Nomas maksas A klases biroju ēkās Rīgā šobrīd svārstās no 12,5 līdz 25 eiro par kvadrātmetru (m2), taču šis cipars nebūt nav noteicošais, jo, lai izvēlētos izdevīgāko piedāvājumu, nomniekiem jāizvērtē arī virkne citu faktoru, liecina Dienas Biznesa veiktās aptaujas dati.

Pēdējo gadu laikā Latvijas galvaspilsētā būtiski aktivizējusies A klases biroju būvniecība - 2020. gadā ekspluatācijā nodota pēdējā no četrām biroju ēkām Jaunās Teikas projektā, Zunda Towers augstceltnes un biznesa centrs Origo One, bet šī gada vasarā noslēgusies biroju kompleksa Verde pirmās ēkas būvniecība. Plānots, ka nākamajā gadā ekspluatācijā tiks nodoti arī vairāki citi augstas klases biroji, kā rezultātā nomniekiem, lai izvēlētos viņiem piemērotākās telpas nomai, būs jāspēj izvērtēt plašs piedāvāto pakalpojumu klāsts.

Daudz nezināmo

Apkopojot informāciju par biroju nomas piedāvājumu Rīgā, DB aptaujāja deviņus A klases birojus galvaspilsētā, ko ekspluatācijā paredzēts nodot līdz 2023. gadam, - Novira Plaza, Verde, Gustavs, Elemental Skanste, Preses Nama kvartāls, New Hanza biroji, Jaunā Teika, Zunda Towers un Zeiss biroji, taču Gustavs un Jaunā Teika datus nesniedza, tādēļ secinājumi izdarīti, balstoties uz septiņu attīstītāju sniegto informāciju.

Lai stiprinātu Latvijas reģionus un veicinātu nodarbinātību ārpus Rīgas, elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmums “Bite Latvija” rudens sākumā atklās birojus Rēzeknē un Jelgavā.

Plānots, ka Rēzeknē tiks nodrošinātas 150, savukārt Jelgavā – teju 130 darbavietas. Jauno kolēģu piesaiste jau ir uzsākta.

“Baltcom” un “Bite Latvija” apvienošana 1. jūlijā uzņēmumam deva ne vien jaunu impulsu biznesa izaugsmei un attīstībai, bet arī jaunu, teju 140 000 klientu bāzi, kopējam “Bite Latvija” klientu skaitam pārsniedzot 400 000. Tam ir nepieciešams izveidot spēcīgu Zvanu centra komandu ar pēc iespējas mazāku darbinieku mainību. Ņemot vērā lielo reģionu izaugsmes potenciālu, pieejamos cilvēkresursus ārpus Rīgas un šī brīža izaicinājumus darbaspēka piesaistei Rīgā, “Bite Latvija” pieņēma lēmumu paplašināties reģionos un atvērt birojus Rēzeknē un Jelgavā. Ar laiku šīm abām pilsētām ir liels potenciāls kļūt par epicentru “Bite Latvija” klientu apkalpošanas un pārdošanas komandām.

Iepriekšējos gados investori uzkrājuši gana lielu kapitālu, kā rezultātā šobrīd arvien biežāk izvēlas iegādāties īpašumus bez banku kredītiem, norāda Ivars Gorbunovs, nekustamo īpašumu aģentūras SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs.

Šādu tendenci galvenokārt veicinājis EURIBOR pieaugums, kā ietekmē būtiski palielinājušās kredītu izmaksas, teic I.Gorbunovs, uzsverot, ka kopējā tirgus aktivitāte gan joprojām ir salīdzinoši augsta. Darījumu skaits un summas ir samazinājušās, taču nekustamais īpašums joprojām ir lielisks veids, kā ne tikai saglabāt un aizsargāt savus līdzekļus pret inflāciju, bet arī pavairot tos, un to novērtē arī investori, norāda I.Gorbunovs. Tajā pašā laikā eksperts gan nenoliedz, ka lielo ārvalstu ieguldītāju interese par Latviju un Baltiju pēdējos gados ir samazinājusies. Tirgus sniegtās iespējas izmanto vietējie Baltijas investori, iegādājoties īpašumus par saviem līdzekļiem vai izmantojot nelielu bankas līdzfinansējuma proporciju, atzīmē SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs, uzsverot, ka pērn arī Kivi Real Estate noslēdza 17 komercīpašumu pārdošanas darījumus un bankas līdzfinansējums iegādei tika izmantots tikai trīs darījumos.

Atsevišķi komersanti, pārdodot preces un pakalpojumus, kā arī piedāvājot par tiem norēķināties skaidrā naudā vai izmantojot konkrētus maksājumu instrumentus, tai skaitā norēķinu kartes vai internetbankas, pieprasa papildu maksu, tā secinājis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), veicot tirgus uzraudzību.

