcijā.