Valdības lēmums, pārņemot Parex bankas kontrolpaketi, būs nodrošinājums piecu Latvijas banku vājākajam posmam.
To Db organizētajā diskusijā, ko varat noskatīties www.Db.lv, atzina Latvijas banku sektora pārstāvji. Db rīkotajā apaļā galda diskusijā par situāciju Parex bankā baņķieri atzina, ka, tāpat kā pirms mēneša neviens neesot varējis prognozēt, ka Parex banku piemeklēs šāds liktenis, arī šobrīd prognozes par citu banku nākotni varot vien zīlēt. Tāpēc atslēgas vārds situācijas stabilizēšanā ir klientu uzticība. Pēc aktīvu apjoma trešās lielākās bankas Latvijā - Parex bankas - glābšana, tās akciju paketi nododot valsts rokās, bijis pēdējais vājais posms, ja skatās uz piecām, sešām lielākajām bankām Latvijā, kas sistēmiski svarīgākās. «Zviedrijas valdība lēmumu pieņēma agrāk, Norvēģijas valdība vēl agrāk, arī Vācijas, Somijas. Tagad pirmais piecinieks, sešinieks ir sakārtots. Šis bija pēdējais lielais posms, kurš bija vājš un par kuru mēs patiesībā zinājām un nu tas ir sakārtots, tā ir vakardiena, skatāmies rītdienā. Rītdiena ir daudz drošāka nekā vakardiena,» uzskata DnB NORD Bankas vadītājs Andris Ozoliņš. Pēc baņķieru teiktā, Latvijā pateicoties iepriekš izdarītajiem mājas darbiem, ir tikai tik vēlu nonākuši līdz situācijai, kad jāiejaucas valdībai un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK). Baņķieri kopumā aicināja nezīmēt visu melnās krāsās un, lai arī situācijas tālāku virzību prognozēt ir grūti, tomēr šim valdības lēmumam vajadzētu situāciju nomierināt. «Atslēgas vārds ir uzticība,» minēja Latvijas Krājbankas vadītājs Mārtiņš Bondars. «Gribam vai nē, mēs esam atkarīgi no klientu uzticības. Ja nebūs mūsu uzticība klientiem un klientu uzticība mums... - tad ir problēmas,» atzina Latvijas Krājbankas prezidents Mārtiņš Bondars. «Tagad vismaz ir cerība, ka panika apstāsies un šajā sektorā viss būs kārtībā,» cerību izteica Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons. Viņš arī norādīja, ka viena no šī šokējošā notikuma galvenajām kļūdām, kā rezultātā ir notikusi ieguldījumu aizplūšana, ir komunikācijas problēma. Tāpēc Parex banka kļuva nepopulāra un zaudēja klientu uzticību. Viņš arī norādīja uz valdības absurdo rīcību, paziņojot par Parex bankas pārņemšanu sestdienas vakarā. «Šeit ir vajadzīgs oficiāls nopietns valdības paziņojums, nevis informācija naktī un tā starp citu. Tāpēc valdības lēmumi ir pakļauti dažādām interpretācijām un katrs var domāt, ko grib,» uzskata T. Tverijons.
Bankai trūka naudas
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes loceklis Jānis Brazovskis arī secināja, ka, lai arī sabiedrībai tiek izskaidrota situācija ar skaitļiem un pēc iespējas godīgāk, tomēr sabiedrība to varētu uztvert pilnīgi pretēji, tomēr jāņem vērā, ka vienīgais iemesls, kāpēc banka devās pie valdības pēc palīdzības, nav viņu kapitāla problēmas, bet likviditāte, jo vienkārši nav naudas. Pret aktīviem, kas vēl nesen bija likvīdi, pret kuriem aizdeva partneri repo darījumos, tagad vairs neaizdod. «Problēma ārkārtīgi asa, bez valdības garantijas starpbanku tirgus ir apstājies, miris, krities par 50 % gada laikā. Bez garantijām arī neviens negrib finansēt- starptautiskā neuzticība kāda ir tagad , nav bijusi pat Lielās depresijas laikā, tā ir unikāla problēma. Tad neuzticība pāriet uz klientiem. Kad sāk «raut ārā» naudu... Vienīgais likviditātes avots ir valdības un centrālās bankas, arī starptautiskās finanšu institūcijas,» rezumēja J. Brazovskis. Parex bankai arī šobrīd joprojām tiek ievērots gan 8 % kapitāla pietiekamības rādītājs, gan 30 % likviditātes norma, uzsvēra J. Brazovskis. «Banka nav maksātnespējīga. Valsts iegādājās akcijas ne jau Parex bankas dēļ, bet, lai stabilizētu situāciju Latvijas finanšu sistēmā. Faktiski runa ir par valdības garantijām, bet tās visā pasaulē maksā dārgi. Tas darījums, kas noticis, ir cena, ko bankas akcionāri samaksāja par garantijām,» skaidroja J. Brazovskis, piebilstot, ka arī pārējām bankām, kas nāks pie valdības pēc palīdzības, tas maksās dārgi, uzsverot, ka netiek glābts vājais. Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs uzdeva jautājumu, kāpēc no Parex bankas aizplūda noguldījumi,un lēsa, ka tā, iespējams, bija komunikāciju kļūda. Arī viņš piebilda, ka, lai arī valdības rīcība nebija populāra, tomēr vajadzīga. Turklāt valstij maksātnespējīgas bankas pārņemšana būtu nepieņemama. «Ja valdība nebūtu neko darījusi, tad būtu sliktākais variants - būtu sagaidījuši, ka bankai būtu iestājusies maksātnespēja,» tā T. Tverijons. Pēc viņa teiktā, ir cerība, ka šī panika apstāsies un šajās dienās banku sektorā viss būs kārtībā.
Būs tirgus pārdale
A.Ozoliņš vienlaikus pauda uzskatu, ka šis ir ļoti labs iespēju laiks un tas, kas notiks, būs tirgus pārdale. Vājākie kļūs vēl vājāki, stiprie - vēl stiprāki. Pēc viņa teiktā, banku sistēmā nauda paliek, jo citām bankām noguldījumi pieaug. «Bankas turpinās strādāt, cilvēkiem un uzņēmumiem būs vajadzīgas bankas,» tā A. Ozoliņš, piebilstot, ka, tiesa, banku skaits kļūs mazāks, konsolidācijas laiks pienācis.
Adekvāta cena
Pēc baņķieru teiktā, nodokļu maksātāju naudu šis valdības lēmums tiešā veidā neskar. «Es valdības vietā atbildētu, ka darīšanas cena ir augsta, bet nedarīšanas cena varētu būt vēl augstāka,» tā A. Ozoliņš. Pēc M. Bondara teiktā, ar šo soli valdība grib atbildēt tiem, kas uzdod jautājumus, kāpēc šāds lēmums pieņemts: tās ir mūsu rūpes par finanšu sistēmas stabilitāti, mēs darīsim visu, lai šī stabilitāte tiktu saglabāta.