Pašreiz nav pamata aizkavēt «Sukhoi Superjet-100» lidmašīnu ielidošanu Latvijas un Eiropas Savienības (ES) gaisa telpā, norādīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.

Viņš pauda, ka, pirmkārt, Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai (EASA) ir ekskluzīvās tiesības izsniegt gaisa kuģu un to detaļu tipa sertifikātus, kā arī atļaut trešo valstu operatoriem veikt darbības Eiropas Kopienā. Pašreiz «Sukhoi Superjet-100» gaisa kuģa tipam ir spēkā esošs EASA apstiprināts (izsniegts) gaisa kuģa tipa sertifikāts. Vienlaikus EASA ir izsniegusi atļauju aviokompānijai «Aeroflot» veikt darbību Eiropas Kopienā, izmantojot minēto gaisa kuģi.

«Otrkārt, gan nesenais notikums Latvijas gaisa telpā, kad gaisa kuģis paaugstinātas drošības apstākļos veica nosēšanos starptautiskajā lidostā «Rīga», gan incidents Maskavas lidostā joprojām tiek izmeklēts un šobrīd nav pamata uzskatīt, ka minētie gadījumi būtu savā starpā saistīti,» pauda Gorodcovs.

Pavasarī pieredzētā aviokatastrofa un tehniskas problēmas vēl citos reisos nav likušas pārskatīt lidmašīnu Sukhoi Superjet-100 ražošanas apjomus un to būvēšana norisinās saskaņā ar iepriekšējiem plāniem.

Jau vēstīts, ka maija sākumā Maskavas Šeremetjevas lidostā lidsabiedrībai «Aeroflot» piederošā «Sukhoi Superjet-100» markas lidmašīna cieta katastrofā, kurā gāja bojā 41 pasažieris. Savukārt nedēļu vēlāk šīs markas lidaparāta, kuram vajadzēja doties no Maskavas uz Rīgu, salonā pirms izlidošanas tika sajusta deguma smaka, tomēr pēc lidmašīnas pārbaudes bojājumi netika konstatēti.

Vēl pirms tam, aprīļa beigās lidsabiedrības «Aeroflot» lidmašīna «Sukhoi Superjet-100» neilgi pēc pacelšanās no lidostas Rīga, tehnisku problēmu dēļ atgriezās un nolaidās paaugstinās drošības apstākļos.

Galerijā ieskats Sukhoi Superjet-100 pasažieru lidmašīnas montāžas procesā Gagarin Komsomolsk-on-Amur lidmašīnu ražotnē Krievijā.

Krievijas izmeklētāji izskata vairākus iespējamos cēloņus, kas varēja izraisīt svētdien notikušo lidmašīnas «Sukhoi Superjet 100» katastrofu Maskavas Šeremetjevas lidostā.

Tostarp, gan nepietiekamu pilotu un dispečeru kvalifikāciju, gan tehniskus bojājumus apvienojumā ar nelabvēlīgiem laikapstākļiem, žurnālistus informējusi Krievijas Izmeklēšanas komitejas preses sekretāre Svetlana Petrenko.

Jau ziņots, ka Krievijas nacionālās aviokompānijas «Aeroflot» iekšzemes reisa pasažieru lidmašīna bija izlidojusi uz Murmansku, bet pēc 28 minūšu lidojuma atgriezās Šeremetjevā un avārijas nolaišanās laikā aizdegās.

Sarežģītu meteoroloģisko apstākļu dēļ lidmašīna nolaidās tikai otrajā mēģinājumā, taču nolaišanās laikā aviolainera šasija un priekšgals atsitās pret skrejceļu un aizdegās lidmašīnas dzinēji, bet liesmas drīz aptvēra arī visu lidmašīnas aizmugures daļu. Apkalpe steidzās evakuēt pasažierus pa piepūšamo trapu.

Krievijas zemo cenu aviokompānija «Pobeda» sāks lidot maršrutā Rīga-Maskava, paziņojusi aviokompānija.

Reisi sāksies 5.jūlijā un tiks veikti divreiz nedēļā - piektdienās un svētdienās - līdz kalendārās vasaras beigām. No 16.septembra reisi notiks katru dienu.

«Pobeda» ir Krievijas nacionālās aviokompānijas «Aeroflot» grupas uzņēmums. Tās flotē ir lidmašīnas «Boeing 737-800» ar 189 pasažieru vietām, salonā ir tikai ekonomiskā klase.

Maskavā aviokompānija izmanto Vnukovas lidostu.

Maršrutā Rīga-Maskava jau lido Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic» un «Aeroflot», kas veic reisus uz Šeremetjevas lidostu, un Krievijas aviokompānija «Utair», kas veic reisus uz Vnukovas lidostu.

Krievija piektdien aizliedza ielidot savā gaisa telpā ar Lielbritāniju saistītām lidmašīnām, tostarp tām, kuras veic tranzīta reisus.

Tas ir atbildes solis uz Lielbritānijas lēmumu aizliegt Krievijas nacionālās aviokompānijas "Aeroflot" lidojumus Lielbritānijas gaisa telpā.

Krievijas aviācijas pārvalde "Rosaviacija" norādīja, ka aizliegums attiecas uz lidmašīnām, kuru īpašnieks vai operators ir organizācija, kas saistīta ar Lielbritāniju vai tajā reģistrēta, vai arī tā ir nodota līzingā šādai organizācijai.

Aizliegums spēkā stājās piektdien plkst.11 pēc Maskavas laika (plkst.10 pēc Latvijas laika), un attiecas arī uz reisiem, kas Krievijas gaisa telpu šķērso tranzītā, sacīts "Rosaviacija" paziņojumā.

Lēmumu "Rosaviacija" pamatoja "ar atbildi uz Lielbritānijas aviācijas nozares iestāžu nedraudzīgajiem lēmumiem".

Krievijas zemo cenu aviokompānija «Pobeda» piektdien, 5.jūlijā sāks lidot maršrutā Rīga-Maskava, paziņojusi aviokompānija.

Reisi tiks veikti divreiz nedēļā - piektdienās un svētdienās - līdz kalendārās vasaras beigām. No 16.septembra reisi notiks katru dienu.

«Pobeda» ir Krievijas nacionālās aviokompānijas «Aeroflot» grupas uzņēmums. Tās flotē ir lidmašīnas «Boeing 737-800» ar 189 pasažieru vietām, salonā ir tikai ekonomiskā klase.

Maskavā aviokompānija izmanto Vnukovas lidostu.

Maršrutā Rīga-Maskava jau lido Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic» un «Aeroflot», kas veic reisus uz Šeremetjevas lidostu, un Krievijas aviokompānija «Utair», kas veic reisus uz Vnukovas lidostu.

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija gatavo Krievijai jaunas sankcijas saistībā ar opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija saindēšanu, svētdien pavēstīja Baltā nama nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans.

"Mēs šajā lietā gatavojam vēl vienu sankciju kopumu," telekanālam CNN sacīja amatpersona. "Mēs to pastāvīgi esam apliecinājuši, ka mēs nebūsim atturīgi, kad ir jāreaģē uz Krievijas kaitīgajām aktivitātēm, vai tā būtu "SolarWinds" [kiberuzbrukumu lieta], iejaukšanās vēlēšanās vai Navaļnijs."

Sankcijas tiks noteiktas, kad ASV būs pārliecība, ka "mēs vēršamies pret īstajiem mērķiem", sacīja Salivans.

Tad "mēs noteiksim jaunas sankcijas saistībā ar ķīmiskajiem ieročiem", viņš piebilda.

Navaļnijam pagājušā gada 20.augustā kļuva slikti lidojuma laikā no Tomskas uz Maskavu, un ar saindēšanās simptomiem viņš nesamaņā tika nogādāts Omskas slimnīcā.

22.augustā Navaļnijs no Krievijas tika pārvests uz Vāciju, kur viņa ārstēšanu uzņēmās Berlīnes Universitātes klīnika "Charite". 2.septembrī Vācija paziņoja, ka iegūti neapstrīdami pierādījumi, kas apliecina, ka Navaļnijs ir saindēts ar nervus paralizējošu kaujas vielu, kas pieder pie "Novičok" grupas. Šo slēdzienu apstiprinājušas arī Francijas un Zviedrijas laboratorijas, kā arī Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija.

Par starptautiskās viesnīcu ķēdes Radisson jauno ģenerālmenedžeri kļuvis Džerards Kellijs (Gerard Kelly), kurš turpmāk būs atbildīgs arī par vairākiem Radisson Hotel Group īpašumiem Rīgā.