Piemēram, situācijā, kad pakalpojuma sniedzējs patērētājam piedāvā iespēju apmaksāt kārtējo rēķinu, no patērētāja papildu rēķinā norādītajai summai, pakalpojuma sniedzējs pieprasa arī «transakcijas maksu», «komisijas maksu» vai tml. par konkrētās internetbankas apmaksas veida izmantošanu.

Līdzīga situācija konstatēta internetveikalos, kur pārdevējs saistībā ar norēķināšanos par preces iegādi, patērētājam pieprasa «pirkuma apstrādes apkalpošanas maksu» vai tml. papildu maksu. Piemēram, norādot, ka «Pie pirkuma summas tiks pieskaitīta apstrādes apkalpošanas maksa 0,99 % apmērā.» Minētā papildu maksa tiek pieprasīta arī gadījumos, kad norēķins tiek veikts, tiešā veidā veicot pirkuma apmaksu pārdevējam un izmantojot skaidras naudas apmaksas veidu.

Lieliem un biržas sarakstos iekļautiem uzņēmumiem būtu jāatklāj ikvienā dalībvalstī gūtā peļņa, maksātie nodokļi un saņemtās valsts subsīdijas, Eiropas Parlaments pieprasa trešdien apstiprinātajā direktīvas projektā.

EP deputāti vēlas uzlabot pārredzamību nodokļu jomā un veicināt to, lai akcionāri uzņemtos ilgtermiņa atbildību par uzņēmumu darbību, kā arī spētu ietekmēt uzņēmumu vadības atalgojumu.

«Mūsu nostāja vērsta uz to, lai uzņēmumi un investori pieņemtu vairāk ilgtermiņa interesēs vērstus lēmumus un ieviestu vairāk pārredzamības Eiropas uzņēmumu pārvaldībā un investoru,» norādīja ziņotājs Sergio Cofferati (S&D, IT) pēc balsojuma.

«Mēs ierosinām nozīmīgus instrumentus, kas var palīdzēt apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Atklātībā nonākusī informācija par Luksemburgas lēmumiem attiecībā uz lielu uzņēmumu nodokļiem liecina, ka mums ir jāizmanto iespēja uzlabot situāciju,» viņš teica.

Piemērošanās jaunajiem darba apstākļiem, kad daudzi strādā attālināti, no mājām, kad notiek arī attālinātas mācības skolās, jūtama ne tikai biroju segmentā, bet arī mājokļu tirgū, kur novērojama interese par lielākām platībām ar vietu darbistabai. Taču vajadzība pēc lielāka vai mazāka biroja arī pēc pandēmijas daļai uzņēmumu noteikti nemazināsies.

Nekustamo īpašumu kompānijas Latio pētījumā gandrīz puse jeb 49% aptaujāto Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka beidzoties otrajam ārkārtas stāvoklim, lielākā daļa darbinieku kuri šobrīd strādā attālināti, atgriezīsies uz patstāvīgu darbu birojos. Kamēr 17% uzņēmumu uzskata, ka tikai neliela daļa atgriezīsies. Tomēr 18%, gandrīz piektā daļa, uzņēmumu ir pārliecināti, ka birojos no tiem darbiniekiem, kuri šobrīd strādā attālināti, iespējams, neatgriezīsies neviens. Nozīmīgai daļai - 16% šobrīd nav skaidras atbildes.

"Pētījuma dati un mūsu novērojumu liecina, ka biroji joprojām būs svarīgi uzņēmējiem, tomēr mainīsies to nozīme un izskats. Krietnai daļai darbinieku reprezentatīvā un socializēšanās funkcija birojā būs svarīgāka kā darba galda atrašanās vieta. Lielākā vai mazākā mērā distancētās darba attiecības ir uz palikšanu - mums visiem būs tām jāadaptējas," pētījuma rezultātus skaidro "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Pandēmija un attālinātā darba popularitāte kalpojusi par milzīgu spērienu biroju plānošanas un veidošanas jomā

Biroji šobrīd piedzīvo līdz šim lielākās transformācijas. Līdz ar attālināta darba popularitāti un hibrīda darba modeļa nostabilizēšanos mūsu valstī mainījās darbinieku paradumi praktiski visās organizācijās, kas lieto birojus uzņēmējdarbības veikšanai. Darbinieki dodas uz biroju retāk, biežāk dodot priekšroku strādāt no mājām, un, dodoties uz biroju, sagaida no tā ko citu nekā pirms pandēmijas.

“Apstākļi, kuros biroju darbinieki var izvēlēties braukt uz biroju vai strādāt no mājām, lika aizdomāties par to, kas ir kvalitatīva darba vide, savukārt tas, ka darbinieki masveidā nesteidzas atgriezties birojos, liecina, ka mūsu biroji neatbilst tām jaunajām prasībām. Darbinieki nav gatavi tērēt savus resursus (laiku un naudu), lai brauktu uz biroju veikt darba uzdevumus, kurus tikpat labi var veikt no mājām. Efektu pastiprina tas, ka ļoti liela daļa darbinieku norāda, ka mājās savus darba pienākumus vai izpildīt labāk nekā birojā, tātad mājās darbiniekam ir viņam piemērotāka un kvalitatīvāka vide nekā birojā,” komentē Colliers Baltic darba vides risinājumu eksperte Olga Mihailova.

Ierobežotā biroju telpu piedāvājuma dēļ Rīgā brīvo telpu īpatsvars joprojām ir zems, secināts komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma CBRE Baltics jaunākajā Rīgas biroju tirgus pārskatā.

Šā gada jūnija beigās brīvo biroja telpu īpatsvars Rīgā bija 3,8%, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gada jūnija beigās.

CBRE Baltics Tirgus izpētes un konsultāciju pakalpojumu direktore Vineta Vigupe informēja, ka otrajā ceturksnī Rīgā biroju tirgus joprojām bija aktīvs pieprasījuma ziņā, taču salīdzinājumā ar pirmo ceturksni aktivitāte mazinājās.

Šā gada otrajā ceturksnī netika sākta jaunu biroju būvniecība, bet turpinājās iesākto projektu pabeigšana. Biroju ēku attīstītāji turpināja būvniecības sagatavošanas darbus projektiem New Hanza, kas atradīsies Pulkveža Brieža un Hanzas ielas kvartālā, un Business Garden Rīga, kas atradīsies Kārļa Ulmaņa gatvē pretī tirdzniecības centram Spice.

Nosvinēti spāru svētki t/c Origo jaunajai sešu stāvu piebūvei, kuru apmeklētājiem paredzēts atklāt nākamā gada pavasarī.

Pirmajos trīs stāvos plānots izvietot tirdzniecības, ēdināšanas un pakalpojumu sniedzēju telpas, bet ēkas augšējos trīs stāvos A klases birojus - Origo One. Attīstības ieceres rezultātā esošā t/c Origo platība divkāršosies.

«Origo tie būs papildu 16 200 kvadrātmetri jaunām tirdzniecības platībām un 10 900 kvadrātmetri A klases birojiem – biznesa centram Origo One,» uzsver Linstow Center Management valdes priekšsēdētājs Frode Gronvolds.

Projekta realizācijā Linstow Center Management kopumā plāno investēt 72 miljonus eiro. Jaunais komplekss tiek projektēts un būvēts kā energoefektīva celtne, ievērojot Breeam (British Research Establishment Environmental Assessment Method) sertifikācijas procesa ilgtspējīgi būvētajām ēkām nosacījumus. «Ir paveikts būtisks darba apjoms, jo esam sasnieguši ēkas augstāko punktu un varam jau apskatīt projekta kopējo veidolu tā plānotajā izmērā,» stāsta būvkompānijas Skonto Būve padomes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.

Rīgas pilsētas būvvalde šā gada 10. janvārī sniegusi pozitīvu atzinumu par "Z-Towers" nodošanu ekspluatācijā, informē AS "Towers Construction Management" pārstāvji.

Līdz ar to drīzumā vairāki nomnieki un uzņēmumi, kas šajā augstceltnē ir iecerējuši izveidot savus birojus, varēšot uzsākt telpu labiekārtošanas darbus, kā arī atsāksies dzīvokļu izīrēšana un iekārtošana atbilstoši iemītnieku vēlmēm.

"Šis ir bijis viens no tehniski sarežģītākajiem būvprojektiem valstī, kura 13 gadus ilgušajā būvniecības procesā ieguldīti jau vairāk nekā 250 miljoni eiro," norāda Andžejs Neguliners, AS "Towers Construction Management" komercdirektors.

"Šo gadu laikā esam īstenojuši iespēju nodrošināt A līmeņa birojus un dzīvojamās platības, kā arī pieejamību dažādiem pakalpojumiem – restorāniem, veikaliem, SPA un fitnesa centriem, kā arī konferenču zālēm un līdz šim neredzētām pasākumu telpām. Jau šobrīd novērota liela dažādu ievērojamu kultūras pasākumu rīkotāju interese viesoties "Z-Towers"."

Lai arī ar birokrātijas apkarošanas lozungu tiek izdarītas izmaiņas normatīvos par valsts reģistros esošo datu nepieprasīšanu papīrā, tomēr ir valsts iestādes, kuras turpina tādas pieprasīt

To apliecina ne tikai nosacīti veci stāsti, bet arī pavisam svaigi. Faktiski normatīvu prasības valstī netiek ievērotas. Vēl vairāk – vienas iestādes prasība pēc citas iestādes izziņas faktiski vairo pēdējās ienākumus, jo par velti tās nav.

Turpina prasīt apliecības

Proti, grozījumi normatīvajos aktos paredz, ka no šā gada 17. februāra reģistrācijas apliecības Uzņēmumu reģistrs turpmāk izsniedz tikai pēc uzņēmēja pieprasījuma un par maksu – 11,38 eiro. Līdz tam pēc uzņēmuma reģistrēšanas uzņēmējam tika izsniegta izdrukāta reģistrācijas apliecība ar parakstiem un zīmogiem. Lai arī tas tiek uzskatīts par loģisku soli ceļā uz atteikšanos no papīra dokumentiem un arvien lielāku elektronisko dokumentu apriti, jo uz reģistrācijas apliecības jau nekādas lielās informācijas nav, tomēr vairāki uzņēmēji saskārušies ar to, ka lietas nevar nokārtot, ja šādas papīra reģistrācijas apliecības nav. Lai arī jaundibināto uzņēmumu pārstāvji nevēlējās publiski kritizēt jauno kārtību, tomēr atzina, ka papīra reģistrācijas apliecību vēloties redzēt gan valsts iestādes, gan dažas ietekmīgas kapitālsabiedrības. Pēc Uzņēmumu reģistra datiem, no 17. līdz 27. februārim ir reģistrēti 639 jauni subjekti, no kuriem 317 jeb 49,6% lūguši izsniegt tradicionālās papīra reģistrācijas apliecības, bet jau par 11,38 eiro.

Apstiprinot labas prakses kodeksu, nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi pilnveido modeli klientu maksātspējas vērtēšanai, balstot to uz kredītspējas riska sliekšņiem, informē Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija.

Ar kodeksu tiek paplašināts arī to aizņēmēju loks, kuriem nozares uzņēmumi aizdevumus neizsniegs.

Piektdien, 20. aprīlī, kodeksam pievienojās un to parakstīja nebanku kreditēšanas nozares tirgus līderi – AS «4finance», SIA «Creamfinance Latvia», kā arī SIA «ExpressCredit».

Labas prakses kodeksu izstrādāja Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija atbilstoši Negodīgas komercprakses aizlieguma likumam, kas paredz profesionālajām biedrībām tiesības izstrādāt nozares kodeksu patērētāju tiesību un ekonomisko interešu aizsardzībai. Parakstot kodeksu, tas kļūst saistošs uzņēmumiem, kas pievienojušies kodeksam.

«Aicinām arī citus nozares uzņēmumus, tai skaitā tos, kuri nav asociācijas biedri, pievienoties šim kodeksam, lai nodrošinātu godīgu komercpraksi, vērtējot klientu maksātspēju,» uzsver Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Komisijas maksa, ko bankas pieprasa no mazumtirgotājiem par citu banku karšu maksājumu apstrādi, ir jāierobežo, pieprasa Eiropas Parlaments ceturtdien pieņemtajos grozījumos.

Deputāti pieņēma arī ierosinājumus pasākumiem ar mērķi palielināt tiešsaistes maksājumu drošību un mazināt to izmaksas.

ES mazumtirgotāji ik gadu vairāk nekā 10 miljardus eiro samaksā komisijas maksājumos bankām par karšu apstrādi, liecina Eiropas Komisijas sniegtā informācija. Šo maksājumu apjoms nav zināms pircējiem, un tie arī ir atšķirīgi dažādās ES dalībvalstīs, jo tos neregulē vienoti ES tiesību akti. Summu, ko mazumtirgotājiem pieprasa bankas par katru ar karti veiktu darījumu, viņi parasti pieskaita preču vai pakalpojumu cenām.

Komisijas maksa, ko bankas pieprasa par darījumu apstrādi, piemēram, Visa un MasterCard kredītkaršu sistēmā, jāierobežo līdz 0,3% no darījuma vērtības, savukārt par debetkaršu apstrādi nevajadzētu prasīt vairāk nekā 7 eiro centus vai 0,2% no darījuma vērtības (zemākā no abām summām).

Teju puse (48%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem neatbalsta īpašumu restitūciju visām kopienām, kuras to pieprasa, liecina pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar LNT raidījuma 900 sekundes šā gada augustā veiktais pētījums.

29% aptaujāto uzskata, ka īpašumu restitūcija noteikti nebūtu jānodrošina visām kopienām, kuras to pieprasa, bet 19% - ka restitūcija visām kopienām, kas to pieprasa, drīzāk nebūtu jāatbalsta.

Savukārt trešā daļa (35%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka īpašuma restitūcija būtu jānodrošina visām kopienām, kuras to pieprasa (17% - noteikti jā; 18% - drīzāk jā).

Pētījums atklāj, ka 17% aptaujāto nav konkrēta viedokļa sājā jautājumā.

