Viens no iemesliem, kāpēc Rīgas centrā ir tik daudz neapdzīvotu un nerestaurētu vēsturisko namīpašumu, ir tas, ka daudz namīpašnieki nosaka nepamatoti augstu pārdošanas cenu, kas tiek prasīta vairāku gadu garumā, nedodot iespēju pārdot šos īpašumus potenciālajiem pircējiem, kas būtu gatavi sākt restaurāciju, aģentūrai LETA pavēstīja nekustamo īpašumu kompānijas SIA "Vestabalt" valdes locekle Līga Plaude-Stukovenko.

Papildu sarežģījumus rekonstrukcijas darbu veikšanai un lielu finanšu slogu vēl aizvien namīpašniekiem rada ilgtermiņa īres līgumi, kas nāca mantojumā pie ēku pārņemšanas, norāda Plaude-Stukovenko. Daudzās centra ēkās gadiem ir situācijās, kur namīpašniekiem ir pienākums uzturēt ēku labā tehniskajā stāvoklī un vēl nākas piemaksāt par īrnieku atrašanos viņu privātīpašumā.

Plaude-Stukovenko uzskata to par absurdu situāciju, ka nu jau vairāk nekā 30 gadus Latvijā izpildvarai nav bijusi vēlme un griba sakārtot likumdošanu attiecībā uz denacionalizēto namīpašumu īrniekiem, kas daudzviet vēl joprojām maksā īres maksu, kas nenosedz pat ikmēneša apsaimniekošanas izdevumus.

Kolonnas dibinātāja Ieva Plaude-Rēlingere martā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai iesniegusi pieteikumu saistībā ar mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna grozījumiem.

«Esmu atguvusi kontroli pār kompāniju Kolonna Ltd., kas ļaus realizēt man netieši piederošās 49% Douglas Baltic akcijas 1,7 milj. Ls apmērā,» norāda I.Plaude-Rēlingere. Viņa gan neatklāj, kādā tieši veidā izdevies atgūt kontroli pār kompāniju.

Pārdodot kompānijām, kas ir tiešie kreditori, piederošos īpašumus plānots samazināt galvojumu summu par vismaz 5 milj. eiro jeb apmēram 3,5 milj. Ls. Plānots realizēt divus uzņēmumu īpašumā esošos zemes gabalus Rīgā: Strēlnieku ielā 7 un Pulkveža Brieža ielā 5.

Pēc kreditoru apmierināšanas plāna, kas iesniegts tiesai redzams, ka visas kreditoru saistības veido 7,19 milj. Ls, bet galvojumu saistības – 25 milj. Ls.

Augstākās tiesas (AT) Senāts šodien atcēla Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2010.gada decembra spriedumu, ar kuru Kolonnas grupas dibinātāja un akcionāre Ieva Plaude-Rēlingere tika atzīta par maksātnespējīgu.

Senāts šodien pēc Ģenerālprokuratūras protesta šo Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu atcēla un jautājumu nodeva jaunai izskatīšanai, informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja.

Šodien Senāts paziņoja tikai saīsināto lēmumu. Ar tā motīviem būs iespējams iepazīties no 20.jūnija.

Lai gan spriedums par Plaudes-Rēlingeres maksātnespējas pasludināšanu un bankrota procedūras sākšanu ir atcelts, tiesā ir ierosināta viņas maksātnespējas lieta. Administratoram samaksātā atlīdzība nav jāatmaksā, savukārt laikā no maksātnespējas procesa pasludināšanas veiktās īpašuma izsoles tiesas ceļā var apstrīdēt kreditori.

Skaistumkopšanas salonu "Kolonna" pārvaldītājam SIA "Day SPA" ierosināts tiesiskās aizsardzības process, liecina Maksātnespējas reģistrā publiskotā informācija.

Rīgas pilsētas tiesa lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu pieņēmusi 26.februārī, par procesa administratori ieceļot Zani Borozkinu.

Termiņš tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādei un saskaņošanai ar kreditoriem noteikts līdz 26.aprīlim.

Kā liecina informācija "Firmas.lv", uzņēmums "Day SPA" 2022.gadā strādāja ar 1288 eiro apgrozījumu un 290 eiro peļņu.

Uzņēmums reģistrēts 2017.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2800 eiro. "Day SPA" vienīgais īpašnieks ir AS "Lawrence Asset Management", bet patiesā labuma guvēja uz ipašumtiesību pamata ir Ieva Plaude-Rēlingere.

"Day SPA" pārvalda virkni skaistumkopšanas salonu, tostarp tirdzniecības centros "Domina Shopping", "Dole", "Origo", "Mols", "Bolero" un citviet. Tāpat uzņēmumam pieder saloni Limbažos, Liepājā un Jūrmalā.

«Parex apstrīd tiesas lēmumus un tiesas kompetenci, kura lēmusi par manas privātās maksātnespējas procesa uzsākšanu. Bankas šī brīža rīcību nevaru detalizēti komentēt,» norāda uzņēmēja, Kolonnas dibinātāja Ieva Palude – Rēlingere.

Viņa arī atzīmē, ka līdz pat šim brīdim neesot saņēmusi no Parex bankas nekādu atbildi uz savu pagājušā gada 17.decembra vēstuli, ar kuru viņa vēlējusies noskaidrot kopējo saistību apmēru pret banku, tai skaitā, cik naudas faktiski Parex atguvusi no viņas kosmētikas ražotnes Fribad pārdošanas Vācijā, par kuru I.Plaude – Rēlingere privāti galvojusi. Tas, iespējams, ietekmēšot viņas maksātspējas atgūšanas plāna precizitāti.

Parex banka uzskata, ka lietas izskatīšanā pieļauti būtiski procesuālo un materiālo tiesību normu pārkāpumi, teikts izplatītajā paziņojumā. Jāatgādina, ka tiesa uzņēmēju par maksātnespējīgu atzina pagājušā gada 7.decembrī.

«Parex bankas rīcība, tiesai iesniedzot dokumentus pēdējā brīdī, acīmredzot, domāta procesa novilcināšanai, kas man personīgi nav saprotama un rada papildus apgrūtinājumu tiesu sistēmai,» norāda uzņēmēja Ieva Plaude-Rēlingere. Viņa arī piebilst, ka kopš iepriekšējās tiesas šā gada 11.maijā ir pagājuši vairāk nekā trīs mēneši.

Jāatgādina, ka vakar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa neizskatīja atkārtoti iesniegto I.Plaudes-Rēlingeres maksātnespējas pieteikumu, jo Parex banka 23.augustā maksātnespējas administratorei Santai Strodei nosūtījusi jaunu iesniegumu ar pievienotiem 17 dokumentiem.

I.Plaude-Rēlingere lūdza tiesu atlikt maksātnespējas procesa lietas izskatīšanu, lai varētu iepazīties ar minētajiem dokumentiem. Līdz ar to nākamā tiesas sēde notiks 18.oktobrī.

Izplatītajā paziņojumā arī norādīts, ka dokumentos banka cenšoties pamatot savu iepriekšējo interpretāciju par I.Plaudes-Rēlingeres uzņēmējdarbību pēdējo triju gadu laikā.

Jūnijā izsolē plānots pārdot par maksātnespējīgu pasludinātās uzņēmējas Ievas Plaudes-Rēlingeres dzīvokli Vecrīgā, Kaļķu ielā 6‒3, liecina informācija oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis. Dzīvoklis atrodas daudzdzīvokļu mājā, un tā platība ir 157,1 kvadrātmetrs.

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 181,4 tūkstoši latu. Uz šo īpašumu nostiprināta pirmā hipotēka par labu Nordea bankai par kopējo summu 228,4 tūkstoši latu.

Saskaņā ar uzņēmējas maksātnespējas administratores Santas Strodes paziņojumu citi hipotekārie kreditori un viņu prasījumi uz nekustamo īpašumu nav zināmi.

Izsole paredzēta šā gada 17.jūnijā. Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa uzņēmēju par maksātnespējīgu pasludināja pērn 7.decembrī. Savukārt Parex banka, uzskatot, ka lietas izskatīšanā pieļauti būtiski procesuālo un materiālo normu pārkāpumi, vērsās pie ģenerālprokurora ar lūgumu iesniegt protestu. Senātā protests tika iesniegts februārī, un to iecerēts izskatīt šā gada 11.maijā.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

http://db.lv/uploads/ck/images/Clipboard03(45).jpg

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēmusi uzņēmējas pieteikumu un 29.oktobrī ierosinājusi fiziskas personas maksātnespējas procesa lietu. I.Plaude – Rēlingere šā gada maijā saskaņā ar Baltic Screen pētījumu ierindojās otrajā vietā bagātāko Latvijas sieviešu topā.

