Ietekmīgākie zīmoli Latvijā šogad ir Nokia, Lāči un LNT, liecina DDB Consulting apkopotā informācija.

DDB Consulting, balstoties uz Brand Capital pētījuma datiem, izvērtēja kuri zīmoli ietekmē apkārtējo viedokļus, un kuriem zīmoliem ir izaugsmes potenciāls.

Šogad iPhone ir apspriestākais zīmols. Tomēr apspriešanai ne vienmēr ir pozitīvs raksturs. Parex banka šogad izpelnījusies trešā apspriestākā zīmola titulu, bet patērētāji zīmolu šogad vērtējuši daudz kritiskāk.

Ietekmīgākie zīmoli Latvijā

Daži pēdējie gadi pasaulē iezīmējuši tā saucamo influenceru uznācienu. Tas faktiski nozīmē, ka ietekmīgākie no šādiem influenceriem ar sociālo mediju palīdzību var ietekmēt veselu biznesu un preču zīmju veikumu.

Visbiežāk šāda komunikācijas un informācijas patēriņa forma pieņemama ir gados jauniem patērētājiem, kuru siržu iekarošu daudzi biznesi mēdz likt savu mārketinga stratēģiju centrā.

Jāteic, ka no influenceru uznāciena nekādā ziņā nav izbēgusi arī finanšu pasaule. Arī šajā jomā realitāte arvien lielākā mērā sāk kļūt tāda, ka jaunieši kādu finanšu padomu atrod tieši šajā vidē no kāda sev pieņemamākā šāda censoņa. Turklāt dažiem ietekmīgākajiem šādiem personāžiem sekotāju loks mēdz būt ļoti plašs un pat fanātisks. Rezultātā to izteikumiem ir pa spēkam koriģēt kādu atsevišķu aktīvu – sevišķi, piemēram, ne pārāk lielu uzņēmumu akciju, cenu.

Vēl viena nesošā kolonna

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Vasaras vidus pasaulē padevies visai darbīgs, un ziņu fons - pietiekami kolorīts. Kopumā joprojām milzīgu neskaidrību par nākotni uztur pandēmijas faktors. Attiecīgi ap šīm ziņām – apnicis tas vai nē - turpina griezties pasaule.

1. Par un ap Covid

Notiekošais nav traucējis pasaules akciju tirgus flagmanim – ASV – turpināt mēģināt pietuvoties šā gada februāra cenu rekordiem. Akciju tirgū šonedēļ bija vērojams mērens pieaugums, ko noteica vairāki faktori.

Finanšu tirgū zināmas cerības, piemēram, saistījušās ar ātrāku vakcīnu pret Covid-19. Oksfordas Universitātes vakcīnas izstrādātāji teikuši, ka jau septembrī varētu beigties tās testēšana uz cilvēkiem. Tas liek spekulēt, ka drīz vien pēc tam vakcīna varētu būt pieejama arī plašākai sabiedrības daļai. Arī ASV uzņēmums "Moderna" klāstījis, ka vakcīnas rezultātā antivielas izstrādājoties pilnīgi visos tās testa subjektos. Ap minēto vakcīnu plaukst dažādas citas drāmas. Piemēram, Apvienotā Karaliste vainojusi ar Krieviju saistītus hakerus centienos "nozagt" šīs valsts progresu tās izstrādāšanā.

Septembrī, salīdzinot ar augustu, kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Gan vietējā tirgū realizētajai produkcijai, gan eksportētajai produkcijai ražotāju cenas palielinājās par 0,3%.

Ietekmīgākie cenu pieaugumi bija koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā, elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā un pārtikas produktu ražošanā. Lielākā pazeminošā ietekme bija cenu samazinājumam datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā.

Savukārt septembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada septembri kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 1,5%. Ražotāju cenas vietējā tirgū realizētajai produkcijai pieauga par 0,5%, bet eksportētajai – par 2,5%.