Aģentūra TNS veica pētījumu, veicot gadījuma atlasi, izslēdzot pašpieteikšanos.

Ceturtdien, 8.septembrī plkst 08:30 Latvijas taksometru arodbiedrība organizēs taksometru vadītāju “brīdinājuma braucienu” ap Ministru Kabineta ēku, lai «pievērstu valdības uzmanību taksometru nozarē esošajām problēmām, un protestētu pret nepārdomātu likumu un normatīvo aktu pieņemšanu».

8.septembrī Ministru Kabineta ēkā notiks Valsts sekretāru sanāksme. Tuvākajā laikā paredzēts tālāk virzīt izmaiņas likumos, kas būtiski ietekmēs taksometru nozari Latvijā.

Latvijas taksometru arodbiedrības valdes loceklis Genādijs Aksjonovs norāda, ka iepriekš taksometru vadītāji «ar lielu nepacietību un ieinteresētību bija gaidījuši novārtā atstātās taksometru pārvadājumu nozares sakārtošanu, taču, iepazīstoties ar ministriju iniciatīvām, ir skaidrs, ka jaunie priekšlikumi radīs vēl lielāku haosu nozarē, un daudzos gadījumos vēl vairāk sarežģīs situāciju».

«“Ar savu “brīdinājuma braucienu” mēs nevēlamies radīt satiksmes sastrēgumus un problēmas rīdziniekiem, ne arī taksometru klientiem rīta agrumā. Mēs vēlamies, lai mūs sadzird un pamana. Izskatās, ka ierēdņi, lemjot par taksometru nozari, neuzskata par vajadzīgu uzklausīt un ņemt vērā nozarē strādājošo viedokli,»” stāsta Genādijs Aksjonovs.

Pieaugošā inflācija un neskaidrības par potenciālajām izmaksām ieviesušas savas korekcijas ne tikai mājokļu tirgū, bet arī komercplatību segmentos, liekot uzņēmējiem būt piesardzīgākiem.

Nekustamo īpašumu kompānija “Latio” veikusi detalizētu 2022. gada pirmās puses šī tirgus analīzi, kuras galvenie secinājumi - biroju segmentā aizvien pieprasītāki kļūst nelieli un energoefektīvi biroji. Ražošanas telpu nomas un pārdošanas maksas piedzīvojušas nelielu pieaugumu, jo tirgū ir ļoti maz šādu objektu – īpaši reģionos. Arī mazumtirdzniecības telpu segmentā jūtama potenciālo nomnieku vēlme meklēt mazākas un kompaktākas platības, ko sekmējušas e-komercijas iespējas.

“Mūsu veiktā komerctelpu tirgus sektora analīze šobrīd skaidri atspoguļo Latvijas biznesa vidi, atainojot zemos investīciju piesaistes rezultātus,” secina “Latio” tirgus analītiķe Ksenija Ijevleva.

Pasaulē lielākais hibrīddarba risinājumu nodrošinātājs Internatonal Worplace Group (IWG) nākamā gada sākumā strauji paplašinās darbību Latvijā, atverot trīs jaunus premium zīmola Spaces kopstrādes darba telpu centrus.

Latvijā pirmās Spaces zīmola darba vietas janvārī tiks atklātas daudzfunkcionālajā kompleksā Zunda Towers un biznesa centrā Novira Plaza, savukārt nākamā gada martā Spaces kopstrādes telpas būs pieejamas arī A klases biroju ēkā Elemental.

Pieprasījums pēc hibrīdā darba modeļa strauji pieaug gan pasaulē kopumā, gan arī Baltijas reģionā un Latvijā. IWG ir pasaules līderis hibrīddarba risinājumu nodrošināšanā, un tāpēc uzņēmums, sekojot pieprasījumam tirgū, ir nolēmis strauji paplašināt darbību Latvijā, līdzās Regus zīmolam atverot arī jaunas un modernas Spaces zīmola kopstrādes darba telpas Rīgā. Līdz ar šo jauno centru atvēršanu IWG nostiprina savas pozīcijas kā lielākais darba telpu operators Latvijā.

Šī gada jūlijā Rīgā, tirdzniecības centra “Galleria Riga” 5. stāvā durvis vērs lielākais kopstrādes biroju centrs “Workland Galleria Riga”. Šis ir jau trešais starptautiskās grupas “Workland Group” kopstrādes telpu projekts Latvijas galvaspilsētā un pirmais kopstrādes biroju centrs, kas izvietots kādā no tirdzniecības centriem Rīgā.

Kopstrādes telpu ierīkošana tirdzniecības centros ir jauna tendence, kas kļūst arvien populārāka. Tas ļauj optimizēt darba grafiku un ietaupīt laiku, jo zem viena jumta atrodas gan darba vieta, gan ikdienā nepieciešamie pakalpojumi - pārtikas veikals, sporta zāle utml.