Jāatgādina, ka šā gada vasarā Kolonnas grupas uzņēmumos tika ievērojami vienkāršota pārvaldes struktūra, veikti organizatoriski un administratīvie. Uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Saleniece iepriekš DB norādīja, ka patērētāji no šīm izmaiņām necietīs, un visas nozares turpinās darboties. Tuvākajā laikā nekādas izmaiņas kompānijā neesot plānotas.

Latvijā nodokļu slogsnav tas sliktākais, daudz nejēdzīgāka ir neizlēmība un nespēja izvērtēt savu lēmumu iespējamās sekas, tā laikrakstam Neatkarīgā Rīta avīze atzinusi uzņēmēja un apvienības «Par labu Latviju» pārstāve Ieva Plaude–Relingere.

«Biznesā ir skaidri definēti spēles noteikumi,» sacīja I. Plaude–Relingere, tomēr, to nevar izdarīt, kamēr neparādīsies skaidrība par 2011.gada valsts budžeta projekta veidošanas uzstādījumiem, jo šobrīd budžetam pat aprises nav skaidras.

To viņa salīdzina ar neiespējamu situāciju – ilgstoši braukt ar laivu, kas mēdz kļūt par traktoru. Proti, nav iespējams ilgstoši efektīvi prognozēt un plānot uzņēmējdarbību un uzņēmuma finanses tik neparedzamos ekonomiskos un nodokļu sistēmas apstākļos, kādi ir Latvijā.

«Es uzskatu, ka nodokļi, kas uzlikti darbaspēkam, kā arī PVN būtu jāsamazina, jo tas uzlabotu nodokļu iekasēšanu un mazinātu pelēko ekonomikas zonu,» teica I. Plaude–Relingere.

Gribētu cerēt, ka saglabāsies līdzšinējā nosacītā cenu stabilitāte mājokļu segmentā un parādīsies neliela, bet stabila pieauguma tendence ražošanas un komercobjektu segmentā, tā uz jautājumu, ko 2012. gadā varētu gaidīt nekustamā īpašuma tirgū, atbild kompānijas Vestabalt vadītāja Līga Plaude – Uzkalne.

«Tās tomēr ir tikai cerības, kas varētu piepildīties, ja «lielās» Eiropas ekonomiskais klimats strauji nepasliktināsies un Latvijas likumdevēji neieviesīs kādu fiskālās politikas «jaunievedumu» ar neprognozētām sekām nekustamā īpašuma nozarē,» viņa spriež.

Savukārt, runājot par aizvadīto gadu, L. Plaude – Uzkalne teic, ka cerēts, ka tirgus saglabās vismaz 2010.gada aktivitāti, neturpinās samazināties nomas/īres cenas īpašumiem un netiks pieņemti «tālredzīgi» politiski lēmumi tirgus dalībnieku ierobežošanai. «Par laimi, mūsu cerības piepildījās.»

Pēc viņas domām, nozīmīgu notikumu 2011. gadā tirgū nav bijis. Tas, ko atcerēsies un pieminēs arī 2012. gadā ir Latvijas Krājbankas maksātnespēja ar visām no tā izrietošajām sekām.

Augstākās tiesas Senāts saņēmis ģenerālprokurora Ērika Kalnmeijera protestu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu par maksātnespējas procesa pasludināšanu Ievas Plaudes-Rēlingeres lietā.

Lieta ir reģistrēta Senātā, bet vēl nav bijusi Rīcības sēde, kurā lems vai ir ierosināma kasācijas tiesvedība, DB informēja tiesas pārstāve Baiba Kataja.

Jāatgādina, ka šā gada janvārī a/s Parex banka vērsās Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu iesniegt protestu par tiesas lēmumu, ar kuru tika apmierināts uzņēmējas, Kolonnas dibinātājas I.Plaudes-Rēlingeres maksātnespējas pieteikums un pasludināta viņas maksātnespēja.

Parex banka uzskata, ka lietas izskatīšanā pieļauti būtiski procesuālo un materiālo tiesību normu pārkāpumi, teikts izplatītajā paziņojumā. Jāatgādina, ka tiesa uzņēmēju par maksātnespējīgu atzina pagājušā gada 7.decembrī.

