Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Vasaras mēnešos finanšu tirgos bija vērojamas neierasti lielas svārstības, kam iemesls bija 2 zīmīgi procesi - jauni Eirosistēmas monetārās politikas stimuli un Lielbritānijas balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit.

Ir pienācis rudens, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde par monetārajiem jautājumiem ir aizvadīta bez jaunu pasākumu izziņošanas, nosaukums "Brexit" aizvien retāk parādās ziņu virsrakstos un, šķiet, ka atkal esam sasnieguši līdzsvara stāvokli. Līdz šim vienīgais taustāmais rezultāts no gaidāmās Lielbritānijas izstāšanās no ES ir Anglijas Bankas atsāktie monetārās politikas stimulēšanas pasākumi. Šajā rakstā atskatīšos uz aizvadīto mēnešu notikumiem no finanšu tirgu perspektīvas, kur esam tagad un ko sola nākotne.

Ko Brexit nozīmētu Londonai kā finanšu centram?

Lielbritānijas akciju tirgus FTSE 100 indeksa vērtība līdz nākamā gada beigām pieaugs par 8% līdz 6300 punktiem, liecina Reuters veiktā 19 akciju analītiķu aptauja (aptaujas rezultātu mediāna).

Straujāku Apvienotās Karalistes akciju tirgus izaugsmi aptaujātie sagaida pēc nākamā gada otrā pusgada, jo līdz tam minētās valsts akciju tirgus būs audzis vien nedaudz vairāk par 2%.

Vairums aptaujāto norādījuši, ka FTSE 100 indeksa uzvedība lielā mērā būs atkarīga no tā, cik stabila (vai nestabila) situācija būs eirozonā un kāds būs kopējais investoru noskaņojums attiecībā pret akciju iegādi. «Kamēr no ASV , visticamāk, tiks sagaidīti jauni ekonomikas stimulēšanas plāni, jautājums eirozonas sakarā paliek, vai nevajadzēs glābt arvien jaunas monetārās savienības dalībvalstis,» tā Westhouse Securities analītiķi.

Britu mārciņas vērtība pirmdien kritās, turpinoties neskaidrībai par Brexit, bet ASV un Eiropas biržu indeksi pārsvarā pieauga.

Neskaidrība sasniedza kulmināciju, kad Lielbritānijas parlamenta spīkers Džons Berkovs pirmdien paziņoja, ka valdība nevar pieprasīt trešo balsojumu par premjerministres Terēzas Mejas panākto Brexit vienošanos, ja tajā netiek izdarīti būtiski grozījumi.

Mārciņas vērtības kritums palīdzēja pieaugt Londonas biržas indeksam FTSE 100, jo šajā biržā ir pārstāvēti daudz multinacionālo uzņēmumu ar peļņu citās valūtās.

Eirozonā Frankfurtes biržas indekss kritās, bet Parīzes biržas indekss palielinājās. Volstrītas biržu indeksi uzrādīja nelielus pieaugumus.

«Pateicoties mārciņas nedrošajam startam, FTSE varēja turpināt savu neseno kāpumu,» atzīmēja tirdzniecības grupas «Spreadex» analītiķis Konors Kempbels.

Lielbritānijas mazumtigotāja Marks&Spencer (M&S) gada pilnsapulcē draud dumpis saistībā ar 15 miljonu Lielbritānijas sterliņu mārciņu atalgojuma līgumu, kas piedāvāts tā jaunajam vadītājam, ziņo Sky News.

Marks Bolands (Marc Bolland) piekrita pāriet darbā uz M&S no lielveikalu ķēdes Morrisons pagājušā gada novembrī, bet daži akcionāri uzskata, ka līgums, ko viņš parakstīja, ir pārāk dāsns.

Sasniedzot konkrētus mērķus, M. Bolands saņems 6,3 miljonus Lielbritānijas sterliņu mārciņu (skaidrā naudā un akcijās) kā bonusu papildus viņa pamatalgai, kas ir 975 tūkstoši Lielbritānijas sterliņu mārciņu.

Viņš arī saņems līdz 7,5 miljoniem Lielbritānijas sterliņu mārciņu potenciālo nākotnes prēmiju vietā, kuras viņš varētu būtu saņēmis Morrisons.