“Workland Galleria Riga” platība pārsniegs 3000 kvadrātmetrus, piedāvājot aptuveni 350 pilnībā aprīkotas darba vietas multifunkcionālā vidē, kas ļaus apvienot darbu un ērtu piekļuvi restorāniem, veikaliem, sporta zālei un citiem pakalpojumiem. Investīciju apjoms jaunajās kopstrādes telpās sasniedz 3 miljonus eiro.

"Iepriekšējo gadu ekonomiskie satricinājumi un nenoteiktība ir mudinājuši uzņēmumus pārskatīt savu ierasto darbību un izdevumus. Mainīgajā un nepastāvīgajā situācijā par vienu no svarīgākajiem izvēles kritērijiem kļūst elastīga pieeja B2B pakalpojumu jomā. Attālinātā un klātienes darba apvienošana ir palielinājusi pieprasījumu pēc pilna servisa biroju centriem ar elastīgiem nosacījumiem, tas ir koncepts, kādu piedāvā kopstrādes telpu veidotāji. Ne tikai jaunuzņēmumi, bet arī lieli starptautiski uzņēmumi, piemēram, „Nasdaq” vai “VISA”, izvēlas šādus birojus, jo tie spēj ātri pielāgoties mainīgajām vajadzībām, piedāvājot elastīgus biroju nomas noteikumus un papildu pakalpojumus, piemēram, sanāksmju telpas. Šī elastība ne tikai apmierina tūlītējas vajadzības, bet arī palīdz optimizēt biroju nomas izmaksas. „Workland” rūpīgi seko līdzi pieaugošajam pieprasījumam pēc kopstrādes un pilna servisa birojiem. Mūsu Rīgas kopstrādes biroju centru – „Workland Telepgraph” un „Workland Verde” – vidējais aizpildījums ir 90%, tādēļ mēs ar prieku paziņojam par mūsu trešā centra atvēršanu Rīgas centrā šī gada jūlijā, kas tapis ar „East Capital Real Estate” atbalstu. Turklāt mēs paplašinām savu klātbūtni visā Baltijas reģionā, šoruden atverot jaunus kopstrādes centrus arī Tallinā un Viļņā, tādējādi palielinot „Workland” piedāvāto darba vietu skaitu par 30%," komentē Indreks Hāls (Indrek Hääl), „Workland Group” dibinātājs un izpilddirektors.

«Galveno būvprojektā nepieciešamo spējam izdarīt paši – mums ir arhitektūra, būvprojektu vadība un ainavu arhitektūra. Pirms krīzes attīstījām būvkonstrukciju projektēšanas vienību. Šobrīd tajā strādā tikpat daudz cilvēku, cik birojā ir arhitektu. Ar to mēs esam spējuši noturēt savu nišu, tas bija viens no stratēģiski veiksmīgākajiem soļiem uzņēmuma attīstībā,» stāsta DEPO projekts valdes priekšsēdētājs Uldis Zanders. Uzņēmumam pēc krīzes ir izdevies palielināt apgrozījumu, tas pērn DB un Lursoft veidotajā strauji augošu uzņēmumu – Gazeļu – sarakstā ierindojies 73. vietā.

Biroju pirms 15 gadiem izveidoja septiņi arhitekti. «Mēs visi esam partneri un lēmumus pieņemam sapulcēs, un mums visiem ir vienādas tiesības. Mums teica, ka šādi mēs ilgi nevilksim, jo ne jau septiņi cilvēki var pieņemt vienu lēmumu. Mums par laimi viņi kļūdījās,» stāsta U. Zanders. Pirms dažiem gadiem viens no partneriem savas daļas pārdevis un sācis biznesu, kurā koncentrējas uz energoefektīvo un pasīvo ēku projektēšanu, kļūdams par vienu no labākajiem speciālistiem šajā sfērā.

Kaujas gatavībā

«Krīze sākās ātri un tirgus nobruka visai strauji. Bijām savākuši labu komandu, tādēļ bija jāpieņem stratēģisks lēmums – vai mēs to izformējam vai mēģinām «izvilkt». Tas nebija viegli, – ja ir darbinieki, tiem ir jāmaksā alga, un, ja nav darba, vienā brīdī sāc investēt algās, neredzot nākotni,» stāsta U. Zanders. Turklāt uzņēmums pirms krīzes bija veicis ieguldījumus, paplašinot uzņēmuma darbības jomu, iegādājoties profesionālas un dārgas programmas. Šīs investīcijas uzņēmums nebija paguvis atpelnīt. «Nolēmām mēģināt izdzīvot, līdz krīze beigsies. Cilvēki ir mūsu galvenā vērtība, – bez profesionāla un lojāla kolektīva dārgas iekārtas, programmatūra un telpas ir bezjēdzīgas,» uzsver U. Zanders. Tā, viņaprāt, bijusi riskanti izspēlēta kārts, tomēr – veiksmīgi. «Varējām pilnībā noēst uzkrājumus un tad pazaudēt darbiniekus. Brīdī, kad tirgū atgriezās nopietnie spēlētāji, kas nāca ar lielākiem investīciju projektiem un vēlmi nopelnīt nevis šogad, bet pēc desmitiem gadu, viņi meklēja arhitektus, kas spētu šādus projektus «pacelt». Tādu biroju bija atlicis maz. Mēs bijām,» viņš turpina.