Pēc vairāk nekā 10 viesnīcas menedžera amatā aizvadītiem gadiem Īrijā, Apvienotajā Karalistē, Vācijā un Krievijā tagad viņa pārziņā būs arī Latvijā esošo viesnīcu Radisson Blu Daugava Hotel, Radisson Hotel Old Town Riga, Park Inn by Radisson Riga Valdemara un Park Inn by Radisson Residence Riga Barona vadība un biznesa attīstība, ko Kellijs ikdienā pārraudzīs no uzņēmuma centrālā biroja Rīgā.

Džerardam Kellijam ir vairāk nekā 13 gadus ilga pieredze viesmīlības nozarē, un viņš savas profesionālās darbības laikā ir pieredzējis neskaitāmu Eiropas viesnīcu atklāšanas un renovācijas. 2006. gadā viņš pievienojās Radisson komandai kā bāra vadītājs Park Inn Dundalk viesnīcā Īrija, trīs mēnešus vēlāk tika paaugstināts par operāciju menedžeri un pēc tam vien sešus mēnešus vēlāk tika iecelts par ģenerālmenedžeri.

Maskavas tiesa otrdien apmierinājusi Krievijas Federālā sodu izpildes dienesta (FSIN) prasību nomainīt opozīcijas līderim Aleksejam Navaļnijam 2014.gadā piespriesto nosacīto sodu pret reālu trīsarpus gadu cietumsodu.

No trīsarpus gadu cietumsoda viņam atrēķināti aptuveni desmit mēneši, ko viņš pavadījis mājas arestā.

Tādējādi kolonijā Navaļnijam būs jāpavada aptuveni divi gadi un astoņi mēneši. Līdz sprieduma stāšanās spēkā Navaļnijs atradīsies apcietinājumā.

Navaļnija advokāti paziņojuši, ka spriedumu pārsūdzēs.

Navaļnija dibinātais Korupcijas apkarošanas fonds (FBK) pēc tiesas lēmuma aicinājis cilvēkus nekavējoties doties uz Maskavas centru un pulcēties Manēžas laukumā.

Pēc Navaļnija līdzgaitnieku aicinājuma Manēžas laukumā ieradies liels skaits drošībnieku, bet pats laukums tiek noslēgts ar nožogojumu. Slēgta arī izejas un ieejas tuvējās metro stacijās, vilcieni šajā stacijās neapstājas.

Krievijas Ārlietu ministrija vadās pēc gatavības saraut attiecības ar Eiropas Savienību (ES), intervijā "YouTube" kanālam "Solvojov Live" pavēstījis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

Intervijā raidījumu vadītājs Vladimirs Solovjovs ministram uzdevis jautājumu: "Mēs ejam uz [attiecību] saraušanu ar Eiropas Savienību?"

"Vadāmies pēc tā, ka esam gatavi," sacīja Lavrovs. "Gadījumā, ja vēlreiz ieraudzīsim, ka kaut kādās jomās tiek uzliktas sankcijas, kas rada riskus mūsu ekonomikai, tostarp pašās jutīgākajās jomās. Mēs negribam izolēties no pasaules dzīves, taču jābūt gataviem uz to. Gribi mieru - gatavojies karam."

Plānots, ka ES dalībvalstu ārlietu ministri nākamos soļus pret Krieviju saistībā ar opozicionāra Alekseja Navaļnija aizturēšanu un protestētāju apspiešanu apspriedīs sanāksmē 22.februārī.

Navaļnija līdzgaitnieki ir aicinājuši ES piemērot sankcijas Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvākā loka cilvēkiem, arī biznesa magnātiem, šādi cenšoties pastiprināt spiedienu pret Krieviju.

Bez Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic", kas lidojumus no Ukrainas uz Rīgu atsāka trešdien no rīta, tuvākajā laikā uz un no trešajām valstīm pasažieru pārvadājumus sāks nodrošināt vēl piecas aviokompānijas, informē lidostā "Rīga".

Saskaņā ar pašlaik pieejamo lidostas informāciju, regulāros lidojumus trešajām valstīm atsākt plāno "Belavia", kas lidos uz Minsku, "Aeroflot", kas lidos uz Maskavu, "Turkish Airlines", kas lidos uz Stambulu, "Uzbekistan Airways", kas lidos uz Taškentu, kā arī "Wizz Air", kas lidos uz Kijevu un Kutaisi.