Royal London Asset Management, kam pieder daļa M&S akciju, pārstāve Džeina Kofeja (Jane Coffey) norādījusi, ka šis «zelta sveiciens» ir pārmērīgs un viņa nolēmusi izmantot savas balstiesības, lai noraidītu kompānijas atlīdzības politiku.

Lielbritānijas lielāko uzņēmumu vadītāju vidējais atalgojums pērn samazinājās par 17%, taču tas bija 132 reizes lielāks salīdzinājumā ar valstī vidējo algu, liecina organizāciju High Pay Centre un Chartered Institute of Personnel and Development apkopotā informācija.

Pētījuma rezultāti liecina, ka Londonas akciju biržas indeksā FTSE 100 iekļauto uzņēmumu vadītāju vidējais atalgojums pagājušajā gadā bija 4,5 miljoni sterliņu mārciņu (pieci miljoni eiro), salīdzinot ar 5,4 miljoniem mārciņu (seši miljoni eiro) 2015.gadā.

Organizācijas norāda, ka pilnas slodzes vidusmēra darbiniekam Lielbritānijā būtu nepieciešami 132 gadi, lai nopelnītu šo summu, 60 no FTSE 100 indeksa kompāniju vadītājiem saņemot vairāk nekā 100 reizes lielāku algu salīdzinājumā ar valstī vidējo atalgojumu.

Tāpat pētījumā atklāts, ka FTSE 100 uzņēmumu vadītāju sarakstā ir vien sešas sievietes, un viņas gadā vidēji pelna 2,6 miljonus mārciņu.

ASV biržu indeksi otrdien turpināja pieaugt pirms ASV prezidenta Donalda Trampa runas par stāvokli valstī, savukārt Londonas biržas indekss kāpa līdz divos mēnešos augstākajam līmenim, ko veicināja mārciņas vērtības kritums un energompānijas BP gada peļņas pieaugums.

Ievērojami pieauga arī citi Eiropas biržu indeksi. Britu mārciņas vērtība pret eiro un ASV dolāri kritās pēc ziņas, ka aktivitāte Lielbritānijas pakalpojumu sektorā janvārī gandrīz apstājusies, kompānijām uztraucoties par gaidāmo «Breksitu».

Mārciņas vērtības kritums veicināja Londonas biržas indeksa FTSE 100 palielināšanos, jo tajā pārstāvētas lielās daudznacionālās kompānijas, kuru peļņa ir ASV dolāros un eiro.

«BP rezultāti un vājāka mārciņa ir uzdzinuši FTSE 100 līdz jaunam divu mēnešu maksimumam,» sacīja IG analītiķis Kriss Bošāns.

«Akciju tirgi visā pasaulē vēl arvien ir labā noskaņojumā,» viņš piebilda.

BP akcijas cena kāpa par vairāk nekā 5% pēc ziņas, ka tās neto gada peļņa pērn gandrīz trīskāršojusies līdz 9,4 miljardiem ASV dolāru (8,2 miljardiem eiro) naftas cenu pieauguma dēļ.

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien pieauga, investoriem reaģējot uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) signāliem.

FRS sanāksmes protokols radīja labāku priekšstatu par ASV centrālās bankas 30.janvāra lēmumu nemainīt bāzes procentlikmi, kā arī apstiprināja piesardzīgu pieeju turpmākām darbībām, ko bija paudis FRS vadītājs Džeroms Pauels.

Protokolā bija atzīmēts, ka, palielinoties globāliem riskiem un pastāvot bažām par tirdzniecības saspīlējumu, ASV ekonomikas pieaugumam vajadzētu «atkāpties» no pērnā gada straujā tempa.

«Jebkurš, kas domāja, ka varbūt FRS nebija nodoma sūtīt vēsti, ar kuru Pauels nāca klajā preses konferencē, var beigt brīnīties,» sacīja «FTN Financial» ekonomists Kriss Lovs. «FRS tiešām ir noskaņota uz procentlikmju nemainīšanu ilgtermiņā, un nākamais tās politikas solis patiesībā varētu būt procentlikmju samazināšana.»

Pasaules akciju cenas trešdien saruka, kritumam Volstrītā paātrinoties pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) paziņojuma, ka jaunā koronavīrusa uzliesmojums ir sasniedzis globālas pandēmijas līmeni.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" dienas gaitā saruka par 5,9% līdz 23 553,22 punktiem. Šis indekss tagad ir krities par vairāk nekā 20% salīdzinājumā ar tā nesen sasniegto maksimumu, un šādam kritumam bieži seko ekonomikas recesija.