Augustā, salīdzinot ar jūliju, kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai ražotāju cenas palielinājās par 0,1%, bet eksportētajai produkcijai – par 0,3%.

Ietekmīgākie cenu pieaugumi bija elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 1,4%), kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 9,7%). Lielākā pazeminošā ietekme bija cenu samazinājumam pārtikas produktu ražošanā (par 0,6%).

Salīdzinājumā ar pagājušā gada augustu kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 1,2%. Ražotāju cenas vietējā tirgū realizētajai produkcijai pieauga par 0,4%, bet eksportētajai – par 2,0%.

Ietekmīgākie cenu pieaugumi bija koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā (par 4,0%) un pārtikas produktu ražošanā (par 3,0%). Lielāko pazeminošo ietekmi atstāja cenu samazinājums datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 14,2%) un atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē (par 6,5%).

Dienas Biznesa kluba 2014. gada sezonas pirmais viesis bija Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš. Neformālā diskusijā par dažādiem ar valsts attīstību saistītiem jautājumiem sarunā ar prezidentu iesaistījās ietekmīgākie Latvijas uzņēmēji - Dienas Biznesa kluba biedri.

Laimdotas Straujumas (V) veidotā un trešdien Saeimas apstiprinātā valdība ir samērīgs risinājums, izraudzītie ministri ir pieredzējuši. Kopumā jāatceras, ka šobrīd valdībā iesaistītās politiskās partijas vairāk raugās uz rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, tāpēc viss būs atkarīgs no īstenotajiem darbiem, jo arī šajos mēnešos pastāv iespējas sevi parādīt, tā Dienas Biznesa rīkotajā Uzņēmēju klubā, kurā ir ietekmīgākie Latvijas uzņēmēji, sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš. Protams, jaunajai valdībai priekšā būs arī grūti risināmi jautājumi un būtu brīnums, ja būtu citādi, tomēr prezidentam ir pārliecība, ka L. Straujuma ir uz rezultātu orientēts cilvēks.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Pasaulē dažādu aktīvu cena nemaz nedomā skatīties atpakaļ. Straujš cenu pieaugums jau kādu laiku vērojams arī pārtikai.

Piemēram, Apvienoto Nāciju nupat publicētie dati apliecina, ka globālā mērogā aprīlī turpinājusies pārtikas cenu izaugsme. Proti, sulu mēnesī organizācijas apkopotā FAO pārtikas cenu indeksa vērtība, salīdzinājumā ar martu, pieaugusi vēl par 1,7%. Tas nozīmē, ka pārtika gada laikā pasaulē kļuvusi jau par 30,8% dārgāka. Minētā indeksa vērtība nu ir palielinājusies līdz augstākajam līmenim kopš 2014. gada.

Par ceturto daļu gada laikā sadārdzinājusies piena produktu cena. Savukārt graudaugi un gaļa kļuvusi attiecīgi par 26% un 5,4% dārgāka. 12 mēnešos dubultojusies augu eļļu cena, bet cukuru cena palēkusies teju par 60%.Pieprasījums pēc pārtikas izejvielām pasaulē ir saglabājies visai spēcīgs, bet to piedāvājums ne vienmēr izskatījies pārliecinošs. Liela loma, lai būtu labvēlīgs fons vispārējam cenu pieaugumam, ir arī pasaules valdību un centrālo banku ekonomikas stimuliem. Visi gaida patērētāju (kuru uzkrājumi pandēmijā ievērojami auguši) tēriņu atjaunošanos.

Valsts nenosakāmais politiskais kurss iestidzis klajā cinismā – valdība problēmas nevis risina, bet bezatbildīgi laiž tās pašplūsmā. Līdzīgi domā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte, viņa uzskata, ka valdība muļķo cilvēkus, stāstot par krīzi un algu iesaldēšanu.