Aizvadītais gads bijis sestais gads pēc kārtas, kad turpināja sarukt ierosināto maksātnespējas procesu skaits, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

2021.gadā ierosināti 1172 maksātnespējas procesi, kas ir par 205 mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājies gan juridiskām, gan fiziskām personām reģistrēto procesu skaits.

"Lursoft" informē, ka pēdējos gados vērojama tendences samazināties juridisko personu maksātnespēju skaitam, taču Covid-19 pandēmijas ietekmē kritums pēdējos divos gados bijis vēl straujāks, ko sekmējuši valstī noteiktie maksātnespēju moratoriji, ierobežojot kreditoru tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus.

To apliecina arī juridisko personu maksātnespēju īpatsvars. Ja vēl 2019.gadā juridisko personu maksātnespēju process veidoja 31,38% no kopējā procesu skaita, tad 2020.gadā to īpatsvars bija samazinājies līdz 27,16%, bet pērn - jau līdz 20,73%. Pagājušajā gadā juridiskām personām ierosināti 243 maksātnespējas procesi.

Es zinu, ka vairs nebūšu uzņēmēja. Divarpus gadus ļoti labi jūtos kā algota darbiniece. Esmu kā profesionāla hokejiste – lai spēlētu hokeju, nav noteikti jabūt ledus laukuma īpašniekam, tā intervijā žurnālam Lietišķā diena norāda uzņēmumu grupas Kolonna dibinātāja un kādreizējā īpašniece Ieva Plaude.

Šobrīd lielākais projekts, ar kuru kādreizējā Kolonas īpašniece strādā ir iespējamā kompānijas Debenhams ienāķšana Baltijas valstīs. «Runa ir par 35 britu dizainerus pārstāvošu universālveikalu, kas ir ļoti liels spēlētājs pasaulē, līdzīgi kā H&M. Tam ir ap 200 veikalu visā pasaulē. Šajā gadījumā būtu runa par projektu, kas ļautu arī Latvijas, Lietuvs un Igaunijas iedzīvotājiem iegādāties kosmētiku, mājas preces un drēbes par tādām pašām cenām, kā Anglijā un Vācijā,» tā I. Plaude.

Savukārt uz jautājumu, kāds bija iemesls tam, ka savulaik nācās izšķirties par maksātnespējas procesa pieteikumu, I. Plaude atbild: «Viena mana kļūda! Šodien es teiktu, ka tas bija zināms naivums, uzticoties Latvijas valsts bankai. 2008. gada 27. novembrī pārskaitīju piecus miljonus eiro no SEB bankas uz Parex, kuru tajā laikā jau bija pārņēmusi Latvijas valsts. Pirms tam man bija tikšanās ar šīs bankas vadītājiem, konkrēti Kargina kungu, kurš man apliecināja, ka 50% bankas, ko ir pārņēmusi valsts, tikai palielina kompānijas stabilitāti. Ir jāatceras tā brīža vēsturiskie apstākļi... 2008. gada septembrī bija investiciju bankas Lehman Brothers bankrots ASV un tā izraisītā krīze pasaulē, skandināvu banku akcijas biržā sāka krist, un man bija bažas par apgrozāmajiem finanšu līdzekļiem, kas musu holdingam glabājās SEB Bankā. Tajā brīdī es vērtēju, ka Parex banka , kuras 50% bija pārņēmusi Latvijas valsts, ir drošāka un stabilāka vieta.»

Latvijas iedzīvotāji kosmētikai gadā vidēji tērē 81 eiro, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā, liecina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas apkopotie dati.

Arī salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijas iedzīvotāji kosmētikai atvēl mazāk līdzekļu. Eiropā viens iedzīvotājs gadā kosmētikai tērē aptuveni 134 eiro, rāda COLIPA Market Performance dati. Visvairāk par kosmētiku maksā Šveices iedzīvotāji – divas reizes vairāk nekā vidēji Eiropā.

«Protams, izdevumus par kosmētiku ietekmē produktu cena un iedzīvotāju pirktspēja konkrētajā valstī. Tajā pašā laikā dati rāda, ka citu valstu iedzīvotāji daudz biežāk izvēlas sevi palutināt, iegādājoties dažādus kosmētikas un skaistumkopšanas līdzekļus. Arī Latvijā mēs biežāk varam novērot, ka cilvēki atvēl papildu līdzekļus kosmētikas iegādei, pievēršot lielāku uzmanību tās kvalitātei, produktu sastāvam un izcelsmes valstij. Par to liecina gan kosmētikas tirgus pieaugums, gan arī pirktspējas palielināšanās pēdējos gados,» norāda Ieva Plaude-Rēlingere, Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa otro reiz apmierināja uzņēmējas Kolonnas grupas dibinātājas Ievas Plaudes Rēlingeres pieteikumu par fiziskas personas maksātnespējas atzīšanu.