Jaunā koronavīrusa izplatīšanās ir smagi skārusi pasaules ekonomiku. Bažas par to ir radījušas traucējumus rūpniecībā, pamudinājušas slēgt uzņēmumus un iestādes un atcelt svarīgus pasākumus, un likušas cilvēkiem palikt mājās.

ASV Baltais nams un Kongress vēl nav panākuši vienošanos par atbalstu ekonomikai koronavīrusa krīzes apstākļos, jo prezidenta Donalda Trampa ierosinājums samazināt nodokļus strādājošajiem neguva plašu atbalstu Kongresā.

Skotijas neatkarība nozīmēs mārciņas cenas samazināšanos

Potenciālā Skotijas neatkarība tiek salīdzināta ar aisbergu, kurš bīstami pietuvojies Apvienotās Karalistes finanšu tirgiem. Proti, jaunākās aptaujas liecina, ka par Skotijas neatkarību no Lielbritānijas šobrīd gatavi balsot jau 51% skotu. Šāds scenārija pavērsiens ir visai negaidīts, jo ilgstoši tika uzskatīts, ka skotu nobalsošana būs vien formalitāte. Tiesa gan, pēdējo mēnešu laikā skotu nacionāļi guvuši nozīmīgus panākumus cīņā par nosacīti autonomā apgabala iedzīvotāju balsīm.

Referenduma datums ir noteikts 18. septembris un, ja Skotija patiešām atdalīsies, tad tas noteikti ietekmēs arī Apvienotās Karalistes finanšu aktīvu cenas. Visticamāk, saruks sterliņu mārciņas cena un vērtība samazināsies arī britu akcijām, jo tiks ievadīts šī reģiona tautsaimniecības paaugstinātas neskaidrības periods. Iespējama, piemēram, Lielbritānijas-Skotijas savstarpējo investīciju plūsmas apstāšanās vai pat kapitāla bēgšana no Skotijas. Nav arī izslēgts, ka šāds notikumu scenārijs nozīmētu politisko krīzi Apvienotajā Karalistē, kur potenciāli varētu krist valdība. Dažas investīciju bankas jau norādījušas, ka Skotijas atdalīšanās visai ticamu padarītu Apvienotās Karalistes reitinga samazināšanu un britu obligāciju cenu samazināšanos.

Britu mārciņas vērtība trešdien pieauga, ko noteica tirgus dalībnieku cerības uz «Breksita» atlikšanu. ASV un Eiropas biržu indeksi palielinājās.

Britu mārciņas vērtības pieaugums notika pirms tam, kad Lielbritānijas parlaments trešdien ar minimālu balsu pārsvaru noraidīja izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās.

Britu deputāti otrdien atkārtoti noraidīja «Breksita» vienošanos, neskatoties uz premjerministres Terēzas Mejas pēdējā brīdī panāktajām papildu ES garantijām, ka tā dēvētais pagaidu risinājums, kura mērķis ir novērst robežkontroles atjaunošanu uz Ziemeļīrijas un Īrijas robežas, būs laikā ierobežots.

Tā kā bezvienošanās «Breksits» trešdien tika noraidīts, ceturtdien parlamentam būs jābalso par «Breksita» atlikšanu.

«Potenciālā »Breksita« atlikšana palīdz uzturēt mārciņas vērtību, tomēr neziņa ierobežo tās kāpuma potenciālu,» sacīja Forex.com analītiķis Favads Razakzada.

Britu mārciņas vērtība ceturtdien kritās, ES valstu līderiem Briselē spriežot par Brexit atlikšanu, savukārt ASV biržu indeksi pieauga, investoriem uzskatot par mazsvarīgām bažas par ASV ekonomiku.

Mārciņas vērtība, kas tiek uzskatīta par barometru ieilgušajā Brexit sāgā, samazinājās, pieaugot bažām par iespējamu Lielbritānijas aiziešanu no ES bez vienošanās.

Lielbritānijas premjere Terēza Meja ieradās Briselē, lai pārliecinātu pārējo ES valstu līderus dot vairāk laika breksita īstenošanai.

Eiropadome pēc vairāku stundu ilgas sēdes izlēma piedāvāt Lielbritānijai divus izstāšanās termiņus, un Meja piekrita šim piedāvājumam.