Kopstrādes telpas Double 9 un Magnēts ir tikai sākums plašāka tīkla izveidei Rīgā.

Nedaudz vairāk nekā gada laikā Ruslans Straķis, Romans Bagdons (Romanas Bagdonas) un Jānis Viņķis izveidojuši divus kopstrādes birojus – Double 9 pērnvasar durvis vēra Rīgas centrā, Alojas kvartālā, bet pirms divām nedēļām rezidentus savās telpās sāka uzņemt Magnēts Āgenskalnā. Ar šiem projektiem viņu ieceres šajā biznesā nebūt neapraujas. Attīstītāji lēš, ka šobrīd Latvijā pieprasījums pēc kopdarba telpām krietni vien pārsniedz piedāvājumu.

«Līdz ar Rīgas IT parku kopumā nodrošināsim aptuveni 2000 darba vietas, bet tas ir tuvāko triju līdz piecu gadu plāns, jo investīciju apjoms šim projektam ir milzīgs – ap 10 milj. eiro. Piemērotu vietu jau esam izraudzījušies, un šo projektu vēlamies attīstīt Klijānu ielā, paplašinot tā saucamās Rīgas Silīciju ielejas teritoriju. Meklējam investorus, daži jau ir gatavi ieguldīt mazākas summas – ap vienu milj. eiro. Izstrādājam detalizētas tāmes projekta pakāpeniskai realizācijai, bet pārliecināt investorus nav viegli. Redzam, ka projektu realizēt izdosies pakāpeniski. Investori atzīst, ka projekts ir interesants un Rīgai šādu parku pavisam noteikti vajag, bet būtu gatavi tajā iesaistīties, kad projekts iegūs taustāmākas aprises. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ar mums sazinājusies un atbalstījusi ideju, ir gatava palīdzēt ar investoru piesaisti no ārvalstīm. Šobrīd jau ar esošajiem birojiem (Double 9 un Magnēts), kā arī tām kopstrādes telpām, kas tuvākajā laikā tiks attīstītas, piemēram, pie Spices, Vecrīgā un VEF teritorijā, piedāvāsim 1000 darba vietas,» stāsta Double 9 un Magnēts līdzīpašnieks Ruslans Straķis.

Pēc neveiksmīgas izsoles savulaik spožā zīmola, bet tagad maksātnespējā nonākušā uzņēmuma "Dzintars" zemi, ēkas un iekārtas potenciālajiem pircējiem tiek piedāvāts iegādāties individuāli.

Nekustamā īpašuma uzņēmuma "Immostate", kam uzticēts veikt vēsturiskā objekta pārdošanu, vadītāja Ilze Mazurenko stāsta, ka objekts ir unikāls ne tikai labi atpazīstamā vārda, bet arī īpašā izvietojuma un tajā esošā nekustamā īpašuma dēļ.

"Mums uzticēts ļoti atbildīgs uzdevums - veiksmīgi pārdot šo ne vien Latvijā, bet daudzviet citur pasaulē zināmo uzņēmumu. Visi priecātos, ja rūpnīcā tiktu turpināta ražošana. Ēkas ir labā stāvoklī ar labu attīstības perspektīvu," stāsta I.Mazurenko.

Par īpašumu interesi izrādījis kāds Francijas smaržu ražotājs, taču tas vairāk interesējies par paša zīmola "Dzintars" iegādi, ne ražotni.

"Dzintars" ražotne atrodas Ziepniekkalna apkaimē, pilsētas Dienvidrietumu daļā, kas jau vēsturiski bijusi ražošanas teritorija. Īpašums Mālu ielā 30 izvietots 6,5 hektāru platībā. Arī turpmākajā Rīgas attīstības plānā šī vieta vairāk atvēlēta industriālajai produkcijas ražošanai un komercdarbībai.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild advokātu biroja FORT partneris, zvērināts advokāts Jānis Līkops.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man vienmēr bijis svarīgi saņemt profesionālus izaicinājumus, un jurisprudences nozare tos sniedz nemitīgi. Man patīk šis darbs, jo tas ir dinamisks, kā arī varu realizēt savas ieceres, veidojot komandu un radot darba vidi, kāda man šķiet pieņemama. Gūstu gandarījumu, sadarbojoties ar profesionāliem kolēģiem, kuri ir guvuši pieredzi gan starptautiskos birojos, gan vietēja mēroga birojos.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Workland Group šī gada martā uzsāks sava otrā biroju centra - Workland Telegraph -iekārtošanu Rīgā, informē uzņēmumā.

Tas atradīsies vēsturiskajā telegrāfa ēkā Vecrīgā, Audēju un Kalēju ielas stūrī. Ēkas kopējo rekonstrukciju jau veic tās īpašnieks Nordic and Baltic Property Group, kopumā ieguldot 4,75 miljonus eiro. Darbus plānots pabeigt šī gada februāra beigās, un tad plānots uzsākt darbu pie telpu pielāgošanas koprades strādāšanas vajadzībām.

Pirmais Workland biroju centrs Rīgā - Workland Valdemāra - tika atklāts 2016. gadā. Jaunais biroju centrs Workland Telegraph, kas būs veidots atbilstoši koprades konceptam, būs orientēts uz vēl plašāku auditoriju, jo papildus privātiem birojiem piedāvās darba vietas atvērtās koprades telpās.

«Līdz ar jaunās paaudzes ienākšanu darba tirgū, mainās arī tendences un pieprasījums biroju telpu tirgū. Tā rezultātā strauji palielinās nepieciešamība pēc elastīgas un iedvesmojošas darba vides, un mēs, »Workland«, esam apņēmušies apmierināt šo pieprasījumu. Šobrīd mums jau ir četri veiksmīgi strādājoši biroju centri Tallinā, Rīgā un Viļņā, un līdz 2020. gadam plānojam ieguldīt 4,5 miljonus eiro vēl 10 biznesa centru izveidē Baltijas valstīs. Visi mūsu jaunie centri piedāvās gan privātos birojus, gan koprades telpas ar uzsvaru uz kopienas veidošanu centra iekšienē, kā arī starp mūsu centriem,» norāda «Workland Group» dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Indreks Hāls (Indrek Hääl).

Turcijas galvenais biržas indekss Borsa Istanbul 100 nokritis par 6%, atspoguļojot investoru bažas par to, ka vardarbīgie protesti, kas nedēļas nogalē un pirmdienas rītā izcēlās valsts pilsētās, varētu ietekmēt ekonomiku.

[Papildināts viss teksts]

Tikmēr valsts premjers Tajips Erdogans aicinājis ievērot mieru un nepaļauties «ekstrēmisku elementu» organizētām akcijām. «Esiet mierīgi, atbrīvoti un tas viss beigsies,» preses konferences laikā pirms došanās vizītē uz Maroku sacījis T. Erdogans. Tikmēr ASV aicinājušas visām iesaistītajām pusēm ievērot mieru. ASV uzsver, ka miermīlīgas demonstrācijas ir demokrātiskas izpausmes daļa, bet Turcijas ilgtermiņa stabilitāti vislabāk iespējams nosargāt ar fundamentālu brīvību palīdzību.

Sadursmes ar drošības spēkiem Turcijas pilsētās norisinājās pirmdienas rītā. Tomēr patlaban situācija kļuvusi mierīgāka, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Valsts akciju sabiedrību Latvijas gaisa satiksme (LGS) otrdien, 9.janvārī apmeklēja 30 interesenti, kas pārstāvēja 11 arhitektu birojus, lai klātienē iepazītos ar vietu, kur lidostā Rīga tiks būvēts jaunais gaisa satiksmes vadības (GSV) tornis, informē LGS pārstāvis Arnis Lapiņš.

Vizītē LGS piedalījās arhitekti no Latvijas un vairākām ārvalstīm, kas pārstāvēja arhitektu birojus ar bagātīgu pieredzi gaisa satiksmes vadības torņu un citu līdzīga rakstura celtņu projektēšanā.

Viesi iepazinās ar LGS prezentāciju un apmeklēja vietu, kur tiks būvēts jaunais tornis. Tāpat arhitekti pabija dispečeru darba vietās esošajā GSV tornī, kā arī uzdeva daudz jautājumu gan par tehniskām niansēm, gan par konkrētiem mērķiem, kas jāsasniedz, radot torņa metu un pēc tam izstrādājot projektu. Atbildes uz jautājumiem saskaņā ar metu konkursa nolikumu tiks sagatavotas rakstiski un publicētas konkursa mājaslapā.

Konkursa mērķis ir iegūt arhitektoniski augstvērtīgu un funkcionāli pārdomātu, konkursa nolikumā un projektēšanas programmā ietvertajām prasībām atbilstošu, ekonomiski pamatotu metu GSV tornim. Savukārt apbūves ieceri (metu) paredzēts turpmāk izmantot par pamatu būvprojekta izstrādei.