Jaunākais izdevums

Es zinu, ka vairs nebūšu uzņēmēja. Divarpus gadus ļoti labi jūtos kā algota darbiniece. Esmu kā profesionāla hokejiste – lai spēlētu hokeju, nav noteikti jabūt ledus laukuma īpašniekam, tā intervijā žurnālam Lietišķā diena norāda uzņēmumu grupas Kolonna dibinātāja un kādreizējā īpašniece Ieva Plaude.

Šobrīd lielākais projekts, ar kuru kādreizējā Kolonas īpašniece strādā ir iespējamā kompānijas Debenhams ienāķšana Baltijas valstīs. «Runa ir par 35 britu dizainerus pārstāvošu universālveikalu, kas ir ļoti liels spēlētājs pasaulē, līdzīgi kā H&M. Tam ir ap 200 veikalu visā pasaulē. Šajā gadījumā būtu runa par projektu, kas ļautu arī Latvijas, Lietuvs un Igaunijas iedzīvotājiem iegādāties kosmētiku, mājas preces un drēbes par tādām pašām cenām, kā Anglijā un Vācijā,» tā I. Plaude.

Savukārt uz jautājumu, kāds bija iemesls tam, ka savulaik nācās izšķirties par maksātnespējas procesa pieteikumu, I. Plaude atbild: «Viena mana kļūda! Šodien es teiktu, ka tas bija zināms naivums, uzticoties Latvijas valsts bankai. 2008. gada 27. novembrī pārskaitīju piecus miljonus eiro no SEB bankas uz Parex, kuru tajā laikā jau bija pārņēmusi Latvijas valsts. Pirms tam man bija tikšanās ar šīs bankas vadītājiem, konkrēti Kargina kungu, kurš man apliecināja, ka 50% bankas, ko ir pārņēmusi valsts, tikai palielina kompānijas stabilitāti. Ir jāatceras tā brīža vēsturiskie apstākļi... 2008. gada septembrī bija investiciju bankas Lehman Brothers bankrots ASV un tā izraisītā krīze pasaulē, skandināvu banku akcijas biržā sāka krist, un man bija bažas par apgrozāmajiem finanšu līdzekļiem, kas musu holdingam glabājās SEB Bankā. Tajā brīdī es vērtēju, ka Parex banka , kuras 50% bija pārņēmusi Latvijas valsts, ir drošāka un stabilāka vieta.»

Visu interviju lasiet žurnālā Lietišķā diena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no iemesliem, kāpēc Rīgas centrā ir tik daudz neapdzīvotu un nerestaurētu vēsturisko namīpašumu, ir tas, ka daudz namīpašnieki nosaka nepamatoti augstu pārdošanas cenu, kas tiek prasīta vairāku gadu garumā, nedodot iespēju pārdot šos īpašumus potenciālajiem pircējiem, kas būtu gatavi sākt restaurāciju, aģentūrai LETA pavēstīja nekustamo īpašumu kompānijas SIA "Vestabalt" valdes locekle Līga Plaude-Stukovenko.

Papildu sarežģījumus rekonstrukcijas darbu veikšanai un lielu finanšu slogu vēl aizvien namīpašniekiem rada ilgtermiņa īres līgumi, kas nāca mantojumā pie ēku pārņemšanas, norāda Plaude-Stukovenko. Daudzās centra ēkās gadiem ir situācijās, kur namīpašniekiem ir pienākums uzturēt ēku labā tehniskajā stāvoklī un vēl nākas piemaksāt par īrnieku atrašanos viņu privātīpašumā.

Plaude-Stukovenko uzskata to par absurdu situāciju, ka nu jau vairāk nekā 30 gadus Latvijā izpildvarai nav bijusi vēlme un griba sakārtot likumdošanu attiecībā uz denacionalizēto namīpašumu īrniekiem, kas daudzviet vēl joprojām maksā īres maksu, kas nenosedz pat ikmēneša apsaimniekošanas izdevumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Izteiktākā tendence – ārvalstnieku interese par īpašumu iegādi Latvijā

Ingrīda Drazdovska,30.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gribētu cerēt, ka saglabāsies līdzšinējā nosacītā cenu stabilitāte mājokļu segmentā un parādīsies neliela, bet stabila pieauguma tendence ražošanas un komercobjektu segmentā, tā uz jautājumu, ko 2012. gadā varētu gaidīt nekustamā īpašuma tirgū, atbild kompānijas Vestabalt vadītāja Līga Plaude – Uzkalne.

«Tās tomēr ir tikai cerības, kas varētu piepildīties, ja «lielās» Eiropas ekonomiskais klimats strauji nepasliktināsies un Latvijas likumdevēji neieviesīs kādu fiskālās politikas «jaunievedumu» ar neprognozētām sekām nekustamā īpašuma nozarē,» viņa spriež.