No Ivara Godmaņa definētās situācijas izriet, ka gaidāms jauns darba meklētāju vilnis, kas velsies uz Rietumu pusi, taču arī tur sākušies grūti laiki. Latviešiem ir jāizšķiras, uz kā un kur balstīt savu nākotni, tomēr Raita Karnīte labākas dzīves meklētājus sauc par nodevējiem.

Mēs visu laiku runājam par Latvijas uzņēmīgā darbaspēka izbraukšanu uz Īriju, taču ekonomiskā krīze mūsu valstī draud piespiest izbraukt vēl vairāk cilvēku – vai no šīs situācijas ir izeja?

Vai jums kādreiz šķiet, ka nesaprotat savus bērnus, vai arī, ka jūsu vecāki ir no citas planētas? Varbūt nenākas viegli rast kopīgu valodu ar jaunākiem vai vecākiem kolēģiem? Šķiet tādā gadījumā jūs neesat vienīgais. Pētījums, ko šodien publicē Dienas Bizness, Latvijas paaudžu anatomija atklāj – atsevišķos jautājumos mūsu viedokļi un dzīves uzskati mēdz diametrāli atšķirties no to cilvēku domām, kas dzimuši vien desmit gadus pirms vai pēc mums.

Ja jūs izbrīna tas, kādēļ «vidējais latvietis» ir tik pretrunīgs un dažkārt pat mītisks tēls, reklāmas aģentūra DDB sadarbībā ar GfK veiktais pētījums izklīdina miglu ap šo mistēriju – kā arī atbild uz jautāju par to, kādēļ vecāki/bērni mūs nesaprot un kādēļ jūsu uzņēmumam ar rūpīgi izkopto, izskaitļoto un nopucēto komunikācijas stratēģiju tā īsti savu auditoriju neizdodas uzrunāt vai arī tā aiziet «neceļos».

Proti, ja Rietumu pasaulē šīs atšķirības pasaules uztverē un paradumos formulētas tādos jēdzienos kā X paaudze, Y paaudze u.c., tad Latvijai arī ir savas pavisam izteiktas un ļoti atšķirīgas paaudzes.

Latvijas mīlētāko zīmolu saraksta pirmajā vietā ir zīmols Google, šodien tika paziņots kompāniju DDB Consulting, Gfk Custom Research Baltic, PHD Latvia un Kapitāls kopīgi veidotajā Mīlētāko zīmolu topa apbalvošanas ceremonijā.

Otrs mīlētākais zīmols Latvijā ir Inbox, bet trešais - Swedbank. Top10 ceturto vietu ieņem Youtube, piekto - Rimi, sestajā vietā ierindojas Facebook, septītajā - Lattelecom, astotajā vietā ir Skype, devītajā vietā Maxima, bet Top10 noslēdz Depo.

Par 2015.gada unikālāko zīmolu atzīts Rīgas Melnais balzams, kvalitatīvākā zīmola statusā ir Nike, savukārt kā izdevīgākais zīmols ir noteikts Supernetto.

Žurnāla Kapitāls īpašā balva - Straujāk augošākais zīmols - tika piešķirta Statoil, pētījumu aģentūras GfK speciālbalvu - Zīmols ar potenciālu - ieguva Latvijas Televīzijas 1.kanāls, bet PHD Latvija drosmīgākā zīmola statuss tika piešķirts Amoralle.

Biznesa idejas autors Artūrs Durba lēš, ka ar viņa biznesa ideju uzņēmumam viena līdz triju gadu laikā ir iespējams sasniegt 10 - 100 miljonu latu apgrozījumu. Patlaban mobilo aplikāciju segments ir tajā izaugsmes stadijā, kurā internets bija ap tūkstošgades sākumu, uzskata A. Durba.

Esmu vairākus gadus sekojis līdzi tam kā attīstās interneta mārketings, patstāvīgi sekoju līdzi tam ko ir paveikuši ietekmīgākie spēlētāji šajā tirgū. Skatoties uz to kādus minējumus ir izteikuši šie cilvēki un apkopojot ar paša atrasto informāciju esmu ieraudzījis šīs nozares apslēpto potenciālu. Papildus tam jau vairākus gadus ir iekšēji attīstījusies vēlme izveidot spēli, kuru spēlētu cilvēki visā pasaulē. Saliekot visu šo kopā arī radās ideja par mobilajām aplikācijām, stāsta autors.

«Katrai sabiedrībai piemīt kāda patiesība, kas ir dziļāka par politisko vai ticības uzskatu nesaskaņām. Mūsu kā reklāmas speciālistu uzdevums ir mēģināt tai piekļūt pēc iespējas tuvāk,» pauž turku reklāmas speciālists, aģentūras Leo Burnett Istanbul radošais direktors Oktars Akins

Iespējams, ka pirmajā acu uzmetienā šī atziņa var šķist banāla un vispārīga. Taču, ja ņemam vērā, ka to pauž cilvēks, kurš savulaik radījis veidu, kā savienot svēto mēnesi ramadānu ar Coca-Cola lietošanu, un spējis valstij, kuru apdzīvo 97% islāmticīgo, likt iemīlēt skotu viskiju, tajā kļūst vērts ieklausīties. Ieguvis multiplikācijas filmu veidotāja izglītību, strādājis Tālajos Austrumos, kā žūrijas loceklis pieprasīts Eiropas lielākajos reklāmas festivālos, O. Akins sarunā ar Dienas Bizness pastāstīja par rietumu zīmolu centieniem kļūt uzticamiem, izvairīšanos no asinskāriem futbola faniem un to, kāpēc idejām pārpilnas komandas jākomplektē ar dzelzs tvērienu.

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Latvijas tirgus ir mazs, pirktspēja – salīdzinoši zema, tāpēc katrs vietējais zīmols, kas ir vērsts uz attīstību, agri vai vēlu nonāk pie eksporta iespēju izzināšanas , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ja mode tiks mērķtiecīgi un stratēģiski pareizi virzīta, tai ir eksporta potenciāls, uzskata Latvijas dizaineru preču internetveikala Creative Latvia direktore Līga Bizune. «Pirmkārt, Latvijā ir ļoti radoši un talantīgi cilvēki, kas ir spējīgi izveidot zīmolus ar unikālu koncepciju. Pamazām viņi sāk arī izprast biznesa un mārketinga zināšanu nozīmi. Otrkārt, ir pieejami dabīgi materiāli, līdz ar to ir liels eko dizaina potenciāls,» viņa uzskata.

Šobrīd ir straujš jauno zīmolu uzplaukums un arvien vairāk tiek domāts par eksporta iespējām. «Uzskatu, ka kopumā Latvijas zīmoliem ir labas perspektīvas, jo piedāvātās idejas, dizains ir konkurētspējīgs un interesants plašam eksporta tirgum,» piekrīt Agnese Narņicka, modes zīmola One Wolf dizainere. Turpretī a/s Lauma Lingerie valdes priekšsēdētāja Linda Matisone bilst, ka Latvijai konkurēt ar tādām tradicionālām modes lielvalstīm kā Francija vai Itālija ir sarežģīti, jo, paskatoties uz pasaulē populārākajiem dizaineriem un modes namiem, tie lielākoties pārstāv šīs valstis. «Ja Itālija un Francija visā pasaulē bez liekām šaubām asociējas ar modes pasauli, tad Latvija – diez vai... Modei potenciāls ir, bet noteikti jāmeklē nišas produkti, jābūt inovatīviem, drosmīgiem, lai milzīgajā starptautiskajā piedāvājumā var ar kaut ko atšķirties,» viņa saka.

Par savu iepriekšējā ceturkšņa finansiālo veikumu šonedēļ informēja pasaules interneta tehnoloģiju grandi. Kopumā to sniegumu par vāju uzskatīt nevar, lai gan akciju mijēju reakcija šoreiz nebija tā pati optimistiskākā.

Daudzi noraizējušies par to, cik ļoti ekonomiku daudzviet smacēs pandēmijas uzplūdi un ar tiem saistītie arvien jaunie stingrie ierobežojumi.

Ja mēra tehnoloģiju līderu miljardus, tad kopaina ir visai iespaidīga. Piemēram, “Amazon.com” iepriekšējā ceturkšņa ieņēmumi sasnieguši 96,15 miljardus ASV dolārus, kas šim uzņēmumam šādā periodā ir jauns rekords. Tas ir arī gandrīz par 40% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Kopumā šādi dati uzskatāmi atklāj, ka dauzi pasaulē pandēmijas laikā turpinājuši aktīvi iepirkties internetā. Kompānijas ceturkšņa peļņa savukārt sasniegusi 6,3 miljardus ASV dolārus, kas ir trīs reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

E-komercija līdz 2027.gadam veidos aptuveni 25% no pasaules mazumtirdzniecības, prognozē "SEB bankas" Naudas pārvaldības un tirdzniecības finansēšanas pārvaldes vadītāja Ineta Bukele.

Atbilstoši Vācijas statistikas platformas "Statista" prognozēm e-komercijas īpatsvars pasaules mazumtirdzniecības apgrozījumā līdz šā gada beigām sasniegs 20%. Ja 2017.gadā pasaulē par katru 100 eiro pirkumu e-kanālos tika iztērēti 10 eiro, līdz 2023.gada beigām šī summa bija teju divkāršojusies.

Neskatoties uz šī brīža dinamisko e-komercijas segmenta izaugsmi, tuvākajā nākotnē tās pieaugums saglabāsies viencipara skaitļa apmērā. Tas saistīts ar pēcpandēmijas norisēm, cilvēkiem labprāt iepērkoties klātienes tirdzniecības vietās.

Eiropā pieaugums pēdējo gadu laikā ir bijis pieticīgāks. Ja 2017.gadā aptuveni 10% no mazumtirdzniecības apgrozījuma notika e-kanālos un 2023.gadā tie bija 16%, tad 20% robeža Eiropā varētu tikt pārvarēta līdz 2028.gadam, uzskata I.Bukele.

Uz Dienas biznesa žurnālista jautājumiem atbild Swedbank First Securities galvenais ekonomists Oslo Haralls Magnuss Andreasens.

Kas tagad notiek pasaulē – sākas jauna globāla lejupslīde vai vienkārši ir neliela pavasara depresija?

Kad es runāju ar klientiem par ieguldījumiem, man galvenais jautājums ir, vai jūs apzinieties, ka ikvienā tirgū ir kāpumi un kritumi. Vienalga, vai mēs runājam par akcijām, nekustamo īpašumu vai jebkuru citu ieguldījuma veidu. Galvenais jautājums ir, vai cenas ir vai nav par augstu, ja mēs tās salīdzinām ar vēsturi, vai ilgtermiņa ienākumiem, vai kredīta iespējām. Vienīgais, kas ir jāsaprot – kāda būtu normāla cena? Piemēram, kāda ir normāla zemes cena Rīgā, ja mēs domājam par pilsētas izvietojumu, citiem raksturlielumiem. Protams, vienmēr būs rajoni, kuros dzīvos bagāti cilvēki un tāda būs arī zemes cena tajos, taču jāskatās ir uz kopējo situāciju. Vai arī, padomājiet kāda būtu normāla maksa par būvdarbiem konkrētā ekonomiskā cikla laikā. Kad jūs veicat šo ļoti vienkāršo analīzi, tad ļoti bieži atklājas, ka cilvēki vienkārši gremdējas sapņos, nevis skatās uz lietām reāli. Tas ir tāpat kā paziņot, ka mūs gaida fantastiska vasara pēc vienas saulainas nedēļas, vai arī steigties pirkt biļetes uz tālu kūrortu pēc vienas lietainas nedēļas. Mēs, cilvēki, ļoti bieži nespējam nošķirt īstermiņa parādības no ilgtermiņa prognozēm.