«Investori trešo reizi šonedēļ ignorēja spēcīgos Lielbritānijas ekonomikas datus, jo viņu uzmanību novērsa breksita drāma,» sacīja «City Index» vecākā analītiķe Fiona Činkota, komentējot mārciņas vērtības krišanos.

Lielbritānijas mazumtirdzniecības noieta apjoms februārī pieauga par 0,4% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Anglijas Banka tomēr pauda bažas, ka tālākas «neskaidrības» par Brexit var ievērojami ietekmēt uzņēmumu tēriņus.

Brexit radītais satraukums biržās sāk pierimt, tomēr slikti ekonomikas un kompāniju peļņas dati var veicināt jaunu izpārdošanu pasaules finanšu tirgos

Neraugoties uz to, ka piektdienas pēcpusdienā Lielbritānijas akciju tirgus izrādīja visai pamanāmu vēlmi atgūties no iepriekšējās dienas referenduma izraisītās panikas, biržas indeksiem atgūstot krietnu daļu zaudētā, prieki nebija sevišķi ilgstoši, un nedēļa iesākās ar kārtējo vērtspapīru izpārdošanu. Britu vēlme aiziet no Eiropas Savienības, kas pašai Apvienotajai Karalistei nenoliedzami dod arī kādus guvumus, veicināja finanšu aktīvu izpārdošanu ne tikai Eiropas lielākās salas vērtspapīru tirgū, bet arī pārējā pasaulē. Tomēr zīmīgi ir tas, ka, piemēram, kontinentālajā Eiropā biržas indeksu kritums ir bijis ievērojami straujāks nekā pašā Lielbritānijā, kurai pēc daudzu uzskatiem tagad vajadzētu ciest no ekonomisko nosacījumu pasliktināšanās. Pirmajās divās dienās kopš zināms par referenduma rezultātiem, Vācijas un Francijas fondu tirgus indeksi zaudēja gandrīz desmito daļu vērtības, bet Lielbritānijas biržas indeksa FTSE 100 vērtība nokritās vien par 5,6%. Tādējādi, raugoties no šāda skatupunkta, var spriest, ka lielākas saimnieciskās problēmas varētu būt šaipus Lamanšam, savukārt Lielbritānijas eksportētāji jau apmēram gadu var priecāties par mārciņas kursa samazināšanos, kas produkciju padara konkurētspējīgāku citās Eiropas Savienības valstīs.

Britu mārciņas vērtība ceturtdien pieauga pēc ziņām par vienošanos finanšu pakalpojumu jomā pēc Breksita, savukārt ASV biržu indeksi kāpa trešo dienu pēc kārtas, ko sekmēja jauns optimisms par ASV un Ķīnas tirdzniecības attiecībām.

Analītiķi norādīja uz Londonas laikraksta «The Times» ziņu, ka Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja panākusi vienošanos ar Briseli, lai britu finanšu kompāniju pieeja ES tirgum turpinātos arī pēc Breksita.

Lielbritānijas amatpersonas un ES galvenais Breksita sarunu vedējs Mišels Barnjē vēlāk paziņoja, ka šāda vienošanās vēl nav panākta. Barnjē nosauca laikraksta ziņu par maldinošu, bet britu amatpersonas sacīja, ka ir panākts labs progress sarunās, lai gan vēl nav vienošanās.

«CMC Markets UK» tirgus analītiķis Deivids Medens sacīja, ka «fakts, ka [britu amatpersonas] nav pilnīgi noraidījušas šo ziņu, vedina domāt, ka rakstā ir kāda daļa patiesības».

Otrdienas tirdzniecības sesiju Eiropas biržas sāka ar pieaugumu, taču pēc tam nokritās, liecina biržu dati.

Eiropas akciju tirgu raksturojošais Stoxx Europe 600 indekss, sākot tirdzniecības sesiju, pakāpās par 0,1%, bet tad atkal piedzīvoja kritumu par tikpat lielu procentu.

Lielbritānijas biržas indekss FTSE 100 un Vācijas DAX 30 dienu sāka ar 0,2% pieaugumu, bet Francijas CAC 40 – ar 0,1%. Tomēr ilgi indeksi neuzturējās pozitīvā teritorijā un Vācijas indekss saruka par 0,14%, Francijas indekss - par 0,3%. FTSE 100 gan saglabāja augšupejošu tendenci, sasniedzot 0,22% pieaugumu.