Savukārt, runājot par aizvadīto gadu, L. Plaude – Uzkalne teic, ka cerēts, ka tirgus saglabās vismaz 2010.gada aktivitāti, neturpinās samazināties nomas/īres cenas īpašumiem un netiks pieņemti «tālredzīgi» politiski lēmumi tirgus dalībnieku ierobežošanai. «Par laimi, mūsu cerības piepildījās.»

Pēc viņas domām, nozīmīgu notikumu 2011. gadā tirgū nav bijis. Tas, ko atcerēsies un pieminēs arī 2012. gadā ir Latvijas Krājbankas maksātnespēja ar visām no tā izrietošajām sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērnu lietusmēteļu ražotājs Rainy Art veidots kā skolēnu mācību uzņēmums, taču tā produkcija jau iekaro bērnu garderobes

Tā dibinātājas Alīna Anete Birnika un Zanda Plaude drīzumā plāno paplašināt produkcijas klāstu ar jauniem produktiem un nākotnē iecerējušas iekarot arī ārvalstu tirgus.

Veidojot biznesa plānus, viņas izprātojušās par daudzām citām idejām, arī daudzi apkārtējie cilvēki pret lietusmēteļu ideju bijuši skeptiski, taču beigās meitenes atkal atgriezušās pie šīs domas, nolemjot to īstenot ,un pirms gada sākušas izgatavot pirmos lietusmēteļus. Izveidots skolēnu mācību uzņēmums, ideja aizrullējusi, un pircēju, ņemot vērā apģērbu aktualitāti, netrūkst.

«Mēs ļoti ilgi domājām par to, kā produktu padarīt unikālu, jo lietusmēteļu tirgū ir daudz. Sapratām, ka mūsu mērķis ir izcelties. Pašas radījām lietusmēteļu dizainu un izlēmām fokusēties tieši uz bērnu lietusmēteļiem, jo izstrādājumu, kas paredzēti pieaugušajiem, tirgū netrūkst,» stāsta Z. Plaude. Galu galā izveidots piedāvājums bērniem no 4 līdz 6 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Bio2You: Visiem spēkiem ceram noturēties

Monta Glumane,20.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Vitāli svarīgi, lai preču kustība starp valstīm netiktu ierobežota. Lielāko daļu izejvielu un iepakojumu mēs pērkam ārpus Latvijas, un 80% mūsu produkcijas tiek eksportēta. Ja notiks robežu slēgšana preču kustībai, tad tā būs īsta katastrofa," koronavīrusa radītās ārkārtas situācijas ietekmi biznesa portālam db.lv komentē kosmētikas zīmola "Bio2You" vadītāja Rita Stražinska.

Pašlaik darbs uzņēmumā norit tāpat kā iepriekš. Ieviesti daudzi piesardzības principi – visur pieejami roku dezinfekcijas līdzekļi, katram darbiniekam izdalītas sejas maskas. Uzņēmēja ir pateicīga darbiniekiem, ka viņi nāk uz darbu un uzņēmums var turpināt ražošanas procesu.

"Labā ziņa ir tā, ka esam varējuši pārorientēties uz šobrīd pieprasītu produkciju, taču mūsu naudas plūsma ir neprognozējami samazinājusies un arī jaunu pasūtījumu gadījumā ir problemātiski šos pasūtījumus izpildīt, jo trūkst līdzekļu izejvielu iepirkumam. Apgrozāmo līdzekļu pieejamība šobrīd būtu ļoti novērtējama," pauž R.Stražinska.

R.Stražinska cer, ka koronavīruss Covid-19 nav uz palikšanu un visi ierobežojumi būs īslaicīgi, tāpēc par ilgtermiņa ietekmi vēl nevēlas domāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Kolonnas salonu pārvaldītājam Day SPA ierosināts tiesiskās aizsardzības process

LETA,04.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaistumkopšanas salonu "Kolonna" pārvaldītājam SIA "Day SPA" ierosināts tiesiskās aizsardzības process, liecina Maksātnespējas reģistrā publiskotā informācija.

Rīgas pilsētas tiesa lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu pieņēmusi 26.februārī, par procesa administratori ieceļot Zani Borozkinu.

Termiņš tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādei un saskaņošanai ar kreditoriem noteikts līdz 26.aprīlim.

Kā liecina informācija "Firmas.lv", uzņēmums "Day SPA" 2022.gadā strādāja ar 1288 eiro apgrozījumu un 290 eiro peļņu.

Uzņēmums reģistrēts 2017.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2800 eiro. "Day SPA" vienīgais īpašnieks ir AS "Lawrence Asset Management", bet patiesā labuma guvēja uz ipašumtiesību pamata ir Ieva Plaude-Rēlingere.