Tāpat bez lidojumiem uz Kijevu "airBaltic" plāno atsākt lidojumus uz Minsku, Maskavu, Tbilisi, Sanktpēterburgu un Telavivu.

Lielākā daļa šo aviokompāniju lidojumus plāno atsākt marta beigās vai aprīļa sākumā, līdz ar vasaras sezonas sākumu. To, cik bieži būs lidojumi uz trešajām valstīm, pagaidām lidostā atbildēt precīzi nevarēja, jo visas lidsabiedrības vēl nav iesniegušas savus plānus.

Rietumu sankciju ietekmē pērn sagruvusi Krievijas tūrisma nozare, ceturtdien secinājusi Krievijas Tūrisma operatoru asociācija.

2022.gadā Krieviju apmeklēja tikai 200 100 ārzemju tūristi, kas ir par 96,1% mazāk nekā gados pirms pandēmijas.

"Iemesli ir skaidri: slēgtās debesis starp Krieviju un lielāko daļu Eiropas valstu, kā arī neiespējamība Krievijā izmantot ārvalstīs izdotās "Visa" un "Mastercard" kartes," norādīja asociācija.

Lielākā daļa Eiropas slēdza savu gaisa telpu Krievijas lidmašīnām dažas dienas pēc tam, kad Krievija 2022.gada februārī atkārtoti iebruka Ukrainā.

Krievijas nacionālā lidsabiedrība "Aeroflot" no 2022.gada marta pārtrauca visus ārvalstu reisus, bet pēcāk pakāpeniski atjaunoja lidojumus uz valstīm, kurus Maskava uzskata par draudzīgām.

Tūrismu negatīvi ietekmēja arī Ķīnas stingrie ierobežojumi cīņā ar Covid-19.

Kopēju projektu realizēšana veicinās aviācijas nozares konkurētspēju

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) piektajās brokastīs secināja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares spēlētāji diskutēja par aeronavigācijas pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī aeronavigācijas pakalpojumu kompetenču centra izveidi.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Satiksmes vadību Latvijas gaisa telpā un ar to saistītos aeronavigācijas pakalpojumus mūsu valstī patlaban nodrošina viens spēlētājs ‒ VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS). LAD ieskatā pastāvīgais pasažieru skaita pieaugums Rīgas lidostā, kas šogad varētu pārsniegt 15% (ap septiņiem miljoniem pasažieru), nebūtu iespējams bez kvalitatīvas aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas gaisa kuģiem. Tas savukārt liecina par LGS darbības efektivitāti. Patlaban uzņēmums sniedz pakalpojumus un tehnoloģisko nodrošinājumu vairākām lietotāju grupām: tranzīta pārlidojumiem, Rīgas lidostai, reģionālajiem lidlaukiem, vispārējai, kā arī militārai aviācijai. Taču LGS jārēķinās, ka strauji attīstās tālvadības gaisa kuģu jeb dronu izmantošana, līdz ar ko tuvāko gadu laikā būs jārod tehniskie un tiesiskie risinājumi, lai droni varētu izmantot vienotu gaisa telpu vienlaikus ar pilotējamo gaisa kuģu aviāciju.

Kāpēc amerikāņu lidmašīnas joprojām stāv pie sētas, bet krievu gaisa kuģi turpina lidot, sarunā ar Dienas Biznesu skaidro Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.

Uzreiz pēc krievu Sukhoi Superjet 100 katastrofas Maskavā sociālajos medijos – arī Latvijā ‒ izskanēja aicinājumi aizliegt šī lidmašīnas modeļa ekspluatāciju, bet līdz šim tas nav noticis. Ar ko tā atšķiras no Boeing 737 MAX?

Pēc pirmā gadījuma arī visai Boeing 737 Max flotei nekādi drastiski ierobežojumi netika noteikti. Kad notika otrs nelaimes gadījums, tika secināts, ka attiecīgā problēma ir visai gaisa flotei piemītoša. Tad sākās ķēdes reakcija pasaulē, dalībvalstu kompetentajām iestādēm aizliedzot šīs lidmašīnas ekspluatēt savās lidostās un gaisa telpā. Saistībā ar negadījumu Šeremetjevo ne Krievijas varas iestādēm, ne citiem, kur šis lidmašīnu tips ir sertificēts, tostarp ES, nav pārliecības, ka problēma ir visam gaisa kuģu parkam piemītoša, lai vajadzētu uzlikt līdzīgu aizliegumu. Turklāt ir daudz jautājumu par lidmašīnas ekspluatāciju un nosēdināšanu uz skrejceļa, un ir aizdomas par kļūdainu pilota rīcību.

Ir gan skaidrs, ka tas nav īsā laikā atrisināms jautājums, bet ir visai garš un dārgs process, taču šajā virzienā ir jāstrādā jau šodien, Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) septītajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars.

Šorīt nozares komersanti diskutēja par pasažieru pārvadājumiem un tūrismu, apskatot divus attīstības virzienus: lidojumu galamērķu savienojamības attīstība no Latvijas valsts nozīmes civilās aviācijas lidlaukiem un aviācijas infrastruktūras uzturēšana un attīstība pasažieru apkalpošanas kvalitātes paaugstināšanai.

Viens no Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādņu 2014.‒2020. gadam rīcības virzieniem ir veicināt konkurētspējīgu tūrisma produktu attīstību, atbalstot jaunu, inovatīvu, ar augstāku pievienoto vērtību tūrisma produktu izstrādi, tostarp attīstot infrastruktūru tūrisma izaugsmei, norāda LAD. Augstākas pievienotās vērtības tūrisma pakalpojumu patērētāji ir maksātspējīgi ārvalstu tūristi, kas nokļūšanai uz tūrisma galamērķi galvenokārt izmanto gaisa transportu. Līdz ar to tūrisma nozare Latvijā – tāpat kā citur pasaulē ‒ ir ļoti atkarīga no gaisa transporta pieejamības un kvalitātes. Apmēram 45% (800 tūkst.) no visiem tūristiem 2016. gadā nokļūšanai Latvijā izmantoja gaisa transportu un vidēji tērēja 62 eiro diennaktī, kas ir vairāk nekā citi ceļotāji (54 eiro), liecina LAA pētījuma dati.

Polija un Čehija gatavojas slēgt savu gaisa telpu Krievijas lidmašīnām.

"Esmu uzdevis sagatavot valdības rīkojumu, kas paredzēs gaisa telpas slēgšanu Krievijas aviokompānijām," tviterī rakstījis Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis.

Arī Čehijas premjerministrs Petrs Fiala preses konferencē paziņoja, ka piektdien tiks pieņemts lēmums par valsts gaisa telpas slēgšanu vairāku Krievijas aviokompāniju lidmašīnām.

"Republikas Satiksmes ministrija šodien izlems par republikas gaisa telpas slēgšanu vairākām Krievijas aviokompānijām. Lēmums tiks pieņemts sadarbībā ar Poliju," viņš teica.

Lielbritānija ceturtdien savā sankciju paketē pret Krieviju iekļāva tās nacionālo lidsabiedrību "Aeroflot", liedzot tās lidmašīnām ielidot Lielbritānijas gaisa telpā. Krievija uz to atbildēja, aizliedzot visu ar Lielbritāniju saistītu lidmašīnu ielidošanu savā gaisa telpā, tostarp arī tranzītā.

Vācijā avarējot privātajai lidmašīnai, gājusi bojā Krievijas otras lielākās aviokompānijas līdzīpašniece Natālija Fiļeva, ziņo BBC.

N. Fiļeva bija viena no Krievijā bagātākajām sievietēm un lielākā akcionāre S7 (Siberia Airlines).

Lidmašīna avarējusi, nosēžoties Egelsbach lidostā netālu no Frankfurtes.

Lidmašīnas avārijā bojā gājis vēl viens pasažieris un pilots. Avārijas cēlonis pagaidām nav zināms.

Privātā lidmašīna bija ceļā no Kannām Francijā.

55 gadus vecās N. Fiļevas bagātība saskaņā ar Forbes aplēsēm bija 600 miljoni ASV dolāru.

Avārijas izmeklēšanā iesaistīsies gan Krievijas, gan starptautiskās iestādes.

Divi cilvēki arī gājuši bojā brīdī, kad policijas automašīna, kas traucās uz negadījuma vietu, sadūrās ar citu automašīnu netālu no lidostas.

Trīs policijas darbinieki, kas atradās policijas automašīnā, guvuši nopietnus ievainojumus.

Pēc pusnakts stājies spēkā Baltijas valstu lēmums aizliegt savu gaisa telpu izmantot Krievijas lidsabiedrībām, liecina amatpersonu paziņojumi.

Noslēgusies Latvijas valdības ārkārtas sēde aptaujas kārtībā, kurā nolemts Latvijas gaisa telpas izmantošanu Krievijas pārvadātājiem slēgta pusnaktī, informēja premjera preses sekretārs Sandris Sabajevs.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsver, ka bezprecedenta Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma agresija pret Ukrainu pieprasa stingru atbildi no visas Rietumu pasaules. Premjers uzsvēra, ka šovakar valdība vienbalsīgi nolēma slēgt Latvijas gaisa telpu Krievijā reģistrētām lidmašīnām.

Valdība lēmumu pieņēma, lai palīdzētu starptautiski izolēt Putina režīmu, kas īsteno vardarbīgu militāru uzbrukumu Ukrainas suverenitātei.

Lēmums pieņemts koordinācijā ar Lietuvu un Igauniju, un tas stāsies spēkā šonakt plkst.24. Lēmuma izpilde ir uzdota Satiksmes ministrijai.

Jaunajām Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā Krievijas minerālmēslu ražotāja "Uralchem" īpašnieka Dmitrija Mazepina kontrolētajam Rīgas ostas uzņēmumam SIA "Riga Fertilizer Terminal" vienā no Latvijas bankām ir konts, un tajā esošie līdzekļi ir iesaldēti, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji.

Vienlaikus FKTK uzsver, ka arī citos uzņēmumos, kuros ir konstatēta iespējamā Mazepina kontrole, darījumiem ir jābūt apturētiem un jāveic padziļināta izpēte.

Sankcijas pret Mazepinu tika noteiktas pirms pāris dienām, tādēļ FKTK vēl pašlaik nevar sniegt pilnu apkoptu informāciju par Mazepina un ar viņu saistīto uzņēmumu iesaldētajiem līdzekļiem.

Atbilstoši sankciju regulējumam, Latvijas bankas vērtē ne tikai paša uzņēmuma un uzņēmumam īpašnieka atrašanos sankciju sarakstā, bet arī to, vai uzņēmums tiek tieši vai netieši kontrolēts caur sankcionēto personu, skaidro FKTK pārstāvji.

Ja īpašumtiesību aspektu var konstatēt caur uzņēmuma īpašniekiem, tad kontroles aspekta konstatēšana ir daudz sarežģītāka un nepieciešams vērtēt katras konkrētās lietas faktiskos apstākļus, piemēram, kontroles īstenošana var izpausties ar savstarpējiem līgumiem, pieņemtie lēmumi liecina par to, ka tie tiek pieņemti vienas personu interesēs un tamlīdzīgi, skaidro FKTK.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" tirgus daļa pēc pārvadāto pasažieru skaita Rīgas lidostā pagājušajā gadā samazinājās par 6,3 procentpunktiem - līdz 50,9%, liecina informācija lidostas "Rīga" mājaslapā.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrības "Ryanair" tirgus daļa Rīgā pieaugusi par 9,5 procentpunktiem, sasniedzot 30,7%.

Ungārijas zemo cenu aviosabiedrības "Wizz Air" tirgus daļa pēc pārvadāto pasažieru skaita 2022.gadā lidostā "Rīga" sarukusi par 1,7 procentpunktiem - līdz 3,8%.

Norvēģijas lidsabiedrībai "Norwegian" pērn Rīgas lidostā bija 3,2% tirgus daļa, kas ir 1,1 procentpunktu vairāk nekā 2021.gadā. Savukārt Turcijas aviosabiedrības "Turkish Airlines" tirgus daļa Rīgas lidostā pagājušajā gadā bija 2,1%, kas ir par 0,8 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn 1% tirgus daļu lidostā "Rīga" pārsniedza arī Somijas "Finnair", kuras tirgus daļa pārvadātajos pasažieros bija 1,9%, Vācijas "Lufthansa" - 1,8%, Latvijā bāzētās "SmartLynx Airlines" - 1,8% un Polijas "LOT Polish Airlines" - 1,2%.