67 miljoni eiro jeb 47 miljoni latu – tik lielu a/s Liepājas metalurgs (LM) nesamaksātā kredīta daļu pagājušajā nedēļā Itālijas bankai UniCredit S.p.A. samaksāja Latvijas valdība. Principā šāds solis bija neizbēgams, un jautājums bija vien par to, kurā brīdī valstij nāksies plaši atvērt maku.

Pirmkārt, savulaik kredīta valsts galvojums ticis piešķirts stipri vien neapdomīgi, acīmredzot kārtīgi neizvērtējot LM reālās iespējas naudu atdot. Otrkārt, valdība gan pirms vairākiem gadiem pamanījās šo kredītu galvot, taču turpmākajā periodā par garantētajiem valsts līdzekļiem nelikās ne zinis. Proti, LM īpašnieki un vadītāji varēja darīt faktiski visu, ko vien vēlas, jo neviena valsts pārstāvja, kas uzraudzītu, cik prasmīgi uzņēmums tiek vadīts un kā tiek ieguldīta aizlienētā nauda, nebija. Treškārt, vismaz no publiski pieejamās informācijas izriet, ka šī kompānija diez ko nerūpējās par to, lai daudzo miljonu kredīts tiktu arī atmaksāts. Viss pārējais ir tikai likumsakarīgi – tas, kurš kredītu galvoja, arī maksā. It kā jau viss ir pareizi, tomēr rodas jautājums – kas tālāk?!

Vairāk nekā simts pasaulē ļoti ietekmīgas personas šonedēļ pulcējas no Londonas netālu esošajā pilsētiņā Vatfordā, lai piedalītos vienā no pasaules slepenākajām un neviennozīmīgāk vērtētajām sanāksmēm - Bilderbergas konferencē, raksta Business Insider.

Bilderbergas konference notiek aptuveni sešdesmit gadus, un tajā piedalās ietekmīgākie cilvēki ASV un Eiropā – kompāniju vadītāji, politikas smagsvari, ekonomisti, uzņēmēji u.c. Ikgadējā pulcēšanās ir iespēja «pasaules elitei» pārrunāt globāli svarīgus jautājumus, vēsta medijs.

Noteikums, kas jāievēro visiem Bilderbergas kluba biedriem, ir tas, ka par Bilderbergas klubu ir aizliegts runāt, un šī slepenība jau radījusi vairākas sazvērestības teorijas, arī tādas, ka Bilderbergas elite atbildīga par finanšu krīzi un slēpj zāles no vēža.

Business Insider apkopojis interesantus faktus par Bilderbergas konferenci, par kuriem vairāk varat uzzināt galerijā augstāk.

Pandēmijas apstākļos vērojams dažādu izejvielu cenu pieaugums. Pandēmijas pirmajā daļā – līdz pagājušās vasaras augustam – strauji palielinājās arī zelta cena, kura pārlēca pāri apaļajai 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci.

Tiesa gan, kopš tā laika zelta cena ir sarukusi un izskatās, ka šogad tai kā tādai ir bijis grūti atrast kādu daudzmaz konkrētu virzienu. Šāda situācija varētu likties dīvaina, jo šogad teju visā pasaulē aktualizējušas runas par ievērojamāku inflāciju. Savukārt tieši zeltam tradicionāli tiek piedāvāta spēja saglabāt vērtību un pasargāt pret inflācijas postošo ietekmi uz bagātību.

Tam tiek meklēti arī izskaidrojumi un viens no tiem ir tas, kas notiek procentu likmju frontē. Pasaules ietekmīgākās centrālās bankas darījušas ļoti daudz, lai procentu likmes saglabātos rekordzemas. Tomēr arvien spēcīgāki kļūst pieņēmumi, ka šīm likmēm kādā brīdī būs jākāpj, lai gan tas solās būt visai piņķerīgs process.