"Day SPA" pārvalda virkni skaistumkopšanas salonu, tostarp tirdzniecības centros "Domina Shopping", "Dole", "Origo", "Mols", "Bolero" un citviet. Tāpat uzņēmumam pieder saloni Limbažos, Liepājā un Jūrmalā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklātā izsolē trešdien pārdoti a/s DK Holding piederošie 49 % SIA Douglas Baltic kapitāla daļu.

DK Holding bija Ievai Plaudei-Rēlingerei pastarpināti piederošs uzņēmums. Douglas Baltic kapitāla daļas iegādājusies UAB Fragrances International, Lietuvas vadošā kosmētikas kompānija ar 20 gadu ilgu pieredzi kosmētikas zīmolu attīstībā, mazumtirdzniecībā un izplatīšanā Baltijas valstīs, informē I. Plaudes – Rēlingeres pārstāvis Juris Pētersons.

Darījums noticis I.Plaudes-Rēlingeres maksātnespējas procesa ietvaros. Par pārdotajām kapitāla daļām iegūtie 1,6 miljoni eiro tiks sadalīti starp kreditoriem, tai skaitā a/s Reverta (agrāk – a/s Parex banka), un par šo summu samazinās kopējā parādu summa I.Plaudes-Rēlingeres kreditoriem. Ieva Plaude-Rēlingere paudusi personīgu gandarījumu par notikušo darījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji kosmētikai gadā vidēji tērē 81 eiro, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā, liecina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas apkopotie dati.

Arī salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijas iedzīvotāji kosmētikai atvēl mazāk līdzekļu. Eiropā viens iedzīvotājs gadā kosmētikai tērē aptuveni 134 eiro, rāda COLIPA Market Performance dati. Visvairāk par kosmētiku maksā Šveices iedzīvotāji – divas reizes vairāk nekā vidēji Eiropā.

«Protams, izdevumus par kosmētiku ietekmē produktu cena un iedzīvotāju pirktspēja konkrētajā valstī. Tajā pašā laikā dati rāda, ka citu valstu iedzīvotāji daudz biežāk izvēlas sevi palutināt, iegādājoties dažādus kosmētikas un skaistumkopšanas līdzekļus. Arī Latvijā mēs biežāk varam novērot, ka cilvēki atvēl papildu līdzekļus kosmētikas iegādei, pievēršot lielāku uzmanību tās kvalitātei, produktu sastāvam un izcelsmes valstij. Par to liecina gan kosmētikas tirgus pieaugums, gan arī pirktspējas palielināšanās pēdējos gados,» norāda Ieva Plaude-Rēlingere, Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunā uzņēmēju paaudze nodibina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociāciju

Lelde Petrāne,10.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki Latvijas kosmētikas nozares pārstāvji – MADARA Cosmetics, Bio2You, Stenders, Kinetics Nail Systems un Ieva Plaude-Rēlingere – nodibinājuši Latvijas Kosmētikas ražotāju asociāciju (LAKRA), kuras mērķis ir popularizēt mūsdienu Latvijas kosmētikas ražotājus un to produktus Latvijā un ārpus tās robežām. Asociācija strādās ne vien pie Latvijas kā kvalitatīvas kosmētikas ražotājvalsts tēla, akcentējot produktu kvalitāti, bet arī izglītos Latvijas sabiedrību par vietējās kosmētikas pozitīvajām īpašībām.

«LAKRA apvienojušies ražotāji, kuru kopējais apgrozījums ir aptuveni 20 milj. eiro, turklāt gandrīz 70% no saražotās produkcijas asociācijas biedri eksportē. Tas norāda uz šīs nozares konkurētspēju un arī potenciālu, jo Latvijas kosmētikas nozarē šobrīd ir ienākusi jauna uzņēmēju paaudze, kas spēj radīt ne tikai interesantus un kvalitatīvus produktus, bet arī aizraujošu stāstu, kas ir ļoti būtiski, lai iekarotu ārvalstu tirgus,» skaidro LAKRA valdes priekšsēdētāja Ieva Plaude-Rēlingere.

«Mūsu paaudzei ir pilnīgi jauns skatījums uz kosmētikas industriju. Turklāt ir gan vēlme un enerģija, gan ambīcijas savas idejas realizēt ne tikai Latvijas mērogā vien. Esmu pārliecināts, ka Latvijas kosmētikas industriju nākotnē ārvalstīs uztvers ne tikai kā līderi Baltijas mērogā, bet arī kā spēcīgu un kvalitatīvu kosmētikas ražotāju Ziemeļeiropā. Tieši tādēļ mēs esam apvienojuši savus spēkus,» saka MADARA Cosmetics valdes loceklis Uldis Iltners.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #50

DB,22.12.2020

Dalies ar šo rakstu

2020. gada nozīmīgākie notikumi pārsvarā nozaru ir bijuši abi ārkārtas stāvokļi, kuri būtiski ietekmējuši uzņēmējdarbību.

Covid-19 krīze, saspīlējums, kas saistīts ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības – šie ir daži no faktoriem, kas ietekmēja 2020. gada finanšu datus Latvijai nozīmīgās tautsaimniecības nozarēs.

Lasi žurnāla #DienasBizness 22. decembra numurā:

  • viedokļi - 2020. gada sasniegumi uz 2019. gada fona
  • gada griezumā - bezprecedenta gads arī biznesam
  • izejvielas - rēķins pandēmijā pat lielāks
  • finanses - dažiem šogad arī rekordpeļņas
  • Altero.lv statistika - kreditēšana stabilizējas
  • Mogo Finance - auto finansēšana liecina par cilvēku cerībām
  • dzīvesstils - garšu un sajūtu simfonijas diriģents Līgatnes vīna darītavā
  • sadarbībā ar DB Konferences - zem viena jumta elektrība, gāze, ūdeņradis un degviela
  • brīvdienu ceļvedis - Ieva Plaude, finanšu investīciju fonda Lawrence Asset Management izpilddirektore

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Izsludināts konkurss uz Latvijas pasta valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem

LETA,14.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas pasts" padome izsludinājusi konkursu uz "Latvijas pasta" valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatu, liecina informācija "Latvijas pasta" mājaslapā.

Mēneša atalgojums valdes priekšsēdētājam paredzēts 10 225 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet valdes loceklim 9202 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Pretendenti aicināti pieteikties konkursam līdz 2024.gada 5.jūlijam ieskaitot.

Atlases konkursā tiek meklēts valdes priekšsēdētājs (CEO), kura pārraudzībā būs uzņēmuma un komandas vadība, kā arī iesaistīto pušu, informācijas tehnoloģiju (IT) un operacionālā vadība, un valdes loceklis ar atbildību biznesa attīstības jomā (CCO), kura pārraudzībā būs kapitālsabiedrības ieņēmumi, produktu un pakalpojumu pārdošanas rādītāji.

"Latvijas pasta" padomes priekšsēdētājs Kaspars Rokens norāda, ka pasta un loģistikas nozare gan Latvijā, gan pasaulē pēdējo gadu laikā piedzīvo straujas pārmaiņas, ko veicina gan sīvā konkurence, gan ģeopolitiskie faktori. "Latvijas pasts" ir sācis vairākus projektus digitalizācijas un tehnoloģiskās attīstības jomā, kas būs jāturpina, koncentrējoties uz klientu pieredzi, ilgtermiņa perspektīvu un ilgtspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas kosmētikas ražotāji sadzirdēti pasaulē

Monta Glumane,03.12.2019

Dalies ar šo rakstu

Ieva Plaude

Foto: Evija Trifanova/LETA

Kosmētikas ražošana ir inovatīva nozare ar augstu pievienoto vērtību – vairāk nekā 75% no saražotā tiek eksportēts. Svarīga ir arī jaunu darba vietu radīšana, jaunu produktu izstrāde, izmantojot Latvijas zinātnes sasniegumus bioloģijā un ķīmijā.

"Ir patiess prieks, ka pēdējos 15 gados kosmētikas ražošana Latvijā ir nostiprinājusies kā patstāvīga tautsaimniecības nozare ar aptuveni 35 miljonu eiro lielu apgrozījumu un daudziem ražojošiem uzņēmumiem. Līdz tam mums bija viens kosmētikas ražotājs – "Dzintars" – Latvijas tradīcijām bagātās ķīmiskās rūpniecības vēstures liecinieks. Šobrīd 35 miljonus vērtās nozares līderi ir "Madara Cosmetics", "Stenders" un "Kinetics Nail Systems". Turklāt vairāk nekā 10 ražotājiem, kuru apgrozījums mērāms ap miljonu eiro gadā, ir vislielākais potenciāls straujai izaugsmei nākamajos gados," žurnālam "Dienas Bizness" saka Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Plaude.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākslas un radošajā kvartālā Briseles rajonā "Sablon" atklāts Baltijas dizaina asociācijas "Baltic Design Stories" pirmais pop-up veikals.

Veikalā pārstāvēti 19 Baltijas valstu radošie zīmoli, tajā skaitā tādi Latvijas dizaina pārstāvji kā "Baiba Ladiga", "be-with", "Hebe", "One Wolf", "LLmood", "Plaude Apparel", "RainSisters", "Unusi", porcelāna un māla izstrādājumi no "Piebalgas porcelāns", "Glass Point" un "Kaisme", kā arī tekstilizstrādājumi no "MeadowMe".