Parex banka, kas gan spriedumu vēl nav saņēmusi, izskaa nožēlu, ka tiesa atkārtoti nav ņēmusi vērā bankas iesniegtos pierādījumus par I. Rēlingeres-Plaudes iespējami prettiesiskām darbībām saistībā ar aktīvu nobēdzināšanu, tajā skaitā par darbībām, kas veiktas pēc 2010. gada 7. decembra tiesas sprieduma pasludināšanas. Parex banka norāda, ka vairākkārtīgi norādījusi uz I. Plaudes – Rēlingeres veiktajiem darījumiem nolūkā izvairīties no savu saistību izpildes, kā arī to radīto būtisko kreditoru aizskārumu. Tāpat Parex banka ir norādījusi, ka Plaude- Rēlingere maksātnespējas lietā sniegusi nepilnīgu, tātad nepatiesu informāciju par viņai piederošo mantu.

Vairāki Latvijas kosmētikas nozares pārstāvji – MADARA Cosmetics, Bio2You, Stenders, Kinetics Nail Systems un Ieva Plaude-Rēlingere – nodibinājuši Latvijas Kosmētikas ražotāju asociāciju (LAKRA), kuras mērķis ir popularizēt mūsdienu Latvijas kosmētikas ražotājus un to produktus Latvijā un ārpus tās robežām. Asociācija strādās ne vien pie Latvijas kā kvalitatīvas kosmētikas ražotājvalsts tēla, akcentējot produktu kvalitāti, bet arī izglītos Latvijas sabiedrību par vietējās kosmētikas pozitīvajām īpašībām.

«LAKRA apvienojušies ražotāji, kuru kopējais apgrozījums ir aptuveni 20 milj. eiro, turklāt gandrīz 70% no saražotās produkcijas asociācijas biedri eksportē. Tas norāda uz šīs nozares konkurētspēju un arī potenciālu, jo Latvijas kosmētikas nozarē šobrīd ir ienākusi jauna uzņēmēju paaudze, kas spēj radīt ne tikai interesantus un kvalitatīvus produktus, bet arī aizraujošu stāstu, kas ir ļoti būtiski, lai iekarotu ārvalstu tirgus,» skaidro LAKRA valdes priekšsēdētāja Ieva Plaude-Rēlingere.

«Mūsu paaudzei ir pilnīgi jauns skatījums uz kosmētikas industriju. Turklāt ir gan vēlme un enerģija, gan ambīcijas savas idejas realizēt ne tikai Latvijas mērogā vien. Esmu pārliecināts, ka Latvijas kosmētikas industriju nākotnē ārvalstīs uztvers ne tikai kā līderi Baltijas mērogā, bet arī kā spēcīgu un kvalitatīvu kosmētikas ražotāju Ziemeļeiropā. Tieši tādēļ mēs esam apvienojuši savus spēkus,» saka MADARA Cosmetics valdes loceklis Uldis Iltners.

Šā gada vasarā likvidēta nekustamā īpašuma uzņēmuma SIA Kolonna Invest 100% īpašniece SIA Domo Invest, kuras iepriekšējais nosaukums bija SIA Kolonna Ltd, liecina Firmas.lv pieejamā informācija.

Domo Invest likvidēta šā gada 6.jūnijā. Līdz šā gada 12.janvārim uzņēmuma nosaukums bija Kolonna Ltd.

Savukārt Domo Invest 100% īpašniece AS Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Kolonna Asset Management nosaukumu mainījusi 15.jūnijā un tagad saucas AS Lawrence Asset Management.

Šīs sabiedrības dalībnieku skaitā ir Polijas pilsonis Patriks Lails Jangs un AS Holding kolonna, kas no šā gada 13.aprīļa saucas AS DK Holding, un tās 100% īpašniece ir Menas salā reģistrētā Kolonna Limited.