Akciju tirgi piedzīvo kāpumu, jo investori ar optimismu gaida Vācijas noskaņojuma indeksu, kurš jūlijā varētu būt uzlabojies. Jāpiebilst, ka pirmdien akciju cenas pieauga līdz gandrīz sešu nedēļu augstākajam līmenim pēc tam, kad tika publicēti ASV dati par mazumtirdzniecības apjomu pieaugumu, kā arī Ķīnas ekonomikas izaugsme otrajā ceturksnī sakrita ar prognozēm.

Akciju cenas ASV un Eiropā ceturtdien pieauga, Londonas biržas indeksam sasniedzot augstāko līmeni Covid-19 pandēmijas laikā, bet Volstrītas indeksam "Standard & Poor's 500" sasniedzot jaunu rekordu.

Tirgus dalībnieku optimisms pieauga pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) uzsvēra savu apņemšanos saglabāt procentlikmes rekordzemā līmenī.

"[Londonas biržas indekss] FTSE 100 sasniedza augstāko līmeni kopš pandēmijas sākuma, jo pieaug pārliecība par globālās un Lielbritānijas ekonomikas atkopšanos," sacīja Market.com analītiķis Nīls Vilsons.

"Optimisms par globālās ekonomikas atveseļošanos, ko atbalsta FRS attieksme, pacēla Eiropas akciju cenas," sacīja OANDA analītiķe Sofija Grifitsa.

Bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā negaidīti palielinājās par 16 000. Pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā pieauga līdz 744 000 salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļas koriģētajiem datiem 728 000 apmērā.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga, tirgiem reaģējot uz ziņu, ka bijušais Lielbritānijas finanšu ministrs Riši Sunaks kļūs par šīs valsts premjerministru.

Eiropas biržās bija kāpums par spīti datiem, ka Lielbritānija un Vācija virzās uz recesiju.

Par nākamo Lielbritānijas premjeru kļūs Riši Sunaks 

Lielbritānijas bijušais finanšu ministrs Riši Sunaks pirmdien ievēlēts par Konservatīvās partijas...

Volstrītā akciju cenas pieauga otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas, ko sekmēja ne tikai pazīmes par Lielbritānijas politiskās dzīves normalizēšanos, bet arī optimisms par kompāniju peļņu.

Optimismu tirgos veicināja arī ziņas, ka Eiropas gāzes cenas ir četru mēnešu zemākajā līmenī. Nīderlandes gāzes TTF cena pirmoreiz kopš jūnija noslīdēja zem 100 eiro līdz 96,50 eiro par megavatstundu.

Grupas "Energi Danmark" analītiķi izskaidroja gāzes cenu kritumu ar mēreniem laikapstākļiem Eiropā un lieliem gāzes uzkrājumiem pirms ziemas.

Naftas cenas kritās bažās par ekonomikas recesiju.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 1,3% līdz 31 499,62 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,2% līdz 3797,34 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,9% līdz 10 952,61 punktam.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien pieauga par 0,6% līdz 7013,99 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 1,6% līdz 12 931,45 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 1,6% līdz 6131,36 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien kritās par 0,6% līdz 85,05 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 0,3% līdz 93,26 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien pieauga no 0,9863 līdz 0,9876 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,1258 līdz 1,1281 dolāram par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 147,65 līdz 148,95 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 87,26 līdz 87,56 pensiem par eiro.

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien pieauga, pirms G20 sarunām Argentīnā valdot cerībai, ka ASV un Ķīnas prezidenti tajās varētu vienoties par tirdzniecības strīda risinājumu.

Indeksu kāpumu veicināja arī naftas cenu stabilizēšanās, Breksita vienošanās noslēgšana un Itālijas samiernieciskāka nostāja budžeta strīdā ar Eiropas Komisiju.

Akciju cenas pagājušajā nedēļā bija kritušās, ko noteica satraukums par tirdzniecības konfliktiem un procentlikmju celšanām.

Londonas biržas indekss pieauga pēc tam, kad Lielbritānijas premjere Terēza Meja un pārējo 27 ES valstu līderi noslēdza vienošanos par Breksita nosacījumiem.