Lai veicinātu Baltijas valstu, tai skaitā Latvijas radošo zīmolu, dizaineru un ar dizainu saistīto tehnoloģiju atpazīstamību Beļģijā ilgtermiņā, Beļģijā dzīvojošu latviešu domubiedru grupa tās vadītājas Lauras Bērziņas vadībā izveidojušas asociāciju "Baltic Design Stories".

Par asociācijas uzdevumiem izvirzīti Baltijas valstu dizaina industrijas sadarbības platformas izveidošana eksportam uz Beļģiju un sadarbības veicināšanai, Beļģijas sabiedrības izpratnes vairošana par Baltijas valstu dizainu, kā arī dažādu pasākumu, domnīcu, izstāžu un tirdzniecības misiju organizēšana. Asociācijā darbojas arī Līga Baltiņa, Zane Vērdiņa, Aija Nīlendere, Vineta Briede, Linda Bērziņa un Gundega Skirta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Rudens solās būt skaļām tiesas prāvām bagāts

Lāsma Vaivare,03.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan lielāko sabiedrības uzmanību šoruden varētu saistīt tiesāšanās sabrukušā lielveikala Maxima lietā, tiesu darba kārtībā ir arī daudz citu nozīmīgu procesu

Pēc būtības Rīgas apgabaltiesā sākta skatīt viena no Zolitūdes traģēdijas civillietām – prasība vērsta pret SIA Maxima Latvija, SIA Re&Re, Homburg Zolitude, SIA Tineo, Rīgas domi, SIA HND Grupa un arhitektu biroju Kubs. Tiesā vērsušies trīs cietušie – Edgars Čerņe- noks, Valērija Valentīna Mizula un Oksana Vilsone –, kuri vēlas panākt atbildētāju rīcības atzīšanu par prettiesisku un morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Iepriekš jau ziņots, ka cietušie kompensācijā vēlas piedzīt ap 140 milj. eiro. Cietušo pārstāvis, zvērināts advokāts Aldis Gobzems, kuram šī cīņa maksājusi biroju, masu medijiem jau paudis, ka mērķis ir atklāt nevis lielveikala sabrukšanas iemeslus, bet gan to, kā traģēdijas laikā tur varēja atrasties cilvēki. Prasības Maxima lietā iesniegtas arī citās tiesās un, piemēram, Talsu rajona tiesa 30. oktobrī plānojusi skatīt lietu, kurā pret jau minētajiem atbildētājiem vēršas Māris Apsītis. Arī viņš vēlas panākt atbildētāju prettiesiskas bezdarbības atzīšanu, nenodrošinot cilvēka dzīvībai un veselībai atbilstošu vidi būvniecības un telpu ekspluatācijas procesā, kas noveda pie smagām sekām un atlīdzības par morālo kaitējumu piedziņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņā katru gadu tiek uzbūvēti un pārdoti aptuveni 5000 dzīvokļu, savukārt Rīgā šis skaitlis nesasniedz pat 2000. Jau šobrīd, iebraucot Lietuvas galvaspilsētā, mēs varam justies kā mazajā Baltijas Manhetenā, jo viņi ir atvērti ārvalstu investīcijām. Tikmēr mēs mēģinām pārdalīt Eiropas fondu naudu un vienkārši nelaižam lielos investorus mūsu valstī, tādēļ arī ekonomika kopumā neattīstās.

Tā situāciju Latvijas nekustamo īpašuma tirgū Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums vērtē nekustamo īpašumu attīstītāja un celtniecības pakalpojumu sniedzēja YIT LATVIJA valdes loceklis Andris Božē. Viņš atzīmē, ka par Latvijas nekustamo īpašumu tirgus atpalicību liecina arī kopējais kredītu portfelis - ja līdz 2008. gadam situācija visās Baltijas valstīs bija diezgan līdzīga un nekustamo īpašumu iegādei bankas kredītos katrā valstī bija izsniegušas apmēram 10-11 miljardus eiro, tad šobrīd aina ir pavisam citāda. Lietuva un Igaunija ir spējusi atgriezties pirmskrīzes līmenī un to jau pārsniegt, savukārt Latvijas kopējais kredītu portfelis joprojām ir vien ap pieciem miljardiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dizaina preču veikals M50 no radošās Mieras ielas tālākā gala ir pārcēlies tuvāk pircējiem – uz telpām ielas sākumposmā, kas ir krietni aktīvāks, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mūsu mērķis bija nokļūt otrpus Tallinas ielai. Parādījās iespēja, un mēs to veiksmīgi izmantojām,» stāsta Kristīne Plaude, veikala M50 līdzīpašniece. Viņas biznesa partnere un otra uzņēmuma īpašniece Elīna Berklava teic, ka no iepriekšējām telpām veikaliņš «izauga». Jaunajā vietā M50 atrodas kopš šī gada aprīļa. «Šeit mēs sākām sadarbību ar vēl vairākiem Latvijas apģērbu māksliniekiem, un apģērbu sortiments ir audzis. Lielā mērā uzņēmumu ir veidojis klients, vaicājot pēc konkrētiem zīmoliem. Esam sapratušas, ka tie ir jāuzrunā. Veikalā esam sakoncentrējušas tās lietas, ko daudzi mākslinieki pārdod tirdziņos vai darbnīcās. Vēl viena nozīmīga preču kategorija ir rotas un aksesuāri, ko bieži vien pērk dāvanām,» uzņēmuma saimniecību raksturo Elīna. Vaicātas, vai reizēm nenākas tirgot kaut ko, kas pašām īsti nepatīk, Kristīne teic, ka tādas preces ir grūtāk pārdot, turklāt veikals piesaista pircējus, kuriem ir līdzīga gaume, savukārt tie, kam ir citas vēlmes un intereses, iet uz citām tirdzniecības vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #12