Menas salā reģistrētā Kolonna Limited ir vienīgā kādreizējās AS Kolonna īpašniece, kuras nosaukums kopš 2009.gada februāra ir AS Projekts Hanzas 12. Šīs sabiedrības padomes priekšsēdētāja vietnieces amatā darbojas uzņēmēja Ieva Plaude-Rēlingere, bet padomes priekšsēdētājs ir Jānis Lasmanis, un amatpersonu skaitā ir Ojārs Pētersons, Vaiva Kirvelaite un Ina Putniņa.

Atklātā izsolē trešdien pārdoti a/s DK Holding piederošie 49 % SIA Douglas Baltic kapitāla daļu.

DK Holding bija Ievai Plaudei-Rēlingerei pastarpināti piederošs uzņēmums. Douglas Baltic kapitāla daļas iegādājusies UAB Fragrances International, Lietuvas vadošā kosmētikas kompānija ar 20 gadu ilgu pieredzi kosmētikas zīmolu attīstībā, mazumtirdzniecībā un izplatīšanā Baltijas valstīs, informē I. Plaudes – Rēlingeres pārstāvis Juris Pētersons.

Darījums noticis I.Plaudes-Rēlingeres maksātnespējas procesa ietvaros. Par pārdotajām kapitāla daļām iegūtie 1,6 miljoni eiro tiks sadalīti starp kreditoriem, tai skaitā a/s Reverta (agrāk – a/s Parex banka), un par šo summu samazinās kopējā parādu summa I.Plaudes-Rēlingeres kreditoriem. Ieva Plaude-Rēlingere paudusi personīgu gandarījumu par notikušo darījumu.

Pēdējos gados fizisko personu maksātnespējas procesu skaits ik gadu veido vairāk nekā pusi no kopējā pasludināto procesu skaita, liecina Lursoft apkopotie dati.

Tā, piemēram, 2014.gadā no visām pasludinātajām maksātnespējām vairāk nekā 57% bijuši fizisko personu procesi, savukārt 2013.gadā to īpatsvars veidojis vairāk nekā 65%.

Kā norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa, ievērojama daļa no visām fiziskajām personām, kurām reģistrēts maksātnespējas process, iepriekš bijušas saistītas ar uzņēmējdarbību kā uzņēmumu amatpersonas vai dalībnieki. «Turklāt interesants fakts, ka visbiežāk starp visiem uzņēmējiem, kuriem reģistrēts maksātnespējas process, gandrīz puse iepriekš darbojušies tirdzniecības jomā,» piebilst Lursoft pārstāve.

Lursoft pētījumā par fizisko personu maksātnespēju apkopojis datus par maksātnespējīgo personu vidējo vecumu, noskaidrojis reģionālo griezumu, kā arī biežāk pārstāvētās nozares, kurās iepriekš darbojušās ar uzņēmējdarbību saistītās fiziskās personas, un to, cik bieži pirms maksātnespējas pasludināšanas personas mēdz noslēgt laulāto mantisko attiecību līgumus.

Kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits samazinās uz fizisko personu maksātnespējas procesu sarukuma rēķina, bet juridiskām personām – tieši pretēji – pieaug.

To rāda SIA Lursoft pētījums. Dati rāda, ka 2018.gadā ierosināts 1 871 maksātnespējas process, kas ir par 11,70% mazāk nekā 2017.gadā.

Ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) skaits saglabājies iepriekšējā gada līmenī, bet ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP) skaits sarucis no 11 procesiem 2017.gadā līdz 3 procesiem pērn. Šie dati liecina, ka joprojām TAP veiksmes stāstu ir maz, lai teiktu, ka TAP kā līdzeklis ir efektīvs un Latvijā darbojas uzņēmumu glābšanas sistēma. Interesanti, ka pērn sarucis maksātnespējīgo uzņēmumu vidējais vecums. Proti, ja 2017.gadā uzņēmumu, kuriem ierosināta maksātnespēja, vidējais vecums bija 8,4 gadi, tad uzņēmumu, kuriem process ierosināts pagājušajā gadā, vidējais vecums bijis 7,8 gadi.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 7.decembrī paziņos vai uzņēmēja, Kolonnas dibinātāja Ievas Plaude – Rēlingere atzīta par maksātnespējīgu vai nē.