Itālijas vicepremjers Luidži di Maio pirmdien pavēstīja, ka ir atvērts iespējai samazināt deficīta prognozes, kas iekļautas valsts nākamā gada budžeta likumprojektā. Eiropas Komisija (EK) trešdien bija oficiāli noraidījusi Itālijas populistu valdības izstrādāto valsts budžeta projektu, paverot ceļu līdz šim vēl nepieredzētām Briseles sankcijām.

Šodien Eiropas vadošo akciju tirgus indeksu vērtības piedzīvoja strauju lejupslīdi pēc tam, kad pagājušās nedēļas izskaņā negaidīti vāji izrādījās pagājušā mēneša ASV darba tirgus dati.

Tie atklāja, ka pasaules lielākā ekonomika pagājuša mēneša laikā spējusi radīt 120 tūkst. darba vietas (sektoros izņemot lauksaimniecību), lai gan tika gaidīts, ka darba vietu skaits būs audzis vismaz par 200 tūkstošiem.

Rezultātā atsākušas spekulācijas par to, ka ASV ekonomikas atveseļošanās nav nemaz tik pārliecinoša. Turklāt investoru noskaņojumu turpina bojāt eirozonas parādu krīze, kur arvien nepārliecinošāka izskatītās Spānijas situācija (bažās , ka arī šī valsts pati saviem spēkiem nespēs norēķināties par savām parādsaistībām). Par augošu vēlmi izvairīties no riska liecina arī tas, ka atsācis pieaugt perifēro eirozonas valstu obligāciju ienesīgums.

ASV biržu indeksi pirmdien kritās, turpinoties investoru bažām par peļņas pieauguma palēnināšanos un gaidāmajām ASV Kongresa starpvēlēšanām.

Eiropas biržu indeksi pieauga, ko daļēji noteica atvieglojums par to, ka Itālija pagājušonedēļ izvairījās no S&P kredītreitinga pazemināšanas.

ASV uzņēmumu akcijas visu mēnesi ir bijušas pakļautas spiedienam, daļēji sakarā ar bažām, ka ASV iziet no peļņas maksimumu perioda, ekonomikai izjūtot Federālās rezervju sistēmas (FRS) paaugstināto procentlikmju slogu.

Analītiķi arī norādīja uz «Bloomberg News» pirmdienas ziņu, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija plāno noteikt jaunus muitas tarifus Ķīnas precēm, ja novembrī paredzētās sarunas starp Trampu un Ķīnas prezidentu Sji Dziņpinu būs neveiksmīgas.

«Tirgus nespēja saglabāt kāpumu attur cilvēkus no tirgus,» konstatēja LBBW analītiķis Karls Heilings, kurš sacīja, ka tramīgumu pastiprinājusi neziņa par drīzajām Kongresa starpvēlēšanām.

Eiropas biržu indeksi pirmdien pieauga pēc Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kurās vairākumu saglabāja proeiropeiskie spēki, un investoru pārliecību veicināja arī iespējama liela apvienošanās autobūves nozarē.

ASV un Lielbritānijas akciju tirgi bija slēgti sakarā ar brīvdienu šajās valstīs. Tirdzniecību kontinentālās Eiropas akciju tirgos labvēlīgi ietekmēja EP vēlēšanu rezultāti, kā arī ASV prezidenta Donalda Trampa optimistisks paziņojums par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām.

Lai gan labēji centriskās un kreisi centriskās partijas zaudēja tradicionālo vairākumu EP, tomēr tika novērsta labējo populistu uzvara.

«Nav dramatiska sajukuma,» konstatēja «Berenberg» ekonomists Holgers Šmīdings piezīmē klientiem.

«Tā kā četru galveno proeiropeisko tradicionālo partiju mandātu īpatsvars samazinājās tikai no 70% līdz 67% no visiem mandātiem, Eiropas Parlaments var turpināt rāmi strādāt,» sacīja Šmīdings.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, bet britu mārciņas vērtība svārstījās, Brexit vienošanās projektam starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību (ES) uzkurinot gan cerību, gan skepsi valūtu tirgū.

Mārciņas vērtība pret ASV dolāru pieauga gandrīz līdz 1,30 dolāriem par mārciņu pēc ziņām par Brexit vienošanās noslēgšanu, bet sāka kristies, kad investori saprata, ka tai nav garantēts Lielbritānijas parlamenta atbalsts.

«Pēc sākotnējā atvieglojuma, ka Lielbritānijas valdība un ES ir panākušas vienošanos, tirgi ir satraukti, ka tai vēl nav pietiekama atbalsta apstiprināšanai [Lielbritānijas] parlamentā sestdien,» sacīja neatkarīgais ekonomists Džūljens Džesops.