DB,24.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Lasi žurnāla "DienasBizness" 24. marta numurā:

  • viedokļi - COVID19 un situācija tirgū
  • aktuāli - kā COVID19 ietekmi mazinās Baltijas valstu valdības
  • pētījums - kā valdības atbalsta uzņēmējus pasaulē
  • tēma - kino industrija Latvijā un pasaulē. Pieredzē dalās producents un režisors Andrejs Ēķis, EGO MEDIA valdes priekšsēdētājs un producents Guntis Trekteris un amerikāņu producentu Džefs Mousts (Jeff Most)
  • atkritumu apsaimniekošana - Getliņi EKO gatavojas nākamajam attīstības posmam
  • nekustamais īpašums - gada 25 lielākie nekustamā īpašuma darījumi
  • intervija - Ieva Plaude, "Lawrence Asset Management" izpilddirektore
  • darba vide - uzņēmumi domā ārpus ierastajiem rāmjiem un ieteikumi attālinātam darbam

Īpaša sadaļa veltīta tūrismam:

  • vīrusa cirtiens tūrisma nozarei
  • intervija - Uldis Alksnis, JekabaCelojumi valdes priekšsēdētājs
  • uzņēmēja Oļega Fiļa mūža projekts - Nurmuižas Pils atjaunošana
  • FlyMeAway dibinātājs Jurģis Sedlenieks un viņa SPA projekts Pāvilostā
  • neparasti brīvdienu maršruti un brīva laika pavadīšanas iespējas
  • ieraugi Latviju no jauna
  • pieredzes stāsti no tūrisma pakalpojumu sniedzējiem Purvu bridēji, Eži, Hiking in Latvia
  • dzīvesstils - Katrīna Caune, Ase Model Management līdzdibinātāja; Māris Upenieks, Kā tur ir bloga autors; Andrejs Zavadskis, fotogrāfs.

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Papildu birokrātiskais slogs sertificētiem un Ekonomikas ministrijā reģistrētiem nekustamo īpašumu aģentiem, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasības ikvienam no klientiem, Covid-19 pandēmijas izaicinājumi, kam sekoja Krievijas invāzija Ukrainā, nepieredzēta inflācija, Euribor un energoresursu straujais kāpums ir radījis līdz šim nebijušus izaicinājumus nekustamā īpašumā jomā strādājošajiem.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais Īpašums stāsta 1991. gadā reģistrētā nekustamā īpašuma pārvaldīšanas, vērtēšanas, starpniecības pakalpojumu un jauno projektu attīstīšanas uzņēmuma SIA Vestabalt valdes locekle un līdzīpašniece Līga Plaude. Viņa uzskata, ka pašlaik ir laika posms, kas piepildīts ar neziņu, jautājumiem par turpmāko Latvijas kopējo attīstību, izpildvaras nepieciešamību steidzīgi iesaistīties ar izpratni nekustamā īpašuma problēmjautājumu risināšanā, kas viss kopumā neveicina nekustamo īpašumu segmenta izaugsmi un attīstību. Lai situāciju mainītu, ir nepieciešams ilgtermiņa redzējums par Latvijas valsts attīstību, drosme atzīt problēmjautājumus, kas jau gadiem saistīti ar nekustamo īpašumu jomu, un nekavējoši, sadarbojoties nekustamā īpašuma nozares pārstāvjiem un valdības pārstāvjiem, rast risinājumus un sākt izmantot tos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā atklāts starptautiskās tiešās kosmētikas tirdzniecības kompānijas Oriflame EKO klientu apkalpošanas centrs un birojs, kas ir lielākais šāda tipa birojs Baltijas valstīs. Oriflame jaunā biroja tapšanā investēti vairāki simti tūkstoši eiro, kas apliecina kompānijas nopietnos nolūkus Latvijā.