Jāatgādina, ka uzņēmēja maksātnespējas pieteikumu iesniedza 29.oktobrī. «Galvenie pieteikuma iemesli ir divi: pirmais, netraucēt Kollona uzņēmumu grupas ikdienas darbu, un otrais, mani personīgie galvojumi saistībām, kas laika gaitā sniegti pavisam septiņām komercbankām,» izplatītajā paziņojumā norādīja I.Plaude - Rēlingere.

2008. gada 1.decembrī Parex banka iesaldējusi Kolonna grupas naudas līdzekļus 3,6 milj. eiro apmērā. Šā gada 23.martā publiskā tiesas procesā banka, kurai bija 90% lemšanas tiesību konkrētajā situācijā, nobalsoja par Kolonna grupai piederošās Fribad kosmētikas fabrikas pārdošanu par 7,3 milj. eiro, atsakot I.Plaudes-Rēlingeres vadītās vācu investoru grupas piedāvājumam, kura vērtība bija 9 milj. eiro, teikts uzņēmējas paziņojumā.

Pagājušā gada komentētākie raksti portālā db.lv bijuši par un ap politiku – politiķu izteicieni reti kuru atstāja vienaldzīgu.

Daudze: kamēr iedzīvotāji krāps valsti, deputātu godprātība var būt dažāda

«Saeima ir sabiedrības spogulis! Neviens no deputātiem te nav no gaisa nokritis vai nez no kurienes pēkšņi parādījies,» tā norādījis Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS).

Ēķis: Lembergs, Šķēle un Šlesers nav savtīgi

«Ja cilvēks ir ar galvu, viņš pelna pats un ļauj to darīt citiem,» uz jautājumu, vai Aivars Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers ir nesavtīgi klāsta kustības Par labu Latviju vadītājs Andrejs Ēķis.

Kosmētikas ražošanas nozare ir viena no perspektīvākajām Latvijā, pārliecināts ir vietējā kosmētikas ražotāja Cosmetic Lab vadītājs Mārtiņš Baklāns.

«Uzskatu, ka kosmētikas ražošanas nozare ir viena no perspektīvākajām Latvijā, jo mums ir gan zinoši speciālisti, gan jauni un ambiciozi uzņēmumu vadītāji, bet asociācija ir tā vieta, kur mācīties citam no cita, kā arī iespēja veidot un attīstīt kopēju redzējumu par Latvijas kosmētikas nozari mūsu valstī un ārzemēs. Uzņēmumiem veiksmīgi attīstoties nākotnē, Latvija var kļūt par vadošo kosmētikas ražošanas valsti Ziemeļeiropā, jo mūsu produkciju novērtē daudzviet pasaulē,» saka M. Baklāns.

Cosmetic Lab, kas ražo ziepes un vannas bumbas, papildinājis Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijā (LAKRA) rindas. Uzņēmumā strādā 17 darbinieki, un uzņēmuma apgrozījums 2016. gadā bija vairāk nekā 320 000 eiro, bet šogad tas plānots jau aptuveni 900 000 eiro apmērā.

Latvijas kosmētikas tirgus ir aptuveni 160 miljonus eiro liels, proti - Latvijā gada laikā tiek pārdoti dažādi kosmētikas produkti šādā vērtībā, lieicna Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas (LAKRA) apkopotie dati liecina.

Līdzīgi kā Eiropā, vadošās produktu kategorijas ir ādas un matu kopšanas līdzekļi, savukārt mazāko īpatsvaru ieņem dekoratīvā kosmētika.

Asociācijā atzīmē, ka kosmētikas noieta apjomi turpina pieaugt visos noieta kanālos, taču visstraujāk pieaugusi e-komercija.

«Kosmētikas industrija, līdzīgi kā daudzas citas, arvien lielāku vērību pievērš produktu tirdzniecībai internetā. Latvijā pēdējā gada laikā kosmētikas tirdzniecība internetā pieaugusi par vairāk nekā 40% un prognozējams, ka turpmāk šis pieaugums varēt saglabāties 20% robežās,» atzīst LAKRA valdes priekšsēdētāja Ieva Plaude-Rēlingere.

Latvijas kosmētikas tirgus apjoms, ņemot vērā demogrāfijas tendences, pēdējos gados neesot būtiski mainījies, un nav sagaidāms, ka tas strauji attistīsies arī nākotnē. Tieši šī iemesla dēļ Latvijas vadošie kosmētikas ražotāji daudz lielāku uzsvaru liek uz eksporta tirgiem, kuros tiek realizēti aptuveni 85% no saražotās produkcijas.