Akciju cenas Volstrītā pieauga, un analītiķi to izskaidroja ar Brexit vienošanos, lai gan opozīcija pret šo vienošanos britu parlamentā apdraud tās apstiprināšanas izredzes.

Investori, kas ieguldījuši Lielbritānijas akcijās, zaudējuši 18 gados gūto ienesīgumu, raksta Bloomberg.

Trešdien FTSE 100 Index saruka zem līmeņa, kas pēdējoreiz redzēts 1999.gadā, un ceturtdien kritums turpinājās. Ceturtdien indeksa vērtība samazinājās par 2,7%, kas ir straujākais kritums kopš 2016.gada 24.jūnija – dienas, kas sekoja Brexit referendumam.

Izpārdošana pasaules akciju tirgos rada papildu spiedienu uz Lielbritānijas akcijām, kas tā jau saņēmušas triecienu saistībā ar Liebritānijas premjerministres Terēzas Mejas centieniem saņemt parlamenta apstiprinājumu Brexit.

Šā gada maijā Lielbritānijas akciju indekss sasniedza rekordaugstu atzīmi, ko veicināja mārciņas vērtības kritums. Tiesa gan, indeksa pieaugums laika posmā no 1999.gada beigām līdz šā gada 22.maijam nebija ārkārtīgi liels – vien 14%, salīdzinājumā ar Standard&Poor’s 500, kas pieauga par aptuveni 86%.

Piektdien Lielbritānijas mārciņas vērtība piedzīvoja straujāko kāpumu kopš 2009. gada, un pieauga arī šīs valsts akciju tirgus indeksi, reaģējot uz vēlēšanu rezultātiem, liecina Bloomberg dati.

Mārciņa pieauga par 2% līdz 72,41 pensam par eiro, bet pret dolāru – par 1,3% līdz 1,5448 dolāriem.

Savukārt Lielbritānijas akciju tirgus indekss FTSE 100 palielinājās par 1,7%.

Db.lv jau rakstīja, ka, turpinoties balsu skaitīšanai pēc Lielbritānijas parlamenta vēlēšanām, rezultāti piektdien liecina, ka negaidīti pārliecinošu uzvaru guvuši konservatīvie un ka Deivids Kemerons saglabās premjera krēslu.

Tikmēr Skotijā neredzētus panākumus guvusi Skotu Nacionālā partija (SNP), kamēr toriju pašreizējie koalīcijas partneri - liberāldemokrāti - cietuši graujošus zaudējumus.

Saskaņā ar britu raidorganizācijas BBC jaunākajām aplēsēm konservatīvie izcīnījuši 325 deputātu vietas un viņiem pietrūkst tikai viens mandāts līdz absolūtajam vairākumam. Tikmēr leiboristi zaudējuši 26 mandātus un ieguvuši tikai 232 vietas Vestminsterā. Savukārt liberāldemokrāti zaudējuši 45 vietas, un viņus parlamentā turpmāk pārstāvēs tikai 12 deputāti.

ASV biržu indeksi otrdien kritās, Pārstāvju palātas demokrātu kongresmeņiem gatavojoties sākt impīčmenta izmeklēšanu pret ASV prezidentu Donaldu Trampu, un saruka arī Eiropas biržu indeksi.

Britu mārciņas vērtība pieauga pēc Lielbritānijas Augstākās tiesas otrdienas lēmuma, ar kuru nelikumīgu tika atzīts premjerministra Borisa Džonsona lēmums apturēt parlamenta darbu. Šis lēmums samazināja bezvienošanās breksita iespējamību.

Volstrītas indeksi tirdzniecības sesijas sākumā bija palielinājušies, bet vēlāk kritās pēc datu publicēšanas, kas liecina, ka Trampa tirdzniecības karš ar Ķīnu un tarifu celšana grauj ASV patērētāju pārliecību.

Investoru satraukumu pastiprināja arī Trampa runa ANO, kurā viņš ieņēma stingru nostāju pret Ķīnu, un ASV demokrātu kongresmeņu nodoms sākt impīčmenta izmeklēšanu pret Trampu. Par šīs izmeklēšanas oficiālu uzsākšanu paziņoja Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi jau pēc tirdzniecības sesijas beigām.