Ekoloģiskās pēdas nospieduma samazināšanas nolūkos, birojs aprīkots ar energoefektīvām spuldzēm, dubultpakešu logiem, optimizētu gaisa plūsmu un apgaismojumu. WC zonās izvietoti gaismas sensori, tualetēs izmantotas dubultās pogas ūdenim un automātiskie ūdens krāni.

Savukārt biroja vajadzībām tiek izmantots FSC sertificēts papīrs un abpusējās drukas printeri, bet biroja telpās novietotās EKO kastes paredz atkritumu šķirošanu.

Biroja darbā ar klientiem un konsultamtiem pasūtījumu formu aizpilde notiek elektroniski, bet darbinieki savstarpējā komunikācijā izmanto elektroniskus saziņas līdzekļus. Tāpat biroja apdarē lietots koks un izmantots vairākkārt lietojams grīdas segums, kuru iespējams daļēji nomainīt, vai pārnest uz citām telpām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ieva Plaude atdzimst kā fēnikss no pelniem

Kristīne Stepiņa,30.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Ieva Plaude

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Pēc desmit Bavārijā pavadītiem gadiem zīmola "Kolonna" izveidotāja un bijusī uzņēmuma "Douglas Baltic" līdzīpašniece Ieva Plaude ir atgriezusies Latvijā, lai vadītu investīciju fondu, kura mērķis ir ieguldīt Baltijas valstu uzņēmumos, kas darbojas mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sfērā.

"Esmu jaunas dzīves sākumā, formulēju savas vēlmes un plānus nākamajiem desmit gadiem, – ja mana pieredze un atziņas var noderēt citiem, neslēpju sveci zem pūra un ar prieku tajās dalos," žurnālam "Dienas Bizness" saka "Lawrence Asset Management" izpilddirektore.

"Latvija ir mana dzimtene, latviešu valoda ir mana dzimtā valoda. Man ir tikai viena dzīve. Maniem bērniem daudz svarīgāks būs tas, ko es esmu devusi Latvijai, nevis nopelnījusi lielākas naudas summas kaut kur svešumā," viņa atzīst.

"Tas, ka Latvija ir nomale, pēdējais ciems pa ceļam uz Krieviju, lai kā mums arī varētu nepatikt, tomēr ir fakts. Vai mēs to pieņemam un izmantojam savā labā, ir atkarīgs no mums. Manuprāt, tas, ka Latvijā ir atvērta un salīdzinoši ļoti neliela ekonomika, to var nedaudz vairāk pasargāt no krīzēm," viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) rosina nekustamo īpašumu nozarē starpnieku pakalpojuma komisijas maksu iekļaut attaisnojamos izdevumos, informē LANĪDA pārstāvji.

LANĪDA valde otrdien tikās ar Finanšu ministrijas (FM) pārstāvjiem, lai pārrunātu ēnu ekonomikas ierobežošanu nekustamo īpašumu darījumos.

Pēc asociācijas aplēsēm tikai aptuveni 20% no darījumiem nekustamo īpašumu nozarē notiek, izmantojot nekustamo īpašumu aģentūras vai izmantojot Ekonomikas ministrijas (EM) reģistrā esošos nekustamo īpašumu starpnieku pakalpojumus. Pārējie darījumu notiek pašu spēkiem, ar juristu konsultantu palīdzību, vai, iespējams, nelegālo mākleru atbalstu, kā rezultātā nav jāveic ne klientu izpētes, ne sankciju pārbaudes atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Zvērināts advokāts Ivars Grunte: Tas ir neaptverami, kā 25 gados attīstījušās tehnoloģijas

Elīna Pankovska,10.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esam pieredzējuši milzīgu attīstību tehnoloģiju jomā, intervijā DB norāda zvērinātu advokātu biroja Tark Grunte Sutkiene partneris un zvērināts advokāts Ivars Grunte

Birojs tāpat kā Dienas Bizness savu darbību sāka pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kad Latvijā valdīja pārmaiņu vēji un tikai sāka veidoties pirmie privātie zvērinātu advokātu biroji (ZAB).

Fragments no intervijas:

Ņemot vērā situāciju Latvijā 90. gados, kas toreiz pamudināja veidot savu ZAB?

Viens no iemesliem bija ārzemju pieredze, jo mēs ar partneri Gundaru Ceru bijām starp pirmajiem, kas devās pieredzes apmaiņā uz ārvalstīm. Tie bija 90. gadi. Atceros, ka jau 80. gadu beigās advokāti Valentīns Bļugers un Baiba Plaude bija pirmie, ko advokātu padome nosūtīja praksē uz Ameriku. Viņi šīs pieredzes ietekmē uzreiz izveidoja biroju, un arī mums tajā pat laikā radās tāda ideja. Tas bija kaut kas absolūti jauns, un mēs izveidojām Latvijā otro, kā toreiz saucām, privāto advokātu biroju. Es domāju, ka nekļūdījāmies, jo pēc tam tie veidojās kā sēnes pēc lietus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien vairāk uzņēmumi apsver iespēju pārcelt savu biroju uz koprades telpām. Šis nekustamā īpašuma tirgus segments kļūst arvien pieprasītāks, korekcijas telpu izvēlē ieviesusi arī COVID-19 pandēmija.

2020. gadā kopstrādes biroju centru skaits pasaulē sasniegs 20 tūkstošus, liecina CoworkingResources and Coworker.com veiktais pētījums The 2020 Global Coworking Growth Study. Tiek prognozēts, ka līdz 2024. gadam šis skaits dubultosies un koprades biroju telpās strādās aptuveni 5 miljoni cilvēku.

Pandēmija ir bijusi kā katalizators pieprasījumam pēc viegli piemērojamām kopstrādes un privāto biroju telpām, atzīst Workland Group dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Indreks Hāls (Indrek Hääl). "Ir pieaugusi uzņēmumu neskaidrība par nākotnes norisēm, tas ir ietekmējis arī biroju pārvaldību. Ir grūti paredzēt, vai uzņēmumi tuvākajā laikā paplašinās vai sašaurinās savu darbību, kāds būs attālinātā darba īpatsvars - daudzi uzņēmumi ir secinājuši, ka viņiem nav vajadzīgi pašreizējie lielie biroji, jo puse no darbiniekiem strādā attālināti. Tāpēc ir vērojama tendence, ka aizvien vairāk uzņēmumu apsver iespēju tradicionālos birojus, kuri bieži vien tiek nomāti uz neelastīgiem nosacījumiem – ilgtermiņā vai neatbilstošā platībā - mainīt uz ātri piemērojamiem birojiem, kas piedāvā arī dažādus pakalpojumus," konstatē I. Hāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interese par savrupmājām ir augoša, taču darījumu skaits tirgū salīdzinoši mazs

Aktivitāte privātmāju un individuālās apbūves zemes tirgū šogad augusi nebūtiski, gan pieprasījums, gan cenas ir līdzīgas kā 2010. - 2011. gadā, norāda speciālisti. Nedaudz mainījies vienīgi piedāvājums, ņemot vērā, ka pārdošanai tirgū pakāpeniski tiek izlikti banku nekustamie īpašumi, tostarp arī savrupmājas un zeme apbūvei.

Nekustamā īpašuma kompānijas Latio privātmāju un zemju tirdzniecības speciālists Atis Skrastiņš norāda, ka šobrīd pieprasītākais īpašums tirgū ir tā dēvētā standarta pakete – 1000-1200 kvadrātmetru zemes gabals ar 200-250 m2 lielu savrupmāju. Šāda veida īpašuma cenas labākajās vietās Pierīgā – centrālajā Mārupē, Babītē, Berģos u.c. - ir vidēji 1000 EUR/m2, attālākās vietās, piemēram, Spilvē, Baložos –tās jau būs 800-900 EUR/m2, viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

AT turpināsies tiesvedība Swedbank prasībā pret Kolonnu par trīs miljonu latu piedziņu

,17.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākajā tiesā (AT) pārsūdzēts Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru daļēji tika apmierināta AS Swedbank prasība pret Kolonnas grupas dibinātāju Ievu Plaudi-Rēlingeri, viņas dēlu Ivaru Plaudi-Lasmani, kā arī Menas salā reģistrēto uzņēmumu Kolonna Limited un tam daļēji piederošo patlaban maksātnespējīgo SIA Hotel Kolonna par trīs miljonu latu piedziņu.

Kā liecina informācija tiesas.lv, apelācijas sūdzība AT tika pieņemta pagājušajā nedēļā, tomēr vēl nav lemts par apelācijas tiesvedības ierosināšanu.

Apgabaltiesa 10.septembrī daļēji apmierināja Swedbank prasību. Tiesā tika nolemts piedzīt nesamaksāto parāda pamatsummu, nesamaksātos procentus par iztērēto aizdevuma daļu laikā no 2009.gada 18.augusta līdz 2011.gada 1.novembrim, kā arī piedzīt nokavējuma procentus laika posmā no 2010.gada 30.aprīļa līdz 2011.gada 1.novembrim. Tāpat tiesa lēma piedzīt līgumsodu un tiesas izdevumus.

Swedbank vērsās tiesā, lai piedzītu 3 514 020 latu parādu no Ievas Plaudes-Rēlingeres, viņas dēla un uzņēmuma Kolonna Limited, tostarp vēršot parādu piedziņu uz diviem īpašumiem Jaunajā ielā, Langstiņos, ko Plaude-Rēlingere atdāvināja savam dēlam neilgi pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas, tādā veidā izņemot īpašumus no maksātnespējas procesa, padarot neiespējamu mantas piedzīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru